Būvkonstrukcijas

Tad, kad beidzot nonācām līdz stadijai, kad projekta dizains un plānojums apmierināja, bija nepieciešams veidot būvkonstrukcijas. Būvkonstrukciju fāzē būvkonstruktors izveido detalizētus “rasējumus” visiem būvniecības mezgliem, kādi materiāli izmantojami (un to izturība), cik augsti pamati, kāds ir pamatu pīrāgs, kādas ir logu pārsedzes un citi parametri, kas ir svarīgi, lai māja “nesabruktu”.

Parasti arhitektiem ir būvkonstruktori, ar ko tie sadarbojas un arī mūsu gadījumā visu kārtoja arhitekts.

Pirms šīs fāzes pārrunājām ar arhitektu tehniskās nianses un vēlmes galvenojos punktos:

1. Pamati – lai gan pamatu veidu lielā mērā nosaka ģeoloģiskā izpēte (piemēram, purvainā vietā piemērotāki būtu pāļveida pamati, stabilā gruntī lentveida vai plātņveida), šo tomēr izrunājām. Tad, kad lēmām par pamatiem, tad Krievijas veiktā kara ietekmē sākās milzīgas problēmas ar materiālu piegādēm un cenām, īpaši uz armatūru. Vienojāmies, ka vienkāršāks un šķietami lētāks variants būtu pamatus veidot no Fibo blokiem, kas tika iekļauts arī projektā. Tā kā es pats no šī neko nesaprotu, tad uzticējos arhitektam. Vēlāk gan domas par pamatu veidu mainījām (par to kādā nākamajā rakstā).
2. Sienas – jau sākotnēji pirms vēl sākām skices, vienojāmies, ka māju būvēsim no gāzbetona blokiem (Bauroc, Ytong). Ar arhitektu pārrunājām sienu “pīrāgu” un kā mūsu variantu izvēlējāmies 500mm blokus (parasti liek 300mm). Šādi biezie bloki ir, pašsaprotami, dārgāki, taču ieguvums ir tāds, ka nav nepieciešama siltumizolācija ne no iekšpuses, ne ārpuses. Vēl viens ieguvums ir tāds, ka šādi uzmūrēti bloki var kādu laiku stāvēt bez ārējās apdares (vēlamies dēļu apdari), savukārt siltumizolācijas nepieciešamības gadījumā apdare būtu jāveic nosacīti uzreiz pēc sienu uzbūvēšanas. 500mm bloku gadījumā ārējo apdari varēšu uzstaisīt vēlāk pats.
3. Jumts – arī šeit pārrunājām ar arhitektu mūsu vēlmes. Apsvērām betona dakstiņu jumtu un tērauda valcprofilu. Betona dakstiņu galvenie ieguvumi ir klusāks jumts (piemēram, lietus laikā), ilgmūžība (pat 50 gadi), uzstādīšanas vienkāršums un vizuālā pievilcība (betona dakstiņu jumti izskatās lieliski, turklāt to profilu var izvēlēties gan klasisku, gan moderni askētisku). Pie trūkumiem noteikti jāpieskaita gan pašu dakstiņu izmaksas, gan arī to, ka ir nepieciešamas daudz izturīgākas jumta konstrukcijas, kas varētu noturēt lielo svaru, tātad galu galā atkal izmaksas. Tā kā mums būs vienstāvu māja un mansardā neviens nedzīvos, tad lietus trokņi mums nav aktuāli. Arī plānotais mājas eksterjers ar koka fasādi labāk sasauktos ar valcprofilu, tāpēc palikām pie tā varianta.

Visi šie jautājumi jau tāpat tika idejiski runāti skices fāzē, bet nu pirms sākās būvkonstrukciju fāze, tika precizētas šīs gala nianses un izvēles. Kopumā īpašs ieguldījums no mūsu puses šajā fāzē nebija nepieciešams.

Iespējams kāds, kurš ar būvniecību ir uz “Tu”, lasot šīs tehniskās izvēles šūpos galvu par mūsu izvēlēm. Diemžēl īpaši neorientējamies šajos jautājumos padziļināti, un ja godīgi, tad nav īsti arī vēlmes tērēt laiku uz to. Nedomāju, ka ir ari kāds ideālais variants – vienmēr kādām no opcijām būs plusi un mīnusi. Visticamāk par mūsu izvēļu pareizību vai kļūdām vēl uzzināsim tad, kad durvis būs jau slēdzamas. 🙂 Katrā ziņā, ja ir iespēja un ir kādi paziņas, kas šajā visā ļoti labi orientējas un seko līdzi aktualitātēm būvniecības tehnoloģijās, tad nenāktu par sliktu tomēr uzklausīt kāda cita viedokli, kaut vai lai saprastu labāk plusus un mīnusus visiem variantiem un ļautu ar arhitektu runāt produktīvāk un argumentētāk.