Jumta latojums un difūzijas membrāna ir pēdējais solis, lai beidzot varētu ķerties pie jumta seguma klāšanas. Jumta latojums ir ārkārtīgi svarīgs, lai veidotu dabisku jumta ventilāciju un mitruma novadīšanu.
Projektā mums paredzēti aukstie bēniņi, kas, droši vien, atvieglo konstrukcijas sarežģītību, jo siltinājums būs likts “uz griestiem”. Taču sarežģītību rada fakts, ka mums jumts būs bez pārkares, tāpēc svarīgi ir nenokļūdīties ar izmēriem, lai ēkas dēļu fasāde savienotos ar jumtu bez pārsteigumiem.
Kā redzams zemāk šķērsgriezumā, difūzijas membrāna, caur kuru mitrums tvaiku veidā iziet tai cauri un tad kondensējoties notek uz ūdens noteku.
Rīki
Ir pāris rīki, kuri mums ļoti noderēja:
- Taktiskā josta ar somām. Uz jumta strādājot negribās visu laiku lēkāt augšā un lejā, lai kaut ko paņemtu. Mums ārkārtīgi noderīga bija taktiskā josta un dažādas somiņas un instrumentu turētāji, kas universāli tai var piestiprināties. To visu var iegādāties dažādās konfigurācijās AliExpress un šis ir bijis viens no labākajiem un noderīgākajiem pirkumiem, kas noderēs vēl daudzas reizes būvniecībā.
- Karabīne un striķis. Lai arī par laimi šis mums nebija jānotestē, ir svarīgi padomāt par drošību, strādājot uz jumta. Visi ir “profi” uz jumtiem, līdz pirmajam kritienam. Mūsu paziņa, kas strādā par fizioterapeiti traumās, pastāstīja kādi jumiķi viņai tiek atvesti (dažos gadījumos arī pa taisno uz morgu), ka šis lika aizdomāties.
- Labs āmurs vai naglu pistole. Mēs gājām manuālo ceļu, tāpēc, ņemot vērā, cik daudz naglu būs jāiedzen, nopirkām labu un ērtu āmuru no “dārgā gala”. Cerības attaisnoja.
- Striķis trepēm. Ja izmantosiet pieslienamās trepes, iesakām tās piesiet pie kopnes vai pirmās latojuma rindas, it sevišķi, ja darbojaties vieni paši. Kādā vējainā dienā, kad sāka jau satumst un kļuva vēss, trepes vējš nopūta un tad nācās kādu laiku sēdēt uz jumta un gaidīt, kad ieradīsies palīdzība. Labi, ka bija kabatā telefons, ar ko piezvanīt sievai 🙂
Jumta plēve
Šajā tēmā ir viegli apjukt. Ir daudz dažādu plēvju tipu un arī katram plēves tipam ir vēl dažāda specifikācija. Mums saskaņā ar projektu ir paredzēta difūzijas membrāna, kas ir plēve ar mikroporām, caur kurām ūdens tvaiks izgaro cauri, un tad atdziestot kā ūdens pilieni (kondensāts) vairs netiek cauri atpakaļ plēvei, notekot pa plēvi lejā, kur tie ietek lietus ūdeņu teknē.
Difūzijas membrānām ir dažāda specifikācija, tāpēc arī šeit ilgi lauzījām galvu, jo plēves specifikācija projektā nav norādīta. Faktori ir dažādi – svars uz kvadrātmetru (plēves izturība), slāņu skaits, poru izmēri. Arī cenu amplitūda ir ārkārtīgi plaša. Jāatzīst, ka lai kā mēģinājām iedziļināties tēmā, tā arī nespējām līdz galam saprast visas nianses.
Nolēmām izmantot DuPont Tyvek Solid ELTETE membrānu (75m2 rullī), ko daudzi izmanto klājumos.
Plēve ir jāklāj sākot no apakšas, veidojot pārkares (svarīgi lejā arī atstāt lieku malu, ko varēs ievietot teknē) un to skavo pie kopnēm. Plēves jāklāj ar uzrakstiem uz augšu (lai tie ir redzami) un jāveido katrai plēvei pārkares (uz plēves ir atzīmes, kur jāveido pārkares), lai pilieni no augšas notecētu līdz lejai. Īpaši svarīgi ir atstāt plēvei starp kopnēm “vēderus” (plēvi nedrīkst nostiept), lai veidojas dabiskas notekas renes. Ir ļoti daudz materiālu gan Youtube, gan arī jumta segumu klājumu mājaslapās, kur ļoti labi ir aprakstīts klāšanas process.
Plēves uzklāšanu veicām pa vienai rindai – uzklāj plēvi, izveido garenlatojumu, izveido šķērslatojumu un tad, pārvietojoties pa šķērslatojumu var klāt nākamo plēves rindu.
