Mūsu ceļš uz savu māju

Month: July 2023

Pamatu aizbēršana

Beidzot pienācis brīdis, kad esam gatavi aizbērt pamatus un pamatu iekšpusē varēs nokļūt, nelaipojot pa dēļiem. Pamatu aizbēršana sastāv no divām daļām, kur katrai daļai nepieciešama nedaudz cita pieeja – zemes aizbēršana iekšpusē un zemes aizbēršana ārpusē,

Ārpusē saskaņā ar projektu, pamati ir jāpieber ar esošo smilti (kas izrakta pamatu būvēšanas laikā), savukārt iekšpusē ir jāveido “pīrāgs” no esošās grunts, smilts un šķembām.

Grīdas pīrāgs. Pārtrauktā līnija parāda pamatu horizontālo virsmas līmeni.

Pamatu aizbēršana ārpusē

Ar šo daļu ir visvienkāršāk, jo šeit nekādi papildus materiāli nebija nepieciešami. Traktors no esošajām izraktajām dzelteno smilšu kaudzēm aizbēra pamatus. Vienīgā nianse ir tā, ka, šķiet, nav vēlams izmantot melnzemi (ar organiskajām daļiņām), jo tā ar laiku varētu sasēsties, organiskajām daļiņām trūdot.

Ārpusē smiltis tika piebērtas aptuveni pārējās zemes līmenī. Pēc blietēšanas tās nosēdās un tad, kad garāža būs pabeigta, tad jau tiks bērta un līdzināta melnzeme.

Blietēšanai izmantojām 100kg vibroblieti, ko mums uz būvniecības laiku iedeva lietošanā radinieki. Lieliski, ka nebūs jāņemās ar nomu, un bliete vienmēr būs pa rokai. Neesam gan droši par to vai varbūt būtu nepieciešama smagāka bliete, bet šķiet, ka zeme sablietējās labi un pietiekami.

Blietējot pamatu ārpusi

Jāpiebilst, ka pamatu cokolu (redzamo daļu virs zemes līmeņa) neesam vēl nekādi apstrādājuši. Tad, kad taisīsim ārējo fasādi, tad pamatus lāpstas dziļumā paraksim nost, noarmēsim un uzklāsim apmetumu.

Pamatu aizbēršana iekšpusē

Smilts piebēršana

Jāsaka, ka ar smilts piebēršanu pamatu iekšpusē bija daudz jautājumu un neskaidrību. Kā tas notiek, cik daudz smilts vajag, kā notiek blietēšana u.c. jautājumi.

Ja skatāmies teorētiski, tad šim darbam būtu jābūt ļoti koordinētam, kur uz vietas ir brigāde, kas darbojas gan ar ekskavatoru, gan ar blieti. Būtu jāizlīdzina esošā zeme pamatu iekšpusē (kas pamatu rakšanas laikā ir sarakta tādā kā piramīdas formā), ar ekskavatoru jāieceļ bliete iekšpusē, jānoblietē, tad jāber smilts 30cm, jāblietē, jāber vēl 30cm smilts, jāblietē un tā tālāk līdz tiek sasniegta vajadzīgā augstuma atzīme. Turklāt lielākiem objektiem tiek sabērta smilts uz pamatiem tā, lai tajos iekšā var iebraukt ar frontālo iekrāvēju (bobkatu). Mums gan visur var tikt ar parastu ekskavatoru, tāpēc šī problēma atkrīt.

Lai nu kā, tā kā vēlējāmies darīt pēc iespējas vairāk paši un negribējās traktoru saukt vairākas reizes (pēc katras blietēšanas), tad bija jāsaprot, ko varam darīt lietas labā. Bija skaidrs, ka jāatrod kompānija/traktorists, kas varētu pamatus aizbērt. Ar tiem tad varētu pakonsultēties, ko un kā var darīt.

Meklējot internetā pamanījām, ka mums netālu esošais karjers ne tikai piedāvā smiltis, bet arī veic pamatu aizbēršanu un citus tāda veida darbus. Uzzinot, ka mums īpašums ir 500 m attālumā un esam kaimiņi, vienojāmies, ka ar īpašnieku satiksimies mūsu zemes gabalā aprunāties par šiem jautājumiem.

