Month: October 2023

Betona josla

08.10.2023 / Māris / 0 Comments

Betona josla ir noslēdzošā daļa sienu būvniecībā, kas satur visas sienas kopā, kā arī nodrošina stingru pamatu mūrlatas stiprināšanai, uz kuras vēlāk tiek stiprinātas kopnes vai spāres.

Tipi

Visbiežāk tiek izmantotas divu veidu betona joslas – izmantojot dobjos blokus (šķersgriezumā ir U burta izgriezums, kurā lej betonu) vai arī taisa no finiera veidnes, kurās lej betonu.

U bloku uzstādīšana ir tik pat vienkārša kā parasto bloku mūrēšana, taču tas izmaksā dārgāk kā veidot betona joslu izmantojot finiera veidnes. Mums U-bloki uz 54m2 ēku izmaksāja nedaudz virs 1000 EUR, kas noteikti ir dārgāk, nekā pašiem taisīt betona joslu. Kā jau vairumā gadījumu – bieži vien nākas maksāt vairāk, ja grib ietaupīt uz izmantoto laiku, taču mēs neesam veikuši cenu salīdzinājumu abiem scenārijiem.

Labots 03.05.2024: Ir iespēja pašiem vai, izmantojot pakalpojumus sludinājumos, U-blokus sazāģēt no parastajiem blokiem.

U-bloki

Mūsu gadījumā projektā pēdējā bloku rinda bija paredzēta no Bauroc U-blokiem, kas ir precīzi tādā pašā izmērā (375mm), kā bloki, no kuriem mūrējām visu ēku.

Šie U-bloki tika mūrēti tieši tā pat kā parastie bloki, taču, protams, tie ir daudz trauslāki, tāpēc ar tiem ir jāapietas ļoti uzmanīgi.

Izaicinājums gan bija tieši ēkas stūri. Interesanti, ka Bauroc nevienos materiālos nav atrodams, kā tieši būtu ieteicams veidot stūrus. Sūtījām jautājumu pašam Bauroc, bet ~~saņēmām ļoti vispārīgu atbildi no sērijas “nav pareizu, vai nepareizu variantu, vajag darīt tā, kā pašiem liekas pareizāk”~~. Labots 03.05.2024: tikai tagad pamanījām, ka e-pastā Bauroc tomēr bija iekļāvis attēlus ar piemēriem, kā veidot stūrus, taču tos nebijām pamanījuši.

Bauroc sūtītais piemērs ar stūru konfigurāciju

Tad nu nolēmām blokus mūrēt 10cm tālāk no malas un tad pielīmēt 10cm pilnā bloka atgriezumu, lai izveidotu malu. Pēc tam tad ar lokanu zāģa asmeni izzāģējām nepieciešamās malas.

Tā kā bija bažas, ka lejot betonu tie gali tiktu atspiesti, drošības labad no ārpuses ar metāla perforēto lentu pieskrūvējām šos galus pie sānu blokiem. Lai gan, iespējams, tas nebija nepieciešams.

Tikai pēc tam runājot ar citiem, sapratām, ka ir vēl viens variants, par ko apkaunojoši nebijām iedomājušies – zāģēt šos stūru blokus 45 grādu leņķī. Tas būtiski padarītu šo stūru veidošanu vienkāršāku.

Armatūra

Pēc projekta specifikācijas bijām izrēķinājuši, ka ir nepieciešami 23gab * 10mm diametra stieņi (6m gari) un 12gab * 6mm diametra stieņi (6m gari). Tos pasūtījām vienā reizē ar armatūru, kas bija nepieciešama betona pārsedzei no Visimetali.lv.