Izveidojām arī tādu kā T veida koka rīku – ruļļa turētāju, lai plēves rulli var uzvērt uz tā un atbalstīt pret kopnēm, lai rulli pakāpeniski ripinot uz jumta, tas neizkrīt starp kopnēm lejā.
Pirmo plēves rindu klājām ārkārtīgi vējainā dienā, kas nav pats jautrākais process. Bija laba cīņa ar stihiju, taču to izdevās paveikt, un pārējās rindas jau klājām normālās dienās, kad to paveikt ir ļoti viegli.
Plēves galus, kas karājas malās ieteicams pieskavot pie sienām, jo, laikam ejot, vējš tos pluinīs un var stipri pabojāt.
Klājot nākamo rindu ar plēvi, ir svarīgi izmantot arī divpusējo līmlentu (paredzētu tvaika barjerām), lai salīmētu abu plēvju rindu pārkares savā starpā.
Garenlatojums
Garenlatojums nodrošina atstarpi starp plēvi un škērslatojumu/jumta klāju, lai veidojas ventilējama sprauga un tas tiek klāts gareniski uz kopnēm. Lai gan jāvadās pēc projekta, jo mēdz būt atšķirības, mēs izmantojam zāģmateriāla (50x50x6000mm) impregnētas brusas.
Brusas pie kopnēm naglojām ar 4x120mm cinkotām naglām (svarīgi ir tieši cinkotas, lai mitrumā nerūsē) un izmantojām āmuru. Apsvērām arī naglu pistoli, bet, parēķinot izmaksas, sapratām, ka apjoms nav tik milzīgs, lai tērētu uz to naudu, kā arī iegādātos kompresorus, gaisa caurules utt. Iespējams, mājai, kur apjoms būs daudz lielāks, apsvērsim naglu pistoles iegādi.
Būtiska prasība ir arī butila (elastīgs, sintētisks bitumens) lenta, ko līmē uz brusas. Tā veido blīvējumu starp brusu un kopni/plēvi, lai dzenot naglas, izveidojas blīvējums ap naglu.
Un te nu ilgi nācās pa veikaliem meklēt šo vienradzi. Lentas 50mm platumā nekur nevarējām atrast uzreiz pieejamas. Bija pieejamas tikai 20mm platumā (Būvniecība ABC). Šo lentu laicīgi būtu ieteicams pasūtīt no internetveikaliem vajadzīgajā platumā.
Daudzi mēdz improvizēt ar dažādiem blīvējumiem, piemēram, izmantojot skaņas izolācijas lentu, ko parasti līmē starp betonu un metāla reģipša profiliem, bet pakonsultējoties ar speciālistiem, tie tomēr rekomendēja izmantot butila lentas un neeksperimentēt ar neatbilstošiem materiāliem.
Tā nu nācās ņemt 20mm platuma lentu ar cerību, ka dzenot naglas, tās (vismaz vairumu) izdosies izdzīt cauri šai lentai.
Brusas (garenlatas) sazāģējām aptuveni 120cm posmos, uz tām uzlīmējām butila lentu un sākām naglot pie kopnēm tā, lai paliek vēl vieta nākamās plēves rindas pārkarei (skatīt bildi zemāk).
Pirmās rindas brusām galus zāģējām 37 grādu leņķī, ņemot vērā jumta slīpumu, lai vertikālā plakne ir pilnīgi taisna. Šeit gan jāpiebilst, ka viss ir atkarīgs no jumta konfigurācijas. Mūsu gadījumā jumtam nebūs pārkares, kā tas ir klasiskajiem jumtiem, tāpēc ir ļoti kārtīgi jāizrēķina, kur un kā ir jāstiprina šīs brusas, lai beigās fasāde savienotos ar jumtu precīzi. Te nu īpaši uzmanība jāpievērš projektā esošajiem jumtu šķērsgriezumiem.
Šķērslatojums
Šķērslatojums nodrošina dēļu klājumu, kas, gan satur kopā visas kopnes, gan arī pie tā stiprināsies jumta segums. Škērlatojumā būtu būtiski (kā jau ar lielāko daļu aspektu) jāvadās pēc projekta, jo katram jumta seguma tipam klājums var atšķirties. Piemēram, valcprofilam nepieciešams biežāks dēļu klājums nekā rievotajam metāla jumtam (lai caur gludo valcprofilu neredzētu “ribas”).
Tā kā jumts mums paredzēts no metāla valcprofila, tad mums bija jāizmanto 25x100mm dēļi (pasūtījām impregnētu zāģmateriālu) ar soli 200mm (starp dēļu centriem), kas nozīmē, ka ir jānaglo viens dēlis, tad viens dēļa platums jāizlaiž, tad atkal dēlis u.t.t.. Te gan jāpiebilst, ka mums atstatums starp kopnēm ir 900mm. Ja kopnēm atstatums būtu 1200mm, tad būtu jāizmanto 32x100mm dēļi.
