Kā jau minējām iepriekšējā rakstā (Pirmās tikšanās ar arhitektu) viena no pirmajām lietām, ko arhitekts lūdza pirms vispār sākt, ir topogrāfija. Mājas plānojumam būtu jābūt pieskaņotam tieši zemes formai un izmēriem, ņemot vērā “sarkanās” līnijas un dažādus apgrūtinājumus, un kas būtiski – arī debess pusēm, lai saules gaismu varētu “pieskaņot” istabām. Var idejiski domāt par telpu plānu pirms tam, bet tas var būtiski mainīties, tiklīdz to vēlas “nolikt dabā”.
Pašos pirmssākumos bijām domājuši (neko nezinot par procesu) uztaisīt ģeodēzisko izpēti, jo tai nav noilguma (expiry date) un tas šķita kaut kas, ko varētu izdarīt, lai ir miers. Sazinoties ar vairākiem uzņēmumiem, saņēmu dažādas atbildes, taču viena atbilde mūs patīkami pārsteidza. Ulvis Lehtla-Frolovs no SIA “Izpēte” sniedza ļoti detalizētu, viegli saprotamu un izsmeļošu atbildi par visu procesu (un to, kāpēc ģeodēziju tajā brīdī nebūtu vērts taisīt). Bijām patīkami pārsteigti un pateicīgi par izglītošanu, kaut arī tajā brīdī mums sadarbība tomēr nebija nepieciešama. Likumsakarīgi, ka tagad, kad bija nepieciešama topogrāfijas izveide, vēlējos sadarboties tieši ar viņu (lūk lielisks piemērs, kur laba komunikācija atmaksājas ilgtermiņā 🙂 )
Nosūtīju informāciju par zemes gabalu un vienojāmies par 250 EUR + PVN samaksu. Samaksa gan katram var būt ir invidivuāla, jo tā var būt atkarīga no dažādiem faktoriem – zemes lieluma, atrašanās vieta, piekļūšana, koku, krūmu un citu objektu atrašanās un skaits uz zemes u.c..
Visa komunikācija ar Ulvi bija lieliska, process viegli un saprotami izskaidrots, un arī darbi tika paveikti ļoti operatīvi. Pāris dienu laikā jau saņēmām “melnrakstu”, taču vēl aizgāja kādas 2 nedēļas, kamēr topogrāfija tika saskaņota ar visām institūcijām un reģistrēta. Man tika atsūtīti gan tehniskie faili arhitektam (.dgn, .dwg), gan fails .pdf formā.
Kā redzams no attēla, tad zemes gabals ir salīdzinoši līdzens un bez kokiem, kas padara visu tālāko plānošanu vienkāršāku, lai gan ļoti gribām iestādīt kokus pēc iespējas ātrāk, tiklīdz būs zināms mājas novietojums (koki aug iiiiiilgi).
Topogrāfijā gan ir redzama viena būtiska lieta, ko mēs jau zinājām, kad pirkām zemi – sarkanā līnija, kas šķērso zemes gabalu. Tā šeit “noēd” lielu daļu zemes gabala, un uz ceļa pusi no tās nedrīkst neko būvēt. Tā ir pašvaldības “rezerve” nākotnei, ja nu ir nepieciešamība izbūvēt zaļo koridoru/paplašināt ielu. Lai arī tā daļa pieder mums, to var jebkurā brīdi “atņemt”. Stādīt kokus un likt žogu aiz tās drīkst, tāpēc tā īsti nav problēma. Nu un ņemot vērā zemes gabala izmēru, tas arī nerada pārāk lielas problēmas, taču tas būtu jāņem vērā tiem, kas tikai plāno pirkt kādu zemes gabalu. Pirms zemes pirkšanas būvvaldē vajadzētu par šo pārliecināties, lai nav tā, ka atlikušajā zemes gabalā var uzcelt tikai bāku.
Topogrāfijas derīguma termiņš ir viens gads (ja nemaldos), tāpēc gada laikā noteikti vajadzētu tikt galā ar projektu un būvatļauju, lai nebūtu topogrāfija jātaisa atkal.
