E-pastos ik pa brīdim nāca paziņojumi par izmaiņām BIS. Tā kā notifikācijas nāca par jebkuru darbību, un dokumenti iziet vairākām saskaņošanas fāzēm, tad paziņojumu e-pasti bija daudz. Bet tomēr, cik gavilējoša sajūta bija redzēt paziņojumu, ka ir piešķirta būvatļauja. Ne velti šis posms daudziem ir tik būtisks, jo ne tikai tas nozīmē, ka tūlīt, tūlīt sāksies būvniecība, bet arī ir beidzies “čakars” ar dokumentu saskaņošanām un mājas plānošanu. Tas “čakars” gan katram ir ļoti dažāds, kas ir atkarīgs gan no pašvaldības (būvvaldes), gan tā, cik projekts ir bijis atbilstoši izveidots. Mums šis “čakars” nebija liels un arī laiks ar visām dokumentu saskaņošanām nebija pārāk ilgs (mums arī nebija lielas nepieciešamības pēc steigas).
Lai nu kā – būvatļauja ir izsniegta. Sajūta, ka nu tikai tagad viss sāksies, un jābrauc zemē iespraust lāpsta.
Taču lai brauktu “spraust lāpstu”, teorētiski ir vēl divas lietas, kas jāveic pirms būvniecības sākšanas:
Būvniecības apdrošināšana
Būvasu nospraušanas akts
Būvniecības apdrošināšana
Tā kā būvlaukumā var notikt viss kas neparedzēts (kaut vai, piemēram, kaimiņa žoga bojāšana) ir nepieciešama būvniecības civiltiesiskā apdrošināšana, lai bojājumu gadījumā zaudējumi nebūtu jāsedz pašam. Tā ir “Fizisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise”, kurai darbības teritorija ir būvniecības objekta laukums.
Tā kā jau daudzus gadus sadarbojamies ar vienu apdrošināšanas brokeri, kas kārto visas mūsu apdrošināšanas (dzīvokļa, auto octa, kasko utt), nācās tikai uzrakstīt, ko vēlamies, un polisi jau saņēmām divu dienu laikā. Polises darbība ir viens gads un cena bija 20 EUR.
Apdrošināšana
Būvasu nospraušanas akts
Vēl viens dokuments, ko sagaida būvvalde pirms darbu uzsākšanas ir būvasu nospraušanas akts, kas principā ir dokuments, kas satur informāciju par būvasīm, koordināšu punktiem, piemēram, ēku stūriem un citiem mērījumiem, kas apstiprina ēku novietojumu atbilstību un to, vai tā neskar sarkanās līnijas.
Lai šo izdarītu, nepieciešams sertificēts mērnieks, kas to var izdarīt, taču par to nākamajā rakstā.
BIS (Būvniecības informācijas sistēma) ir pašsaprotama lieta mūsdienu digitālajā pasaulē.
Būvniecības informācijas sistēma BIS www.bis.gov.lv ir elektroniskā vide, kurā tiek nodrošināta informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie elektroniskie pakalpojumi (e-pakalpojumi).
Es pat negribu iedomāties to ārprātu, kam bija jāiziet cauri, lai saskaņotu būvniecības dokumentāciju pirms BIS ieviešanas, tāpēc ir prieks, ka visa saskaņošana ir pārskatāma un ērta.
Pēc tam, kad bija pabeigta būvkonstrukcijas fāze, arhitekts visu nepieciešamo dokumentāciju (ģenerālplāns, būvkonstrukcijas, arhitektūras risinājumi un citi) augšupielādējā sistēmā, kur tā sāka savu ceļu caur saskaņošanu.
Tālāk mēs kā pasūtītāji varējām tikai vērot, kā parādās jauni dokumenti, esošie parakstīti, saskaņoti, dažreiz arī noraidīti, kad bija nepieciešami kādi precizējumi no arhitekta.
Ekrānšāviņš no BIS
Tāpēc BIS ir lielisks – visas puses var sekot līdzi statusam, redzēt visu dokumentāciju vienuviet, precizēt, veikt izmaiņas un citas darbības, kas pēc tam glabāsies kā dokumentācijas arhīvs konkrētai būvei.
