Caurumu urbšana pamatos

Iepriekšējos rakstos bijām minējuši, ka pamatus lejot, būvnieki neierīkoja komunikāciju kanālus pamatos, caur kuriem varētu izlaist ūdensvadus, elektrības vadus un kanalizāciju. Būvnieki solīja to izdarīt vēlāk, taču nevēlējāmies paļauties uz šiem solījumiem, tāpēc izlēmām, ka darbus noorganizēsim paši. Beigās tas arī bija prātīgs lēmums, jo nauda, ko bijām ieturējuši un nesamaksājuši būvniekiem par neizdarītajiem darbiem, palika pāri, noorganizējot šos darbus paši.

Kur urbt?

Tagad, kad viss jau izdarīts, jāsaka, ka tomēr mums paveicās, ka būvnieki kanālus pamatos neierīkoja, jo kārtīgi visu pārdomājot, caurumus mums vajadzēja krietni vairāk nekā bijām vienojušies ar pamatu būvniekiem.

Pamatu būvniecības laikā kaut kā mums nebija skaidri nodefinēts, kur un kā ēkā ieies visas komunikācijas, tāpēc ar būvnieku vienojāmies par aptuvenām dažām vietām pamatos, kur jābūt lieliem kanāliem, caur kuriem visu varētu ievilkt, kas ir nepieciešams.

Taču tagad bija iespēja kārtīgi izplānot visas komunikācijas (ūdens, kanalizācija, elektrība), cik daudz, kurā ēkā tās ieietu/izietu, kā arī kāda diametra caurumi būtu nepieciešami. Tādejādi caurumu novietojumu varējām izplānot daudz loģiskāku.

Precīzi izplānotas pamatu caurumu vietas var ietaupīt gan uz materiāliem (nevajag vilkt caurules un vadus daudzus liekus metrus uz vienīgo caurumu ēkā), gan uz darbu (mazāk jārok tranšejas).

Par pamatu, protams, ņēmām ģenerālplānu, kurā ir norādītas visas galvenās komunikācijas, taču bija jāveic vairākas korekcijas, kad izlēmām, ka spice atradīsies citā vietā, nekā tika paredzēts sākotnēji plānā. Arhitekts arī norādīja, ka izmaiņas plānā vērēs pēc tam pielāgot atbilstoši situācijai dabā, galvenais kārtīgi izmērīt, kurās vietās jaunie kabeļi un komunikācijas atradīsies.

Sazīmējām aptuvenus urbumu plānus mājai un garāžai, lai tie palīdzētu noorientēties gan mums pašiem, gan arī pašiem urbējiem.

Te ir pāris lietas, ko ņēmām vērā:

• Dziļums – varbūt ir kādi regulējumi, taču tos īsti nezinām. Arhitekts bija ielicis plānā kanalizācijas cauruli 70cm dziļumā zem zemes līmeņa (pie izejas no mājas). Ūdens caurules vajadzētu arī laist aptuveni tādā dziļumā (varbūt pat dziļāk), lai nebūtu risks ar sasalšanu. Elektrības vadiem it kā esam dzirdējuši, ka laiž 50cm dziļumā, taču mēs visus caurumus taisījām 70cm dziļumā, izņemot ūdens cauruļu caurumus, ko palaidām dziļāk drošības labad.
• Diametrs – caurumus veidojām ar nelielu rezervi, piemēram, ja elektrības vadu gofra būs 50mm diametrā, tad caurumu plānojām uz 70mm. Kanalizācijas cauruļu caurumiem arī noteikti vajag paredzēt rezervi, jo caurulēm ir jābūt ar kritumu (1-2cm uz 1m).
• Pielietojums – arī par šo īsti nezinām kā ir noteikumiem, vai, piemēram, pa vienu kanālu var laist gan ūdens cauruli gan elektrības cauruli? Ja kāds zina atbildi, var padot ziņu komentāros. Mēs nolēmām taisīt atsevišķus caurumus.

Papildus uz pamatiem ar spligti oranžas krāsas baloniņu atzīmējām precīzus punktus un blakus ciparu ar urbuma diametru, lai urbējiem būtu vieglāk.

Kurš urbs?

Te nu atkal vērsāmies pie top Google meklējumu rezultātiem. Sazinājāmies ar diviem pretendentiem, lai noskaidrotu cenu, un vienojāmies, ka sadarbosimies ar Izurbt.lv.

Priecē, ka šis uzņēmums ir publicējis cenas savā mājaslapā, kas būtiski atvieglo aprēķinus un izpratni par to, cik tas maksās. No mājaslapā redzamās cenu tabulas ir skaidrs, ka cenas atšķirība starp 80 vai 100mm nav ļoti būtiska, tāpēc te noteikti mūsu ieteikums būtu labāk izurbt nedaudz lielāku caurumu, ja nu izlemjat, ka pa to caurumu vēlēsieties ielaist nevis vienu bet divas vai trīs tādas gofras.

Gala cena gan atkarīga arī no lokācijas, taču mums kopējā summa sanāca 200 EUR par 8 caurumiem, ieskaitot transporta izmaksas.

Vēlamies arī paslavēt Artūru no Izurbt.lv. Lieliska, ātra un precīza komunikācija no sākuma līdz galam, punktualitāte, kā arī lieliska kvalitāte un ātrums paveiktajos darbos. Noteiki varam ieteikt un rekomendēt viņu.

Kā urbj?

Izvēlās ērtāko pamatu pusi, no kuras urbt. Galvenokārt, kur mazāk ūdens un kur ir mazāk jāatrok zeme

Tiek veikti mazāki urbumi, lai pie tiem var piestiprināt stiprinājuma sliedi. Pie tās tad jau stiprinās urbjmašīna ar kroņurbi atkarībā no vajadzīgā diametra.

Urbšana notiek salīdzinoši ātri. Dimanta urbji iet cauri vienalga kam – betonam vai kādai armatūrai. Kopējais laiks, kas uz šo aizgāja, bija kādas 4 stundas. Lielākais laiks aiziet uz sagatavošanos katram caurumam.

Urbšanai ir divas prasības:

• Elektrība – pats par sevi saprotams
• Ūdens – mēs pirms tam speciāli ierīkojām spici, jo zinājām, ka vajadzīgs ūdens šo darbu veikšanai, taču patiesībā tas vajadzīgais ūdens daudzums ir salīdzinoši niecīgs. Ja nav ūdens padeves, tad var iztikt arī ar vairākām 5l ūdens pudelēm (par šo gan vajag precizēt ar meistariem).