Pamatu būvniecība

Izvēle par tālāku sadarbību pamatu būvēšanā krita par labu “ATPAZĪSTAMAJIEM”. Kā jau iepriekšējā rakstā minējām, izmaksas lielākoties visiem bija līdzīgas (tad, kad izdziļinās, kurš ko piedāvā), tāpēc būtisks izvēles faktors bija uzņēmuma relatīvā atpazīstamība un lieliskā komunikācija.

Ar būvniekiem pārrunājām procesu un tika minēts, ka darbu apjoms ir uz kādām trīs nedēļām, un ir paveicies, ka ir pieejami cilvēki, kas nodarbojas ar pamatu būvniecību, tāpēc darbus var sākt uzreiz. Tā kā runājām septembra sākumā, tad nopriecājāmies, ka darbi būs pabeigti līdz septembra beigām.

Vienojāmies, ka darbus sāks pirmdienā 5. septembrī, tāpēc arī sarunājām no rīta 9:00 satikties pie zemes gabala, lai varētu pārrunāt nianses, plānojumu u.c. jautājumus. Par lielu pārsteigumu, 9:00 tiešām atbrauca brigadieris, pēc 5 minūtēm atbrauca busiņš ar diviem darbiniekiem un vēl pēc 5 minūtēm pilnā ātrumā atnesās ekskavators, kurš tik pat ātri iebrauca gabalā un sāka šķūrēt zemi. Pāris minūšu laikā traktors sāka pamatīgas zemes transformācijas, kas iedvesa bijību un cerību, ka darbi tiks paveikti ātri un profesionāli.

Būvbedres rakšana

Būvbedres sķūrēšana un zemes virskārtas noņemšana notika ļoti ātri, tajā pašā dienā viss jau bija pabeigts.

Pēc būvbedres izrakšanas, no koka tika izveidoti būvasu stiprinājumi (neatceros, kāds bija īstais nosaukums). Uz horizontālās latas ir skrūve, no kuras var novilkt striķi, un tas būs precīzi turpat, kur mērnieka atzīmētais mietiņš (redzams bildē). Kāpēc neizmanto tos pašus sadzītos mietiņus – es domāju, ka tas vairāk, lai būtu pamanāma un stingrāka konstrukcija, kas nebūtu viegli izkustināma. To horizontālo latu var izmantot arī papildus striķu novilkšanai, ja nu nepieciešams atzīmēt ārējo/iekšējo pamatu malu

Tālāk ar ekskavatoru tika izrakta pamatu tranšeja, kurā tad veidos pamatu pēdu un pašus pamatus.

Pamatu pēda

Kad tranšejas izraktas, tālāk ir jāveido pamatu pēda, kas nodrošina pašiem pamatiem stabilitāti. Tika atvestas šķembas, sabērtas tranšejā un pieblietētas. Jāpiebilst, ka šo visu sagādāja būvnieks, un mūsu iesaiste bija tikai tik, cik samaksāt par visu un atbraukt paskatīties laiku pa laikam.

Esot ticējums/tradīcija, zem pamatiem ierakt naudu, kas veicinās dzīvē labklājību. Tā kā mājas celšana nav lēts prieks, tad atļāvāmies laicīgi “ieinvestēties”, starp šķembām iestūķējot pāris monētas. Lielākos nominālus atstājām pamatu vietām, kur atradīsies darbistabas ar tālredzīgu mērķi. 🙂

Tālāk no koka brusēm tiek veidotas veidnes pamatu pēdai. Jāpiebilst, ka šīs bruses vēlāk tiek ņemtas nost, un tā kā starp tām ir ieklāta plēve pirms betona liešanas, tad bruses vēlāk varēs tikt izmantotas citos būvniecības darbos.

Tiek veidots armatūras režģis betona stiprībai.

Diemžēl, betona atvešanu redzējām tikai caur uzstādīto kameru, jo nebija zināms precīzs laiks piegādei. Izveidotajā pēdas veidnē tika ieliets betons, kur tika sasprausti arī vertikālie armatūras stieņi, lai veidotu tālāku sasaisti ar vertikālajiem pamatiem, kas tiks veidoti uz šīs pēdas.

