Pamatu būvnieku atrašana

Būvatļaujas saņemšana nozīmēja vienu lietu – varam beidzot sākt ķerties pie praktiskākām un pamatīgākām lietām.

Tā kā bija augusts un vēl šogad vēlējāmies uzcelt pamatus, bija jāsāk meklēt būvnieki, kas būtu gatavi un spējīgi to izdarīt.

Mums arī nebija nojausmas, cik pamati varētu izmaksāt, taču nojautām, ka tie nebūs ļoti lēti, ņemot vērā, ka mums būs divas atsevišķas ēkas ar salīdzinoši lielu platību.

Piebilde! Šajā rakstā, lai arī atspoguļosim cenas, neminēsim konkrētus uzņēmumus, kas droši vien nebūtu korekti, ņemot vērā, ka cenu piedāvājumi ir individuāli.

Atlase

Mums nebija daudz rekomendāciju no paziņu loka, tāpēc sākām ar Google meklējumiem. Atrasti bija daudz dažādi varianti, kas izskatījās daudz maz uzticami, bet arī ne pārāk lieli uzņēmumi, kas visticamāk negribētu smērēt rokas uz šādiem maziem projektiem. No atrastajām opcijām izvēlējāmies 4 diezgan dažādus variantus:

• Uzņēmums No. 1 (PROFI)- Uzņēmums, kas šķiet, ir pilnībā orientēts tikai uz pamatu izbūvi. Ja viņi to vien dara, kā būvē pamatus, tad tas, droši vien, būtu vislabākais variants – optimizētas izmaksas, sava tehnika, liela pieredze.
• Uzņēmums No. 2 (NECILIE)- Būvuzņēmums, kas, pēc mājas lapas spriežot, šķita ļoti mazs un necils, mājaslapa tāda “nekāda”. Nelikām lielas cerības, bet piedāvājumu dažādošanai nekaitēs.
• Uzņēmums No. 3 (ATPAZĪSTAMIE) – Uzņēmums, kura aktivitātēm esam sekojuši līdzi jau pasen, stabils uzņēmums, kam pamatu būve nav prioritāte, bet nepieciešama viņu darbības sfērai.
• Uzņēmums No. 4 (PRIVĀTIE) – Privāta “brigāde” no paziņu rekomendācijām, kas darbus paveikuši ātri un ļoti akurāti. Tā kā tas nav uzņēmums, tad izmaksas teorētiski varētu būt vismazākās.

Sagatavojām e-pastu ar lūgumu sniegt darbu un izmaksu novērtējumu, pielikām lielu apjomu ar projekta tehniskajiem dokumentiem un izsūtījām visiem 4 pretendentiem.

Tāmes

Pagāja dažas dienas un sāka nākt iekšā piedāvājumi.

• PROFI – Tāme atnāca ļoti vienkārša, bez detalizēta skaidrojuma, kā to paredzēts redzēt tāmēs (materiāli,darbi,tehnika). Sajūta, ka vispār nav iespringuši uz atbildi, un ka tik pat pavirša varētu būt gan komunikācija, gan darbi. E-pastā arī uzreiz pateica, ka izvēlētais pamatu veids ir nepareizs (no fibo blokiem) un vajag labāk veidot monolītos lentveida pamatus. Viņi gan labi argumentēja, kāpēc pamati no FIBO blokiem nebūtu izdevīgākais un labākais variants, kā tas sākotnēji bija plānots saistībā ar materiālu sadārdzināšanos.
  • Tāmes summa: 21 724.20 EUR (+ nodokļi)

