Melnie griesti ir nepieciešami, lai atdalītu telpu un mansardu, veidotu izturīgu virsmu uz kuras var klāt vai pūst siltumizolāciju, kā arī ar tvaika plēves palīdzību neļauj telpas mitrumam virzīties uz augšu, bojājot siltumizolāciju. Melnie griesti arī kalpo kā pamats “baltajiem” griestiem, kur neatkarīgi no izvēlētā materiāla, tie stiprinātos pie melnajiem griestiem.

Lai arī mēs neesam vēl gatavi veidot “baltos” griestus, melno griestu ierīkošana bija ļoti svarīga, jo 1) vēlējāmies uzstādīt vārtus, kas stiprinātos pie griestiem; 2) iepūst siltumizolāciju bēniņos, lai garāžu uz ziemu varētu apsildīt.

Griestu malas

Uz mūra guļ mūrlata (100mm augsta) un uz mūrlatas guļ kopnes. Tā rezultātā veidojas 10cm starpība (mūrlatas biezums) starp mūra augšpusi un kopņu apakšu, kas sarežģī griestu piestiprināšanu.

Mēģinājām meklēt, kā šādi mezgli tiek realizēti, taču nekādu sakarīgu informāciju neizdevās atrast.

Griestu šķērsgriezums

Izveidojām šādu principu, kas būtu visvienkāršākais. Beramā vate tiktu iepūsta arī starp mūrlatu un vertikālo dēli, lai samazinātu siltuma zudumus, taču šādā principā tāpat veidojas aukstuma tilts no horizontālās bloka virsmas (hidroizolācijas kārta). Lai nu kā, garāžai tas nav pārāk kritiski.

griestu malas
Griestu malas, lai kompensētu mūrlatas biezumu

Mājai noteikti domāsim citas opcijas, tāpēc, ja kādam ir materiāli par to, kā šo labāk realizēt, lūdzu padalieties.

Melnie griesti

Klājums un materiāli

Mēs sākotnēji domājām, ko izmantot – collīgos dēļus (25mm biezums) vai OSB (22mm vai 25mm). Lai arī tīrās kvadratūras izmaksas mums sanāca lētākas ar OSB, jāņem vērā, ka OSB sanāktu piezāgēt vairāk, lai griezuma vietas būtu uz kopnēm. Rēķinot pilno apjomu ar visiem atgriezumiem beigās mums OSB uz papīra sanāca dārgāk nekā dēļi.

Pasūtījām collīgos dēļus, turklāt nevis standarta 25x100mm, bet 25x150mm, lai mazāk jāskrūvē. Nopirkām arī skrūves Torx 6*80mm. Droši vien pietiktu arī ar 4.5*60mm, bet nu izvēlējāmies ar kārtīgu rezervi, lai uz dēļiem bēniņos varētu arī uzkāpt.

Mums bija prasīts arī par to, vai apsvērām retinātu dēļu klāju. Īsti nē, jo 1) projektā bija paredzēts pilnais segums; 2) beramā vate radītu pārāk lielu slodzi uz tvaika plēvi dēļu starpā. Iespējams, retināts dēļu klājums būtu kā opcija, ja būtu klasiskā plākšņveida siltumizolācija.

Dēļu pasūtīšana

Pasūtījām dēļus no uzņēmuma, pie kura ņēmām dēļus jumta latojumam, jo piedāvātā cena bija par kārtu lētāka, nekā citos populāros uzņēmumos. Ātri sapratām, kāpēc.

Deļus atveda ļoti melnus ar pelējumu. Neieslīgsim detaļās, kāpēc tādus vispār pieņēmām, jo kauns atzīt, ka tam sākotnēji nepievērsām uzmanību.

Bija steiga uzlikt pirmās dēļu rindas, lai varētu uzlikt vārtus un stiprināt tos pie griestiem. Iedomājāmies, ka izmantosim veco labo pretpelējuma līdzekli (nātrija hipohlorītu), kas mums jau bija zināms, kā ļoti efektīvs līdzeklis. Nopirkām miglotāju (ar domu, ka tas tāpat nākotnē būs vajadzīgs), aizsarglīdzekļus un sākām apstrādāt dēļus. Bet sapratām, ka, lai dēļus dabūtu tīrus, līdzeklis aiziet tādos apjomos, ka tēriņi ātri sasniegtu daudz lielāku naudas summu, nekā sākotnēji ņemot dārgāko dēļu piegādātāju (skopais maksā divreiz).

Sazinājāmies ar dēļu piegādātāju, lai pasūdzētos, un viņi ātri atbrauca un nomainīja visus sliktos dēļus pret svaigiem un labiem.

Piestiprinātos dēļus pie griestiem nopūtām ar pretpelējuma līdzekli, un beigās ar tiem viss bija kārtībā, bet nu, protams, labāk būtu iztikt bez tā visa.