Armatūras gredzeni

Līdzīgi kā betona pārsedzei, arī šeit ir nepieciešami armatūras “gredzeni” ik pēc 20 cm. Uz visu perimetru tātad nepieciešami 156 gab. Izmantojot to pašu rīku armatūras locīšanai, tikai ar skrūvju izvietojumu citās, vietās ķērāmies pie locīšanas. Neskatoties uz lielo apjomu, to varēja salocīt salīdzinoši ātri. Tā kā armatūrām savienojumu vietās jābūt pārlaidumam (garenvirzienā, savienojot divus armatūras stieņus, jābūt 30cm pārklājumam), tad arī šiem locījumiem veidojām pārlaidumu (skatīt attēlu zemāk). Šos pārklājumus varētu siet ar armatūras stieplēm, bet tā kā esam ar brāli uz pusēm nopirkuši metināmo aparātu visādām dzīves vajadzībām, gribējās “patrenēties” metināt, tāpēc katram gredzenam savienojumus metinājām ar diviem punktiem (kas klasiski būtu jāsien ar armatūras stiepli).

Armatūras gredzens, kur gali pārklāj viens otru. Sarkanie punkti ir metinājuma/siešanas vietas.

Garenstiegras

Tā kā gredzenu daudzums ir apjomīgs un katrs gredzens ir jāsien pie 4 garenstiegrām, tad arī siešanas apjoms ir vēl pamatīgāks. Lai būtu vieglāk, nolēmām to visu darīt uz zemes, un kad tādas 6-metrīgas “desas” jeb kolonnas ir sasietas, tad tās iecelt iekšā U-blokos. Garāžas garajām sienām garums sanāk 10 metri, tāpēc vajadzēja 6-metrīgos stieņus pagarināt, ievērojot iepriekšminēto faktu, ka savienojumu vietās armatūras stieņiem ir jāpārklājas vismaz 30 cm.

Armatūras kolonnas tika novietotas U blokos uz distanceriem (minēti arī rakstā par betona pārsedzi).

Stūri

Stūros šīs kolonnas savienojām ar tā paša diametra stiegrām, ievērojot 50cm pārlaidumu.

Zemāk redzamajā bildē rakurss ir neveiksmīgs un stūris neizskatās parāk labi, bet nu te skaistumam īpašas nozīmes nav.

[Labots: 02.03.2024] – Šis NAV pareizs stūru savienojums. Pareizu armatūru savienošanu stūros var meklēt internetā pēc atslēgvārdiem “rebar corner joints”. Tāpēc sākām ar garāžu, lai iemācītos no kļūdām. Šī dēļ garāža gluži nesabruks, bet mājai taisīsim pareizi.

Betons

Izrēķinājām, ka mums būs nepieciešams 0.91m3 betona, lai izveidotu betona joslu. Tas nozīmē, ka tie ir 1820kg gatavā maisījuma, jeb 46 maisi (40kg). Vēl jārēķina, ka betona josla atrodas 3.4m augstumā, uz kuru būtu jāceļ spaiņi viens pēc otra ļoti ātri, lai betons nepaspēj savilkties. Tad nu sapratām, ka laikam negribam tērēt uz to visu laiku un enerģiju, tāpēc nolēmām skatīties uz opciju ar betonvedēju un sūkni.

Betons bija nepieciešams C25/30 klases, bija nepieciešams betona vedējs ar sūkni (jo ir betonvedēji bez sūkņa), turklāt bija nepieciešams lielāks apjoms, jo daļa betona paliek sūkņa caurulēs, ko nevar uzpumpēt augšā, tāpēc tas pārpalikums (aptuveni 0.3 kubi) būs kaut kur jāizgāž zemē.

Šādus mazus apjomus pasūtīt nav pats izdevīgākais pasākums, jo piemēram no 450 EUR tāmes, aptuveni tikai 120 EUR ir pats betons, kamēr pārējais ir par sūkņa nomu, piegādi, nepilnu kravu u.t.t.

SIA Betons 97 ir lielisks online kalkulators, kur var aprēķināt izmaksas.

Mēs pasūtījām betona piegādi no AM Betons, un pasūtījām 1.4m3. Lai arī betona joslai nepieciešami 0.91m3, nolēmām pasūtīt ar rezervi.

Svarīgi ir arī apskatīties noteikumus, ko izvirza betona piegādātāji objektiem (piebraucamais ceļš, pieejamais laukums apkārt betonvedējam, attālums līdz tālākajam punktam, līdz kuram sūkņa caurulei jāaizsniedzas). To visu vēlams pārrunāt, lai nav pārsteigumu uz vietas. Prasībās bija minēta ūdens pieejamība, lai izmagātu sūkni, taču mūsu gadījumā betonvedējam tas nebija nepieciešams.