Vertikālie pamati

Tad, kad pamatu pēda bija sacietējusi, varēja sākties fāze, kurā tiek īrētas veidnes. Veidņu noma ir dārga, tāpēc būvnieki ir ieinteresēti šajā fāzē darbus paveikt pēc iespējas operatīvāk. Tādēļ tika piesaistīti “papildspēki” – vēl divi papildus strādnieki. Pamatu veidnes tiek liktas uz uzlietās pamatu pēdas un stiprināti savā starpā. Tad jau starp šīm veidnēm tiks liets betons.

Šajā posmā jau sākās lielākās bažas. Darbi dažādu apstākļu dēļ ļoti būtiski kavējās un ievilkās, sāka nākt virsū aukstumi un vēl visvisāda kaudze ar problēmām, par ko tad nedaudz vēlāk.

Vairākas dienas vēlāk pēc betona ieliešanas, tika ņemtas nost veidnes. Bija uzsnidzis pirmais sniegs, bet priekšā vēl garāžas betonēšana. Lai gan mums bija pieņēmums, ka gan mājai, gan garāžai veidnes tiks liktas vienlaicīgi, tas tomēr tā nenotika. Šajā bildē redzams, kad veidnes tiek ņemtas nost mājai, lai tālāk tiktu liktas virsū garāžas pamatiem. Jāpiebilst gan, ka aukstums, ja nav lieli mīnusi virs -10, nav liels šķērslis betonēšanai, jo betonam tiek piejauktas pretsala vielas. Pat lielākos mīnusos ir iespējams betonēt, ja ļoti nepieciešams, tik tad ir jāsedz betons un jānodrošina siltā gaisa plūsma, kas jau būtiski sadārdzina visu.

Tā kā bija uzsnidzis sniegs, un laiks kļuvis diezgan slapjš, kādā dienā brigadieris zvana un saka, ka ir problēma. Piebraucamais ceļš ir jau kļuvis ļoti dubļains, un ir bažas, ka betonvedējs pēc garāžas pamatu ieliešanas, nevarēs izbraukt ārā. Jau iepriekš, lejot pamatus mājai, betonvedējs izbrauca tikai ar trešo reizi. Pie tam tad vēl nebija snidzis un zeme bija sausāka.

Brigadieris ierosināja, ka vajag atvest un uzbērt ceļam šķembas. Tās, protams, ir “neplānotas” izmaksas, kas būtu jāliek pa virsu tāmei. Bija, protams, cepiens un diskusija par to, ka, ja būvnieki nebūtu kavējušies ar termiņiem, tad būtu visu vēl paspējuši pirms šādas problēmas piezogas. Ceļa bēršanu bijām plānojuši segt no bankas kredīta, jo līdzekļi uz to apjomu ir nepieciešami diezgan lieli. Bet nu nav jau variantu – kas jādara, jādara.

Mierinājums gan bija tāds, ka tā nav zemē izmesta nauda (no pun intended) un tas tāpat agri vai vēlu būtu jādara. Priecēja arī tas, ka šķembu uzbēršana bija krietni lētāka, nekā to sākumā plānoja brigadieris. Vismaz viens labums no tā, ka netālu (400m) ir karjers, ka smiltis un šķembas atvest sanāk ļoti lēti.

Gan mājai, gan garāžai, gan nojumes sienai betona pamati bija ielieti, Visas veidnes novāktas un atdotas, visi darbarīki aizvākti.

Bildē gan neizskatās, ka kaut kas īsti būtu pabeigts. Un taisnība jau ir – vēl jau nevar teikt, ka pamati ir pabeigti, katrā ziņā pirmā fāze ir noslēgusies.

Kokmateriāli, kas tika izmantoti pamatu būvniecībā, tika atstāti sakrauti vairākās kaudzēs apkārt ēkām. Tā kā par tiem bijām samaksājuši, tad nevēlējāmies, lai tie sabojātos. Nedaudz padarbojāmies, pastrādājām svaigā gaisā un kārtīgi sakrāvām dēļus, lai tie varētu labi izžūt pēc stāvēšanas ārā un pavasarī būtu izmantojami cituviet.

Kas tālāk?

