Pienāca laiks arhitektu meklējumiem, kas palīdzēs radīt mūsu mājas ideju un salikt visu pa plauktiņiem. Bet kā atrast labu arhitektu? Šķiet, ka tas varētu būt līdzīgi kā ar mūzikas gaumi – ne vienmēr var paļauties uz draugu rekomendācijām. Tā kā vēlējāmies projektu no nulles, nevis tikai tipveida projekta piemērošanu zemes gabalam, tad likās īpaši svarīgi, lai sakristu domas un sajūtas. Tomēr tik un tā visi jautājumi un bažas jaucās galvā – kā zināt, ka būs laba sadarbība, ka būs kopējs “klikšķis”, ka ar rezultātu būsim apmierināti, kad būs samaksāts “lielais piķis”? Sākām kā jau ar jebkuru tēmu – meklējot Google. Piedāvājums liels, bet par laimi daudziem arhitektiem un arhitektu birojiem var apskatīt mājaslapās viņu portfolio, lai saprastu stilu, kādā arhitekts pārsvarā strādā. Tas uzreiz mums ļava daudzus variantus atfiltrēt. Gan jau ir daudz labu arhitektu, kuri var uztaisīt pilnīgi citādāku projektu, nekā tas ir portfolio, bet šāds “filtrs” mums likās visloģiskākais un drošākais. Vēl varētu būt opcija pabraukāt pa kādu privātmāju rajonu, atrast tīkamas mājas un parunāt ar saimniekiem, lai padalās ar kontaktiem, bet mēs sākām ar Google.
Tad, kad vairāki varianti tika atrasti, uzsākām komunikāciju ar arhitektu par aptuvenām izmaksām, lai saprastu, ar ko vispār rēķināties. Jāsaka, ka pamēģinājām arī savu laimi sazināties ar vienu arhitektu biroju, kas ir no “augstā plaukta”, un kas ir ieguvuši daudzus apbalvojumus, lai saprastu mūsu robežas un iespējas. 🙂
Kas ietilpst arhitektūras projektā?
Sākotnēji mums bija daudz neskaidrības par to, kas vispār ietilpst arhitektūras projektā (un arī tagad nevarētu teikt, ka ir 100% skaidrs 🙂 ) Katrs arhitekts pasniedz šo informāciju atšķirīgi, tāpēc vēlamies apkopot to, ko esam sapratuši, apvienojot visu arhitektu (ar ko sazinājāmies) atbildes. Ja redzat kādas nepilnības vai kļūdas, dodiet ziņu komentāru sadaļā!
Visi arhitekti, ar ko sazinājāmies, parādīja, ka izmaksu pozīcijas un darbi iedalās 4 daļās daļās:
- Arhitektūra (obligāts) – radošā daļa, kurā arhitektam ir vislielākā nozīme
- Skiču daļa – arhitektūras konceptuālā tēla izstrāde, ēkas izvietojums, fasāžu varianti, ģenplāna skice, 3D modelis vai vizualizācijas. Šī ir daļa, kurā arī droši vien ir vislielākā iesaiste no pasūtītāja puses.
- Tehniskais projekts – būvprojekta vadība, saskaņošana būvvaldē un attiecīgajās institūcijās, arhitektūras detalizēto risinājumu daļa, kas ietver skaidrojošu aprakstu, funkcionālos plānus, celtniecības plānus, jumta plānu, fasādes, griezumus, logu un durvju specifikācijas, kāpņu dizains, sienu un pārsegumu sastāvi, principiālie mezgli, fasāžu apgaismojums.
- Ģenerālplāna daļa – ģenerālplāns ar tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, savietotais inženiertīklu plāns.
- Interjers (neobligāts) – daudzi arhitekti piedāvā iekļaut interjera projektu kopējā procesā, jo veidojot mājas arhitektūras projektu ir daudz ērtāk un labāk veidot uzreiz arī interjera projektu, kas būtu saskaņā ar arhitekta konceptu. Šis nav obligāta daļa, un interjera projekts nav nepieciešams, lai iegūtu būvatļauju.
- Skiču daļa – attēlu un sajūtu kolāžas (moodboards), konceptuālo vizualizāciju izveide, funkcionālo plānojumu varianti ar detalizētu mēbeļu izvietojumu, 3D modelis vai vizualizāciju attēli.
