Mana māsīca ir pabeigusi arhitektus, tāpēc bija iespēja uzreiz izrunāt un saprast arhitektūras procesu kopumā. Jāsaka, kādam, kas ar to iepriekš nav saskāries, mājas plānojums un arhitektūra liekas diezgan liels kosmoss.
Tā kā viņa darbojas nu jau nedaudz citā virzienā, viņa īsti nebija gatava taisīt visu pilno arhitektūras projektu, taču ar prieku piekrita uztaisīt vismaz skici, lai to tad varētu nest pie arhitektiem, kas varētu visu novest līdz galam. Sadarbība ar pazīstamu cilvēku, protams, bija ļoti laba, jo viegli un nepiespiesti varēja izrunāties par vēlmēm un vajadzībām, turklāt to visu viņa darīja kategoriski iebilstot pret atlīdzību.
Tā nu, ņemot vērā mūsu vēlmes, bet pieliekot savu redzējumu, tapa skice iekš “Sketch Up”.
Pirmās reakcijas, protams, bija sajūsmas pilnas! Telpiskā vizualizācija jau ļāva iztēloties, kā tas izskatīsies dzīvē.
Ēku izkārtojums uz zemes tika novietots vienā zemes stūrī saglabājot plašu zaļo zonu, lai nākotnē tur varētu stādīt priežu silu, rakt dīķi, audzēt pļavas bitēm vai stādīt kartupeļus (kādas nu ienāks prātā idejas). 🙂
Īpaši patika piebraucamais ceļš ar līkumiņu caur kalnu priedēm.
Tā kā pa blakus esošo zemes ceļu paredzama kravas automašīnu satiksme, vēlējāmies atdalīt ceļu ar daudz kalnu priedēm. Arī skats no ielas mums ļoti patika. Kas svarīgi, ka uz ielas pusi logu praktiski nav, jo tajā ēkas pusē būtu lielākā daļa saimniecības telpu, kā arī īpaši nevēlētos logus uz ielu.
Ēkas plānojums iekšienē bija tas, kas radīja vēl lielāku sajūsmu. Ēkas šķersgriezumā sanāk garš gaitenis, kam ir 5m (!) augsti griesti un otrajā stāvā gaitenis ir kā balkons, no kura var redzēt lejā gaiteni. Diemžēl bildēs nevar sajust to telpiskumu, bet bijām sajūsmā par šādu plānojumu, kas šķita tik interesants un nestandarta.
Telpu plānojums arī šķita fantastisks. Virtuve, kurā var ieiet no divām pusēm, kā arī ar izeju uz terasi. Viesistaba, kurā ir augsts logs (7m) un redzams otrais stāvs un balkons, kas ved uz istabu. Otrajā stāvā atdalīts “master” bloks un istaba bērnam.
Tālāk dažas bildes no interjera, lai varētu saprast izkārtojumu.
Kā jau minēju, bijām sajūsmā. Māsīca gan piebilda, ka vēl jāļauj idejai nosēsties. Lai “pasēžam” ar ideju kādu laiku, un iespējams vēl mūsu iespaidi mainīsies.
Pagāja kāds pusgads un tik tiešām – šo visu fonā pārdomājot tomēr sapratām, ka šis plānojums nebūs mums īstais.
Galvenie iemesli:
- Divstāvu māja – sapratām, ka tomēr vēlamies vienstāvu māju. Daudz esam dzirdējuši no citiem, ka ja celtu otreiz, tad celtu vienstāvu ēku, kas ir ērtāka dzīvošanai. Mums arī zeme atļauj izplesties. Vienstāvu mājā vieglāk dzīvot, ņemot vērā, ka jaunāki nekļūsim un trepes kādā brīdī var palikt “augstākas un augstākas” 🙂
- Telpas izlietojums – šim projektam, lai arī tas ir ļoti interesants un nestandarta, ir salīdzinoši daudz telpas, kas nav optimāli izmantota – gaitenis, balkons, griestu nišas. Arī skatoties šķērsgriezumu, var redzēt, ka saimniecības telpām griestu augstums ir 4.6m. Var uztaisīt zemos griestus, bet tad augšējā telpa paliek neizmantota. Varētu taisīt tur atvērtu pažobeli ar lūku, bet nu tas nešķiet pārāk ērti.
- Inženiertehniskie risinājumi – noteikti šāds nestandarta plānojums būtu izaicinošāks no tehniskās uzbūves. Māsīca jau minēja par to, ka varētu būt jāmeklē risinājums augsto sienu stiprināšanas konstrukcijām, jo istabas neveido tipisko šūnu režģi visā mājā.
- Telpu apkure – ļoti daudz atvērtu nišu līdz pat griestiem, kas nozīmē, ka ir daudz vairāk jāveic apkure telpām, kas īsti netiek izmantotas
- Nav slēgtā tipa istabas – lai arī mums patīk nestandarta risinājumi, šeit ļoti daudzas telpas ir savienotas bez sienām un durvīm (virtuve, viesistaba, gaitenis, otrā stāva gaitenis ar balkonu). Tas nozīmē, ka taisot telpu remontus, ir jāveic remonts ļoti daudzās telpās vienlaikus.
Šī bija lieliska iespēja par brīvu pamēģināt tādu kā “trial run”. Šis projekts joprojām šķiet ļoti interesants, netipisks un foršs, bet iekšējie racionālie spriedumi tomēr ņem virsroku. Daudzas nianses no šī projekta esam iemīlējuši un noteikti tās gribēsim redzēt mūsu gala projektā, tāču lielākā atziņa un mācība mums – projekta izveide noteikti nebūs ātra un viegla, ja gribam māju tādu, kādu vēlamies paši (tipveida projekti mums ne līdz galam patīk). Turklāt, laikam ejot, idejas un vēlmes mainās, kas padara visu vēl sarežģītāku. Kādā brīdī būs jāiemācās atrast kompromisus un palikt pie kāda gala lēmuma, citādi var regulāri veikt izmaiņas un uzlabojumus projektā.
Nobeigumā jāpiebilst, ka, lai arī sadarbībā ar radiniekiem ir daudz priekšrocību, tomēr ir arī trūkumi, kā piemēram, empātija, bailes aizvainot. Ja vēl tas viss tiek darīts bez maksas, tad ir vainas apziņa, prasot veikt kādus labojumus.
Leave a Reply