Pēc pēdējām bildēm ir skaidrs, ka pamati neizskatās gluži līdz galam pabeigti. Un tā arī ir. Jau pašā sākumā brigadieris piedāvāja pamatu siltināšanu veikt pavasarī, nevis rudenī. Tas ļautu iegādāties laicīgāk putupolistirolu siltināšanai pa zemāku cenu “nesezonā” un, protams, arī nauda (tāmes vērtība), kas būtu jāsamaksā rudenī, būtu mazāka.

Arī komunikāciju kanāli (caurumi kanalizācijas caurulēm, elektrības kabeļiem, ūdens caurulēm u.c.) pamatos netika ierīkoti pirms betona liešanas, lai arī vairākas reizes par to runājām un vienojāmies par konkrētām vietām, kur tiem būtu jābūt. Pieļauju, ka bija ļoti liela steiga, jo tik tiešām, termiņi bija pamatīgi kavēti. Brigadieris solījās, ka komunikāciju kanālus izurbs pēc tam, bet mēs uz to lielas cerības neliekam, tāpēc atradīsim paši, kas to izdara.

Vienā no mūsu instagram postiem par pamatu būvniecību kāds sekotājs (@luucinjsh) ieteica palūgt pamatos iestrādāt armatūru tā, lai tā kādā punktā “līstu ārā” no pamatiem, tādejādi nodrošinot labu zemējumu, kas nebūtu pēc tam jātaisa atsevišķi. Arī šo lūgumu brigadieris palaida garām un neizdarīja.

Kas īsti nogāja greizi?

Tā racionāli skatoties, nekas traks jau nav noticis. Pamati ir ielieti un tās lietas, kas netika izdarītas, ir sīkumi, taču ir jāpiemin tās lietas, kas raisīja lielāku “pukstēšanu” no mūsu puses.

Izmaksas

Tā kā jau sākotnēji vienojāmies, ka pirmajā fāzē neveiksim pamatu siltināšanu, tad pamatu izbūves tāme tika samazināta gandrīz par 30%.

Laika gaitā tāme tomēr izauga par 3k EUR saistībā ar neplānotu un būtisku pieaugumu betona un koksnes cenām (ko pierādīja arī ar pavadzīmēm). Tāmes pieaugums nekad, protams, nav patīkams, bet vienmēr visi atgādina, ka jārēķina vismaz 10% pa virsu, turklāt šādā laikā, kad būvmateriālu cenas kāpj augšā pa stundām, tad tas procents var sanākt arī lielāks. Lai nu kā, jebkuras nobīdes no tāmes vienmēr raisa jautājumus un bažas – vai Tevi necenšas apčakarēt. Būvniecības gaitā tāmes palielināšana ir arī kaut kas tāds, ko bieži vien nevar ietekmēt. Kādas ir alternatīvas? Nemaksāt? Raut stop krānu un meklēt kādu, kas to pabeigs “lētāk”? Visticamāk, ka beigās tas sanāktu pat dārgāk.

Papildus šīm izmaksām nāca klāt arī 1300 EUR par grants ceļa seguma uzbēršanu (neiekļauts tāmē). Pozitīvs un uzticību raisošs faktors bija tas, ka, bijām iedevuši krietni vairāk naudas, balstoties uz summu, ko paredzēja brigadieris, bet realitātē tika iztērēts krietni mazāk un attiecīgi atlikums arī atdots.

Termiņi

Nu te, jāsaka, bija pilnīgas auzas.

Vēl joprojām atceramies, kā septembra sākumā brigadieris teica, ka darbs uz kādām trīs nedēļām. Tā kā darbus sāka septembra sākumā, tad tos būtu jāpabeidz septembra beigās. Darbi tika pabeigti decembra vidū.

Mums ļoti paveicās, ka nebija ieplānoti secīgi darbi. Mūsdienas pamatiem vairs nevajag “nostāvēties” gadu, tāpēc būvēt tālāk var jau pēc mēneša. Šādas kavēšanās būtu ļoti stresainas un radītu daudz izmaiņu plānos.

Lielāko daļu laika līdz veidņu atvešanai, laukumā darbojās divi cilvēki. Tad, kad veidnes atveda, tad parādījās vēl divi darbinieki, lai paātrinātu gaitu (jo veidņu noma maksā dārgi par katru dienu). Kā teica vēlāk brigadieris, viņi divus darbiniekus atlaida, jo darbi bija veikti pavirši, tāpēc bija jāpasauc vēl divi citi darbinieki, kas palīdzētu izdarīt, to, ko neizdarīja iepriekšējie.