- Tehniskais projekts – funkcionālie un celtniecības plāni, sienu/grīdu/griestu apdares plāni, elektrības shēma gaismām/slēdžiem/kontaktiem, gaismekļu izvietojums, kāpņu dizains, durvju un rokturu dizains, principiālie interjera mezgli, mēbeļu/santehnikas/gaismekļu stilistiski vēlamo variantu atlase.
- Papildus būvprojekta daļas (obligāts, bet ja izvēlas, var būt kā ārpakalpojums, ko nekārto arhitekts)
- Būvkonstrukcijas (obligāts)
- Topogrāfija (obligāts)
- Ģeoloģija (obligāts)
- Ūdens un kanalizācijas iekšējie tīkli (neobligāts (?))
- Ūdens un kanalizācijas ārējie tīkli (obligāts)
- Elektrības un vājstrāvu iekšējie tīkli (neobligāts (?))
- Elektrības un vājstrāvu ārējie tīkli (obligāts)
- Apkure, ventilācija un kondicionēšana (neobligāts (?))
- Gāzes arējie tīkli un siltummezgls (obligāts, ja ir paredzēts gāzes pieslēgums)
- Energoefektivitātes pagaidu sertifikāts un ēkas siltuma bilances novērtējums (obligāts)
- Ainavu arhitektūra (neobligāts)
- Būvuzraudzība (obligāts) – būvniecības laikā būs nepieciešama autoruzraudzība un iespējamas projekta korekcijas.
Jāpiebilst, ka daudzas no šīm pozīcijām var kārtot arī paši, bet daudz dzirdēts, ka caur arhitektu tas būs daudz ātrāk un nesāpīgāk (lai gan ir dzirdēti visādi stāsti).
Arhitektu izmaksas
Nebūtu īsti korekti minēt arhitektus un arhitektu birojus pie cenu salīdzinājuma, jo izmaksas parasti tiek sūtītas individuāli. Turpmāk minēšu “anonimizētus datus”. Tabulā ir redzams apkopojums un cenu salīdzinājums. Kā redzams, katrs arhitekts cenas un pakalpojumus pasniedz dažādi, tāpēc dažiem kāds pakalpojums ir izcelts atsevišķi, kādam tie ir apkopoti vairāki vienā, kāds nav vispār norādījis cenu pie kādas pozīcijas.
Pirms arhitekti sūta kaut kādas aplēses, mums tika prasīts atsūtīt plānoto mājas kvadratūru (no kā parasti arhitekti aprēķina aptuvenas projektēšanas izmaksas), aptuvenu skaidrojumu, kādas ir vēlmes un dažus attēlus ar mājām, kas varētu raksturot vēlmes un idejas.
Tā kā vairāki arhitekti neatsūtīja cenas dažām pozīcijām, tad lai varētu daudz maz jēdzīgi salīdzināt cenas, atļāvos ielikt “guestimate” cenas, kas atzīmētas ar tumši pelēku krāsu.
Kā redzams, mūsu godalgotais favorītbirojs maksā atbilstoši statusam. Lai arī būtu skaisti, tā tomēr nav summa, ko varam atļauties maksāt par projektu. Pārējie biroji/arhitekti daudz maz līdzīgās cenās.
Viens ieteikums, taisot cenu aptauju, būtu censties pieturēties pie viena “standarta”, jo augstāk minētā tabula ir manis veidots apkopojums, kas varētu nebūt ļoti precīzs un pareizs. Tas saistīts ar to, ka katrs arhitekts pasniedz katru pozīciju citādāk, dažas pozīcijas vienam ir izdalītas, dažam vairākas pozīcijas ir apvienotas vienā, tāpēc ne vienmēr ir viegli salīdzināt “ābolus ar āboliem”.
Būtisks aspekts veicot cenu aptauju – jāprecizē, vai norādītās cenas ir ieskaitot PVN, jo daži arhitekti cenas norāda bez PVN.
Redzot šos dažādos cenu piedāvājumus radās pārdomas par to, cik liela nozīme ir “dārdzībai”. Bieži par labām un kvalitatīvām mantām ir jāmaksā vairāk, un pērkot lētāk sanāk beigās ilgtermiņā samaksāt vairāk. Bet bieži tomēr mūsdienu pasaulē ir papildus jāmaksā tikai par “brand name”, “user experience”, glītiem iepakojumiem utt. Diez kā ir ar arhitektiem? Vai samaksājot dārgāk tiek maksāts par vārdu un statusu, vai tomēr tiek maksāts par lielāku pieredzi, mazāk kļūdām procesā? Tam atbildi droši vien neviens nespēs pateikt.