Viens no izaicinājumiem, kurus saredzējām, bija fakts, ka mums nav stalažas apkārt visai ēkai, tāpēc būtu jāiztiek ar krāsotāja torni, kurš būtu jāstumda pa riņķi, lai ielietu betonu.

Betona vedējs sāk izlocīt locītavas pirms darba

Par laimi, šoferis/operators Dagnis bija ļoti saprotošs un izpalīdzīgs. Bijām divi cilvēki, kas kāpa uz alumīnija torņa. Viens turēja betona cauruli un virzīja to tur, kur nepieciešams ieliet betonu, bet otrs ar vibrovāli vibrēja betonu. Tikmēr operators no lejas ar pulti kontrolēja sūkni, lai betons pumpētos ļoti mazām porcijām.

Šo visu darījām diezgan ātrā tempā divu iemeslu deļ. 1. lai pēc iespējas ātrāk palaistu vaļā betona vedēju, (jo samaksa ir par stundām). 2. betons ātri sāk savilkties, tāpēc vajag to visu darīt ātri, lai to var izlīdzināt un iespraust vītņstieņus.

Vītņstieņi

Betonā nepieciešami vītņstieņi pie kuriem vēlāk tiks stiprināta mūrlata. Mēdz izmantot divus variantus – vītņstieņus iesprauž svaigā betonā vai arī pēc tam, kad jau uzlikta mūrlata, tad urbj cauri kokam un betonam, un tad ar ķīmiskajiem enkuriem vītņstieņus nostiprina caurumos. Esam dzirdējuši atsauksmes no tiem, kas izvēlējušies otro variantu, ka tomēr viņi, vēlreiz to darot, izvēlētos pirmo variantu. Iemesls tam tāds, ka ne vienmēr vītņstieņi labi noturas caurumos un mūrlatu nevar kārtīgi pieskrūvēt.

Izvēlējāmies variantu, kur vītņstieņi tiek iesprausti betonā. Vītņstieņu galos, kurus paredzēts spraust betonā mēdz uzskrūvēt uzgriezni un paplāksni, lai izveidojas labāks enkurs, un ir arī nopērkami vītņstieņi, kam galā ir piemetināta metāla plāksne, kas nodrošina vēl lielāku enkuru betonā.

Interesanti, ka bijām rēķinājuši, kas ir izdevīgāk – taisīt šādus stieņus pašiem ar uzgriežņiem un paplākšņiem, vai pirkt gatavos ar metinātām plāksnēm. Pārsteidzoši, ka nopirkt gatavos vītņstieņus ir lētāk, nekā tos gatavot pašiem.

Pirkām vītņstieņus DEPO, un nācās pirkt dažāda izmēra, jo vajadzīgā garuma stieņi nebija pieejami tādā daudzumā. Lai arī nedaudz dārgāki, tos varēs pēc tam apzāģēt.

Tā kā zinājām izmērus un attālumus, kur būs stiprinātas kopnes uz mūrlatas, nolēmām izrēķināt un spraust vītņstieņus tajās vietās, kur tie netraucēs kopnēm, tādejādi neradot liekas problēmas.

Izrēķinājām attālumus, kuros spraust vītņstieņus, lai tie netraucētu kopnēm.

Vītņstieņus spraudām līmeņojot uz aci. Kāds varbūt bija nedaudz šķībāks, bet tas parāk netraucēja vēlāk mūrlatas uzstādīšanai.

Pēcapstrāde

Ka jau bijām minējuši iepriekšējā rakstā, betons ļoti ātri žūst, tāpēc lai nerastos plaisas, nepieciešams betonu regulāri un kārtīgi mitrināt, palēlinot žūšanu.

Nekādas plēves nesedzām (lai arī tas būtu vēlāms), bet pirmās dienas regulāri braucām betonu laistīt.

