Inženierkomunikāciju ievilkšana

Jau pašā raksta sākumā jāpiebilst, ka nepretendējam uz pilnīgi pareiziem risinājumiem, atsaucēm uz standartiem un citām prasībām. Tāpēc atspoguļojam informāciju tā, kā to esam uztvēruši mēs paši un darām tā, kā mums šķiet pareizi. Ja jums ir precīzāka informācija, kas palīdzētu citiem, padalieties komentāros.

Viena vērtīga saite ar uzskatāmu informāciju par inženierkomunikācijām, kas mums palīdzēja, ir buildart raksts.

Elektrība

Elektrība mums ir paredzēta ienākoša no mājas, kā arī izejoša no garāžas uz sūkņa aku.

Ienākošā elektrība un datu vadi mums vēl nav gatavi, jo elektrība nav pat vēl atvilkta no sadales skapja uz māju. Tāpēc ierakām zemē tukšu gofru, kam ārpusē atstājām rezerves galu, ko paraksim vaļā, kad būsim gatavi ielaist vadus iekšā garāža. Gofrā ir buksieris – stieple, kas atvieglos vadu ievilkšanu. Gofrai līkumus veidojām salīdzinoši lielus, lai pēc tam gofrā vadus būtu vieglāk iedabūt. Izmantojām 50mm diametra sarkano gofru ar 450N triecienizsturību.

Pēc projekta (un standarta prasībām), zem ceļa braucamās daļas vadi ir jāliek gofrās ar 750N triecienizturību. Tā kā starp māju un garāžu būs brauktuve, tad teorētiski tur būtu jāizmanto šāda gofra. Problēma gan, ka šīs gofras nav nopērkamas metros (kā tas ir ar 450N sarkano gofru), bet ir nopērkamas pa 6 metru posmiem. Turklāt šo 750N gofru nedrīkst locīt (piemēram, mēģināt iestūķēt busiņā), tad nu jau jārēķinās, ka būs izaicinājums to atgādāt uz īpašumu. Bet tā jau būs problēma citai dienai 🙂

Izejošā elektrība un datu vadi no garāžas uz sūkņa aku mums ir ar CYKY 3×2.5mm elektrības vadu, kā arī diviem CAT5e FTP datu/tīkla vadiem, kas ievērti 50mm sarkanajā gofrā.

Tīkla vadi nav ārkārtīgi dārgi, tāpēc nolēmām, ka labāk tos ielaidīsim iekšā jau tagad, ja nu nākotnē vēlamies akā ierīkot kaut kāda veida automātiku vai monitoringu ar sensoriem. Otrs tīkla vads ir ar domu, ja no akas vēlēsimies nākotnē palaist ūdeni/elektrību uz kādu tālāku dārza stūri. Tad šis otrs vads ļautu ierīkot automātiku/monitoringu arī attālākā dārza stūrī.

Jāpiebilst, ka tīkla vadiem izmantojām FTP vadus (biežāk tiek izmantoti UTP). FTP vadiem ir ekranējums, kas samazina elektrības kabeļu radīto interferenci uz datu kabeļiem. Tā kā elektrības vads un tīkla vadi mums iet pa vienu un to pašu gofru, tad FTP Cat5e izmantošana nenāks par sliktu.

Tranšeja no pamatiem līdz sūkņa akai bija kādi 3-4 metri, tāpēc to izrakām ar lāpstām. Bet nu ir skaidrs, ka pie pārējām kabeļu rakšanām noteikti nomāsim mini ekskavatoru, jo priekšā ir darbiņš – aizvilkt aptuveni 120 metru elektrības vadu no sadales skapja uz māju.

Tranšejā ierakām arī signāllentu. Saskaņā ar noteikumiem, ja nemaldāmies, tad 20 cm virs elektrības kabeļa tiek tranšejā guldīta signāllenta, kas ir pa lielam plēves lenta ar uzrakstu “Bīstami, elektrība” vai tamlīdzīgi uzraksti. Doma pavisam vienkārša – ja nākotnē kāds ekskavatorists vai racējs ar lāpstu rokot pamana šādu lentu, tad zina, ka, turpinot rakt, var ieraudzīt saules zaķīšus.