Vienā no posmiem uz zemes gabalu arī devās kāds no būvvaldes, lai pārliecinātos, ka uz zemes gabala nav jau sākta patvaļīga būvniecība.
Lai arī Mārupes Būvvalde vienmēr ir bijusi izslavēta ar ātro būvatļaujas izsniegšanu (ir dzirdēts, ka tas pat nokārtojams nedēļas laikā), mums tik ātri diemžēl negāja.
Un viens no iemesliem gaužām muļķīgs – nesamaksāta būvnodeva. Kādu dienu man zvanīja no pašvaldības un informēja, ka esmu “nokavējis” termiņu par būvnodevas samaksāšanu – 100 EUR. Liels bija mans pārsteigums to dzirdot, jo nebiju neko saņēmis. Atklājās, ka sūtot rēķinu bija kļūdaini ievadīts mans e-pasts, tāpēc rēķinu nesaņēmu. Pagāja vismaz divas nedēļas kopš rēķina “izsūtīšanas” līdz apmaksai, kuras laikā nekas neturpinājas no tālākās virzības.
Lai nu kā, būvnodevas apmaksa bija veikta, ļaunu prātu neturējām, un atlika gaidīt gala lēmumu – būvatļauju.
Tad, kad beidzot nonācām līdz stadijai, kad projekta dizains un plānojums apmierināja, bija nepieciešams veidot būvkonstrukcijas. Būvkonstrukciju fāzē būvkonstruktors izveido detalizētus “rasējumus” visiem būvniecības mezgliem, kādi materiāli izmantojami (un to izturība), cik augsti pamati, kāds ir pamatu pīrāgs, kādas ir logu pārsedzes un citi parametri, kas ir svarīgi, lai māja “nesabruktu”.
Būvkonstrukcijas – piemērs no pamatu šķērsgriezuma.
Parasti arhitektiem ir būvkonstruktori, ar ko tie sadarbojas un arī mūsu gadījumā visu kārtoja arhitekts.
Pirms šīs fāzes pārrunājām ar arhitektu tehniskās nianses un vēlmes galvenojos punktos:
Pamati – lai gan pamatu veidu lielā mērā nosaka ģeoloģiskā izpēte (piemēram, purvainā vietā piemērotāki būtu pāļveida pamati, stabilā gruntī lentveida vai plātņveida), šo tomēr izrunājām. Tad, kad lēmām par pamatiem, tad Krievijas veiktā kara ietekmē sākās milzīgas problēmas ar materiālu piegādēm un cenām, īpaši uz armatūru. Vienojāmies, ka vienkāršāks un šķietami lētāks variants būtu pamatus veidot no Fibo blokiem, kas tika iekļauts arī projektā. Tā kā es pats no šī neko nesaprotu, tad uzticējos arhitektam. Vēlāk gan domas par pamatu veidu mainījām (par to kādā nākamajā rakstā).
Sienas – jau sākotnēji pirms vēl sākām skices, vienojāmies, ka māju būvēsim no gāzbetona blokiem (Bauroc, Ytong). Ar arhitektu pārrunājām sienu “pīrāgu” un kā mūsu variantu izvēlējāmies 500mm blokus (parasti liek 300mm). Šādi biezie bloki ir, pašsaprotami, dārgāki, taču ieguvums ir tāds, ka nav nepieciešama siltumizolācija ne no iekšpuses, ne ārpuses. Vēl viens ieguvums ir tāds, ka šādi uzmūrēti bloki var kādu laiku stāvēt bez ārējās apdares (vēlamies dēļu apdari), savukārt siltumizolācijas nepieciešamības gadījumā apdare būtu jāveic nosacīti uzreiz pēc sienu uzbūvēšanas. 500mm bloku gadījumā ārējo apdari varēšu uzstaisīt vēlāk pats.