Ruukki ir fantastiska dokumentācija, kur papildus jumta klājumam ļoti labi ir izskaidrots gan par jumta plēves, gan arī par latojuma izveidi un prasībām.
Latojumu jāsāk no apakšējās malas, lai uz pienaglotajiem dēļiem var kāpt virsū un pārvietoties pa jumta plakni. Pašsaprotami, pirmo rindu vajadzētu uzlikt ideāli taisnu (horizontālu), jo no tās būs atkarīgs, cik viegli būs likt jumta klāju. Izmantojām cinkotas 3.5×90 naglas, lai šķērslatas pienaglotu pie garenlatām. Talkā nāca arī sazāģēti škērslatas dēļa klucīši, kas kalpoja kā distanceri nākamajai dēļa rindai.
Dēļu galus ēkas galos laidām ar pārkari, lai pēc tam, kad viss šķērslatojums būtu uzklāts, tad izmērot jumta plaknes diagonāles, visus dēļus varētu ar garenzāģi un sliedi nozāģēt perfekti taisnā līnijā.
Mums bija nelielas aizķeršanās ar vairākām dēļu salaiduma vietām. Tā kā dēļi nav ēvelēti, tad to biezums mēdz variēt 1-2mm robežās (nezinām vai tas ir normāli, vai arī “nepaveicās” ar piegādātāju). Attiecīgi veidojās dēļu savienojumu vietas, kur bija augstuma atšķirība. Izmantojot leņķa slīpmašīnu (fleksi) ar slīpējamajām ripām, mēģinājām samazināt šo augstuma starpību. Darījām to tādēļ, ka valcprofils ir plāns un gluds metāls, tāpēc teorētiski šādas nepilnības varētu būt labi redzamas, ja neizlabotas. Vissmukāk, protams, būtu izmantot elektrisko ēveli, lai panāktu vienādu dēļu biezumu salaiduma vietās, bet tad tas būtu jādara, kamēr dēļi vēl nav pienagloti.
Pašā augšā pie jumta kores ir svarīgi dēļus nelaist līdz pat pašai korei, bet atstāt dēļa platumu līdz korei, lai būtu ventilācijas kanāli jumtam (skatīt Ruukki šķērsgriezuma bildi augstāk).
Galu apzāģēšana
Teorētiski šeit nav nekas sarežģīts. Jāizmēra jumta plaknes ģeometrija un diagonāles, jāsaprot, kāds būs taisns leņķis, un noliekot sliedi/līmeņrādi/taisnu dēļi, ar ripzāģi gar to nozāģējam latojuma galus vajadzīgajā izmērā.
Praktiski ar šo mums bija lielas problēmas divu iemeslu dēļ – 1) liekot kopnes, tās mēs nenostiprinājām perfektā 90 grādu leņķī, tāpēc tās nevarējām izmantot kā atskaites punktu, no kura izmērot zinātu, cik daudz jāzāģē nost latojuma gali; 2) mums jumts būs bez pārkares (jumta malas savienosies ar fasādes dēļiem), tāpēc šis ārkārtīgi sarežģī aprēķinus, mēģinot izrēķināt, kur fasādes dēļu klājs savienosies ar jumtu, kā arī pa vidu cīnoties ar diagonālēm, kas nekādi negribēja mums izveidot perfektos leņķus.
Ilgi sēdējām uz jumta un domājām, kā situāciju vērst par labu. Lai atvieglotu mērījumus, izveidojām milzīgu 2x4m stūreni no latu dēļiem, kas ļāva nedaudz labāk “simulēt”, kādai būtu jābūt zāģējuma līnijai latu dēļu galiem.
Beigās latojuma dēļus nozāģējām ar nelielu rezervi, lai nepilnības varētu novērst ar fasādes dēļiem, izveidojot pēc nepieciešamības biezāku apakšlatojumu dēļu fasādei.
Izmaksas
Izmaksas uz 85m2 jumta izmēru mums bija sekojošas:
- Difūzijas membrāna
- Tāmē paredzēts 657 EUR (no kuriem 339 EUR darbs)
- Iztērējām 264 EUR
- Ietaupījām pret tāmi 393 EUR
- Garenlatojums
- Tāmē paredzēts 671 EUR (no kuriem 407 EUR darbs)
- Iztērējām 225 EUR (no kuriem 70 eur butila lentas)
- Ietaupījām 446 EUR
- Škērslatojums
- Tāmē paredzēts 1679 EUR (no kuriem 815 EUR darbs)
- Iztērējām 482 EUR
- Ietaupījām 1196 EUR
Darot pašiem, sanāca ietaupīt 2036 EUR pret tāmi.