Tāmē mums aprēķināts, ka nepieciešams piebērt 10m3 smilts, taču mums ieteica tomēr uzreiz vest 2* 18m3 (maksimālais apjoms smagajai mašīnai). Tā arī beigās bija, ka visi 18m3 aizgāja pamatu iekšpusē, turklāt pēc blietēšanas vajadzēja vēl pāris kubus. Otrajā piegājienā mums arī atveda 18m3 ar domu, ka pārpalikumu tāpat vajadzēs kaut kad bērt mājai.

Uz jautājumu par blietēšanu, teica, ka var darīt pēc “sentēvu” metodes. Atstāt diennakti pumpēties ūdeni pamatu iekšpusē, jo ūdens vislabāk noblietēs un sasēdinās smiltis. Tad nu nolēmām iet vieglāko ceļu (cerams arī, ka ne nepareizo).

Uz pamatiem iekšpusē ar oranžu baloniņu uzpūtām svītras, lai traktorists zina, līdz kādai augstuma atzīmei smiltis bērt. Lai gan no tā jēga maza, jo, smiltis blietējot, tās tāpat sasēžas krietni zem līmeņa.

Traktoristu sarunājām no netālu esošā karjera, un agrā sestdienas rītā kāpurķēdēm grabot tas ieradās veikt darbus. Pamatu aizbēršana prasīja 2h traktora darba.

Traktors ieradies veikt darbus. Noteikti ērtāk būtu traktors ar riteņiem, bet galvenais, ka darbs izdarīts.
pamatu piebēršana
Pamatu aizbēršana
pamatu aizbēršana
Pēc padarītā darba traktors dodas tālākās gaitās.

Pēc aizbēršanas, pamatos atstājām diennakti pumpēties ūdeni. Nākamajā dienā pēc skata daudz kur bija peļķes, bet mēģinot kāpt sausākajā vietā, kāja smiltīs iegāja līdz pat celim, gluži kā purvā. Pēc pāris dienām zeme bija ļoti stingra un smilšu līmenis arī krietni nokrities zem iekrāsotājām augstuma atzīmēm.

Pēc tam, kad smiltis bija daudz maz izžuvušas, blietējām ar mūsu 100kg blieti, un kā redzams zemāk attēlā, virsma ir nelīdzena, jo vēl nepieciešams piebērt smiltis līdz vajadzīgajai augstuma atzīmei.

smilts blietēšana
Smilšu blietēšana.

Tālāk jau sekoja fizisks pašu darbs ar smilšu piebēršanu vajadzīgajā līmenī. Nolēmām, ka tā dēļ nesauksim traktoru. Līmeņa aptuvenai augstuma atzīmei izmantojām brusu, lai zinātu, cik daudz smiltis kurā vietā ir jāpieber.

smilšu piebēršana
Smilšu piebēršana līdz nepieciešamajam līmenim

Pēc smilšu piebēršanas noblietējām ar blieti, kas gan negāja tik viegli, kā gribētos, jo smiltis ir mīkstas un bliete apaļa, tāpēc perfektā gludā virsma īsti nesanāca, bet nu pa virsu tāpat vēl tiks bērtas šķembas.

Šķembu piebēršana

Projektā ir paredzēts 5cm slānis ar šķembām 5-16mm frakcijā, kā arī aprēķinot nepieciešamo apjomu, sanāca, ka ir nepieciešami 3 m3 šķembu. Nolēmām ņemt uzreiz 10 m3, jo šķembas vēl noderēs dāžādos darbos un posmos būvniecībā. Kā saka, ja jau maksā par atvešanu, tad lai ved uzreiz ar rezervi.

Šķembas mums atveda smagā mašīna un izgāza turpat uz iebraucamā ceļa blakus garāžas ēkai. Bijām plānojuši, ka šķembas saraksim un savedīsim ar ķerru. Sākām to darīt, taču pēc vairākām ķerrām sapratām, ka progress ir gaužām neliels, taču piepūle pamatīga.

pamatu aizbēršana
Tik daudz šķembu sabērām, kad sapratām, ka labāk sauksim traktoru 🙂

Nākamajā rītā sazinājāmies ar cilvēku, ar ko kārtojām šķembu atvešanu, un palūdzām, lai garām braucot ar traktoru saber šķembas pamatu iekšpusē. Tie bija labāk iztērētie 40 eur pēdējā pusgada laikā, iedomājoties, cik daudz spēka un laika aizietu to darot ar rokām.

pamatu aizbēršana
Patīkamais skats sēžot dīvānā un skatoties kamerā kā citi strādā.