Jumts – arī šeit pārrunājām ar arhitektu mūsu vēlmes. Apsvērām betona dakstiņu jumtu un tērauda valcprofilu. Betona dakstiņu galvenie ieguvumi ir klusāks jumts (piemēram, lietus laikā), ilgmūžība (pat 50 gadi), uzstādīšanas vienkāršums un vizuālā pievilcība (betona dakstiņu jumti izskatās lieliski, turklāt to profilu var izvēlēties gan klasisku, gan moderni askētisku). Pie trūkumiem noteikti jāpieskaita gan pašu dakstiņu izmaksas, gan arī to, ka ir nepieciešamas daudz izturīgākas jumta konstrukcijas, kas varētu noturēt lielo svaru, tātad galu galā atkal izmaksas. Tā kā mums būs vienstāvu māja un mansardā neviens nedzīvos, tad lietus trokņi mums nav aktuāli. Arī plānotais mājas eksterjers ar koka fasādi labāk sasauktos ar valcprofilu, tāpēc palikām pie tā varianta.
Visi šie jautājumi jau tāpat tika idejiski runāti skices fāzē, bet nu pirms sākās būvkonstrukciju fāze, tika precizētas šīs gala nianses un izvēles. Kopumā īpašs ieguldījums no mūsu puses šajā fāzē nebija nepieciešams.
Iespējams kāds, kurš ar būvniecību ir uz “Tu”, lasot šīs tehniskās izvēles šūpos galvu par mūsu izvēlēm. Diemžēl īpaši neorientējamies šajos jautājumos padziļināti, un ja godīgi, tad nav īsti arī vēlmes tērēt laiku uz to. Nedomāju, ka ir ari kāds ideālais variants – vienmēr kādām no opcijām būs plusi un mīnusi. Visticamāk par mūsu izvēļu pareizību vai kļūdām vēl uzzināsim tad, kad durvis būs jau slēdzamas. 🙂 Katrā ziņā, ja ir iespēja un ir kādi paziņas, kas šajā visā ļoti labi orientējas un seko līdzi aktualitātēm būvniecības tehnoloģijās, tad nenāktu par sliktu tomēr uzklausīt kāda cita viedokli, kaut vai lai saprastu labāk plusus un mīnusus visiem variantiem un ļautu ar arhitektu runāt produktīvāk un argumentētāk.
Tad, kad māja ir piesaistīta topogrāfijai, jeb ir zināms, kur tieši uz zemes gabala ēka atradīsies, tad nepieciešams veikt ģeoloģisko izpēti. Ģeoloģiskās izpētes laikā veic vairākus zemes urbumus mājas atrašanās vietā, lai izpētītu augsnes sastāvu. Tādā veidā tiek noskaidrots, kādā dziļumā ir gruntsūdeņi, kāds ir zemes sastāvs, vai tas ir purvains u.t.t.. Tas savukārt ļauj būvkonstruktoriem saprast un izlemt kāda veida pamati būs nepieciešami mājai. Ir augsnes, kuras ir izteikti purvainas, tāpēc klasiski pamati droši vien nebūtu atbilstoši, un būtu jādomā, piemēram, par pāļveida pamatiem.
Ģeoloģiskās izpētes veikšanā mūsu arhitekts piedāvāja savus kontaktus, ja nu mēs nevēlamies meklēt paši. Tā nu sazinājos ar kungu gados, kas bija gatavs uzņemties šo darbu par ļoti draudzīgu cenu – 150 EUR (parasti tas ir ap 300-400 EUR).
Tā kā kungs prasīja vairākkārt, kā īpašumu atrast, piedāvājām satikties zināmā vietā un pavadīt līdz zemes gabalam, pie reizes uzzinot nedaudz vairāk par procesu. Lai gan nepalikām un neskatījāmies procesu, uzzinājām, ka kungs ģeotehnisko izpēti veic jau daudzus gadus (par ko pat nešaubījāmies 🙂 ). Viņš iepriekš jau bija iepazinies ar publiskajiem datiem augsnes datos, tāpēc jau zināja, ka nekādi īpaši pārsteigumi nav gaidāmi. Urbumus veica ar rokas urbi, un teica, ka jaunībā varējis izurbt 10 metru dziļumā. Tagad jau spēka vairs nav tik daudz, bet tik dziļi arī neesot nepieciešams. Vēl uzjautrināja tas, ka mūs pabrīdināja, ka ar datoriem ir uz “Jūs”, tāpēc dokumenti būs rasēti un zīmēti ar roku. Bet tā neesot problēma, jo viņš ir vienojies ar atbilstošajām institūcijām, ka tas ir pieņemami 🙂
Lai nu kā, ja reiz arhitekts ar viņu ir vairākkārt sadarbojies, tad izlēmām neapšaubīt darba specifiku. Ne jau mums būs ar tiem dokumentiem vēlāk jāstrādā.