Izmaksas

Lūk izmaksas uz betona joslu:

Bauroc U bloki = 1018.15 EUR
Armatūra (10mm x 6m) * 23gab * 3.55 EUR = 81.82 EUR
Armatūra (6mm x 6m) * 12gab * 1.60 EUR = 19.17 EUR
Armatūras cilpas 1 kompl * 7.50 EUR = 7.50 EUR
Vītņstieņi 36 gab = 55.79 EUR
Betons 1.4m3 = 447.94 EUR

Kopējās izmaksas uz betona joslas izveidi sastāda 1630.37 EUR.

Betona pārsedze

02.10.2023 / Māris / 0 Comments

Logiem un durvīm izmantojām gatavās Bauroc pārsedzes. Garāžas vārtiem platums ir 4.4m, un šādam platumam gatavās pārsedzes neatradām, tāpēc ir skaidrs, ka variants ir viens – betona pārsedze. Kā jau ar lielāko daļu darbu šajā būvniecībā – uzdevām jautājumu “How hard can it be?”, tāpēc nolēmām, ka taisīsim paši.

Nedaudz par specifikāciju – paredzēts, ka betona pārsedzes biezums + XPS putuplasta siltināšanas slānis veidotu bloka biezumu (skat. attēlu). Pārsedzei būs nepieciešams arī armatūras režģis, lai veicinātu stiprību.

Nepieciešamie materiāli

Izplānojām visus materiālus, kas būs nepieciešami:

Koka dēļi kastei – no pamatu būvniecības bija palikuši pāri daudz zāģmateriālu (dēļi 5cm x 20cm x 6metri), kas būs gana izturīgi kastes izveidei, tādejādi ietaupot izmaksas
Vītņstieņi – lai kaste neatsprāgtu vaļā no betona svara un spiediena, nolēmām kasti saturēt ar vītņstieņiem. Tos nācās nopirkt kopā ar saplākšņiem un uzgriežņiem. Izmantojām M10 diametru.
Betons – izrēķinājām, ka pārsedzes tilpums būs 0.539 m³. Kaut kur atradām, ka betona gatavais maisījuma svars jāreizina ar divi (beigās pierādījās, ka tas ir pareizs aprēķins), tātad būtu nepieciešami 1078kg betona maisījuma. Ja rēķina 40kg maisos, tad tie bija 27 maisi. Nolēmām divos piegājienos ar busu atvest šādu daudzumu no veikala paši. Pēc specifikācijas, nepieciešams C25/30 klases betona maisījums, un izvēlējāmies Havek maisījumu Kuršos. Iespējams, prātīgāk būtu sagādāt smiltis, cementu un jaukt betonu pašiem, taču ņemot vērā, cik pārsedze ir kritiska, nevēlējāmies paši “riskēt” tāpēc ņēmām gatavu produktu, kas atbilst prasībām.
Betona maisītājs – par laimi, brālis pirms kāda laika bija iegādājies betona maisītāju, tāpēc arī šeit nauda nebija jātērē.
Stutes – Izrēķinājām, ka kopējais svars (ļoti aptuveni) būtu 1250kg (betons, ūdens, armatūra), un to vajadzēs noturēt “gaisā” ar stutēm. Kaut kāda iekšēja paranoja teica priekšā, ka vajadzētu ņemt 4 stutes, kas katra var noturēt 1 tonnu. Tātad ar 4 stutēm noturība būtu 4 tonnas, kam būtu jāpietiek, tā teikt, “ar atliektiem galiem”. Ir variants izmantot koka brusas kā stutes, bet (paranoja!) izvēlējāmies izmantot metāla stutes. Apskatot nomas piedāvājumus, sapratām, ka par stutēm (uz trīs nedēļām) nomā samaksātu gandrīz tik pat, cik nopērkot 4 stutes paši. Iegādājāmies stutes no Exicon Baltic ar domu, ka tās gan jau vēl noderēs mājai, un arī pēc tam tās varbūt varēs pārdot par nedaudz mazāku summu kādam citam, kas ies cauri tam pašam procesam.
Armatūra – izrēķinājām no projekta, ka nepieciešams 17.6m ar d16 armatūru, 8.8m ar d12 un 25.3m ar d6 armatūru. Armatūras stieņi ir 6 metrus gari. Ieplānojām pasūtīt arī armatūru betona joslai un atstāt pāris stieņus arī rezervē. Armatūras iegādājāmies ar piegādi no visimetali.lv. Jāpiebilst, ka uz mūsu vēlo jautājumu e-pastā (uzrakstījām viņiem 01:19 naktī)) viņi atbildēja pēc 7 minūtēm. Mēs, šķiet, pirmo reizi redzam uzņēmumu, kas komunicē arī naktī tik īsā laikā! 🙂
XPS putuplasts – nolēmām izmantot jau zināmo Finfoam FL-300 (siltinājām pamatus) ar pusspundi. Izrēķinājām, ka būs nepieciešams viens iepakojums.
Vibrovāle – betonu lejot, ir svarīgi izvibrēt gaisa burbuļus, lai palielinātu betona stiprību, un to parasti dara ar vibrovāli. Rēķinājām, ka vibrovāle garāžas ēkai būs nepieciešama vismaz vairākas reizes, un to nopirkt būs lētāk, nekā iznomāt (un tērēt laiku, vedot to turp/atpakaļ). Nopirkām šo un pagaidām tā ir attaisnojusi cerību jau divās lietošanās reizēs.