Kanalizācija

Garāžā kanalizācija būs tikai izlietnei, tāpēc:

• Pietiek ar 50mm diametra cauruli
• Izlietne plānota pie tās sienas, kurā kanalizācijas caurule izies ārpusē, tāpēc nav jāveido garas caurules horizontāli ēkas iekšpusē, ievērojot kritumu 1-1.5cm uz 1 metru (kritums ir jāievēro, bet tas jau būs jāveido caurulei ārpus pamatiem)

Vienīgā nianse, kas bija jāievēro ir fakts, ka kanalizācijā nedrīkst izmantot 90 grādu līkumus. Lai panāktu 90 grādu leņķi ir jāizmanto vairāki savienotāji ar 30 vai 45 grādu leņķi. Tā kā mums kanalizācijas caurule plānota uzreiz virs pamatu cauruma, tad izmantojot, piemēram, divus 45 grādu savienojumus, caurule būtu nedaudz atvirzīta no sienas. Lai panāktu, ka caurule var atrasties tuvu sienai, izmantojām vairākus 45 grādu leņķus lai uztaisītu vairākus līkumus.

Tagad gan skatoties bildēs šķiet, ka tomēr būtu arī sanācis izmantot tikai divus 45 grādu līkumus, jo izurbtais caurums ir krietni lielāks, kas ļautu leņķim sākties jau pamatu caurumā. Tas jau ir izdarīts, tā ka vairs neko.

Abos galos caurules aiztaisījām ar korķiem, jo cauruli, kas iet ārā otrā pusē pamatiem, ir plānots aizbērt ar smiltīm. Kanalizācijas sistēmu ierīkosim, kad celsim māju. Tad arī atraksim un pievienosim šo cauruli kopējai sistēmai.

Par vertikālo caurules augstumu (cik augstu to atstāt) vajadzētu pārbaudīt projektā grīdas augstumu. Mums projektā grīda ir 13 cm virs pamatu horizontālās virsmas, tāpēc arī caurule jātaisa to ņemot vērā, lai nesanāk, ka caurule ir zem grīdas līmeņa, vai tieši pretēji – ļoti garš posms virs grīdas. Jāpiebilst, ka bilde uzņemta, kad caurule vēl netika noīsināta vajadzīgajā garumā.

Pamatu caurumu aizpildījām ar parastajām montāžas putām.

Ūdens

Tā vien šķiet, ka “zinātne strīdās” par to, cik dziļi ziemā zeme sasalst. Dažādās vietās šīs dziļums figurē no 60-100cm, kas ir dziļums, kurā ūdens caurulē nesasaltu. Nolēmām lieki neriskēt, tāpēc laidām ūdens cauruli aptuveni 90-100cm dziļumā.

Ūdens caurulei izmantojām D32x2.4mm PN10 cauruli. Galos arī uzskrūvējām korķus, lai darbu gaitā netiek iekšā gruži. Ārpus pamatiem to ierakām tranšejā līdz spices akai un pa siltinātā groda apakšu to ielaidām pie sūkņa.

Īsti neatradām informāciju par to, vai drīkst elektrības vadus (gofrā) laist pa vienu un to pašu tranšeju, kur ir ūdens caurule, tāpēc darījām šādi. Sliktākajā gadījumā nāksies par to domāt un labot vēlāk. Pamatu iekšpusē ūdens cauruli un vadu gofru palaidām pa pretējām sienas pusēm drošības labad.

Izmaksas

Izmaksas šim visam bija salīdzinoši mazas. Strāvas vads 30 eur, gofra 30 eur, tīkla vadi 28 eur, signāllenta 12.50 eur, ūdens caurule ar korķiem 27 eur, kanalizācijas caurules 10 eur.

Nu beidzot var ķerties klāt pamatu aizbēršanai.