Pēc neilga laika (šķiet nedēļa) dokumenti bija nosūtīti arhitektam tālākām darbībām.
Ģeoloģiskā izpēte – rezultāts
Grunts sastāvs, kā jau minēts, neradīja pārsteigumus tam reģionam. Gruntsūdens līmenis gan ir salīdzinoši augsts, kas potenciāli varētu radīt problēmas ar biokanalizācijas sistēmas izvietošanu, bet par to domāsim rīt. Bet mājai nav paredzēts pagrabs un tā būs arī tikai vienstāvu māja, tāpēc nekādu raķešzinātni ar pamatiem un būvkonstrukcijām nevajadzēs.
Iepriekšējā rakstā (Pirmās tikšanās ar arhitektu) bijām minējuši, ka iestājās tāds “rinse and repeat” process, kurā arhitekts atsūta jaunāko versiju, mēs apskatāmies, apspriežamies, pāris dienas pārdomājam projektu un atkal sūtam lūgumu veikt labojumus. Tā tas turpinājās labu laiku, un lai arī šķita, ka veicam ar vien mazākus un mazākus labojumus, brīžiem šķita, ka tā var darboties mūžīgi, jo visu laiku radīsies idejas un labojumi. Tas droši vien ir atkarīgs no katra cilvēka, cik daudz laika ir gatavi tajā investēt. Mēs sapratām, ka projekts jau ieguvis tādu veidolu, kurā viss apmierina un laiks finišēt. Esam pārliecināts, ka laika gaitā radīsies vēl nepieciešamības kaut ko labot un gan jau uzceļot māju būs skaidrs, kur kļūdījāmies, un ko līdz galam nebūsim izdomājuši.
Izmaiņu bija daudz – komunikāciju kanāli, jumta konfigurācija, nojumes izmērs, logu izmēri, telpu plānojums, telpu izmēri, bruģa plānojums un daudz citu lietu…
Šis process katram, droši vien, ir pilnīgi citādāks, un daudz kas atkarīgs ir gan no tā, cik pasūtītājam ir skaidra vīzija par to, ko vēlās, un arī tas, cik iesaistīts (engaged) ir arhitekts. Mūsu gadījumā iestājās brīdis, kad bija sajūta, ka turpinam tik sūtīt idejas arhitektam, viņš tās ievieto un atsūta rezultātu bez īpašas iesaistes. Post-covid ērā viss notiek attālināti, taču vienojāmies ar arhitektu tikties birojā un klātienē izrunāt visas galvenās lietas un jautājumus. Tas mums bija ļoti liels ieguvums, jo tā klātienes tikšanās daudz ko sakārtoja pa plauktiņiem. Kopā ar arhitektu tur pat pie datora varējām šo to izmainīt un redzēt, kā tas projektā izskatīsies, nevis aizsūtīt lūgumu veikt izmaiņas un pēc pāris dienām redzēt to, kā tas izskatīsies projektā. Klātienes tikšanās tomēr ir svarīgas, lai gan to mums nebija pārāk daudz. Tik delikātā un, varbūt, pat intīmā procesā kā mājas plānošana, sadarbība ar arhitektu ir kritiski svarīga.
Lai arī esam nonākuši līdz gatavam mājas projektam un tas ir tāds, kā to vēlējāmies, tomēr jāsaka, ka gribētos tomēr labāku sadarbību ar arhitektu, kas vairāk “paturētu rociņu” un pavilktu ārā idejas, pārrunātu mūsu ieteikumus un labojumus, jo šāds process mums ir kas jauns.
Katrā ziņā – ideju un mājas projektu novedām līdz stadijai, kurā viss, šķiet, ka apmierina, tāpēc var virzīties tālāk – būvkonstrukcijas, ģeoloģija, būvatļauja.
Ģenerālplāns
Ģenerālplāns
Kā redzams ģenerālplānā, būs divas ēkas – galvenā māja ar auto nojumi un saimniecības ēka, kurā automašīnas netiks turētas, bet tā drīzāk būs tāda kā darbnīca.