Pārsedzes veidošana

Koka veidnes

Koka kastes izveidē izmantojām visus kokmateriālu pārpalikumus, kas palika no pamatu pēdas betonēšanas. Īsti nenodarbojāmies ar detalizētiem aprēķiniem, cik bieži un kāda resnuma “ribas” ir nepieciešamas, lai betons neatspiestu vaļā dēļus, bet centāmies salikt tā, lai pašiem būtu daudz maz droša sajūta (kāds varbūt teiks, ka pārspīlējām, kāds – ka pa maz salikām). Visskarbākais scenārijs būtu, ka betons tomēr atspiež reti saliktas ribas un viss iztek tur pat uz zemes.

Lai nu kā, šo scenāriju nepiedzīvojām, par ko ir prieks.

Kā redzams zemāk redzamajā bildē, sākām ar dēļu grīdu, kuras augšējā plakne bija vienā līmenī ar bloku virsmu, uz kuras gulēs pārsedze. To nolīmeņojām un atbalstījām ar stutēm. Tālāk skrūvējām sānus, un pēc tam jau ar vītņstieņiem un koka latām savilkām kasti vajadzīgajos izmēros (platumā), lai tāds tas noturētos, kad tiks liets betons.

Jāpiemin divas atziņas:

Izmantojām skrūves. Tā kā koks mitrumā maina formu, tad vēlāk jau jaucot ārā kasti, gandrīz visas skrūves nolūza, cenšoties tās izskrūvēt. Ko darīt, lai tā nebūtu? Nav ne jausmas, jo naglas šādos apstākļos, kas būtu elastīgākas, laikam īsti nebūtu labākais risinājums.
Kastes malu augšpusi vēlams veidot tādā līmenī, kādā būs betona virsējā plakne. Tad, kad betons būtu ieliets, tad ar kādu brusu vai kādu metāla trapeci varētu vilkt perpendikulāri malām un iegūt precīzu un līdzenu betona virsmu. Mēs tā nebijām izdarījuši, tāpēc betona virsmu mēģinājām dabūt taisnu iekšā kastē, cik nu tas ir iespējams.

Veidne veidota no pāri palikušajiem zāģmateriāliem.

Koka latas izmantotas kā savelkošās ribas, lai betons neatspiestu vaļā kastes sānus.

Pabeigta koka kaste ar stiprinošajām ribām

Putuplasts

Betonam siltumvadītspēja atšķiras no gāzbetona, tāpēc tam ir nepieciešams siltinājums. Pēc projekta, paredzēts 10cm ekstrudēts putuplasts. Izmantojām to pašu Finnfoam FL-300 ar pusspundi, ko izmantojām mājas pamatiem, un sazāģētu likām iekšā kastē.

Armatūra

Saskaņā ar projektu, pārsedzei armatūras režģis sastāv no 4 apakšējām stiegrām, divām augšējām un metāla “lokiem/kvadrātiem” ik pēc 20cm. Ja ar garajām stiegrām jautājumu īsti nav, tad tos kvadrātus nepieciešams sagatavot. Izrēķinājām, ka nepieciešami 23 šādi kvadrāti.