Šķembas gan traktorists īsti nezināja, cik daudz sabērt. Aptuveni iebēra tos 5 cm, aptuveni pielīdzināja ar kausu un vidū atstāja kaudzi, ko tad varētu izlīdzināt mēs paši un piebērt tur, kur vēl nepieciešams.

Daudz izmantojām grābekli, lai stumdītu un līdzinātu šķembas, un par to, ka vajadzēja vilkt cimdus, sapratām tikai vakarā. Pārējās dienas rokas bija ar plāksteru plāksteriem, lai caur sāpēm vēl varētu pastrādāt.

Šķembu līmeni izlīdzināt mums ļoti palīdzēja lāzera līmeņrādis ar mērlatu un lāzera uztvērēju, kas darbojas kā nivelieris. Arī šis instrumentu komplekts mums jau vairākkārt ir sevi pierādījis kā ļoti noderīgs.

mērlata un līmeņrādis
Bilde aizgūta no www.bosch-professional.com. Mums gan līmeņrādis un uztvērējs ir no krietni pieticīgākas sērijas, un arī mērlatu taisījām paši no līstes un līmējamas mērlentas.

Darbības princips ir vienkāršs – uz trijkāja ārpus pamatiem ir novietots lāzera līmeņrādis un tad uz mērlatas ir nostiprināts lāzera uztvērējs, kas rāda, vai tas ir novietots par zemu vai par augstu. Tad, kad bīdot uztvērēju pa mērlatu augšup/lejup sāk pīkstēt un iedegas zaļā gaismiņa, tad ir skaidrs, ka uztvērējs ir vienā līmenī ar līmeņrādi. Tad var nolasīt augstumu no zemes uz mērlatas.

Droši vien lieki piebilst, ka šis neparādīs absolūtos augstumus, bet nomērot divu punktu augstumu uz mērlatas būs skaidrs, cik liela augstuma starpība centimetros ir starp abiem punktiem. Tad nu vienā stūrī pieberam šķembas tādā augstumā, kā ir paredzēts projektā (5cm zem pamatu horizontālās virsmas), nolasām augstumu uz mērlatas (piemēram 145cm), tad mērot pamatu vidū, ja uztvērējs pīkst pie atzīmes 151cm, tas nozīmē, ka tajā vietā līmenis šķembām ir par 6 cm zemāks, nekā atskaites punktā.

Šādi tad iztaigājām pa daudziem punktiem pamatu iekšpusē un varējām saprast, kur šķembas ir par daudz, un kur ir par maz.

Pēc šī, kad šķembas visur bija izlīdzinātas, sākām blietēt ar to pašu 100kg vibroblieti. Noteikti noderīgi ir šķembas pirms tam aplaistīt, citādi blietējot pa gaisu ies baigie putekļi.

Šķembu klājumu atstāsim sienu mūrēšanas laikā, jo pārējam grīdas pīrāgam (putuplasts un estrich) ir nepieciešama vismaz pirmā bloku rinda (betona grīdas līmenis būs pirmās bloku rindas vidū).

Rakstot šo rakstu nu var teikt, ka baigi aizrauties ar ideālā līmeņa ķeršanu, ja neplāno likt melno grīdu, īsti nav jēgas, jo mūrēšanas laikā pa šķembām tāpat daudz staigā, bīda stalažas ar riteņiem, un tas līmenis beigās būs jāatjauno.

Izmaksas

Ir divas lietas, kas līdz šim ir mulsinājušas:

  • Kā var aprēķināt reālo nepieciešamo smilšu daudzumu, kas nepieciešams, jo tāmē iekļautie apjomi bija krietni par maz. Mums tāmē bija paredzēti 27 kubi, bet reāli aizgāja kādi 40.
  • Visi smilšu piegādātāji vienmēr operē ar kubikmetriem, bet cenas visur norādītās tonnās. Un nav gluži tā, ka viena tonna = viens kubikmetrs.

Lai nu kā, mūsu gadījumā ir ērti, ka tas viss būs nepieciešams arī vēlāk mājas celtniecībā, tāpēc varam atļauties paņemt pilnu kravu un to, kas netiks iztērēts garāžai, paliks mājai. Bet ja ir nepieciešams uzķert precīzu apjomu, tad tas jau kļūst diezgan sarežģīti.