Daudz plānojām par komunikāciju kanāliem. Vēlējos aizvilkt elektrību gan uz vārtiem, gan arī tālāko dārza malu, lai pēc tam nebūtu jāvelk pagarinātāji pāri visam dārzam, bet būtu vieta āra rozetēm tajā galā. Tā kā vēlos daudz ko veikt ar automatizāciju, tad esmu paredzējis arī vilkt tīkla vadu gan uz vārtiem, gan garāžu, gan arī dārza tālāko stūri 🙂
Ūdeni paredzēts ievilkt gan uz māju, gan garāžu, gan tālāko dārza stūri. Arī kanalizācija ies gan no mājas, gan garāžas.
Tā kā vēlējos garāžu apsildāmu, lai arī ziemā varētu tur darboties, sākotnēji bija paredzēta siltumtrase no mājas uz garāžu. Taču parēķinot izmaksas tādai siltumtrasei, sanāktu ap 1500 EUR. Painteresējos, ka siltumsūknis tādai platībai varētu maksāt aptuveni tik pat, tāpēc siltumtrase tika izņemta no projekta un tā vietā izlemts uzstādīt divus siltumsūkņus – vienu mājai un vienu garāžai.
Interesanti, ka sākotnējais plāns paredzēja 440m2 bruģētu laukumu. Parēķinot, ka tas izmaksu ziņā varētu būt krietni aiz 20k EUR robežas, vienojāmies ar arhitektu, ka bruģi neliks kā obligātu 🙂 Vismaz no ceļa līdz mājai. Gan jau tad kādreiz ar laiku to nokārtosim. Vismaz psiholoģiski bankas kredīts būs “vieglāk sagremojams”.
Mājas plānojums
Mājas plānojums
Mājas plānā nekādu īpašu pārsteigumu nav. Pārsvarā jau visiem plānojums ir līdzīgs. Liela viesistaba ar augstajiem griestiem (varēs redzēt jumtu), liela virtuve. Nelielas problēmas radās ar mājas labo pusi un telpu izvietojumu. Sākotnējā istabu novietojumā virtuve bija ļoti maza, taču pārkārtojot telpas tā atkal kļuva pārāk liela. Tās telpas mēs bīdījām šurpu-turpu līdz izdomājām, ka virtuves atlikušo daļu (lai tā nebūtu abnormāli liela) varētu nodalīt un izvedot pieliekamo (pantry). Tur varēs glabāt ļoti daudz lietu, tāpēc nebūs visa virtuve jāaizkrauj ar skapīšiem, kur to visu salikt.
Mājā, kā jau sākotnēji vēlējāmies, būs divas darbistabas. Sievai, protams, tiks lielākā un smukākā telpa pie viesistabas ar franču stila durvīm uz viesistabu. 🙂
Puikam istaba nebūs nenormāli liela, bet pietiekoši uz kādiem gadiem 8. Tad jau viņš visdrīzāk gribēs dzīvot dzīvoklī kaut kur tuvāk pilsētai.
Kā jau parasti – guļamistabas bloks ar atsevišķu vannas istabu un lielo “walk-in” tipa skapi.
Arī neliela “veļas telpa”, kurā būs arī siltumsūknis un citas ierīces.
Nav īsti tāda izteikta pieliekamā, tāpēc sezonālas mantas varēs turēt mansardā (piekļuve caur lūku) vai garāžā.
No virtuves (un arī no viesistabas) ir plānota izeja uz nelielu terasi. Jumts neies pāri terasei, lai virtuvi nepadarītu ļoti tumšu, taču ir plānā vai nu pergola vai izbīdāma markīze.
Kopējā platība dzīvojamai mājai ir 172m2. Nav maz, nav daudz, ņemot vērā, ka būs divas darbistabas.
Garāžā nav nekas ievērības cienīgs – garāža kā jau garāža. Tur arī vēlējos atsegtos griestus ar sijām. Garāžas platība ir plānota uz 54m2, lai potenciāli nākotnē pietiktu vietas visādām dārza tehnikām un arī kādam auto restaurācijas projektam.
Vizualizācijas
Māja pagaidām plānota antracīta krāsā, taču iespējams, ka tad, kad nonāksim līdz eksterjera krāsai, izdomāsim par kādu naturālāku un gaišāku toni.