Dēļu stiprināšana

Dēļu stiprināšana bija salīdzinoši vienkārša pateicoties sekojošām lietām:

  1. Betona grīda un alumīnija stalažas ar gumijas riteņiem – stāvot uz stalažām varējām ārkārtīgi viegli un ērti pārvietoties gluži kā uz skrituļdēļa, pieturoties pie kopnēm.
  2. Ātrās fiksācijas spīles – dēli ar spīlēm pieķērām divās vietās pie kopnēm un tad ērti bez piepūles varēja ieskrūvēt skrūves bez dēļa pieturēšanas
  3. Taktiskā josta ar instrumentu nodalījumiem – jau kārtējo reizi slavējam, bet bez šī, mugura būtu čupā. Ar šādu jostu gan skrūves, gan skrūvgriezis bija visu laiku pa rokai
  4. Palīgs – vienam to izdarīt būtu ilgi un nogurdinoši. Daudz ērtāk, kad kāds lejā dēļus sagarina, padod un ar garu kārti vienu galu piespiež pie kopnes. Te gan jāatzīst, ka OSB izmantošana procesu ļoti būtiski paātrinātu, it īpaši, ja būtu lokšņu pacēlājs. Mājai vēl izvērtēsim OSB kā opciju.

Tvaika plēve

Tvaika plēve ir nepieciešama, lai telpas mitrums neplūstu uz augšu un caur dēļiem nesūktos siltinājumā, zaudējot tā efektivitāti.

Plēvei jābūt pilnīgi noslēgtai, aizlīmējot jebkuru skavas vietu, tāpēc plēvi nevarētu klāt starp kopnēm un dēļiem (tādejādi nespējot noblīvēt skrūvju vietas).

Iegādājāmies:

  • Tvaika plēvi – 200 mikronu biezumā
  • Tvaika plēvju līmlenti – lai salīmētu plēvi savā starpā, kā arī uzlīmētu plāksterus uz skavu vietām
  • Skavas – lai piestiprinātu plēvi pie dēļiem
  • Penosil MembraneFix 629 – lai plēvi pielīmētu pa perimetru pie gāzbetona mūra

Izveidojām arī lielu koka T veida rīku, ar ko bija ērti plēvi pieturēt taisni pie griestiem, kamēr otra persona varēja piestiept un skavot. Stāvot uz ripināmām stalažām, plēves uzklāšana šādā veidā bija ārkārtīgi ātra un viegla.

Kad plēve bija pieskavota, atlika visas savienojuma vietas un skavas aizlīmēt ar tvaika barjeras līmlenti.

Pāris atziņas, ko ieguvām procesā:

  1. Vārtus, ja iespējams, jāliek ir tikai pēc plēves uzlikšanas. Mūsu gadījumā mums ļoti vajadzēja uzstādīt vārtus steidzami, tāpēc plēves uzlikšana pēc tam bija izaicinoša, atskrūvējot vārtu stiprinājumus pa vienam, paliekot apakšā plēvi un tad ar butila lentēm izolējot skrūvju vietas.
  2. Pēc plēves uzlikšanas, īsā laikā vajadzētu vai nu iebērt siltinājuma materiālu bēniņos, vai izveidot latojumu priekš “finiša” griestiem. Mūsu gadījumā ilgi neizdarījām abas lietas, tāpēc tvaika plēve kļuva par “diafragmu”. Pie stiprāka vēja, kas iepūta bēniņos (ventilējamie bēniņi) plēve tika spiesta uz telpas pusi, kā rezultātā lielākā daļa skavu atsprāga vaļā, kā rezultātā plēve nokārās lejā. Par laimi, perimetra līme neļāva plēvei noplīst, bet tagad nāksies plēvi vēlreiz skavot un vēlreiz skavu vietām līmēt pa virsu līmlentu.

Kas tālāk?

Esam apsvēruši dažādas opcijas “finiša” griestiem. Šobrīd sliecamies uz fibrolīta plāksnēm, ko liksim kaut kad nākotnē, kad būs “lieka” nauda. Apsvērām klasisko reģipsi, bet doma 3.5m augstumā špaktelēt, slīpēt, gruntēt un krāsot reģipsi galīgi nevilina.

Fibrolīta griestiem (un arī jebkura cita tipa griestiem, piemēram, reģipsim) nepieciešams būs papildus latojums, ko būs jāskrūvē pie griestiem. Lai nebojātu tvaika barjeru, latām būs jālīmē butila lentas vai jāsmērē silkons, lai skrūvju vietas, kur tās caurdur plēvi, ir izolētas.

Izmaksas

  • Dēļu klājs
    • Dēļi: 500 EUR
    • Skrūves: 122 EUR
    • Pretpelējuma līdzeklis: 38 EUR
  • Tvaika barjera
    • Plēve: 31 EUR
    • Līmlenta: 42 EUR
    • Penosil līme: 0 (bija krājumos)

Kopumā tāmē bija paredzēts 1765 EUR (darbs 925 EUR, materiāli 840 EUR). Iztērēts 733 EUR. Ietaupījums veido 1032 EUR (galvenokārt uz darba rēķina).