Tas esot bijis galvenais iemesls, kāpēc notika kavēšanās, un pēc brigadiera teiktā, viņi kavējuši tikai pusotru nedēļu no plānotā. Tātad, iespējams, kaut ko esam sākotnēji pārpratuši ar termiņiem.

Lai nu kā, šāda termiņu kavēšana, pieļaujam, bija arī stresaina pašam brigadierim, jo kavēšanās nozīmē ilgāku veidņu nomu, tātad mazāku peļņu beigās.

Gūtie secinājumi

• Pilnīgi visus lēmumus un vienošanās ar brigadieri/būvniekiem nepieciešams veikt rakstiski. Pat ja komunicējat klātienē, nosūtiet pēc tam Whatsapp ziņu ar izrunāto un, vēlams arī, palūdziet, lai to apstiprina otra puse.
• Būvnieki ir būvnieki. Būs gan termiņi pārsniegti, gan izmaksas lielākas, gan vēl visvisādi brīnumi. Ar to, diemžēl, ir jārēķinās.
• Būvuzraugs noteikti noderētu. Nebūtu mūžīgā sajūta, ka Tevi cenšas apčakarēt, noteikti pamanītu kādas nepilnības, kas jānovērš un būtu vairāk laika sekot līdzi un pārliecināties, ka visas vienošanās ir izdarītas.
• Ja nauda tiek dota pakāpeniski pa fāzēm, tad pašsaprotami, rūpīgi jāpiefiksē katra summa, kas tiek nodota. Saņēmējam arī jāuzliek savs paraksts par to. Mūsu gadījumā, pēc brigadiera aprēķiniem, nebijām pietiekami samaksājuši, lai gan uzreiz varējām pierādīt, ka par visu esam norēķinājušies.
• Būtu svarīgi vienoties par atkritumu “menedžmentu” ar būvniekiem. Mūsu gadījumā gandīz visus sadzīves atkritumus būvnieki paši vāca miskastes maisos un izveda. Bet būvniecības atkritumus (armatūras atgriezumus, armatūras stiepļu spoles, plastmasas caurules no veidnēm, u.c.) gan meta būvbedrēs. Tas viss, protams, tiks aprakts tik un tā, bet šāda rīcība mūs neiepriecināja. Bijām gaidījuši, ka tas tiks vēl savākts, pirms darbu pabeigšanas.
• Papildinot atkritumu menedžmentu – jau sākumā būtu nepieciešams vienoties par to, kāds tiks atstāts būvlaukums, kad darbi būs pabeigti. Maksājot naudu pa daļām, noteikti beigās vajadzētu pēdējo maksājumu ieturēt pirms neesat pārliecinājušies, ka viss ir satīrīts un nokopts.
• Caurumi komunikācijām – jau pašā sākumā būvnieki prasīja – kur taisīt komunikāciju šahtas pamatos. Mums atbildes uz šo jautājumu nebija, jo visi dokumenti, kas bija jāiesniedz BIS, lai saņemtu būvatļauju, neparedzēja UKT (ārējie ūdens apgādes un kanalizācijas tīkli) dokumentācijas sagatavošanu, kas būtībā ir projekts/plāns, kur un kā īpašumā atradīsies kanalizāciju kanāli, kurās vietās pamatos tie izies no ēkām u.c.. Sazvanoties ar arhitektu, viņš mums ātri atsūtīja vienkāršu plānu ar to, kur pamatos būtu jābut šiem caurumiem. Ironiski, pamatu būvētāji beigās tāpat šo noignorēja un neierīkoja.
• Tualete – šo arī vajag pārrunāt ar būvnieku. Kaut kāda veida tualete būtu ļoti nepieciešama gan strādniekiem, gan arī jūsu kaimiņiem, kas negrib pa logiem redzēt to visu. Ja iznomājamās tualetes ir par dārgu (nezinām ciparus, bet varētu būt kādi 100 eur mēnesī ar dažām apkopēm, atkarībā no lokācijas, protams), tad var arī no koka brusēm un OSB sanaglot savu “pirmo jaunbūvi” zemesgabalā.