• NECILIE – Lai arī nelikām lielas cerības, tāme atnāca uz 5 lapām un ārkārtīgi detalizēta. Tāmē bija ieliktas visas iedomājamākās pozīcijas līdz sīkākajām niansēm, ieskaitot strādnieku vagoniņa īri, pārvietojamās tualetes uzstādīšanu, atkritumu savākšanu u.c. lietas, par ko pat nebijām aizdomājušies. Ļoti profesionāli un izsmeļoši, taču arī tāmes kopējās izmaksas mūs pamatīgi pārsteidza salīdzinot ar PROFU tāmi. Jāmin, ka tāme tika atsūtīta saskaņā ar projekta plānoto tehnoloģiju (FIBO bloki), un nebija komentāru par to, ka viņuprāt lentveida pamati būtu labāka opcija.
  • Tāmes izmaksas: 36 556.60 EUR (+nodokļi)

• ATPAZĪSTAMIE – Viegla un laba komunikācija, atsūtīta labi detalizēta tāme. Piedāvāja satikties klātienē, ko labprāt izmantojām. Sarunu gaitā varējām pārrunāt darbu gaitu, nianses, arī viņi argumentēti piedāvāja nomainīt FIBO bloku pamatus uz monolītu lentveida.
  • Tāmes izmaksas: 35 500.80 EUR (+nodokļi)

• PRIVĀTIE – Ļoti labas detalizācijas tāme. Tāme bija atsūtīta jau paredzot, ka tie būs monolītie lentveida pamati. Lai gan privāta komanda, tomēr tāmes izmaksas būtiski neatšķīrās no lielākiem uzņēmumiem pretēji tam, kā bijām uzskatījuši
  • Tāmes izmaksas: 29 257.80 EUR (+nodokļi)

Izdarītie secinājumi

• Līdzīgi, kā ar arhitektu piedāvājumiem – katrs atsūta tāmi “pa savam”. Vieniem ir ļoti apjomīga detalizācija, citam pāris punkti. Vieniem ir izdalītas pozīcijas (materiāli/tehnika/darbs), citiem tikai viena izmaksu pozīcija pie katra punkta. Tas, protams, padara jebkādu salīdzināšanu daudz sarežģītāku – nestrādā princips “apples and apples”. Prātīgs ieteikums būtu jau sākumā izveidot tāmi visām celtniecības fāzēm un izmaksām, ko veido neatkarīgs/sertificēts tāmētājs (šis tāpat būs nepieciešams, ja tiek plānots bankas kredīts). Šis solis ļautu izmantot jau konkrētu tāmes šablonu, ko izsūtīt visiem pretendentiem. Tādā veidā varētu visus piedāvājumus salīdzināt kā līdzvērtīgus.
• Katrai tāmei arī izmaksas būtiski atšķirās – tie pat nav dažu tūkstošu robežās. Tāpēc ir pašiem ļoti jāiedziļinās, kāpēc tā.
• Svarīgi prasīt ir ne tikai izmaksas, bet arī to, kad var uzsākt darbus. Būvniecībā darbu apjomi nemitīgi mainās, tāpēc var gadīties, ka izvēlētā kompānija nevar uzsākt darbus par vairākus mēnešus. Atkarībā no pašu plāniem, tas jāņem vērā, cik ātri nepieciešams sākt darbus, un vai tie var gaidīt. Lielākoties visas kompānijas bija gatavas sākt darbus sākot no “uzreiz” līdz pat “mēneša laikā”.
• Piedāvājumi lielākoties tika sūtīti norādot tīrās izmaksas (nenorādot nodokļus). Principā ir jārēķina summām klāt vēl 21% PVN un 8% uzņēmuma pieskaitāmās izmaksas un peļņa.
• Šīs kompānijas, sūtot piedāvājumus, komentēja projektu un piedāvāja optimālākus variantus, kā to piedāvājis arhitekts. Tik pat, cik veca ir pasaule, tik pat ilgi ir bijusi “cīņa” starp būvniekiem un arhitektiem, kur viens uz otru rāda ar pirkstu un saka “kurš tad šādus brīnumus izdomājis?”. 🙂 Mūsu gadījumā būvkompānijas piedāvāja argumentētu viedokli kāpēc monolītie lentveida pamati būtu piemērotāki, un aprunājoties ar arhitektu, arī viņš piekrita, ka globālajai situācijai mainoties, var iet monolīto pamatu virzienā. Katrā ziņā noteikti nevajadzētu klausīties tikai vienā iesaistītajā pusē.
• Ideāli, ja ir kāds paziņa, kas darbojas būvuzraudzības sfērā, un kas varētu palīdzēt ar savu objektīvo vērtējumu un viedokli (gluži kā vidutājs).
• FIBO bloku pamati sākotnēji tika plānoti no arhitekta puses ar domu, ka tajā brīdī bija ārkārtīgi liels sadārdzinājums un deficīts armatūrai un bloku mūrēšanā nebūtu nepieciešami lielie veidņi (kuru noma izmaksā kosmosu). Aptaujas laikā armatūru cenas bija nokritušās, un kā minēja PROFI, arī FIBO blokiem būtu nepieciešamas armatūras, arī FIBO bloku apakšā būtu jāveido veidnes, FIBO bloku nestspēja ir vājāka, FIBO bloku cenas arī nav lētas u.t.t. Tāpēc tika nolemts veidot monolītos lentveida pamatus.
• Interesanti, ka veidņu noma maksā 5-7k EUR (atkarībā no plānotā ilguma) un būvnieki, kas nodarbojas ar pamatu būvniecību tik un tā izmanto “outsoursēto” pakalpojumu un nomā veidnes no lielajām kompānijām. Acīmredzot ir kāds pamatojums, kāpēc iepirkt vismaz kaut kādu apjomu ar veidnēm un nomāt savu inventāru par lētākām cenām neatmaksājas.
• Ir materiāli, kas paliks pāri, piemēram koka bruses pamatu pēdai. Šādas koka bruses izmaksās ap 1.5k EUR, un pēc pamatu ieliešanas, šīs bruses būs jāņem nost. Šo noteikti vajag vienoties ar būvnieku, ka bruses un citus materiālus vēlēsieties paturēt, lai nav tā, ka jūsu 1.5k EUR tiek “ierauti nāsīs”. Šīs bruses būs ļoti labi kokmateriāli, kas noderēs vēlāk citviet, kaut vai terases būvēšanā.