Bija nepieciešams izveidot rīku, ar ko šādus kvadrātus varētu ātri, ērti un precīzi locīt. Pamanījām šādu principu internetā un nolēmām izmēģināt, jo tādu var izveidot vienkārši un lēti. Jāsaka, ka locīšana ar šo rīku bija tiešām vienkārša, bet šāds princips, droši vien, darbojas ērti ar 6mm armatūrām, kas labi padodas locīšanai. Resnākām armatūrām būtu nepieciešams mehānisks plecs locīšanai.

Visu armatūras gala siešanu veicām jau iekšā koka veidnēs.

Izmantojām automātisko armatūras stiepļu sējēju, lai gan ar vārdu “automātisks” biežāk asociējas elektriskie sējēji. Ja būtu lielāki siešanas apjomi (piemēram, pamatu veidošana), tad varētu nomāt elektrisko sējēju, bet šādiem apjomiem šāds rokas sienamais ir pilnīgi pietiekošs. Noteikti neieteiktu pirkt lētāko, piemēram, Jasper ražojumu. Izdomājām noskopoties un tādu iegādājāmies, bet tas verķis salūza pie otrās stieples siešanas. Stieplēm izmantojām šādas gatavās stieples. un tā kā pēc projekta paredzēts, ka armatūrām jāatrodas 3.5cm “gaisā”, tad iegādājāmies arī šādus distancerus.

Betona jaukšana un liešana

Kā jau minējām, mums pa rokai bija pieejams betona maisītājs, tāpēc betonu jaucām paši. Ūdens daudzumu lējām precīzi tik daudz, cik to ir paredzējis ražotājs, lai garantētu atbilstošo stiprību. Varbūt kāds jauc uz sajūtu, bet tie, kas strādā ar betonu ikdienā, teica, ka ūdens proporciju ir ārkārtīgi svarīgi ievērot pareizu, jo iejaucot par daudz ūdeni, betons zaudē savu stiprību. Tā kā šis nav vienkāršs lievenis, bet nesoša konstrukcija, vēlējāmies ievērot visas prasības.

Lai šķidrinātu betonu, bet nezaudētu tā tehniskās īpašības, izmanto papildus plastifikatorus. Tos gan mums nevajadzēja, jo betona konsistence bija pietiekami laba.

Sajaukto betonu ar spaiņiem cēlām augšā un lējām kastē, ko paralēli ar vibrovāli izvibrējām, izdzenot burbuļus un ļaujot betonam smuki izlīdzināties.

Cietēšana

Šķiet, ka visi to kaut kad kaut kur ir iemācījušies, ka betonu pēc ieliešanas svarīgi ir daudz mitrināt un laistīt, kā arī apsegt ar plēvi, lai mitrums pēc iespējas mazāk izgarotu. Ātra žūšana var radīt betonā plaisas, tāpēc īpaši svarīgi pirmajās dienās to kārtīgi laistīt ar ūdeni.

Laistīšanas daudzums un biežums, droši vien, atkarīgs no ārējiem laikapstākļiem, īpaši sausās un karstās vasaras dienās. Mēs apsedzām pārsedzi ar plēvi un īsi pēc tam sākās nenormāls lietus gāziens. Pēc lietus gan turpinājām regulāri pārsedzi laistīt.

Runā, ka betona cietība veidojas sekojoši: 16% – 1 dienas laikā, 40% – 3 dienu laikā, 65% – 7 dienu laikā, 90% – 14 dienu laikā, 99% – 28 dienu laikā.

Stutes un koka veidnes noņēmām tieši pēc mēneša, lai gan to visticamāk, varētu darīt arī agrāk.

Izmaksas

Pārsedzes izmaksas mums bija sekojošas:

Kokmateriāli = 0 EUR (pārpalikumi)
Armatūra = 60 EUR
XPS putuplasts = 28 EUR
Betons = 155 EUR
Dažādi (cimdi, instrumenti, vītņstieņi, uzgriežņi, materiāli armatūras locītājam u.c.) = 70 EUR

Kopā: 313 EUR

Month: October 2023

Betona josla

Tipi

U-bloki