Ekskavators mums izmaksāja 140 EUR par divām stundām, skalota smilts izmaksāja 170 EUR par 18 m3 kravu (vajadzēja 3 tādas piegādes), šķembas izmaksāja 300 EUR par 10 m3 kravu (kā minējām, vajadzēja reāli aptuveni 3 m3)

Inženierkomunikāciju ievilkšana

Jau pašā raksta sākumā jāpiebilst, ka nepretendējam uz pilnīgi pareiziem risinājumiem, atsaucēm uz standartiem un citām prasībām. Tāpēc atspoguļojam informāciju tā, kā to esam uztvēruši mēs paši un darām tā, kā mums šķiet pareizi. Ja jums ir precīzāka informācija, kas palīdzētu citiem, padalieties komentāros.

Viena vērtīga saite ar uzskatāmu informāciju par inženierkomunikācijām, kas mums palīdzēja, ir buildart raksts.

Elektrība

Elektrība mums ir paredzēta ienākoša no mājas, kā arī izejoša no garāžas uz sūkņa aku.

Ienākošā elektrība un datu vadi mums vēl nav gatavi, jo elektrība nav pat vēl atvilkta no sadales skapja uz māju. Tāpēc ierakām zemē tukšu gofru, kam ārpusē atstājām rezerves galu, ko paraksim vaļā, kad būsim gatavi ielaist vadus iekšā garāža. Gofrā ir buksieris – stieple, kas atvieglos vadu ievilkšanu. Gofrai līkumus veidojām salīdzinoši lielus, lai pēc tam gofrā vadus būtu vieglāk iedabūt. Izmantojām 50mm diametra sarkano gofru ar 450N triecienizsturību.

Pēc projekta (un standarta prasībām), zem ceļa braucamās daļas vadi ir jāliek gofrās ar 750N triecienizturību. Tā kā starp māju un garāžu būs brauktuve, tad teorētiski tur būtu jāizmanto šāda gofra. Problēma gan, ka šīs gofras nav nopērkamas metros (kā tas ir ar 450N sarkano gofru), bet ir nopērkamas pa 6 metru posmiem. Turklāt šo 750N gofru nedrīkst locīt (piemēram, mēģināt iestūķēt busiņā), tad nu jau jārēķinās, ka būs izaicinājums to atgādāt uz īpašumu. Bet tā jau būs problēma citai dienai 🙂

Izejošā elektrība un datu vadi no garāžas uz sūkņa aku mums ir ar CYKY 3×2.5mm elektrības vadu, kā arī diviem CAT5e FTP datu/tīkla vadiem, kas ievērti 50mm sarkanajā gofrā.

Tīkla vadi nav ārkārtīgi dārgi, tāpēc nolēmām, ka labāk tos ielaidīsim iekšā jau tagad, ja nu nākotnē vēlamies akā ierīkot kaut kāda veida automātiku vai monitoringu ar sensoriem. Otrs tīkla vads ir ar domu, ja no akas vēlēsimies nākotnē palaist ūdeni/elektrību uz kādu tālāku dārza stūri. Tad šis otrs vads ļautu ierīkot automātiku/monitoringu arī attālākā dārza stūrī.

Jāpiebilst, ka tīkla vadiem izmantojām FTP vadus (biežāk tiek izmantoti UTP). FTP vadiem ir ekranējums, kas samazina elektrības kabeļu radīto interferenci uz datu kabeļiem. Tā kā elektrības vads un tīkla vadi mums iet pa vienu un to pašu gofru, tad FTP Cat5e izmantošana nenāks par sliktu.

Tranšeja no pamatiem līdz sūkņa akai bija kādi 3-4 metri, tāpēc to izrakām ar lāpstām. Bet nu ir skaidrs, ka pie pārējām kabeļu rakšanām noteikti nomāsim mini ekskavatoru, jo priekšā ir darbiņš – aizvilkt aptuveni 120 metru elektrības vadu no sadales skapja uz māju.

Tranšejā ierakām arī signāllentu. Saskaņā ar noteikumiem, ja nemaldāmies, tad 20 cm virs elektrības kabeļa tiek tranšejā guldīta signāllenta, kas ir pa lielam plēves lenta ar uzrakstu “Bīstami, elektrība” vai tamlīdzīgi uzraksti. Doma pavisam vienkārša – ja nākotnē kāds ekskavatorists vai racējs ar lāpstu rokot pamana šādu lentu, tad zina, ka, turpinot rakt, var ieraudzīt saules zaķīšus.

tukša gofra
Tukša gofra, ko vēlāk atraksim, lai pa to ielaistu elektrības vadu garāžā no mājas.
elektrības gofras
Gofras ar elektrības un datu vadiem.

Kanalizācija

Garāžā kanalizācija būs tikai izlietnei, tāpēc:

  • Pietiek ar 50mm diametra cauruli
  • Izlietne plānota pie tās sienas, kurā kanalizācijas caurule izies ārpusē, tāpēc nav jāveido garas caurules horizontāli ēkas iekšpusē, ievērojot kritumu 1-1.5cm uz 1 metru (kritums ir jāievēro, bet tas jau būs jāveido caurulei ārpus pamatiem)

Vienīgā nianse, kas bija jāievēro ir fakts, ka kanalizācijā nedrīkst izmantot 90 grādu līkumus. Lai panāktu 90 grādu leņķi ir jāizmanto vairāki savienotāji ar 30 vai 45 grādu leņķi. Tā kā mums kanalizācijas caurule plānota uzreiz virs pamatu cauruma, tad izmantojot, piemēram, divus 45 grādu savienojumus, caurule būtu nedaudz atvirzīta no sienas. Lai panāktu, ka caurule var atrasties tuvu sienai, izmantojām vairākus 45 grādu leņķus lai uztaisītu vairākus līkumus.

kanalizācijas caurule
Kanalizācijas caurule

Tagad gan skatoties bildēs šķiet, ka tomēr būtu arī sanācis izmantot tikai divus 45 grādu līkumus, jo izurbtais caurums ir krietni lielāks, kas ļautu leņķim sākties jau pamatu caurumā. Tas jau ir izdarīts, tā ka vairs neko.

Abos galos caurules aiztaisījām ar korķiem, jo cauruli, kas iet ārā otrā pusē pamatiem, ir plānots aizbērt ar smiltīm. Kanalizācijas sistēmu ierīkosim, kad celsim māju. Tad arī atraksim un pievienosim šo cauruli kopējai sistēmai.

kanalizācijas caurule
Kanalizācijas caurule ārpus pamatiem

Par vertikālo caurules augstumu (cik augstu to atstāt) vajadzētu pārbaudīt projektā grīdas augstumu. Mums projektā grīda ir 13 cm virs pamatu horizontālās virsmas, tāpēc arī caurule jātaisa to ņemot vērā, lai nesanāk, ka caurule ir zem grīdas līmeņa, vai tieši pretēji – ļoti garš posms virs grīdas. Jāpiebilst, ka bilde uzņemta, kad caurule vēl netika noīsināta vajadzīgajā garumā.

Pamatu caurumu aizpildījām ar parastajām montāžas putām.

Ūdens

Tā vien šķiet, ka “zinātne strīdās” par to, cik dziļi ziemā zeme sasalst. Dažādās vietās šīs dziļums figurē no 60-100cm, kas ir dziļums, kurā ūdens caurulē nesasaltu. Nolēmām lieki neriskēt, tāpēc laidām ūdens cauruli aptuveni 90-100cm dziļumā.

Ūdens caurulei izmantojām D32x2.4mm PN10 cauruli. Galos arī uzskrūvējām korķus, lai darbu gaitā netiek iekšā gruži. Ārpus pamatiem to ierakām tranšejā līdz spices akai un pa siltinātā groda apakšu to ielaidām pie sūkņa.

Īsti neatradām informāciju par to, vai drīkst elektrības vadus (gofrā) laist pa vienu un to pašu tranšeju, kur ir ūdens caurule, tāpēc darījām šādi. Sliktākajā gadījumā nāksies par to domāt un labot vēlāk. Pamatu iekšpusē ūdens cauruli un vadu gofru palaidām pa pretējām sienas pusēm drošības labad.

tranšeja
Gofra un ūdens caurule tranšejā uz aku

Izmaksas

Izmaksas šim visam bija salīdzinoši mazas. Strāvas vads 30 eur, gofra 30 eur, tīkla vadi 28 eur, signāllenta 12.50 eur, ūdens caurule ar korķiem 27 eur, kanalizācijas caurules 10 eur.

Nu beidzot var ķerties klāt pamatu aizbēršanai.

© 2024 Mūsu māja

Theme by Anders NorenUp ↑