Prasības no būvnieka

Jautājām arī, kādas ir prasības būvniekam, un kas mums ir jāsarūpē, lai varētu veikt darbus:

• Elektrība – visi šo minēja kā nepieciešamību. Tā kā mums ir uzlikts pagaidu elektrības sadales skapis, tad ar šo nav problēmu.
• Ūdens – no visiem tikai NECILIE bija minējuši, ka ūdens ir nepieciešams. Pārējie teica, ka var iztikt bez, un ja būs nepieciešams, atvedīs paši. Mūsu gadījumā šis bija atvieglojums, jo ūdens īpašumā vēl nav pieejams. Lai gan šādām vajadzībām spici var ierīkot salīdzinoši lēti
• Mobilais žogs – teorētiski, būvlaukums ir jāapjož ar mobilo žogu. Parēķinot, ka šāds žogs apkārt visam zemes īpašumam mums nomā maksātu aptuveni 400 EUR mēnesī, bijām nobažījušies. Runājot ar vienu no kompānijām, viņi minēja, ka bez tā var iztikt. Jā, tas būtu drošāk (kāds svešs nenāktu šiverēt pa laukumu), bet bez tā varot iztikt, it sevišķi tādā vietā kā mums, kur nav intensīvas kustības. Mēs gan nezinām likumisko pusi – iespējams, ka šī ir obligāta prasība, bet mums teica, ka var bez tā iztikt.
• Pārvietojamā tualete – šo arī vajadzētu pārrunāt ar būvnieku, kā viņi vēlētos to labāk organizēt. Tualetes noma ar atvešanu un tīrīšanu arī maksātu kādi 50 EUR mēnesī (atkarībā no attāluma un tīrīšanas biežuma). Ja plānojat likt tualeti, tad droši vien vajadzētu padomāt par slēdzeni ar kodu, lai šī būdiņa nekļūst par tuvējās apkaimes publiskajām labierīcībām.
  • LABOTS: kāda mūsu lasītāja iekomentēja, ka tualete būvniecības laikā ir obligāta prasība, un ja ierodas būvvalde uz pārbaudi, var izrakstīt sodu.
• Novērošanas kamera – lai arī nav obligāta, viena kompānija ieteica pašu interesēs uzstādīt novērošanas kameru, kas varētu kalpot gan “drošības uzlabošanai”, gan arī attālinātai objekta novērošanai, lai redzētu progresu. 4G kamera no Ķīnas pasūtāma pa 70-80 eur. Kamera darbojas ar sim karti (pieslēgums aptuveni 7 eur mēnesī) un to var vadīt no telefona (360 grādu leņķis, zoom u.t.t.)