3D
Šeit nav runa par ēkas 3D vizualizāciju, ko piedāvā visi arhitekti.
Viens arhitektu birojs piedāvāja kā opciju taisīt visu projektu 3D. Galvenais pamatojums, ka var nopirkt lētu planšeti, iedot būvniekiem, un tad viņi var “zūmot”, grozīt jebkuru mezglu, kā viņiem nepieciešams. Tas varot samazināt būvniecībā radušās kļūdas (realitāte ir tāda, ka tās vienmēr radīsies) un galu galā ietaupīt pat 15-20% būvniecības izmaksu.
Kur āķis? Projekta izstrādes izmaksas pieaug 50-100%, tātad, ja parasts 2D projekts izmaksā 6000 EUR, tad 3D būs ap 10-12k EUR. 3D projektā gan ietilpst arī iekšējo komunikāciju izstrāde, kas noņem dažas no atsevišķajām pozīcijām.
Lai arī projekta izmaksu pieaugums liekas ievērojams, beigās to varētu viegli “atsist” uz būvniecības izmaksu ietaupījuma.
Likās vilinoši, tomēr nolēmu aprunāties ar kādu projektu attīstītāju, kas tomēr teica, ka 3D projekti varētu būt labi ļoti lielām ēkām un komerciāliem projektiem, bet privātmājām tas tomēr nav īsti nepieciešams, kā arī nesniegs tik būtisku izmaksu ietaupījumu.
Nolēmām, ka tomēr paliksim pie vecā labā 2D.
Maksājumu secība
Arhitektu nosauktās summas, droši vien, nevienam neliksies mazas. Tāpēc radās jautājums, kā notiek maksājumi.
Katram arhitektam, iespējams var būt dažādi principi, bet bieži tika minēts princips 50% avanss un 50% gala maksājums par katru fāzi.
Attiecīgi sākot skiču daļu, kas, piemēram, izmaksā 1200 EUR, 600 eur būs avansa maksājums un 600 EUR tad, kad skices daļa ir pabeigta. Tad sākas nākamā fāze ar nākamajiem maksājumiem.
Ja plānots kārtot bankas kredītu, tad uz banku jau jāiet, kad ir būvvaldē atļauja (pēc projekta pabeigšanas). Tāpēc šīs izmaksas ir jāsedz pašiem. Atkarībā no bankas, iespējams, varbūt nokārtot, ka šie maksājumi tiek uzskatīti un ietverti kā daļa no pirmās iemaksas seguma.
Termiņi
Kā jau var nojaust, katram arhitektam/birojam ir atšķirīgi nosacījumi, kas atkarīgs no noslodzes un citiem projektiem. Ātrākie solītie bija 6 nedēļas projekta izstrāde un 6-12 nedēļas saskaņošana. Vidējais tomēr ir 3-6 mēneši.
Būtiski ir arī plānotās mājas atrašanās vieta. Jaunās pašvaldības ir ļoti efektīvas, un saskaņošana būvvaldē var pat tikt nokārtota nedēļas laikā. Rīga, savukārt, ir cits stāsts, kur tas var prasīt sākot ar mēnesi.
Mums par laimi ir Mārupes pašvaldība, tāpēc procesam būtu jābūt salīdzinoši ātram.
Ko nolēmām?
Lai kā gribētos godalgotos arhitektus, kuru projektu portfolio bija vienkārši apbrīnas vērts, tādu summu par projektu tomēr vēl neesmam gatavi maksāt, tāpēc izvēlējāmies arhitektu, kas bija cenu spektrā kaut kur pa vidu 🙂
Kā izvēlējāmies? Galvenokārt jau pēc esošajiem projektiem un sajūtām (gut feeling) pēc komunikācijas. Tam arī, mūsuprāt, ir liela nozīme – kā arhitekts/birojs komunicē, kā atsūta materiālus, vai pasniegtā informācija ir viegli uztverama un saprotama, cik atsaucīgs ir arhitekts u.t.t. Tas tomēr liecina par profesionālo ētiku un veidu, kāda sadarbība varētu izskatīties.