Izvēle

Kā jau minējām, cenas tāmēs ļoooooti būtiski atšķīrās. Mūsu gadījumā starpība starp lētāko un dārgāko bija pat 15 000 EUR.

Tad, kad sākām pētīt un iedziļināties tāmēs, tad sākām saprast kāpēc tā. Piemēram, PROFI (kam bija lētākais piedāvājums) tāmē pie pozīcijas “armatūra” ir atzīmēts 0 EUR un komentārs “izmaksas pēc faktiskā patēriņa”. Apskatoties citu kompāniju tāmēs, armatūra ir ap 3k EUR. Tātad “lētā” tāme paliek dārgāka. Arī traktora izmaksas “lētajam” piedāvājumam ir atzīmēts ar 0 EUR un “pēc faktiskā”. Citos piedāvājumos uz to ir atvēlēti 2-3k EUR. Atkal “lētā” tāme paliek dārgāka. Arī siltināšanai paredzētais putuplasts vienai kompānijai ir minēts ļoti lielā apjomā, paredzot, ka tiks veidots klājums zem grīdām (ne tikai ap pašiem pamatiem), kamēr citos piedāvājumos putuplasta (EPS) apjomi ir krietni mazāki (tātad tikai paredzot siltināt pašus pamatus). Attiecīgi “lētākais” PROFU piedāvājums pēkšņi izaug līdz tādam pašam cenu apjomam, ko piedāvā citi.

Tad, kad sapratām, ka cenu piedāvājumi beigu beigās tā arī nostājas ap 32-36k EUR, tad sapratām, ka lētākais piedāvājums nav vienīgais faktors, pēc kā jāizvēlas. Mūsu gadījumā ņēmām vērā arī punktualitāti komunikācijā un vispār kopējo sajūtu no komunikācijas, jo kā jau minējām iepriekš – mums tas bieži vien labi parāda to, kāda būs darba ētika un komunikācija arī pēc tam būvniecības procesā. Arī šeit, protams, priekšstati var būt maldīgi, bet beigu beigās tāpat neviens nevar paredzēt, kā būs praksē. Mums arī papildus faktors bija tas, lai uzņēmums būtu daudz maz zināms un stabils, kas samazina mūsu riskus (šāds uzņēmums noteikti negribēs bojāt savu reputāciju, un darīs visu, lai profesionāli sniegtu pakalpojumu).

Summas, protams, ir ārkārtīgi lielas, bet jārēķinās, ka mums būs divas atsevišķas ēkas ar salīdzinoši lielu platību.

Rupji rēķinot kvadrātmetra izmaksas, uz vidējo summu 35000 un 226 m² (māja un garāža), sanāk 156 EUR/m².

Jāmin arī par to, kā dalās šī summa, tā kā detalizētu tāmi pilnībā šeit nepublicējam: materiālu izmaksas sastāda aptuveni 55-60%, darba izmaksas aptuveni 30%, mehānismi aptuveni 10-15%.

Lai nu kā, izvēle ir izdarīta, atliek tik rakt tālāk (gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē).