Pateicoties Instagram spēkam, viens mūsu sekotājs piespēlēja divu cilvēku brigādi, kas bija gatavi mums palīdzēt. Lai arī sākotnēji bija bažas, par nepazīstamiem meistariem bez paziņu atsauksmēm, mums ārkārtīgi paveicās ar šiem meistariem. Ļoti atsaucīgi, komunikabli, punktuāli un rūpīgi paveica plānotos darbus.
Pirms betona liešanas tikāmies ar vienu no meistariem, kurš apskatīja sagatavoto grīdu un, lai arī ieteica pāris lietas (biežāku distanceru soli, pastiprināt armējumu pazeminājumos), kopumā sagatavoto grīdu atzina par ļoti labi sagatavotu.
Betona liešana
Meistari ieradās pirms betona vedēja un veica nelielus priekšdarbus – sagatavoja instrumentus un piestiprināja pie sienas rotējošo lāzera līmeņrādi, lai ar mērkoku/mērlatu varētu pēc tam izmērīt grīdas līmeņa augstumu visos punktos.
Pēc brīža ieradās betonvedējs ar C25/30 klases betonu, un viens meistars koriģēja betona šļauku (kur betonu liet), bet otrs līdzināja betona līmeni, ik pa brīdim pārbaudot ar mērkoku grīdas virsmas augstumu. Nepieciešamības gadījumā vai nu paņemot lieko betonu nost vai piestumjot klāt, ja bija par maz.
Betona liešanaBetona līdzināšanaIzlīdzināta grīda
Kad visa grīda bija ielieta un izlīdzināta, steidzāmies aiztaisīt vārtu eju ar OSB plāksnēm (ar kurām garāža bija aiztaisīta uz ziemu). Bildē redzams, ka saule spīdēja tieši uz grīdas, kas radīja risku, ka betons varētu žūt par ātru. Kad vārtu un durvju ejas bija aizdarītas, tad bija jāgaida, lai betons nedaudz apžūtu līdz konsistencei, kad to varētu sākt slīpēt.
Meistari pirms tam gan konstatēja, ka betona slīpējamai iekārtai notika tehniska problēma, tāpēc betona žūšanas laikā viņi devās uz nomu paņemt citu slīpētāju. Vienu brīdi bija bažas, ka viņi prom ir ilgi, un ka grīda sažūs par daudz, bet beigu beigās viss tomēr bija kārtībā, un uztraukumam nebija pamata.
Grīdas slīpēšanas procesā, tika pakāpeniski mainīti diski slīpmašīnai, kā rezultātā grīda kļuva ar vien līdzenāka un līdzenāka, līdz visbeidzot tā bija spoguļgluda, un betonā pat varēja redzēt gaismas atspīdumu.
Grīdas slīpēšana
Mēs nebijām gaidījuši, ka grīda izskatīsies tik perfekta, un bijām ārkārtīgi pārsteigti un priecīgi par tādu rezultātu.
Tālāk grīda tika samitrināta un apsegta ar polietilēna plēvi (krāsotāju plēve). Plēvei pa virsu vēl kārtīgi tika saliets ūdens, lai telpā būtu liels mitrums, un betons žūtu lēnāk. Turpmākās dienas ik pa laikam braucām vēl apliet plēvi, lai mazinātu risku, ka betons plaisā.
Kompensācijas šuves
Betons pēc ieliešanas mēdz plaisāt (ķīmisku iemeslu dēļ, parāk ātras izžūšanas rezultātā, nekvalitatīvas pamatnes un citu iemeslu rezultātā), tāpēc betona plātnēs nepieciešami iegriezumi (deformācijas šuves), lai “kontrolētu” plīšanu nevis kur pagadās, bet pa šo griezuma līniju.
Grīdu meistari ieteica mums iegriezt vienu garu šuvi aptuveni telpai pa vidu.
Griezām šuvi aptuveni 3cm dziļumā ar leņķa slīpmašīnu un dimanta disku. Griežot, turējām arī blakus putekļusūcēju, jo putekļi šajā procesā izdalās pamatīgi. Noteikti vajag vilkt arī respiratoru.
Pēc tam šuvi izsūcām un aizpildījām ar “Penosil PU-Sealant HM 868”, kas ir betona krāsā.
Ar šo pašu hermētiķi aizpildījām arī kompensācijas šuvi pa perimetru, nogriežot lieko kompensācijas lenti.
Aizsargkārta
Lai arī betona grīda ir ļoti izturīga, tās mīnuss ir, ka tā ļoti uzsūc dažādus ķīmijas un eļļas traipus, kurus ir ārkārtīgi grūti iztīrīt.
Tā kā garāžā šad tad arī kādu transportlīdzekli plānojam remontēt, tad šis būs aktuāli. Apskatot epoksīda grīdu pārklājums, tie diemžēl ir ļoti dārgi, un tā kā vēl daudz kas darāms ar mājas būvniecību, nolēmām šo pagaidām nedarīt.
Izmaksas
Izmaksas 54m2 grīdai bija sekojošas:
Betona kompensācijas lente = 20.66 EUR
Betons C25/30 un cietinātājs = 900 EUR
Betona grīda – ieliešana un slīpēšana = 850 EUR
Pennosil betona hermētiķis = 17.37 EUR
Kopā aptuveni 1800 EUR, kas pārsniedza tāmi (1200 EUR), taču jāņem vērā, ka tāmē bija paredzēta estrich grīda, kas sanāktu lētāk.
Projektā garāžas ēkas grīdai bija paredzēts sekojošs pīrāgs:
Grīdas pīrāgs
Lai arī projektā paredzēts klona betons (t.s. estrich), jau no sākuma zinājām, ka vēlēsimies garāžā auto pacēlāju, kam ir nepieciešamas papildus prasības izturībai.
Izšķir divu tipu betona grīdas:
Klona betons (t.s. estrich) – daudz vienkāršāka un lētāka iestrāde, tiek bērts diezgan sausā veidā, nav nepieciešamas armatūras, mazāk izturīgs, tāpēc to parasti izmanto vietās, kur virs tā būs cits segums, vai arī, ja plānots atstāt betona izskatu, tad nepieciešams uzklāt pretputekļu pārklājumu, jo klona betons put, piemēram, slaukot grīdu ar birsti.
Industriālais betons – klasiskais betons, ko izmanto monolītās betona konstrukcijās, piem. pamatu liešanā. Tiek iestrādāts lejot no betonvedēja. Ir ļoti izturīgs (atkarīgs arī no betona klases C25/30, C30/37 u.c.), taču ir sarežģītāka iestrāde (tas ir regulāri jāslīpē pēc ieliešanas), un nepieciešama armatūra papildus izturībai. Šāds betons var tikt atstāts kā gala rezultāts (nav nepieciešama pretputekļu apstrāde). Ņemot vērā sarežģītību, attiecīgi arī dārgāks, par klasisko klona grīdu.
Tā kā vēlamies 2-statņu auto pacēlāju, tad konsultējoties ar speciālistiem, tie uzreiz pateica, ka estrich grīda būs par vāju, lai izturētu stiepes slodzi, ko rada pacēlājs. Vēl viens sarežģījums – pat, ja ielejam paredzēto 8cm līmeni ar industriālo betonu, tas būtu par plānu priekš pacēlāja. Nolēmām vietās, kur būs auto pacēlāja statņi, ierīkot zemē padziļinājumus, lai tajās vietās betona biezums būtu 20cm.
Šis biezums pacēlājiem, protams, atkarīgs no transporta līdzekļiem, kurus plānots celt, taču apskatot tehniskās specifikācijas pacēlājiem, 20cm pamatne ir pietiekoša vieglo automašīnu celšanai.
Smiltis un šķembas
Smiltis un šķembas bijām piebēruši vajadzīgajā augstumā jau berot pamatus (pirms bloku mūrēšanas). Toreiz šķembas blietējām un līdzinājām līdz ideālai virsmai, izmantojot nivelieri. Tā gan bija kļūda, jo, būvējot garāžu, pa šķembām bija stumdītas stalažas, bīdītas mantas un paletes, kas līmeni pabojāja. Lai gan lielākajā daļā garāžas, šķembas bija ļoti labi pieblietētas, zināsim, ka mājai šķembas blietēsim un līdzināsim tikai īsi pirms grīdas klāšanas.
Grīdas pīrāgā redzams, ka šķembas ir kā gala slānis zem putuplasta, lai gan daudz kur redzēts, ka zem putuplasta tiek liktas tieši smiltis. No tehnoloģiskā viedokļa, šķiet, lielas starpības nav (ja tā nav, lūdzu palabojiet), taču mājai visticamāk bērsim virs šķembām kādu 1-2cm smilšu slāni. Smiltis ir daudz vieglāk izlīdzināt gludā virsmā nekā šķembas, izmantojot vadulas un celtniecības trapeci.
Padziļinājumi
Auto pacēlāju liksim kaut kad nākotnē, tāpēc nav vēl zināms ne ražotājs, ne precīza novietojuma specifika. Izlēmām, ka ja reiz taisām padziļinājumus, tad veidosim divus 1.5*1.5m padziļinājumus, kas ļaus nākotnē izvēlēties jebkādu izvietojumu, zinot, ka padziļinājumu laukumi ir pietiekoši.
Aprunājoties ar arhitektu izrunājām, ka padziļinājumi varētu izskatīties sekojoši.
Padziļinājumu vietās norakām šķembas, parakām dziļāk smiltis, noblietējām ar vibroblieti, iebērām šķembas un vēlreiz kārtīgi noblietējām.
Putuplasta likšana
Projektā paredzēts EPS150 putuplasts 10cm biezumā. Izvēlējāmies likt 2* 5cm slāņus, lai veidojas mazāk spraugas līdz zemei.
Daudzi standartā liek XPS putuplastu, taču tas šajā gadījumā nav īsti nepieciešams. XPS liktu vai nu pie daudz lielākām slodzēm, vai arī gadījumos, kur ir daudz lielāks mitrums, piemēram, pie pamatiem, kur veidojas grunstūdeņi. EPS pietiekami labi aiztur kapilāro mitrumu, kas ceļas uz augšu no grunts.
Putuplasta kārtas likām pamīšus un katru slāni citā virzienā, lai šuves nekur nepārklājas. Putuplastus savā starpā nelīmējām un centāmies šķembas šur tur pielabot, lai putuplasti gulētu taisni un pēc iespējas mazāk liektos, uz tiem uzkāpjot. Putuplasta neliela liekšanās un kustēšanās ir pieļaujama, taču jāpārliecinās, lai tie nelūzt, kad uz tiem uzkāpj, kas nozīmē, ka apakšējā smilts/šķembu virsma nav pietiekami līdzena.
Putuplastu nevēlējāmies zāģēt, jo rodas ļoti daudz skaidu. Arī putuplasta termo nazis, ko kādu laiku atpakaļ bijām nopirkuši, grieza gaužām lēni. Manam tēvam krājumos bija nihroma stieple, ar kuru, pieslēdzot barošanas blokam, var ļoti labi griezt putuplastu. Improvizēts statīvs pie paletēm ļāva griezt arī diezgan taisnās līnijās. Putuplastu griežot ar karstumu, jāuzmanās no dūmu elpošanas. Izdalās zilskābe (ciānūdeņradis), kas ir ārkārtīgi toksiska (to pat izmantoja pasaules karos kā ķīmisko ieroci), tāpēc tas jādara labi ventilējamā vietā.
Nobeigumā, visur, kur pa perimetru bija kāda sprauga, aizpūtām ar montāžas putām, lai nodrošinātu labāku blīvējumu un termoizolāciju.
Tvaika plēve
Daudz kur redzētas dažādas tvaika plēves uzstādīšanas metodes. Ir kas liek zem putuplasta, ir kas liek gan zem, gan virs putuplasta. Droši vien, cik cilvēku, tik viedokļu. Pētot informāciju, tomēr mūsu ieskatā zem putuplasta to likt īsti jēgas nav, jo putuplasts tāpat ir mitrumizturīgs. Mūsu gadījumā zem putuplasta ir šķembas, kas riskētu plēvi pārdurt.
[UPDATE 29.10.2024]
Šķiet, ka plēves novietojums ir atkarīgs no tā, vai ir paredzētas siltās grīdas, vai nav:
Nav paredzētas siltās grīdas – līdzīgi kā mūsu gadījumā, putuplastu var likt pa taisno uz šķembām un plēvi var klāt virs putuplasta. Plēvi nevarētu klāt zem putuplasta, jo tad šķembas pārdurtu plēvi, spiežoties putuplastā.
Paredzētas siltās grīdas – tā kā siltumcaurules visbiežāk tiek skavotas/naglotas, pie putuplasta, plēves klāšana virs putuplasta nav opcija, jo tad tā tiks sacaurumota, zaudējot tās jēgu. Tāpēc plēve ir jāklāj zem putuplasta, savukārt zem plēves nedrīkst likt šķembas, lai plēvi necaurdurtu. Tādēļ virs šķembām uzber nelielu kārtu izlīdzinošo smilšu uz kurām klāj plēvi un tad putuplastu.
Pirkām parastu tvaika plēvi ar 150mikronu biezumu. Iegādājāmies arī speciālu tvaika plēvju līmlentu, lai salīmētu savienojuma vietas.
Tvaika plēvei malas ir jāpiestiprina pie sienām. Tā kā mums ir gāzbetona sienas, gluži jebkura līme pie tiem neturēsies. Pēc dažādām atsauksmēm iegādājāmies Penosil MembraneFix 629 akrila līmi, kas plēvi ļoti stingri pielīmēja sienai. Līmes daudzums mums gan aizgāja pārsteidzoši lielā apjomā (10 tūbas).
Plēvi uz sienas jālaiž vismaz līdz grīdas paredzētajam nulles līmenim. Mēs palaidām kādus 15-20cm, jo lieko pēc betonēšanas varēs nogriezt.
Stūros un ap caurulēm svarīgi plēvi nenostiept un labāk atstāt kādu lieku kroku, lai lejot betonu tā netiek kaut kur norauta vai pārrauta no stiepes.
Armatūra
Mums bija nepieciešamas diva veida armatūras – armatūras siets un armatūras stieņi, lai izveidotu režģi padziļinājumos.
Armatūras siets grīdai
Armatūras sietu pirkām d6 * 150×150 * 1000×3000 (stieņa diametrs 6mm, “acs” izmērs milimetors, viena sieta loksnes izmērs milimetros ), ko ieteica betona grīdu meistari.
Ar sieta likšanu gāja interesanti. Sākumā šķita vienkārši – liekam sietu vienu pēc otra tā, lai viens otru pārklāj vienas acs izmērā. Salikām jau pusi garāžas līdz sapratām, ka stūros, kur savienojas 4 sieti, to biezums ir iespaidīgs. Ja sieta stieples diametrs ir 6mm un krusteniski stieņi vienam sietam veido jau 12mm biezumu, tad 4 sietus pārklājot to savienojumu vietās sietu kopējais biezums jau veidojas 48mm. Tā kā sietiem apakšā liekam vēl 2cm distancerus, tad kopējais augstums sanāk jau gandrīz 7cm, kas ir praktiski gandrīz jau grīdas nulles līmenis.
Sapratām, ka kaut ko darām nepareizi. Ņēmām visu nost un sākām stiķēt sietus savstarpēji sazobē, lai to stiegras savienojas starp sietiem, veidojot līdzenus savienojumus un atsevišķie sieti viens otru nostriprina, veidojot vienotu režģi.
Šeit gan varētu sākties diskusijas par šādu izpildījumu. Šādi, visticamāk, profi nedara, jo tas prasa nedaudz vairāk laika, kā arī sietu savstarpējā pārsedze (vajadzētu būt vismaz vienas pilnas acs pārklājums) nav gluži saskaņā ar grāmatām. Lai gan ir redzēti visādi brīnumi, kur sieti vienkārši tiek nomesti viens otram blakus.
Grīdu meistari vēlāk minēja, ka varēja sietus likt vienu pāri otram, tikai sietus savstarpēji grozīt (augšpēdus), lai veidojas “sazobe”. Nebūtu tik līdzeni, kā mūsu bildē, bet būtu atbilstošāk prasībām. Lai nu kā, par šo lielu bažu nav, jo sietu savstarpējais savienojums ir stingrs, kā arī garāžai nebūs tik liela noslodze, lai par to uztrauktos.
Sietus, lai arī tie jau turējās kopā stingri, papildus ik pēc pāris acīm savienojām arī ar armatūras savienojumu stieplēm.
Pa perimetru armatūras sietus nevajadzētu likt pie pašas sienas, lai tie nesakaras pie sienām.
Zem armatūras sieta likām 20mm distancerus. Nekur nevarējām atrast detalizētu skaidrojumu vai pamatojumu par to augstuma izvēli, bet kaut kur pamanījām informāciju, ka parasti to augstumam būtu jābūt 1/3 no plātnes biezuma. Tātad ja grīda ir 8-9cm, tad distanceri varētu būt 2-3cm, taču pieļauju, ka šādai grīdai tam nav lielas nozīmes, galvenais, lai betons var tikt zem armatūras. Šis princips ar “1/3” gan noteikti neattiecas uz svarīgām un strukturālām konstrukcijām (pārsedzēm, betona joslai u.c.)
Sākotnēji salikām krietni mazāk distanceru. Grīdu meistari ieteica likt 4-5 gab uz m2, lai pa režģi varētu staigāt vieglāk, un tas mazāk ļodzītos.
Armatūras režģis padziļinājumos
Padziļinājumos veidojām režģi no d12 armatūras stieņiem ar aci 10cm.
Sākotnēji ielikām režģi no d8 stiklšķiedras armatūras ar aci 20cm, taču grīdu meistari ieteica ielikt resnāku armatūru ar mazākām acīm, ņemot vērā lielo stiepi, kas veidosies uzstādot autopacēlāju. Neatradām d12 stiklšķiedras armatūras, tāpēc pirkām metāla armatūras.
Kompensācijas lenta
Pa ēkas permiteru ir nepieciešama betona kompensācijas lenta, kuras uzdevums ir atdalīt betona slāni no ēkas konstrukcijas. Betona grīdas siltumā izplešas, tāpēc nepieciešamas šādas perimetra spraugas, lai tas nespiestos konstrukcijās un nedeformētos.
Pirkām lētāko betona lentu (10cm plata) un līmējām pa perimetru pie plēves izmantojot to pašu Penosil MembraneFix līmi. Ir nopērkamas lentas, kam jau klāt ir divpusējā līmlenta, taču to cena ir krietni dārgāka.
Lieko virs grīdas nulles līmeņa pēc tam jau ar nazi ir viegli nogriezt.
Viedojot projektu, ar arhitektu diskutējām par jumta segumiem. Lai gan mēs paši sākotnēji sliecāmies uz betona dakstiņu, nolēmām par labu melna matēta valcprofila uzstādīšanai sekojošu iemeslu dēļ:
Betona dakstiņš ir dārgāks materiāls ( labots: pēc komentāra šim rakstam papētījām un tiešām, dakstiņš kā materiāls nav daudz dārgāks par valcprofilu)
Betona dakstiņš ir arī daudz smagāks materiāls, tāpēc nesošās jumta konstrukcijas būtu jāveido daudz izturīgākas, kas papildus radītu palielinātas izmaksas
Betona dakstiņš būtu klusāks materiāls (lietus laikā), salīdzinot ar metālu, taču tā kā mums būs aukstie bēniņi (neapdzīvoti), tad materiāla klusums mums nav būtisks
Uzstādīšanas ātrums – valcprofila uzstādīšana ir ļoti ātra un vienkārša (it sevišķi, ja nav sarežģītas konfigurācijas jumts)
Vizuālais izskats – mūsu izvēlētajam mājas stilam valcprofils piestāvētu labāk
Ilgmūžība – lai gan dakstiņu jumti teorētiski kalpo pat līdz 100 gadiem, valcprofila piedāvātie 25-50 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai šis nekļūtu par noteicošo faktoru.
Lai arī sākotnēji bijām domājuši, ka izmantosim jumiķu pakalpojumus, beigās tomēr izlēmām, ka mēģināsim paši, it īpaši ņemot vērā, ka garāžas jumts mums ir klasisks divplakņu, kas neprasa sarežģītākas manipulācijas ar metālu.
Sastāvdaļas
Iesākumā jumta segumu terminoloģija šķita mulsinoša, tāpēc arī šeit talkā nāk lieliskā Ruukki dokumentācija.
#2 – Karnīzes. Tie ir metāla profili, kas stiprinās pie apakšējās garenlatas un kalpo kā stiprinājums valcprofilam (valcprofils aiz tām aizāķējas), lai ūdens pa to notecētu notekā. Karnīzes mēdz dēvēt arī par lāseņiem.
#8 – Vējmalas – metāla profili, kas izveido nobeigumu jumta sānos un arī nostiprina valcprofilus jumta malās.
#1 – Kore – metāla profils, kas stiprinās jumta augšā un ne tikai kalpo kā “cepurīte” jumtam, bet arī, stiprinoties uz speciāliem metāla profiliem, darbojas kā ventilācijas kanāls.
Uzlikšanas secība ir – karnīze, valcprofils, vējmalas un kore.
Valcprofila iegāde
Veicām cenu aptauju 4 dažādos uzņēmumos. Ideālā gadījumā būtu labi cenu pieprasījumiem nosūtīt gatavu formu (izmantojot tāmes pozīcijas), jo katrs piegādātājs piedāvājumu atsūta “pa savam”. Kāds iekļauj difūzijas membrānu, kāds nē, kāds iekļauj sniega barjeras, kāds nē u.t.t.
Mēs saņēmām piedāvājumus un salikām vienā excel tabulā, lai varētu līdzvērtīgi veikt cenu salīdzinājumu.
Cenu salīdzinājuma tabula 85m2 jumta segumam. Ar sarkano krāsu atzīmētas pozīcijas, kas nebija iekļautas piedāvājumā, tāpēc ielikām aptuvenas izmaksas.
Svarīgi ir ne tikai salīdzināt cenas, bet arī to, lai specifikācija ir vienāda visiem piemēram, valcprofila biezums (0.5 vai 0.6mm) un būtiski arī – click tehnoloģija.
Valcprofilam ir divi tipi – klasiskais, kur malas ir jāloka pašiem ar speciāliem instrumentiem, vai arī “click” tipa, kur valcprofila loksnes savienojas savā starpā ar jau iepriekš izveidotiem metāla profiliem, kas savstarpēji saāķējas.
Viens no piedāvājumiem bija iekļāvis klasisko profilu, kas ir lētāks, taču uzstādīšanā daudz sarežģītāks, turklāt locīšanas instrumenti maksā pilnīgu kosmosu. Ja ar to nenodarbojaties profesionāli, tad, mūsuprāt, ņemt klasisko savienojumu būtu “vakars uz ezera”.
Kā redzams no tabulas, cenu atšķirība ir gandrīz divas reizes. Aprunājoties ar ģimenēm, kas ir izvēlējušās lētākā piedāvājuma ražotāju, bija labas atsauksmes, tāpēc nolēmām garāžai riskēt ar lētāko piedāvājumu. Kad būsim nonākuši līdz mājas būvniecībai, tad jau varēsim izlemt tālāk.
Komunikācija nebija ārkārtīgi gluda, laicīga un izsmeļoša, bet cenas atšķirības to atsvēra.
Neliels nepatīkams pārsteigums bija par piegādi, kur pirmdienas rītā 8:40 pēkšņi ir zvans no šofera, ka jumts ir klāt. Par to nebija iepriekš brīdinājuši, tāpēc nācās neplānoti kavēt darbu un steigties uz zemes gabalu, lai palīdzētu jumtu izkraut.
Tā kā bija jau vēls rudens un bija lijis lietus, tad gan pļava, gan iebraucamais ceļš bija ūdenī. Smagās mašīnas šoferis atteicās (cilvēcīgi saprotams) braukt pļavā vai uz iebraucamā ceļa, baidoties iestigt. Visus materiālus ar manipulatoru izkrāva ceļa malā. Visus metāla profilus (teknes, sniega barjeras, karnīzes, kores, vējmalas) sanesām garāžā, bet par jumta loksnēm šoferis aicināja atrast steidzami kādu traktoru ar frontālo iekrāvēju (forklift), kas varētu tās aizvest tuvāk pie garāžas. No viņa pieredzes, šie materiāli mēdz ātri pazust, ja nav pieskatīti.
Par laimi mums kaimiņos ir saimniecība, kurā ir traktors. Pusstundas laikā jumta lokšņu paka tika aizvesta pie garāžas.
Jumtu likt bija plānots nedēļas nogalē, tāpēc visu nedēļu nelielā paranojā dzīvojām, cerot, ka loksnes neizdomās pārvietoties uz citām mājām.
Karnīze
Kā minēts, karnīze ir metāla profils, kas stiprinās pie apakšējās (pirmās) garenlatas, un pie tās tālāk jau aizāķēsies jumta loksnes.
Karnīze un jumta loksnes stiprināšana pie tās. Attēls aizgūts no Ruukki dokumentācijas
Nevar pietiekami daudz uzsvērt cik kritiski svarīgi ir karnīzi (un pirmo valcprofila loksni) uzlikt taisni un pareizi, jo no tā atkarīgs, cik labi klāsies pārējās loksnes. Ja karnīze (un pirmā loksne) tiks uzlikta šķībi (ne perfektā 90 grādu leņķī), tad var gadīties, ka jumta nobeigumā loksnes būs jau šķības pret latojuma malu, un gala loksne izskatīsies nevis kā vertikāls taisnstūris, bet jau trapece vai pasarg dies’ trijstūris.
Karnīzes mums bija 2.5m garas un tās skrūvējām pie latas no augšpuses (kur skrūves nosegs valcprofila loksne). Karnīzes savā starpā savienojām blakus (nepārklājot vienu otrai), jo tās nosegs valcprofila loksne. Karnīzi stiprinājām tikai ar divām skrūvēm, lai tā turētos vietā, un tad jau ar katru valcprofila loksni skrūvējot cauri karnīzei tā tiek nostiprināta pilnībā.
Valcprofila segums
Segumu sāk likt no labās uz kreiso pusi.
Pirms liek valcprofila loksni, uz latojuma gareniski (vertikāli) ir jāpieskavo izolācijas lenta. Tā samazina loksnes trokņošanu lietus/vēja laikā. Ir ražotāji, kam šīs lentas jau ir pielīmētas pie loksnēm, bet mums to vajadzēja pieskavot pie latām atsevišķi.
Pirmā loksne ir jānovieto perfektā 90 grādu leņķī pret karnīzi, un no tā ir atkarīgs, cik pārējais jumts būs taisns. Ja šeit būs pieļautas kļūdas, izlabot to būs nereāli. Loksni aizāķējām aiz karnīzes un pieskrūvējām ar vienu skrūvi pie pirmās latas. Tad ar pitagora teorēmu izrēķinot hipotenūzu varēja loksni nolikt, lai tā ir 90 grādu leņķī pret karnīzi. Tālāk loksni skrūvējām pie katras latas. Jāpiemin, ka pašai pirmajai loksnei labā mala nebūs pieskrūvēta. Tā stiprināsies vēlāk ar vējmalu.
Kad loksne piestiprināta, tad plēsām nost aizsargplēvi.
Nākamo loksni atkal aizāķējām aiz karnīzes un tad sākot no apakšas ar gumijas āmuru savienojām “click” profilu, kas saāķē abas loksnes kopā. Tad jau kreisajā loksnes malā atkal skrūvējām to pie katras latas. Vēl viena svarīga nianse, ko min dokumentācijā – skrūves nedrīkst pārvilkt, lai ļautu metāla loksnēm nedaudz kustēties karstuma izplešanās procesā.
Pirmās divas un pēdējās divas loksnes skrūvējām katrā latā, bet pārējās tikai katrā otrajā latā.
Lokšņu likšana bija ļoti ātrs un vienkāršs process, lai gan viens to īsti paveikt nevar. Pirmajā dienā mums bija palīgos ģimenes draugs, bet otrajā dienā jau mēs ar sievu tikām galā divatā.
Pēdējā loksne visticamāk būs jāgriež šaurāka vertikāli, atkarībā no jumta platuma. Mums ārkārtīgi paveicās, jo pēdējā loksne bija vajadzīgajā platumā, tāpēc varējām iztikt bez griešanas.
Mājai, kur būs sarežģītākas konfigurācijas jumts, tur, iespējams, būs jāīrē kaut kāds mehānisks griezējs (angliski – metal nibbler).
Trepes
Valcprofila loksnes likt virsū bija vienkārši, jo pārvietošanās galvenokārt notika pa latojumu. Kad pienāca laiks vējmalām un korei, tad sākās izaicinājumi – kā pārvietoties pa jumta segumu droši, to nebojājot.
Izlēmām, ka uztaisīsim paši savas trepes no koka brusām un latām, kas palika pāri. Izmantojot ūdensvadu izolācijas caurules, aplīmēsim koka brusas, lai trepes atbalstītos uz jumta uz mīksta seguma. Trepju galā uztaisījām tādu kā stiprinātu T burtu, lai trepes varētu aizāķēt aiz gala latas un tādā veidā pārvietot pa jumtu uz priekšu. Tas ļauju gan stiprināt vējmalas, gan arī kores stiprinājumus.
Svarīgi piebilst, ka jumta loksnes augšā jumta korē iet pāri pēdējai latai ar pārkari. Tāpēc, ja izmantotu vienkāršu “T” veida stiprinājumu trepēm, tās salocītu augšējās lokšņu metāla malas. Nācās trepēm piestiprināt koka klucīšus, kas ļautu trepes aizāķēt aiz latas, nevis aiz metāla profila.
Mūsu zīmētais šķērsgriezuma šedevrs varbūt ļaus labāk saprast, par ko runājam.
Ilustrācija, parādot trepes uzbūvi, lai tās aizāķētos aiz latas, nevis aiz metāla loksnes.
Lai arī trepes bija diezgan smagas, tās bija pietiekami stabilas un neprasīja nekādus līdzekļus, jo tās varējām izgatavot no pāri palikušajiem materiāliem.
Stairway to heaven
Vējmalas
Kā minēts iepriekš, vējmalas ir tās, kas piestiprina pirmo un pēdējo loksni pie jumta, un veido nobeigumu jumta plaknei, nosedzot latojuma dēļus no lietus.
Ja visas iepriekšējās detaļas skrūvējām ar plakangalvu skrūvēm, tad šeit jau svarīgi izmantot skrūves, kam ir blīvējums, jo tās būs atsegtas lietum. Visas skrūves mums bija iekļautas pasūtījumā.
Vējmalas jāsāk ir no apakšas, jo katrai nākamajai vējmalai ir jāpārklāj zemāk esošā vējmala, lai ūdens varētu dabiski notecēt lejā. Skrūvējām skrūves aptuveni ik pēc 40-60 cm latās. Vējmalas būtu jāskrūvē arī pie vertikālās plaknes (no sāniem), bet tā kā mums vēl nav fasādes dēļu, tad tās mēs skrūvēsim vēlāk.
Vēl pāris svarīgas nianses, ko min dokumentācijā: 1) vējmalas ir jāpārlaiž viena otrai 10-15cm; 2) nedrīkst skrūvēt skrūvi cauri divām vējmalām, jo metāliem karstumā izplešoties, ir jāļaujiem tiem savā starpā nedaudz kustēties; 3) skrūves ar blīvējumu nedrīkst pievilkt ar lielu spēku, citādi blīvējums var saplīst.
Piebilde no mūsu pieredzes – skrūvējot šīs skrūves, jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesabojātu segumu. Šīs ir pašurbjošās skrūves, taču bija situācijas, kur tās ietiepīgi negribēja skrūvēties, un nomūkot skrūvgrieznim, nācās uzsist segumu, bojājot pārklājumu. Šādos gadījumos jāizmanto krāsa, lai pietušētu bojājumu un novērstu koroziju. Mums noderēja sievas nagu lakas pudelīte, kurā varēja pārliet krāsu. Tādā veidā vienmēr kabatā pa rokai bija pudelīte ar otiņu korķī, lai bojājumus uzreiz novērstu turpat uz jumta, nekāpjot lejā pēc otas un krāsas budžas.
Vējmala
Nianse, ko nekur neviens nemin un nedokumentē, kā veidot vējmalu galus. Mēs vējmalas apakšējo malu nogriezām jumta leņķī, lai būtu vertikāla mala. Kad liksim teknes, tad šo malu vēl piekrāsosim, lai neredz pelēko gruntskrāsu, un tās savienosies ar notekām. Arī karnīze pēc tam tiks nedaudz pielocīta pēc vajadzībām (fasādes dēļu novietojuma un teknes atrašanās vietas.
Vējmalas sākums
Kore
Kā minējām sākumā – kore ir metāla profils, kas stiprinās jumta augšā un ne tikai kalpo kā “cepurīte” jumtam, bet arī, stiprinoties uz speciāliem metāla profiliem, darbojas kā ventilācijas kanāls.
Tā kā jumta lokšņu savienojuma vietas veido 3 cm pacēlumus, tad kori nesanāktu pieskrūvēt tāpat vien pie jumta. Tāpēc tiek izmantoti metāla stiprinājumi, kas skrūvējas pie valcprofila loksnes, un pie tās tad tālāk stiprinās kore. Šie stiprinājumi darbojas gan kā distancieri korei, gan arī ventilācijas kanāls jumtam.
Dokumentācijās min, ka skrūves, ar kurām stiprina kores stiprinājumus, nedrīkst skrūvēt latās, lai ļautu metālam izplesties karstumā.
Jumta kores stiprinājumi.
Kori jumta galā laiž pāri vējmalām, lai nosegtu to savienošanas vietu. Tā kā apakšējie kores stiprinājumi, kuros jāskrūvē kore, ir salīdzinoši mīksts metāls, tad ar pašurbjošajām skrūvēm mums te pa visam niķīgi gāja. Pirmajā dienā negāja viegli (gan mentāli, gan fiziski), jo skrūves nevarēja normāli ieskrūvēt, visu laiku bojājot segumu. Turklāt to darot, sēžot jāteniski uz diezgan asa skārda. Nākamajā dienā izmantojām tievu metāla urbi, ar ko veicām priekšurbumus. Tad viss aizgāja kā pa sviestu.
Pirmās divas kores piestiprinātas.
Attēlā var redzēt, ka kores stiprinājuma profilam ir izgriezti divi caurumi. To darījām, lai varētu stiprinājumus pieskrūvēt jumta loksnei. Mūsu gadījumā jumta loksnes varēja būt kādus 2-3cm garākas, kas ļautu stiprinājumus pieskrūvēt daudz ērtāk. Tāpēc nācās nedaudz improvizēt.
Arī šeit, līdzīgi kā ar vējmalām, kores jāpārlaiž viena pār otru kādi 10-15cm, un skrūves nedrīkst skrūvēt cauri divām korēm vienlaicīgi, lai ļautu metālam izplesties.
Ja visus šos darbus varējām paveikt izmantojot trepes, pa kurām uzkāpām līdz korei un tad jāteniski pārvietojāmies par kori, tad ar pēdējo kores posmu bija vislielākais izaicinājums. Trepes izmantot vairs nebija iespējams, jo tā daļa, aiz kuras trepes bija aizāķētas, bija jānosedz ar kori.
Papildus izaicinājums bija arī tas, ka jumtu likām vēlā rudenī, kad bija liels mitrums. Tāpēc pa jumta segumu pārvietoties bija diezgan bīstami.
Vienā ēkas pusē novietojām stalažas uz kurām stāvēja sieva. Pie šīm stalažām piesējām striķi. Otrā ēkas pusē pieslējām trepes, pa kurām varētu uzkāpt un tad turoties pie striķa, kāpt augšā pa jumta segumu.
Kad mugursomā bija salikti kores stiprinājumi un visi nepieciešamie instrumenti, sākās jautrākā daļa. Par laimi, uzkāpt līdz korei izdevās veiksmīgi un tik pat veiksmīgi piestiprināt kori un nokāpt atpakaļ.
Pēdējais kores posms piestiprināts
Sniega barjeras
Tā kā strauji tuvojās ziema un vajadzēja vēl finišēt ar sezonu, tad nolēmām vēl nelikt sniega barjeras. Kad tās būsim uzlikuši, ieliksim atsauci šajā sadaļā.
Notekas
Notekas stiprināsim tad, kad būs izveidota koka fasāde. Tiklīdz par to būs atsevišķs raksts, ieliksim atsauci arī te.
Lietas, kas noderēja
Taktiskā josta ar somiņām. Jau minējām rakstā par latojumu, strādājot uz jumta ir svarīgi, ka visi instrumenti ir pa rokai. Šāda josta ar dažādiem nodalījumiem ļāva pa rokai turēt gan skrūves, gan akumulatornieku, metāla šķēres, metramēru un citas lietas.
Salvetes kabatā. Uz jumta strādājot ar asu skārdu, it sevišķi skrūvējot skrūves, kas nepadodas, un akumulatornieks var nomukt no skrūves jebkurā brīdī, var gadīties satraumēties. Izmantot atbilstošus cimdus būtu visieteicamāk, bet tajos retajos brīžos, kad cimdus neesat uzvilkuši, tad salvetes ļoti noder, lai noasiņotu vismaz nedaudz lēnāk 🙂
Tievs metāla urbis. Priekšurbumus veikt būtu visātrāk, visērtāk un radot vismazāko skādi jumta segumam.
Nagu lakas pudelīte ar iebūvēto otiņu korķī. Mazus jumta seguma skrāpējumus visērtāk ir aizdarīt uzreiz, kad tie ir pamanīti, nevis ik pa brīdim kāpjot lejā pēc krāsas bundžas un otas, mēģinot atcerēties, kur tad tie skrāpējumi bija.
Striķis ar karabīni. Jumta segums ir slidens materiāls, it sevišķi mitrā laikā. Drošība, veselība un dzīvība ir svarīgāka par visu.
Izmaksas
Jumta plakņu izmērs 85m2, kores garums 12.5m, karnīzes kopējais garums 22.5m, vējmalu kopējais garums 20m, horizontālās notekas 20m, sniega barjeras 10m.
Valcprofila segums
Tāmē paredzēti 5413 EUR (no kuriem 1700 EUR darbs)
Iztērēts: 1384 EUR
Ietaupījums: 4029 EUR
Kores
Tāmē paredzēti 459 EUR (no kuriem 160 EUR darbs)
Iztērēts: 129 EUR
Ietaupījums: 330 EUR
Vējmalas
Tāmē paredzēti 421 EUR (no kuriem 223 EUR darbs)
Iztērēts: 48 EUR
Ietaupījums: 373 EUR
Karnīzes
Tāmē paredzēti 295 EUR (no kuriem 160 EUR darbs)
Iztērēts: 85 EUR
Ietaupījums: 209 EUR
Notekas
Tāmē paredzēti 827 EUR (no kuriem 335 EUR darbs)
Iztērēts: 190 EUR
Ietaupījums: 637 EUR
Sniega barjeras
Tāmē paredzēti 369 EUR (no kuriem 177 EUR darbs)
Iztērēts: 274 EUR
Ietaupījums: 94 EUR
Darot pašiem, kopējais ietaupījums ir iespaidīgi 5674 EUR!
Ar šādu ietaupījumu gan rodas jautājums, kā tas var būt tik apjomīgs. Taisnības labad jāpiemin, ka tāmē bija ielikts Ruukki 0.6mm jumts, kas ir top-of-the-top. Mēs tomēr gājām lētāko ceļu.
Laiks rādīs, vai lēmums nebija kļūda, taču šis noteikti apstiprina to, ka darot pašiem izdodas būtiski ietaupīt, un šī noteikti bija aizraujoša un interesanta pieredze.
Jumta latojums un difūzijas membrāna ir pēdējais solis, lai beidzot varētu ķerties pie jumta seguma klāšanas. Jumta latojums ir ārkārtīgi svarīgs, lai veidotu dabisku jumta ventilāciju un mitruma novadīšanu.
Projektā mums paredzēti aukstie bēniņi, kas, droši vien, atvieglo konstrukcijas sarežģītību, jo siltinājums būs likts “uz griestiem”. Taču sarežģītību rada fakts, ka mums jumts būs bez pārkares, tāpēc svarīgi ir nenokļūdīties ar izmēriem, lai ēkas dēļu fasāde savienotos ar jumtu bez pārsteigumiem.
Kā redzams zemāk šķērsgriezumā, difūzijas membrāna, caur kuru mitrums tvaiku veidā iziet tai cauri un tad kondensējoties notek uz ūdens noteku.
Jumta šķērsgriezums.
Rīki
Ir pāris rīki, kuri mums ļoti noderēja:
Taktiskā josta ar somām. Uz jumta strādājot negribās visu laiku lēkāt augšā un lejā, lai kaut ko paņemtu. Mums ārkārtīgi noderīga bija taktiskā josta un dažādas somiņas un instrumentu turētāji, kas universāli tai var piestiprināties. To visu var iegādāties dažādās konfigurācijās AliExpress un šis ir bijis viens no labākajiem un noderīgākajiem pirkumiem, kas noderēs vēl daudzas reizes būvniecībā.
Karabīne un striķis. Lai arī par laimi šis mums nebija jānotestē, ir svarīgi padomāt par drošību, strādājot uz jumta. Visi ir “profi” uz jumtiem, līdz pirmajam kritienam. Mūsu paziņa, kas strādā par fizioterapeiti traumās, pastāstīja kādi jumiķi viņai tiek atvesti (dažos gadījumos arī pa taisno uz morgu), ka šis lika aizdomāties.
Labs āmurs vai naglu pistole. Mēs gājām manuālo ceļu, tāpēc, ņemot vērā, cik daudz naglu būs jāiedzen, nopirkām labu un ērtu āmuru no “dārgā gala”. Cerības attaisnoja.
Striķis trepēm. Ja izmantosiet pieslienamās trepes, iesakām tās piesiet pie kopnes vai pirmās latojuma rindas, it sevišķi, ja darbojaties vieni paši. Kādā vējainā dienā, kad sāka jau satumst un kļuva vēss, trepes vējš nopūta un tad nācās kādu laiku sēdēt uz jumta un gaidīt, kad ieradīsies palīdzība. Labi, ka bija kabatā telefons, ar ko piezvanīt sievai 🙂
Jumta plēve
Šajā tēmā ir viegli apjukt. Ir daudz dažādu plēvju tipu un arī katram plēves tipam ir vēl dažāda specifikācija. Mums saskaņā ar projektu ir paredzēta difūzijas membrāna, kas ir plēve ar mikroporām, caur kurām ūdens tvaiks izgaro cauri, un tad atdziestot kā ūdens pilieni (kondensāts) vairs netiek cauri atpakaļ plēvei, notekot pa plēvi lejā, kur tie ietek lietus ūdeņu teknē.
Difūzijas membrānām ir dažāda specifikācija, tāpēc arī šeit ilgi lauzījām galvu, jo plēves specifikācija projektā nav norādīta. Faktori ir dažādi – svars uz kvadrātmetru (plēves izturība), slāņu skaits, poru izmēri. Arī cenu amplitūda ir ārkārtīgi plaša. Jāatzīst, ka lai kā mēģinājām iedziļināties tēmā, tā arī nespējām līdz galam saprast visas nianses.
Nolēmām izmantot DuPont Tyvek Solid ELTETE membrānu (75m2 rullī), ko daudzi izmanto klājumos.
Plēve ir jāklāj sākot no apakšas, veidojot pārkares (svarīgi lejā arī atstāt lieku malu, ko varēs ievietot teknē) un to skavo pie kopnēm. Plēves jāklāj ar uzrakstiem uz augšu (lai tie ir redzami) un jāveido katrai plēvei pārkares (uz plēves ir atzīmes, kur jāveido pārkares), lai pilieni no augšas notecētu līdz lejai. Īpaši svarīgi ir atstāt plēvei starp kopnēm “vēderus” (plēvi nedrīkst nostiept), lai veidojas dabiskas notekas renes. Ir ļoti daudz materiālu gan Youtube, gan arī jumta segumu klājumu mājaslapās, kur ļoti labi ir aprakstīts klāšanas process.
Plēves uzklāšanu veicām pa vienai rindai – uzklāj plēvi, izveido garenlatojumu, izveido šķērslatojumu un tad, pārvietojoties pa šķērslatojumu var klāt nākamo plēves rindu.
Izveidojām arī tādu kā T veida koka rīku – ruļļa turētāju, lai plēves rulli var uzvērt uz tā un atbalstīt pret kopnēm, lai rulli pakāpeniski ripinot uz jumta, tas neizkrīt starp kopnēm lejā.
Skice ar “T” veida rīku, kas palīdzēja rulli noturēt vietā, kamēr plēvi ritina ārā un pakāpeniski skavo pie kopnēm.
Pirmo plēves rindu klājām ārkārtīgi vējainā dienā, kas nav pats jautrākais process. Bija laba cīņa ar stihiju, taču to izdevās paveikt, un pārējās rindas jau klājām normālās dienās, kad to paveikt ir ļoti viegli.
Pirmās rindas difūzijas membrānas uzklāšana.
Plēves galus, kas karājas malās ieteicams pieskavot pie sienām, jo, laikam ejot, vējš tos pluinīs un var stipri pabojāt.
Klājot nākamo rindu ar plēvi, ir svarīgi izmantot arī divpusējo līmlentu (paredzētu tvaika barjerām), lai salīmētu abu plēvju rindu pārkares savā starpā.
Garenlatojums
Garenlatojums nodrošina atstarpi starp plēvi un škērslatojumu/jumta klāju, lai veidojas ventilējama sprauga un tas tiek klāts gareniski uz kopnēm. Lai gan jāvadās pēc projekta, jo mēdz būt atšķirības, mēs izmantojam zāģmateriāla (50x50x6000mm) impregnētas brusas.
Brusas pie kopnēm naglojām ar 4x120mm cinkotām naglām (svarīgi ir tieši cinkotas, lai mitrumā nerūsē) un izmantojām āmuru. Apsvērām arī naglu pistoli, bet, parēķinot izmaksas, sapratām, ka apjoms nav tik milzīgs, lai tērētu uz to naudu, kā arī iegādātos kompresorus, gaisa caurules utt. Iespējams, mājai, kur apjoms būs daudz lielāks, apsvērsim naglu pistoles iegādi.
Būtiska prasība ir arī butila (elastīgs, sintētisks bitumens) lenta, ko līmē uz brusas. Tā veido blīvējumu starp brusu un kopni/plēvi, lai dzenot naglas, izveidojas blīvējums ap naglu.
Un te nu ilgi nācās pa veikaliem meklēt šo vienradzi. Lentas 50mm platumā nekur nevarējām atrast uzreiz pieejamas. Bija pieejamas tikai 20mm platumā (Būvniecība ABC). Šo lentu laicīgi būtu ieteicams pasūtīt no internetveikaliem vajadzīgajā platumā.
Daudzi mēdz improvizēt ar dažādiem blīvējumiem, piemēram, izmantojot skaņas izolācijas lentu, ko parasti līmē starp betonu un metāla reģipša profiliem, bet pakonsultējoties ar speciālistiem, tie tomēr rekomendēja izmantot butila lentas un neeksperimentēt ar neatbilstošiem materiāliem.
Tā nu nācās ņemt 20mm platuma lentu ar cerību, ka dzenot naglas, tās (vismaz vairumu) izdosies izdzīt cauri šai lentai.
Brusas (garenlatas) sazāģējām aptuveni 120cm posmos, uz tām uzlīmējām butila lentu un sākām naglot pie kopnēm tā, lai paliek vēl vieta nākamās plēves rindas pārkarei (skatīt bildi zemāk).
Pirmās rindas brusām galus zāģējām 37 grādu leņķī, ņemot vērā jumta slīpumu, lai vertikālā plakne ir pilnīgi taisna. Šeit gan jāpiebilst, ka viss ir atkarīgs no jumta konfigurācijas. Mūsu gadījumā jumtam nebūs pārkares, kā tas ir klasiskajiem jumtiem, tāpēc ir ļoti kārtīgi jāizrēķina, kur un kā ir jāstiprina šīs brusas, lai beigās fasāde savienotos ar jumtu precīzi. Te nu īpaši uzmanība jāpievērš projektā esošajiem jumtu šķērsgriezumiem.
Pirmās rindas garenlatojuma uzstādīšana
Šķērslatojums
Šķērslatojums nodrošina dēļu klājumu, kas, gan satur kopā visas kopnes, gan arī pie tā stiprināsies jumta segums. Škērlatojumā būtu būtiski (kā jau ar lielāko daļu aspektu) jāvadās pēc projekta, jo katram jumta seguma tipam klājums var atšķirties. Piemēram, valcprofilam nepieciešams biežāks dēļu klājums nekā rievotajam metāla jumtam (lai caur gludo valcprofilu neredzētu “ribas”).
Tā kā jumts mums paredzēts no metāla valcprofila, tad mums bija jāizmanto 25x100mm dēļi (pasūtījām impregnētu zāģmateriālu) ar soli 200mm (starp dēļu centriem), kas nozīmē, ka ir jānaglo viens dēlis, tad viens dēļa platums jāizlaiž, tad atkal dēlis u.t.t.. Te gan jāpiebilst, ka mums atstatums starp kopnēm ir 900mm. Ja kopnēm atstatums būtu 1200mm, tad būtu jāizmanto 32x100mm dēļi.
Jumta latojuma šķērsgriezums. Bilde aizgūta no Ruukki mājaslapas.
Ruukki ir fantastiska dokumentācija, kur papildus jumta klājumam ļoti labi ir izskaidrots gan par jumta plēves, gan arī par latojuma izveidi un prasībām.
Latojumu jāsāk no apakšējās malas, lai uz pienaglotajiem dēļiem var kāpt virsū un pārvietoties pa jumta plakni. Pašsaprotami, pirmo rindu vajadzētu uzlikt ideāli taisnu (horizontālu), jo no tās būs atkarīgs, cik viegli būs likt jumta klāju. Izmantojām cinkotas 3.5×90 naglas, lai šķērslatas pienaglotu pie garenlatām. Talkā nāca arī sazāģēti škērslatas dēļa klucīši, kas kalpoja kā distanceri nākamajai dēļa rindai.
Dēļu galus ēkas galos laidām ar pārkari, lai pēc tam, kad viss šķērslatojums būtu uzklāts, tad izmērot jumta plaknes diagonāles, visus dēļus varētu ar garenzāģi un sliedi nozāģēt perfekti taisnā līnijā.
Mums bija nelielas aizķeršanās ar vairākām dēļu salaiduma vietām. Tā kā dēļi nav ēvelēti, tad to biezums mēdz variēt 1-2mm robežās (nezinām vai tas ir normāli, vai arī “nepaveicās” ar piegādātāju). Attiecīgi veidojās dēļu savienojumu vietas, kur bija augstuma atšķirība. Izmantojot leņķa slīpmašīnu (fleksi) ar slīpējamajām ripām, mēģinājām samazināt šo augstuma starpību. Darījām to tādēļ, ka valcprofils ir plāns un gluds metāls, tāpēc teorētiski šādas nepilnības varētu būt labi redzamas, ja neizlabotas. Vissmukāk, protams, būtu izmantot elektrisko ēveli, lai panāktu vienādu dēļu biezumu salaiduma vietās, bet tad tas būtu jādara, kamēr dēļi vēl nav pienagloti.
Pašā augšā pie jumta kores ir svarīgi dēļus nelaist līdz pat pašai korei, bet atstāt dēļa platumu līdz korei, lai būtu ventilācijas kanāli jumtam (skatīt Ruukki šķērsgriezuma bildi augstāk).
Pirmā plēves un latojuma rinda pabeigtaOtrā plēves rinda pabeigta un turpinās latojuma klāšanaVienas jumta plaknes latojums pabeigtsLieliskie darba apstākļi
Latojuma galu apzāģēšana
Teorētiski šeit nav nekas sarežģīts. Jāizmēra jumta plaknes ģeometrija un diagonāles, jāsaprot, kāds būs taisns leņķis, un noliekot sliedi/līmeņrādi/taisnu dēļi, ar ripzāģi gar to nozāģējam latojuma galus vajadzīgajā izmērā.
Praktiski ar šo mums bija lielas problēmas divu iemeslu dēļ – 1) liekot kopnes, tās mēs nenostiprinājām perfektā 90 grādu leņķī, tāpēc tās nevarējām izmantot kā atskaites punktu, no kura izmērot zinātu, cik daudz jāzāģē nost latojuma gali; 2) mums jumts būs bez pārkares (jumta malas savienosies ar fasādes dēļiem), tāpēc šis ārkārtīgi sarežģī aprēķinus, mēģinot izrēķināt, kur fasādes dēļu klājs savienosies ar jumtu, kā arī pa vidu cīnoties ar diagonālēm, kas nekādi negribēja mums izveidot perfektos leņķus.
Ilgi sēdējām uz jumta un domājām, kā situāciju vērst par labu. Lai atvieglotu mērījumus, izveidojām milzīgu 2x4m stūreni no latu dēļiem, kas ļāva nedaudz labāk “simulēt”, kādai būtu jābūt zāģējuma līnijai latu dēļu galiem.
Beigās latojuma dēļus nozāģējām ar nelielu rezervi, lai nepilnības varētu novērst ar fasādes dēļiem, izveidojot pēc nepieciešamības biezāku apakšlatojumu dēļu fasādei.
Izmaksas
Izmaksas uz 85m2 jumta izmēru mums bija sekojošas:
Difūzijas membrāna
Tāmē paredzēts 657 EUR (no kuriem 339 EUR darbs)
Iztērējām 264 EUR
Ietaupījām pret tāmi 393 EUR
Garenlatojums
Tāmē paredzēts 671 EUR (no kuriem 407 EUR darbs)
Iztērējām 225 EUR (no kuriem 70 eur butila lentas)
Kad mūrlatas ir uzliktas, pie tām var stiprināt kopnes vai spāres. Šobrīd ir divas plaši izplatītas metodes:
Spāres – jumta nesošo konstrukciju veidošana pašiem, izmantojot kokmateriālus.
Kopnes – gatavi koka trijstūrveida konstrukciju profili, kas tiek atvesti jau gatavā veidā, tāpēc tos atliek uzcelt uz jumta un nostiprināt pie mūrlatām.
Par ieguvumiem un trūkumiem daudz nevarēsim pastāstīt, jo tas, iespējams, atšķiras no vajadzībām (bēniņu tips, nestspēja), kā arī to, vai ceļat paši, vai to dara brigāde. Arī cenu atšķirībās neesam detalizēti veikuši aprēķinus, tāpēc mūsu lēmumā izmantot kopnes balstījāmies uz šādiem mūsu subjektīvajiem pieņēmumiem:
Uzstādīšanas ātrums – kā vēlāk apstiprinājās, tas ir paveicams neticami ātri.
Drošība – mums nav pieredze ar spāru veidošanu, tāpēc šķita, ka gatavas kopnes samazinātu riskus, kas rastos kaut kādu mūsu kļūdu rezultātā, veidojot spāres.
Izmaksas – sākotnēji veiktā cenu aptauja parādīja, ka kopņu izmaksas ir salīdzinoši saprātīgas. Uz spāru kokmateriāliem tāpat aizietu būtiski līdzekļi, tāpēc ietaupīt, iespējams, sanāktu tikai dažus simtus. Ņemot vērā uzstādīšanas ātrumu, tas ir tā vērts.
Jāmin arī, ka mums garāžai būs aukstie bēniņi, kuros neko neglabāsim. Ja vēlētos glabāt bēniņos mantas, tad izmaksas, droši vien, būtiski pieaugtu, jo esošie kopņu kokmateriālu biezumi ir paredzēti tikai jumta slodzei.
Pieļaujam, ka ja māju būvē brigāde, tad tas, ko pārmaksājat par kopnēm (salīdzinot ar spārēm), tas būtu jāsamaksā brigādei par darbu, veidojot spāres.
Kopņu pasūtīšana
Cenu aptauja
Veicām cenu salīdzinājumu divos uzņēmumos – Tenter un Freimans. Nosūtot ēkas projektu pēc neilga laika saņēmām kopņu plānu, skices, 3d vizualizāciju un izmaksu tāmi.
Freimans atbildēja ļoti ātri. Sazvanījās ar mums, aprunājās un 3 dienu laikā atsūtīja visu informāciju. Noteikti jāuzteic ir izcilā komunikācija no Freimans puses. Visās fāzēs sākot no pieteikuma līdz pat kopņu uzlikšanai viņi uzturēja ļoti cilvēcīgu un patīkamu komunikāciju. Lai arī mūsu pasūtījums bija salīdzinoši mazs, visu laiku bija neviltota sajūta, ka viņiem ir lielas rūpes par mums . Šis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas mums liks izvēlēties tieši viņus arī mūsu mājas kopņu pasūtījumā.
Tenter diezgan ilgi klusēja un neatbildēja. Nolēmām, ka ja jau nevēlas klientus, tad neko. Vienojāmies par sadarbību ar Freimans, un tad Tenter sazinājās ar mums. Kļūdas rezultātā viņu piedāvājums bija “iestrēdzis” izejošajos e-pastos.
Lai gan cenu ziņā Tenter piedāvājums bija nedaudz lētāks, viņu piedāvājumā bija mazāk kopņu ar lielāku soli starp kopnēm (120cm). Tas nozīmē, ka būtu lielākas izmaksas uz latojumu, kas būtu jāuzstāda biezāks, nekā variantā, kur kopņu atstatums ir 90cm.
Kopņu projekts
Kopņu plāns paredzēja, ka būs 12 kopnes ar savstarpējo atstatumu 90cm, turklāt gala kopnes ir ar nedaudz citādāku konfigurāciju (vertikālajām stutēm).
Kopņu plāns – novietojumsKopņu profils Gala kopņu profilsKopņu 3d modelis
Kopņu projektā ir arī minēta tehniskā specifikācija par izturībām pret sniegu, vēju un citiem rādītājiem. Tas, kas pārsteidza, ka kopņu svars specifikācijā norādīts tikai 48kg, līdz ar to tas ir pietiekami viegls svars, lai nebūtu vajadzība pēc celtņa. To arī mums telefonsarunā apstiprināja Freimans pārstāvis, kad uzdevām šādu jautājumu – teica, ka nav vajadzības pēc celtņa uz šādu apjomu. To visu var izdarīt ar rokām.
Kopnes standartā nāk neimpregnētas. Bija iespēja izvelēties impregnētas par papildus samaksu (aptuveni 10% dārgāk), taču tā kā virsū tiks likta difūzijas membrāna un latojums būs impregnēts, tad nolēmām, ka nav vajadzības. Cerams, ka neesam pieņēmuši nepareizu lēmumu.
Papildus kopnēm, lūdzām arī pievienot piedāvājumam pastiprinātus stūra leņķus un enkurnaglas, ar ko stiprināt kopnes pie mūrlatas.
Piegāde
Plānotā piegāde no samaksas brīža bija 2 nedēļas. Plānotie termiņi arī tika ievēroti un bija regulāra un proaktīva komunikācija ražošanas laikā.
Kādā dienā ieradās smagā mašīna (vilcējs) ar garu piekabi un manipulatoru. Bijām iepriekš sagatavojuši vietu, kur kopnes novietot – uz zemes saliktas paletes, kas bija vēl palikušas no bloku mūrēšanas. Tā kā kopnes tiek atvestas stāvot vertikāli, tieši tā arī tās ieteicams novietot.
Šoferis no Freimans bija ļoti atsaucīgs, komunikabls un izpalīdzīgs. Kopā ar viņu pa abiem kopnes ar manipulatoru novietojām uz paletēm un tām blakus novietot stalažas, pie kurām kopnes ar stropēm piesējām, lai vējā nenogāžas. Cik mums teica, horizontāli tās novietot nebūtu ieteicams.
Kopnes tiek atvestas neietītas plēvēs, tāpēc, ja tās ir ilgāku laiku jāglabā zem klajas debess, būtu ieteicams tās apsegt, it sevišķi, ja kopnes nav impregnētas.
Kopņu novietošana
Kopņu uzstādīšana
Pirms kopņu uzstādīšanas veicām atzīmes uz mūrlatas, kurās vietās kopnes būs jāliek. Tādā veidā arī varējām izmērīt ne tikai attālumus un pozīcijas kopnēm, bet arī diognāles, kas ir īpaši svarīgi. Šis posms ļoti atviegloja kopņu uzstādīšanu, jo tās atlika uzcelt uz ēkas un novietot jau iepriekš atzīmētās vietās.
Vienas kopnes svars ir 48kg, kas ir salīdzinoši mazs svars, tāpēc var iztikt bez ceļamkrāna. Mums rekomendēja kopnes celt augšā ar stropēm, bet tās āķēt nevis aiz virsotnes, bet apakšējās brusas.
Novietojām vairākas 50x50mm sešmetrīgas brusas un uz tām uzskrūvējām mazus dēlīšus. Tālāk jau uzlikām kopni uz šīm brusām, lai tā turās virs dēlīšiem, piesējām stropes un no augšās katrs savā pusē vilkām augšā. Kad kopne uzcelta augšā, tad katrs kantējot savu pusi pakāpeniski aizvirzījām kopni līdz savai vietai.
Kopņu uzcelšana
Augšā kopni nostiprinājām pie mūrlatas ar pastiprinātajiem leņķiem un enkurnaglām. Šādā veidā kopnes turējās vertikāli pašas no sevis, taču uz tām nevajadzētu atbalstīties, citādi tās kā domino varētu visas sagāzties. Mēs nolēmām salikt visas kopnes un tikai tad tās visas savienot kopā, lai tās savstarpēji nekustētos. Prātīgāk, droši vien, būtu katru kopni atsaitēt pie iepriekšējās, lai mazinātu riskus, ka tās sagāžas.
KopnesKopnes
Īpaši jāizceļ ātrums, kādā uzlikām kopnes. Par to pat paši bijām pārsteigti. Mums divatā izdevās visas kopnes uzlikt 3 stundu laikā, kas, mūsuprāt, ir ļoti iespaidīgs rādītājs. Un ne jau izceļot mūsu spējas, bet to, ka kopnes tiešām ir viegli uzstādīt arī bez īpašām priekšzināšanām (Freimans mūs pakonsultēja).
Kopņu stabilizēšana
Tad, kad kopnes bija novietotas un piestiprinātas mūrlatai, bijai nepieciešams izveidot atsaites, lai tās nostabilizētu un savienotu visas kopā. Tā kā pēc tam būs veidots latojums, kas tās visas kārtīgi nostiprinās, tad šīs atsaites ir pagaidu variants, lai kopnes nekustētos.
Diemžēl nesanāca labi iemūžināt bildēs šīs atsaites, taču process bija sekojošs:
Novietojām latām paredzētus dēļus (25x100x6000mm) horizontāli virs apakšējām kopņu brusām un pieskrūvējām pie katras kopnes. Tādejādi izveidojot “dēļu grīdu” pāris dēļu platumā, pa kuru varētu pārvietoties un arī saturētu apakšējās kopņu daļas kopā.
Izveidojām hipotenūzu no 50×50 brusas, savienojot gala kopni ar 3. kopnes apakšējo brusu, tādejādi ar līmeņrādi panākot gala kopnei taisnu un nekustīgu leņķi.
Pārvietojoties pa izveidoto dēļu laipu, ar latas dēli sākām savienot visas kopnes sākot ar gala kopni, kura ir nekustīga (atsaitēta solī #2). Katru nākamo kopni, pirms skrūvējām ar latu, iztaisnojām ar līmeņrādi.
Spāru svētki
Jebkurā būvniecībā spāru svētki ir ilgi gaidīts brīdis, kad ēka ir jau ieņēmusi savas aprises un smagākie darbi ir aiz muguras. Tradīcijās minēts, ka vainagu pin būvnieki un novieto to mājas augstākajā punktā, savukārt mājas saimnieki klāj galdu un aicina būvniekus pie galda, nosvinot sasniegumus. Pēc 10 dienām vainagu noņem un glabā bēniņos.
Tā kā paši būvējām, tad piegājam šim ar nelielu improvizāciju. Paši pinām vainagu un paši klājām sev galdu 🙂
Spāru svētku vainags uzlikts! Attēlā var redzēt arī kopņu atsaites no latojuma dēļiem.
Izmaksas
Tā kā saņēmām individuālus piedāvājumus, tad neesam saskaņojuši izmaksu publicēšanu ar Freimans.
Varam tik pateikt, ka kopnes un piegāde izmaksāja nedaudz virs 2000 EUR. Jāatzīmē, ka mūsu kosmiskajā tāmē par darbu kopņu uzstādīšanā bija paredzēti 1050 EUR, tāpēc ietaupījums patīkams.
Mūrlata ir koka brusa, kas stiprinās mūra augšpusē, un pie tās tālāk stiprinās vai nu spāres vai jumta kopnes.
Izgriezums no projekta ar šķērsgriezumu3d vizualizācijas piemērs no kopņu projekta, kurā redzamas kopnes uz mūrlatas
Hidroizolācija
Pabeidzot mūrēt, vienmēr starp mūri un mūrlatu ir jāklāj hidroizolācijas kārta, lai kapilārais mitrums no mūra nesūktos mūrlatā.
Līdzīgi kā pamatu izolācijai, arī šeit nolēmām izmantot metru platu rulli un to sadalīt ar cirvi divos vajadzīgajos platumos. Veikalos ir bieži vien divi veidi -apakšklāji un virsklāji. Izmantojām apakšklāju “Eko-10 PVS3s Pluvitec 1x10m”, kas bija salīdzinoši biezāks par citiem.
Klājām vienā kārtā un savienojuma vietās veidojām pārlaidumus. Caurumus, kurus nācās griezt, lai materiālu uzdabūtu pāri vītņstieņiem, salīmējām ar līmlentu. Bituma lentu nekausējām un nelīmējām, īsti neredzējām tam vajadzību.
Hidroizolācijas klāšanaHidroizolācijas klāšana
Mūrlatas uzstādīšana
Mūrlatas paredzētie izmēri ir 100x150mm. Īsti nekur nevarējām atrast pilnvērtīgu informāciju par koka specifiku, kāda būtu jāizmanto. Tikai to, ka jābūt C24 klases kokmateriālam. Lai arī, iespējams, tas nebija nepieciešams, nolēmām ņemt ēvelētu, kalibrētu kokmateriālu, lai tas būtu pilnīgi taisns. Tas aiz apsvēruma, lai mūrlata būtu perfekti taisna un būtu mazāk problēmu pēc tam ar izmēriem, kad liktu virsū kopnes. Iespējams, ka pārmaksājām un varējām ņemt parastu zāģmateriālu. Koksni ņēmām arī antiseptizētu.
Šādu brusu garums standartā ir 6m. Tā kā garākās sienu malas ir 10 metri, tad mūrlata būs jāveido no diviem stiķētiem posmiem.
Mūrlatu uzlikām uz mūra blakus vītņstieņiem. Tādā veidā ar stūreni varējām atzīmēt vietas, kur būs jāveic urbumi. Ar mērlentu no ārējās malas arī nomērījām un atlikām urbumu centrus, jo vītņstieņi netika ievietoti betonā perfektā taisnā līnijā.
Caurumu vietu atzīmēšana
Tālāk jau ar garu urbi veicām urbumus. Ja vītņstieņu diametrs mums bija 12mm, tad urbumu veicām 16mm, lai būtu iespējams vieglāk mūrlatu uzvietot uz vītņstieņiem. Mums nebija 16mm urbja tāpēc veicām urbumu ar 10mm urbi un tad ar 16mm spalvurbi izurbām lielākus caurumus.
Mūrlatas uzvietošana uz vītņstieņiem sanāca pārsteidzoši vienkārša, ņemot vērā, ka vītņstieņus centāmies līmeņot tikai uz aci.
Betona josla ir noslēdzošā daļa sienu būvniecībā, kas satur visas sienas kopā, kā arī nodrošina stingru pamatu mūrlatas stiprināšanai, uz kuras vēlāk tiek stiprinātas kopnes vai spāres.
Tipi
Visbiežāk tiek izmantotas divu veidu betona joslas – izmantojot dobjos blokus (šķersgriezumā ir U burta izgriezums, kurā lej betonu) vai arī taisa no finiera veidnes, kurās lej betonu.
U bloku uzstādīšana ir tik pat vienkārša kā parasto bloku mūrēšana, taču tas izmaksā dārgāk kā veidot betona joslu izmantojot finiera veidnes. Mums U-bloki uz 54m2 ēku izmaksāja nedaudz virs 1000 EUR, kas noteikti ir dārgāk, nekā pašiem taisīt betona joslu. Kā jau vairumā gadījumu – bieži vien nākas maksāt vairāk, ja grib ietaupīt uz izmantoto laiku, taču mēs neesam veikuši cenu salīdzinājumu abiem scenārijiem.
Labots 03.05.2024: Ir iespēja pašiem vai, izmantojot pakalpojumus sludinājumos, U-blokus sazāģēt no parastajiem blokiem.
U-bloki
Mūsu gadījumā projektā pēdējā bloku rinda bija paredzēta no Bauroc U-blokiem, kas ir precīzi tādā pašā izmērā (375mm), kā bloki, no kuriem mūrējām visu ēku.
Bauroc U-bloki. Bilde aizgūta no https://bauroc.lv/product/u-bloki/
Šie U-bloki tika mūrēti tieši tā pat kā parastie bloki, taču, protams, tie ir daudz trauslāki, tāpēc ar tiem ir jāapietas ļoti uzmanīgi.
U-bloku rinda
Izaicinājums gan bija tieši ēkas stūri. Interesanti, ka Bauroc nevienos materiālos nav atrodams, kā tieši būtu ieteicams veidot stūrus. Sūtījām jautājumu pašam Bauroc, bet saņēmām ļoti vispārīgu atbildi no sērijas “nav pareizu, vai nepareizu variantu, vajag darīt tā, kā pašiem liekas pareizāk”. Labots 03.05.2024: tikai tagad pamanījām, ka e-pastā Bauroc tomēr bija iekļāvis attēlus ar piemēriem, kā veidot stūrus, taču tos nebijām pamanījuši.
Bauroc sūtītais piemērs ar stūru konfigurācijuBauroc sūtītais piemērs ar stūru konfigurāciju
Tad nu nolēmām blokus mūrēt 10cm tālāk no malas un tad pielīmēt 10cm pilnā bloka atgriezumu, lai izveidotu malu. Pēc tam tad ar lokanu zāģa asmeni izzāģējām nepieciešamās malas.
Tā kā bija bažas, ka lejot betonu tie gali tiktu atspiesti, drošības labad no ārpuses ar metāla perforēto lentu pieskrūvējām šos galus pie sānu blokiem. Lai gan, iespējams, tas nebija nepieciešams.
Tikai pēc tam runājot ar citiem, sapratām, ka ir vēl viens variants, par ko apkaunojoši nebijām iedomājušies – zāģēt šos stūru blokus 45 grādu leņķī. Tas būtiski padarītu šo stūru veidošanu vienkāršāku.
Armatūra
Pēc projekta specifikācijas bijām izrēķinājuši, ka ir nepieciešami 23gab * 10mm diametra stieņi (6m gari) un 12gab * 6mm diametra stieņi (6m gari). Tos pasūtījām vienā reizē ar armatūru, kas bija nepieciešama betona pārsedzei no Visimetali.lv.
Armatūras gredzeni
Līdzīgi kā betona pārsedzei, arī šeit ir nepieciešami armatūras “gredzeni” ik pēc 20 cm. Uz visu perimetru tātad nepieciešami 156 gab. Izmantojot to pašu rīku armatūras locīšanai, tikai ar skrūvju izvietojumu citās, vietās ķērāmies pie locīšanas. Neskatoties uz lielo apjomu, to varēja salocīt salīdzinoši ātri. Tā kā armatūrām savienojumu vietās jābūt pārlaidumam (garenvirzienā, savienojot divus armatūras stieņus, jābūt 30cm pārklājumam), tad arī šiem locījumiem veidojām pārlaidumu (skatīt attēlu zemāk). Šos pārklājumus varētu siet ar armatūras stieplēm, bet tā kā esam ar brāli uz pusēm nopirkuši metināmo aparātu visādām dzīves vajadzībām, gribējās “patrenēties” metināt, tāpēc katram gredzenam savienojumus metinājām ar diviem punktiem (kas klasiski būtu jāsien ar armatūras stiepli).
Armatūras gredzens, kur gali pārklāj viens otru. Sarkanie punkti ir metinājuma/siešanas vietas.
Garenstiegras
Tā kā gredzenu daudzums ir apjomīgs un katrs gredzens ir jāsien pie 4 garenstiegrām, tad arī siešanas apjoms ir vēl pamatīgāks. Lai būtu vieglāk, nolēmām to visu darīt uz zemes, un kad tādas 6-metrīgas “desas” jeb kolonnas ir sasietas, tad tās iecelt iekšā U-blokos. Garāžas garajām sienām garums sanāk 10 metri, tāpēc vajadzēja 6-metrīgos stieņus pagarināt, ievērojot iepriekšminēto faktu, ka savienojumu vietās armatūras stieņiem ir jāpārklājas vismaz 30 cm.
Armatūras kolonnas tika novietotas U blokos uz distanceriem (minēti arī rakstā par betona pārsedzi).
Stūri
Stūros šīs kolonnas savienojām ar tā paša diametra stiegrām, ievērojot 50cm pārlaidumu.
Zemāk redzamajā bildē rakurss ir neveiksmīgs un stūris neizskatās parāk labi, bet nu te skaistumam īpašas nozīmes nav.
[Labots: 02.03.2024] – Šis NAV pareizs stūru savienojums. Pareizu armatūru savienošanu stūros var meklēt internetā pēc atslēgvārdiem “rebar corner joints”. Tāpēc sākām ar garāžu, lai iemācītos no kļūdām. Šī dēļ garāža gluži nesabruks, bet mājai taisīsim pareizi.
Armatūras kolonnu savienojums stūros.
Betons
Izrēķinājām, ka mums būs nepieciešams 0.91m3 betona, lai izveidotu betona joslu. Tas nozīmē, ka tie ir 1820kg gatavā maisījuma, jeb 46 maisi (40kg). Vēl jārēķina, ka betona josla atrodas 3.4m augstumā, uz kuru būtu jāceļ spaiņi viens pēc otra ļoti ātri, lai betons nepaspēj savilkties. Tad nu sapratām, ka laikam negribam tērēt uz to visu laiku un enerģiju, tāpēc nolēmām skatīties uz opciju ar betonvedēju un sūkni.
Betons bija nepieciešams C25/30 klases, bija nepieciešams betona vedējs ar sūkni (jo ir betonvedēji bez sūkņa), turklāt bija nepieciešams lielāks apjoms, jo daļa betona paliek sūkņa caurulēs, ko nevar uzpumpēt augšā, tāpēc tas pārpalikums (aptuveni 0.3 kubi) būs kaut kur jāizgāž zemē.
Šādus mazus apjomus pasūtīt nav pats izdevīgākais pasākums, jo piemēram no 450 EUR tāmes, aptuveni tikai 120 EUR ir pats betons, kamēr pārējais ir par sūkņa nomu, piegādi, nepilnu kravu u.t.t.
SIA Betons 97 ir lielisks online kalkulators, kur var aprēķināt izmaksas.
Mēs pasūtījām betona piegādi no AM Betons, un pasūtījām 1.4m3. Lai arī betona joslai nepieciešami 0.91m3, nolēmām pasūtīt ar rezervi.
Svarīgi ir arī apskatīties noteikumus, ko izvirza betona piegādātāji objektiem (piebraucamais ceļš, pieejamais laukums apkārt betonvedējam, attālums līdz tālākajam punktam, līdz kuram sūkņa caurulei jāaizsniedzas). To visu vēlams pārrunāt, lai nav pārsteigumu uz vietas. Prasībās bija minēta ūdens pieejamība, lai izmagātu sūkni, taču mūsu gadījumā betonvedējam tas nebija nepieciešams.
Viens no izaicinājumiem, kurus saredzējām, bija fakts, ka mums nav stalažas apkārt visai ēkai, tāpēc būtu jāiztiek ar krāsotāja torni, kurš būtu jāstumda pa riņķi, lai ielietu betonu.
Betona vedējs sāk izlocīt locītavas pirms darba
Par laimi, šoferis/operators Dagnis bija ļoti saprotošs un izpalīdzīgs. Bijām divi cilvēki, kas kāpa uz alumīnija torņa. Viens turēja betona cauruli un virzīja to tur, kur nepieciešams ieliet betonu, bet otrs ar vibrovāli vibrēja betonu. Tikmēr operators no lejas ar pulti kontrolēja sūkni, lai betons pumpētos ļoti mazām porcijām.
Šo visu darījām diezgan ātrā tempā divu iemeslu deļ. 1. lai pēc iespējas ātrāk palaistu vaļā betona vedēju, (jo samaksa ir par stundām). 2. betons ātri sāk savilkties, tāpēc vajag to visu darīt ātri, lai to var izlīdzināt un iespraust vītņstieņus.
Vītņstieņi
Betonā nepieciešami vītņstieņi pie kuriem vēlāk tiks stiprināta mūrlata. Mēdz izmantot divus variantus – vītņstieņus iesprauž svaigā betonā vai arī pēc tam, kad jau uzlikta mūrlata, tad urbj cauri kokam un betonam, un tad ar ķīmiskajiem enkuriem vītņstieņus nostiprina caurumos. Esam dzirdējuši atsauksmes no tiem, kas izvēlējušies otro variantu, ka tomēr viņi, vēlreiz to darot, izvēlētos pirmo variantu. Iemesls tam tāds, ka ne vienmēr vītņstieņi labi noturas caurumos un mūrlatu nevar kārtīgi pieskrūvēt.
Izvēlējāmies variantu, kur vītņstieņi tiek iesprausti betonā. Vītņstieņu galos, kurus paredzēts spraust betonā mēdz uzskrūvēt uzgriezni un paplāksni, lai izveidojas labāks enkurs, un ir arī nopērkami vītņstieņi, kam galā ir piemetināta metāla plāksne, kas nodrošina vēl lielāku enkuru betonā.
Interesanti, ka bijām rēķinājuši, kas ir izdevīgāk – taisīt šādus stieņus pašiem ar uzgriežņiem un paplākšņiem, vai pirkt gatavos ar metinātām plāksnēm. Pārsteidzoši, ka nopirkt gatavos vītņstieņus ir lētāk, nekā tos gatavot pašiem.
Pirkām vītņstieņus DEPO, un nācās pirkt dažāda izmēra, jo vajadzīgā garuma stieņi nebija pieejami tādā daudzumā. Lai arī nedaudz dārgāki, tos varēs pēc tam apzāģēt.
Tā kā zinājām izmērus un attālumus, kur būs stiprinātas kopnes uz mūrlatas, nolēmām izrēķināt un spraust vītņstieņus tajās vietās, kur tie netraucēs kopnēm, tādejādi neradot liekas problēmas.
Izrēķinājām attālumus, kuros spraust vītņstieņus, lai tie netraucētu kopnēm.
Vītņstieņus spraudām līmeņojot uz aci. Kāds varbūt bija nedaudz šķībāks, bet tas parāk netraucēja vēlāk mūrlatas uzstādīšanai.
Vītņstieņi sasprausti betonā
Pēcapstrāde
Ka jau bijām minējuši iepriekšējā rakstā, betons ļoti ātri žūst, tāpēc lai nerastos plaisas, nepieciešams betonu regulāri un kārtīgi mitrināt, palēlinot žūšanu.
Nekādas plēves nesedzām (lai arī tas būtu vēlāms), bet pirmās dienas regulāri braucām betonu laistīt.
Logiem un durvīm izmantojām gatavās Bauroc pārsedzes. Garāžas vārtiem platums ir 4.4m, un šādam platumam gatavās pārsedzes neatradām, tāpēc ir skaidrs, ka variants ir viens – betona pārsedze. Kā jau ar lielāko daļu darbu šajā būvniecībā – uzdevām jautājumu “How hard can it be?”, tāpēc nolēmām, ka taisīsim paši.
Nedaudz par specifikāciju – paredzēts, ka betona pārsedzes biezums + XPS putuplasta siltināšanas slānis veidotu bloka biezumu (skat. attēlu). Pārsedzei būs nepieciešams arī armatūras režģis, lai veicinātu stiprību.
Ēkas šķērsgriezumsPārsedzes specifikācija
Nepieciešamie materiāli
Izplānojām visus materiālus, kas būs nepieciešami:
Koka dēļi kastei – no pamatu būvniecības bija palikuši pāri daudz zāģmateriālu (dēļi 5cm x 20cm x 6metri), kas būs gana izturīgi kastes izveidei, tādejādi ietaupot izmaksas
Vītņstieņi – lai kaste neatsprāgtu vaļā no betona svara un spiediena, nolēmām kasti saturēt ar vītņstieņiem. Tos nācās nopirkt kopā ar saplākšņiem un uzgriežņiem. Izmantojām M10 diametru.
Betons – izrēķinājām, ka pārsedzes tilpums būs 0.539 m3. Kaut kur atradām, ka betona gatavais maisījuma svars jāreizina ar divi (beigās pierādījās, ka tas ir pareizs aprēķins), tātad būtu nepieciešami 1078kg betona maisījuma. Ja rēķina 40kg maisos, tad tie bija 27 maisi. Nolēmām divos piegājienos ar busu atvest šādu daudzumu no veikala paši. Pēc specifikācijas, nepieciešams C25/30 klases betona maisījums, un izvēlējāmies Havek maisījumu Kuršos. Iespējams, prātīgāk būtu sagādāt smiltis, cementu un jaukt betonu pašiem, taču ņemot vērā, cik pārsedze ir kritiska, nevēlējāmies paši “riskēt” tāpēc ņēmām gatavu produktu, kas atbilst prasībām.
Betona maisītājs – par laimi, brālis pirms kāda laika bija iegādājies betona maisītāju, tāpēc arī šeit nauda nebija jātērē.
Stutes – Izrēķinājām, ka kopējais svars (ļoti aptuveni) būtu 1250kg (betons, ūdens, armatūra), un to vajadzēs noturēt “gaisā” ar stutēm. Kaut kāda iekšēja paranoja teica priekšā, ka vajadzētu ņemt 4 stutes, kas katra var noturēt 1 tonnu. Tātad ar 4 stutēm noturība būtu 4 tonnas, kam būtu jāpietiek, tā teikt, “ar atliektiem galiem”. Ir variants izmantot koka brusas kā stutes, bet (paranoja!) izvēlējāmies izmantot metāla stutes. Apskatot nomas piedāvājumus, sapratām, ka par stutēm (uz trīs nedēļām) nomā samaksātu gandrīz tik pat, cik nopērkot 4 stutes paši. Iegādājāmies stutes no Exicon Baltic ar domu, ka tās gan jau vēl noderēs mājai, un arī pēc tam tās varbūt varēs pārdot par nedaudz mazāku summu kādam citam, kas ies cauri tam pašam procesam.
Armatūra – izrēķinājām no projekta, ka nepieciešams 17.6m ar d16 armatūru, 8.8m ar d12 un 25.3m ar d6 armatūru. Armatūras stieņi ir 6 metrus gari. Ieplānojām pasūtīt arī armatūru betona joslai un atstāt pāris stieņus arī rezervē. Armatūras iegādājāmies ar piegādi no visimetali.lv. Jāpiebilst, ka uz mūsu vēlo jautājumu e-pastā (uzrakstījām viņiem 01:19 naktī)) viņi atbildēja pēc 7 minūtēm. Mēs, šķiet, pirmo reizi redzam uzņēmumu, kas komunicē arī naktī tik īsā laikā! 🙂
XPS putuplasts – nolēmām izmantot jau zināmo Finfoam FL-300 (siltinājām pamatus) ar pusspundi. Izrēķinājām, ka būs nepieciešams viens iepakojums.
Vibrovāle – betonu lejot, ir svarīgi izvibrēt gaisa burbuļus, lai palielinātu betona stiprību, un to parasti dara ar vibrovāli. Rēķinājām, ka vibrovāle garāžas ēkai būs nepieciešama vismaz vairākas reizes, un to nopirkt būs lētāk, nekā iznomāt (un tērēt laiku, vedot to turp/atpakaļ). Nopirkām šo un pagaidām tā ir attaisnojusi cerību jau divās lietošanās reizēs.
Pārsedzes veidošana
Koka veidnes
Koka kastes izveidē izmantojām visus kokmateriālu pārpalikumus, kas palika no pamatu pēdas betonēšanas. Īsti nenodarbojāmies ar detalizētiem aprēķiniem, cik bieži un kāda resnuma “ribas” ir nepieciešamas, lai betons neatspiestu vaļā dēļus, bet centāmies salikt tā, lai pašiem būtu daudz maz droša sajūta (kāds varbūt teiks, ka pārspīlējām, kāds – ka pa maz salikām). Visskarbākais scenārijs būtu, ka betons tomēr atspiež reti saliktas ribas un viss iztek tur pat uz zemes.
Lai nu kā, šo scenāriju nepiedzīvojām, par ko ir prieks.
Kā redzams zemāk redzamajā bildē, sākām ar dēļu grīdu, kuras augšējā plakne bija vienā līmenī ar bloku virsmu, uz kuras gulēs pārsedze. To nolīmeņojām un atbalstījām ar stutēm. Tālāk skrūvējām sānus, un pēc tam jau ar vītņstieņiem un koka latām savilkām kasti vajadzīgajos izmēros (platumā), lai tāds tas noturētos, kad tiks liets betons.
Jāpiemin divas atziņas:
Izmantojām skrūves. Tā kā koks mitrumā maina formu, tad vēlāk jau jaucot ārā kasti, gandrīz visas skrūves nolūza, cenšoties tās izskrūvēt. Ko darīt, lai tā nebūtu? Nav ne jausmas, jo naglas šādos apstākļos, kas būtu elastīgākas, laikam īsti nebūtu labākais risinājums.
Kastes malu augšpusi vēlams veidot tādā līmenī, kādā būs betona virsējā plakne. Tad, kad betons būtu ieliets, tad ar kādu brusu vai kādu metāla trapeci varētu vilkt perpendikulāri malām un iegūt precīzu un līdzenu betona virsmu. Mēs tā nebijām izdarījuši, tāpēc betona virsmu mēģinājām dabūt taisnu iekšā kastē, cik nu tas ir iespējams.
Koka veidņu veidošana.Veidne veidota no pāri palikušajiem zāģmateriāliem.Koka latas izmantotas kā savelkošās ribas, lai betons neatspiestu vaļā kastes sānus.Pabeigta koka kaste ar stiprinošajām ribām
Putuplasts
Betonam siltumvadītspēja atšķiras no gāzbetona, tāpēc tam ir nepieciešams siltinājums. Pēc projekta, paredzēts 10cm ekstrudēts putuplasts. Izmantojām to pašu Finnfoam FL-300 ar pusspundi, ko izmantojām mājas pamatiem, un sazāģētu likām iekšā kastē.
Ekstrudētais putuplasts pārsedzes siltināšanai
Armatūra
Saskaņā ar projektu, pārsedzei armatūras režģis sastāv no 4 apakšējām stiegrām, divām augšējām un metāla “lokiem/kvadrātiem” ik pēc 20cm. Ja ar garajām stiegrām jautājumu īsti nav, tad tos kvadrātus nepieciešams sagatavot. Izrēķinājām, ka nepieciešami 23 šādi kvadrāti.
Bija nepieciešams izveidot rīku, ar ko šādus kvadrātus varētu ātri, ērti un precīzi locīt. Pamanījām šādu principu internetā un nolēmām izmēģināt, jo tādu var izveidot vienkārši un lēti. Jāsaka, ka locīšana ar šo rīku bija tiešām vienkārša, bet šāds princips, droši vien, darbojas ērti ar 6mm armatūrām, kas labi padodas locīšanai. Resnākām armatūrām būtu nepieciešams mehānisks plecs locīšanai.
Paštaisīts armatūras locītājs
Visu armatūras gala siešanu veicām jau iekšā koka veidnēs.
Izmantojām automātisko armatūras stiepļu sējēju, lai gan ar vārdu “automātisks” biežāk asociējas elektriskie sējēji. Ja būtu lielāki siešanas apjomi (piemēram, pamatu veidošana), tad varētu nomāt elektrisko sējēju, bet šādiem apjomiem šāds rokas sienamais ir pilnīgi pietiekošs. Noteikti neieteiktu pirkt lētāko, piemēram, Jasper ražojumu. Izdomājām noskopoties un tādu iegādājāmies, bet tas verķis salūza pie otrās stieples siešanas. Stieplēm izmantojām šādas gatavās stieples. un tā kā pēc projekta paredzēts, ka armatūrām jāatrodas 3.5cm “gaisā”, tad iegādājāmies arī šādus distancerus.
Sasietās armatūrasSasietas armatūras
Betona jaukšana un liešana
Kā jau minējām, mums pa rokai bija pieejams betona maisītājs, tāpēc betonu jaucām paši. Ūdens daudzumu lējām precīzi tik daudz, cik to ir paredzējis ražotājs, lai garantētu atbilstošo stiprību. Varbūt kāds jauc uz sajūtu, bet tie, kas strādā ar betonu ikdienā, teica, ka ūdens proporciju ir ārkārtīgi svarīgi ievērot pareizu, jo iejaucot par daudz ūdeni, betons zaudē savu stiprību. Tā kā šis nav vienkāršs lievenis, bet nesoša konstrukcija, vēlējāmies ievērot visas prasības.
Lai šķidrinātu betonu, bet nezaudētu tā tehniskās īpašības, izmanto papildus plastifikatorus. Tos gan mums nevajadzēja, jo betona konsistence bija pietiekami laba.
Sajaukto betonu ar spaiņiem cēlām augšā un lējām kastē, ko paralēli ar vibrovāli izvibrējām, izdzenot burbuļus un ļaujot betonam smuki izlīdzināties.
Betona liešana veidnē
Cietēšana
Šķiet, ka visi to kaut kad kaut kur ir iemācījušies, ka betonu pēc ieliešanas svarīgi ir daudz mitrināt un laistīt, kā arī apsegt ar plēvi, lai mitrums pēc iespējas mazāk izgarotu. Ātra žūšana var radīt betonā plaisas, tāpēc īpaši svarīgi pirmajās dienās to kārtīgi laistīt ar ūdeni.
Laistīšanas daudzums un biežums, droši vien, atkarīgs no ārējiem laikapstākļiem, īpaši sausās un karstās vasaras dienās. Mēs apsedzām pārsedzi ar plēvi un īsi pēc tam sākās nenormāls lietus gāziens. Pēc lietus gan turpinājām regulāri pārsedzi laistīt.
Runā, ka betona cietība veidojas sekojoši: 16% – 1 dienas laikā, 40% – 3 dienu laikā, 65% – 7 dienu laikā, 90% – 14 dienu laikā, 99% – 28 dienu laikā.
Stutes un koka veidnes noņēmām tieši pēc mēneša, lai gan to visticamāk, varētu darīt arī agrāk.
Bloku mūrēšana nav sarežģīta, bet ir laikietilpīga. Youtube ir atrodami ļoti daudz dažādi materiāli par bloku mūrēšanu, no kuriem smēlāmies zināšanas. Vairums labo materiālu gan ir krievu valodā. Latvieši kaut kā ir kūtri uz tādu video veidošanu. Arī pašam Bauroc ir ļoti labi video materiāli par procesu, kas noteikti palīdzēja labāk saprast to.
Kā jau ar visiem iepriekšējiem rakstiem, jāpiebilst, ka aprakstām mūsu būvniecības gaitu, bet noteikti neapgalvojam kā visu darām pareizi.
Bloku pasūtīšana
Projekts jau tika veidots paredzot, ka būs Bauroc Ecoterm+ 375 bloki. Alternatīva būtu YTONG, taču cenas ziņā rēķinājām, ka tie sanāktu līdzīgi, turklāt arī izmēri nedaudz atšķiras, tādēļ būtu jāveic izmaiņas projektā. Izvēlējāmies šāda biezuma blokus, jo tiem nav nepieciešams siltinājums. Tā kā garāža mums ir paredzēta apsildāma, tad tas mums ir aktuāli. Mājai projektā gan ir paredzēti 500mm biezuma bloki, kam energoefektivitāte ir vēl labāka.
Nosūtījām piedāvājuma pieprasījumu Bauroc un neilgi pēc tam atnāca piedāvājums, kas iekļāva blokus, Murfor armatūras rituļus, U-blokus un gatavās pārsedzes durvīm/logam. Bauroc bloku cena mums bija 127 eur/m3 (2023. gada jūnijs) un bija nepieciešami 41m3. Salīdzinot cenas ar citiem piegādātājiem, uz to brīdi nekur lētāk neko neatradām.
Piegāde no pasūtīšanas brīža – pāris dienas, pretēji 2022. gadam, kad jāgaida būtu 3 mēneši! Šo būtu jāņem vērā un jānoskaidro piegādes laicīgi, lai nesanāk, ka plānojat mūrēt maijā, pasūtat blokus aprīlī, bet bloki atnāk tikai jūlijā. Bauroc gatavojot piedāvājumu parasti arī norāda aptuveno gaidīšanas laiku.
Piedāvājumā arī iekļauta maksa (depozīts) par bloku paletēm, kuras nododot atpakaļ, var saņemt naudu.
Nu jau pēc mūrēšanas beigām varam secināt, ka mājai apjomus tomēr rēķināsim paši, jo izskatās, ka Bauroc nerēķināja ārā logus, durvis un garāžas vārtus, tāpēc pēc mūrēšanas pāri palika iespaidīgas 4 ar pusi paletes ar blokiem. Tās sanāca notirgot, bet, protams, par stipri zemāku cenu.
Bloku atvešana un sagatavošana
Kādā dienā ieradās smagā mašīna pilna ar paletēm. Pirmajā brīdī bija šoks, jo neticējās, ka tas viss nepieciešams garāžas ēkai.
Bloku piegāde
Šoferis sāka darbu ar manipulatoru, savukārt mums bija nepieciešams palīdzēt ar metāla “dakšu”, ko bija jāieriktē zem paletēm, paletes ceļot, jāiegroza pozīcijā un tad jāizvelk “dakša” no paletes apakšas, kad palete nolaista. Tā aizgāja divas diezgan sportiskas stundas.
Ir pretrunīga informācija par to, kur labāk novietot paletes ar blokiem. Daudzi blokus ieliek uzreiz iekšā pamatos, lai tie būtu pa rokai, taču tas padara neispējamu diognāļu mērīšanu. Tāpēc mēs blokus novietojām L burta formā apkārt ēkai.
Tāpat arī griezām nost plēves divām paletēm kādas divas dienas pirms mūrēšanas, atstājot plēves “cepurīti”. Tādā veidā bloki, kas iepakojumā ir ļoti mitri, var izvēdināties un izžūt, kļūstot arī krietni vieglākiem nēsājot.
Jārēķinās, ka transportējot, būs bloki, kas būs nošķēlušies vai dažos gadījumos pat pārlūzuši. Tos tāpāt var izmantot, jo bloki daudz kur būs jāpiezāģē no atgriezumiem.
Pirmā rinda
Horizontālie izmēri
Ir lieki teikt, ka vajadzētu zināt ēkas izmērus. Bet ir vēl viena būtiska nianse, kas ir jāzin – diognāļu izmēri. Jo kvadrāts var kļūt par rombu nemaz nenojaušot, kur malu izmēri atbilst “rasējumiem”, bet diognāles atšķiras. Tāpēc, izmantojot Pitagora teorēmu un zinot malas izmērus, var izrēķināt, kāds ir diognāles izmērs, kas būs jāievēro.
Vertikālie izmēri
Visbiežāk, pamatu virsma nebūs ideāla spoguļvirsma, tāpēc dažādās vietās pamatu virsmas augstums atšķirsies. Šo augstuma atšķirību ir nepieciešams saprast, lai zinātu a) cik pamatu zemākajā vietā biezs būs mūrjavas biezums zem bloka; b) kādā augstumā likt blokus, lai pirmā bloku rinda veido perfektu līmeni.
Šeit mums atkal jāslavē mūsu iepriekšejais pirkums – lāzera līmeņrādis ar lāzera uztvērēju, kas uzlikts uz mērlatas. Ar šo instrumentu noeejot pa visu pamatu virsmu varējām atrast augstāko un zemāko pamatu virsmas vietu. Par laimi, mums augstuma atšķirība bija līdz 3 centimetri. Kāpēc par laimi? Jo, teorētiski mūrjavas biezums nedrīkst būt lielāks par 5 cm. Pat īsti nezinām, kas notiek, ja augstuma atšķirība ir lielāka – vai nu tad jāliek armatūra mūrjavā (spekulējam), vai nu pamatu virsma kaut kādā veidā jālīdzina vai arī pirmajai rindai bloki jāzāģē horizontāli atkarībā no konkrētās vietas augstuma.
Atradām augstāko pamatu vietu, pierēķinājām bloka augstumu un 1 cm mūrjavas biezumu un tas tad bija tas augstums, ko turpmāk izmantotu kā atskaites punktu visu citu bloku likšanai (vertikālā augstuma piedzīšanai). Mūrējot, uz koka līstes uzlikām lāzera uztvērēju un liekot blokus, tos ar āmuru dzinām zemāk, ik pa brīdim pieliekot līsti ar uztvērēju uz bloka. Ja uztvērējs sāka pīkstēt, tātad augstums blokam bija piedzīts pareizais.
Stūru atlikšana
Arī šeit, domājams, ir lieki minēt cik ļoti svarīgi ir atlikt stūrus precīzi.
Nolikām pamatu stūros blokus un izmērījām attālumus – gan malas, gan diognāles. Bīdījām blokus šurpu turpu līdz izmērus piedzinām tādus, kādi ir projektā.
Tālāk ir jāpārliecinās par to, ka stūru bloku ārējās plaknes ir taisnā līnijā ar citiem stūriem. Te talkā nāk mūrnieku striķis, ko ar skrūvēm piestiprinājām bloku malām. Tas ne tikai kalpos tālāk kā ārējā mala visiem pārējiem blokiem, bet arī tas ļauj saprast, vai stūru bloki ir novietoti taisnos leņķos. Zemāk attēlā (skats no augšas) var redzēt situāciju, kur novilktais striķis parāda to, ka stūra bloks nav novietots taisni.
Skats uz stūri no augšas. Striķis parāda bloka novietojumu un taisnos leņķus.
Pārmērīšanas un bloku piekoriģēšanas veicām neskaitāmas reizes, lai būtu pārliecināti, ka visi izmēri atbilst projektam.
Izmantojām metāla garo mērlentu, lai mērītu attālumus, bet ja darītu to vēlreiz, visticamāk iegādātos lāzera tālmēru, kas procesu padarītu vienkāršāku (nebūtu nepieciešami divi cilvēki mērīšanai, turklāt mazāks risks blokus izkustināt (jo mērlentu vajag kārtīgi nostiept, lai būtu patiess izmērs)), turklāt tāds rīks noteikti vēl būvniecībā noderēs.
Kaut kas, kas jāatgādina – ļoti jāuzmanās blokus neizkustināt, nejauši aizķerot, citādi viss process vējā.
Stūra bloka novietošanaStūra bloka novietošana
Sānu bloku mūrēšana
Kad visa stūru atlikšana ir pabeigta, rodas jautājums – kādā veidā tos blokus tagad “uzmūrēt”, saglabājot izmērus. Stūra blokus ir jāmūrē kā pēdējos, kad pieguļošie bloki ir uzmūrēti.
Pirmo rindu mūrējām izmantojot “Masterline” mūrjavu. Uzlikām kārtīgu slāni un tad, izmantojot gumijas āmuru dzinām bloku līdz sasniedzām vajadzīgo vertikālo līmeni. Te ir jāpiebilst, ka sākot mūrēšanu ar blokiem, kas pieguļ stūriem, īpaši jāuzmanās par stūru izkustināšanu. Kāds no tuviniekiem var tikmēr uz stūriem sēdēt, kamēr klapējat pieguļošos blokus. Izmantojām arī ūdens smidzinātāju, lai samitrinātu virsmas, lai bloki nedaudz lēnāk uzsūc mitrumu no mūrjavas.
Mūrjavas uzlikšana. Lielākiem blokiem (500mm) Bauroc iesaka likt divas mūrjavas “desas” un pa vidu iepūst Bauroc Easyfix putas siltumefektivitātes uzlabošanai.Pieguļošie bloki ir uzmūrētiPieguļošie bloki ir uzmūrēti
No stūriem gar ārpusi nostieptie mūrnieka striķi palīdzēja noturēt ārējos izmērus. Daudz arī izmantojām līmeņrādi no visiem iespējamiem leņķiem. Ja kādu bloku iedzinām par zemu, ņēmām nost, likām javu pa jaunu un sākām vēlreiz.
Perfekta pirmā rinda ir kritiski svarīga tam, cik gludi ies nākamajās rindās.
Pirmā rinda uzmūrēta
Rindas slīpēšana
Kad pirmā rinda bija pabeigta, tad ar rīvdēli slīpējām visas rindas virsmu. Šeit ļoti noderīgs bija ieteikums no paziņas izmantot 2m trapeci, kuras aso malu varēja izmantot, lai pamanītu virsmas nepilnības. Virsmu slīpēt ir svarīgi ne tikai, lai izlīdzinātu salaiduma vietas, bet nākamās rindas mūrējot, ar slīpēšanu var “izvilkt” līmeņa nepilnības kuras varbūt nesanāca piedzīt ar gumijas āmuru.
Vertikālo šuvju aizpildīšana
Mūsu izmantotajiem Bauroc blokiem vertikālās virsmas netiek klātas ar līmi, tāpēc ir tādi caurumi, kuros lejot nedaudz sķidrāku bloku līmi, veidojas savienojums, kas arī nodrošina siltumizolāciju.
Līmei izmantojām Sakret GMS pelēko līmi. Ja nu gribās “smukas” šuves, var pirkt arī balto līmi, taču tā ir dārgāka, un tā kā mums tāpat būs vēl koka fasāde, tad šuvju smukums mums nebija svarīgs.
Līmes jaukšanai izmantojām mikseri. Urbjmašīnai nepietiks jaudas, savukārt lielajam betona maisītājam apgriezieni ir par mazu, lai līmi sajauktu. Turklāt līme cietē diezgan ātri (itsevišķi mūrējot saulainā dienā), tāpēc tā vēl ir jāpaspēj iestrādāt.
Jāpievērš uzmanība, lai vertikālo šuvju salaiduma vietās bloki apakšā nav nodrupuši, citādi līme, ko lej caurumos sāks tecēt ārā pa apakšu.
Armējums
Saskaņā ar Bauroc specifikāciju, uz pirmās, katras ceturtās un priekšpēdējās rindas ir jāklāj Murfor armatūra, ko pie blokiem stiprinājām ar skavu pistoli. Šī armatūra ir pārsteidzoši dārga, taču tā ir tik plāna, lai blokus varētu likt pa taisno virsū. Var ņemt parasto stieņu armatūru, frēzēt gropes, bet šķiet, ka tas būtu krietni laikietilpīgāk un nesanāktu stipri lētāk.
Saskaņā ar Bauroc specifikāciju, zem logiem un zem pārsedzēm ir jāiestrādā 8mm armatūra. Gropes veidojām izmantojot virsfrēzi.
Frēzētās gropēs ir ielikta armatūra vietā, kur paredzēts logs.
Nākamās rindas
Pretēji pirmajai rindai, nākamās rindas sākām ar stūru iemūrēšanu.
Darbu secība līdzīga:
Pielīmējām stūrus
Nostiepām striķus pa perimetru
Līmējam blokus
Slīpējam blokus
Ielejam līmi savienojumos
Tālāk jau “rinse & repeat”.
Pāris nianses:
Līmi, ko lējām spraugās jaucām krējuma biezumā. Ja jauc šķidrāku, tad vieglāk ieliet, bet tad līme būtiski saraujas, pēc kā līme būtu jāpilda vēlreiz.
Kādā brīdī mēs sasniedzām augstumu, kur jau blokus uzlikt nevarēja, stāvot kājās. Atradam sludinājumā lietotas alumīnija stalažas ar riteņiem (zināmas kā “krāsotāja tornis”. Šis mums ir bijis ārkārtīgi noderīgs pirkums. Vieglāk gan būtu, ja mums būtu melnā grīda, tad stalažas būtu bijis vieglāk ripināt. Tā kā mums garāžas bloku augstums ir 3.4m (kādreiz gribēsim ierīkot auto pacēlāju), tad vienā brīdī bija nepieciešams iegādāties vēl vienas stalažas no tā paša ražotāja, lai varētu darba augstumu palielināt. Stalažas beigās varēsim pārdot par nedaudz zemāku cenu, jo tām nolietojums būs minimāls un vērtība krīt ļoti lēni.
Protams, svarīgi ir arī ievērot standarta rekomendācijas/prasības – piemēram, lai bloku salaiduma vietas divos līmeņos ir vismaz ar 10cm nobīdi.
Ik pa brīdim vajadzētu pārmērīt ēkas izmērus un diognāles, lai ir pārliecība, ka izmēri nav nobīdījušies.
Ja blokus plānots atstāt uz ziemu bez jumta, tad horizontālās virsmas ieteicams apsegt ar plēvi vai bitumena klājumu (šim neesam atraduši oficiālu ieteikumu un pamatojumu, bet tā “daudzi dara”). Labots 03.03.2024: Aprunājoties ar Bauroc pārstāvjiem, tie apstiprināja, ka šādi būtu jādara.
Šuvju aizdare – bildēs redzams, ka ļoti daudz kur “špaktelējām” šuves, lai arī tas funkcionāli nav nepieciešams. Viens mūsu lasītājs, gan minēja, ka labā prakse skaitoties šuves aiztaisīt ar to pašu bloku līmi beigās, lai uzlabotu energoefektivitāti vietās, kur līme varbūt nav perfekti izveidojusi šuvojumu. Šo gan varam ieteikt darīt labāk beigās, ja ir tāda nepieciešamība, jo, špaktelējot šuves, bloku siena nebūs perfekti gluda, kas sarežģī līmeņrāža lietošanu un precizitāti. Labots 03.03.2024: Bauroc pārstāvji minēja, ka šuvju špaktelēšana var tikt veikta tikai vizuālai uzlabošanai. Praktiski tas nav nepieciešams.
Temperatūras – mūrēšanu var veikt arī aukstā laikā. Ir nopērkamas līmes (piemēram, Sakret GMS-F), ar kurām var strādāt līdz -10 grādiem. Arī pārāk karsts laiks nav ieteicams pēc specifikācijas (līdz +25 grādi). Taču mēs mūrējām arī ļoti karstās dienās. Tad vairāk mitrinājām blokus un jaucām līmi mazākās porcijās, lai var ātrāk iestrādāt.
Remontsastāvs – lai arī nedaudz lielākus bloku defektus aizdarījām ar līmi, Bauroc iesaka izmantot Bauroc remontsastāvu (smalki gāzbetona bloka putekļi sajaukti ar līmi), kam būs labāka siltumvadītspēja, salīdzinot ar līmi.
Pārsedzes
Mums bija nepieciešamas trīs pārsedzes – logam, durvīm un vārtiem. Logiem un durvīm mums bija atvestas gatavās Bauroc pārsedzes, savukārt lielā vārtu platuma dēļ (4.4m), bija nepieciešams veidot pārsedzi pašiem no betona. Par to taps atsevišķs raksts.
Gatavās pārsedzes mums svēra aptuveni 100kg, tāpēc izmantojot divas stalažas, un divatā mums sanāca tās uzcelt vietā saviem spēkiem. Garākām (attiecīgi arī smagākām) pārsedzēm, droši vien, būtu nepieciešams celtnis, kas būtiski paaugstinātu izmaksas.
Pārsedžu uzstādīšanaPārsedžu uzstādīšana
Betona josla / U-bloki
Kā noslēdzošais posms mūrēšanā ir betona joslas veidošana, kas “savelk kopā” visas sienas, un kurā ir vītņstieņi, lai nostiprinātu koka mūrlatu. Taču par to sekos atsevišķs raksts
Beidzot pienācis brīdis, kad esam gatavi aizbērt pamatus un pamatu iekšpusē varēs nokļūt, nelaipojot pa dēļiem. Pamatu aizbēršana sastāv no divām daļām, kur katrai daļai nepieciešama nedaudz cita pieeja – zemes aizbēršana iekšpusē un zemes aizbēršana ārpusē,
Ārpusē saskaņā ar projektu, pamati ir jāpieber ar esošo smilti (kas izrakta pamatu būvēšanas laikā), savukārt iekšpusē ir jāveido “pīrāgs” no esošās grunts, smilts un šķembām.
Grīdas pīrāgs. Pārtrauktā līnija parāda pamatu horizontālo virsmas līmeni.
Pamatu aizbēršana ārpusē
Ar šo daļu ir visvienkāršāk, jo šeit nekādi papildus materiāli nebija nepieciešami. Traktors no esošajām izraktajām dzelteno smilšu kaudzēm aizbēra pamatus. Vienīgā nianse ir tā, ka, šķiet, nav vēlams izmantot melnzemi (ar organiskajām daļiņām), jo tā ar laiku varētu sasēsties, organiskajām daļiņām trūdot.
Ārpusē smiltis tika piebērtas aptuveni pārējās zemes līmenī. Pēc blietēšanas tās nosēdās un tad, kad garāža būs pabeigta, tad jau tiks bērta un līdzināta melnzeme.
Blietēšanai izmantojām 100kg vibroblieti, ko mums uz būvniecības laiku iedeva lietošanā radinieki. Lieliski, ka nebūs jāņemās ar nomu, un bliete vienmēr būs pa rokai. Neesam gan droši par to vai varbūt būtu nepieciešama smagāka bliete, bet šķiet, ka zeme sablietējās labi un pietiekami.
Blietējot pamatu ārpusi
Jāpiebilst, ka pamatu cokolu (redzamo daļu virs zemes līmeņa) neesam vēl nekādi apstrādājuši. Tad, kad taisīsim ārējo fasādi, tad pamatus lāpstas dziļumā paraksim nost, noarmēsim un uzklāsim apmetumu.
Pamatu aizbēršana iekšpusē
Smilts piebēršana
Jāsaka, ka ar smilts piebēršanu pamatu iekšpusē bija daudz jautājumu un neskaidrību. Kā tas notiek, cik daudz smilts vajag, kā notiek blietēšana u.c. jautājumi.
Ja skatāmies teorētiski, tad šim darbam būtu jābūt ļoti koordinētam, kur uz vietas ir brigāde, kas darbojas gan ar ekskavatoru, gan ar blieti. Būtu jāizlīdzina esošā zeme pamatu iekšpusē (kas pamatu rakšanas laikā ir sarakta tādā kā piramīdas formā), ar ekskavatoru jāieceļ bliete iekšpusē, jānoblietē, tad jāber smilts 30cm, jāblietē, jāber vēl 30cm smilts, jāblietē un tā tālāk līdz tiek sasniegta vajadzīgā augstuma atzīme. Turklāt lielākiem objektiem tiek sabērta smilts uz pamatiem tā, lai tajos iekšā var iebraukt ar frontālo iekrāvēju (bobkatu). Mums gan visur var tikt ar parastu ekskavatoru, tāpēc šī problēma atkrīt.
Lai nu kā, tā kā vēlējāmies darīt pēc iespējas vairāk paši un negribējās traktoru saukt vairākas reizes (pēc katras blietēšanas), tad bija jāsaprot, ko varam darīt lietas labā. Bija skaidrs, ka jāatrod kompānija/traktorists, kas varētu pamatus aizbērt. Ar tiem tad varētu pakonsultēties, ko un kā var darīt.
Meklējot internetā pamanījām, ka mums netālu esošais karjers ne tikai piedāvā smiltis, bet arī veic pamatu aizbēršanu un citus tāda veida darbus. Uzzinot, ka mums īpašums ir 500 m attālumā un esam kaimiņi, vienojāmies, ka ar īpašnieku satiksimies mūsu zemes gabalā aprunāties par šiem jautājumiem.
Tāmē mums aprēķināts, ka nepieciešams piebērt 10m3 smilts, taču mums ieteica tomēr uzreiz vest 2* 18m3 (maksimālais apjoms smagajai mašīnai). Tā arī beigās bija, ka visi 18m3 aizgāja pamatu iekšpusē, turklāt pēc blietēšanas vajadzēja vēl pāris kubus. Otrajā piegājienā mums arī atveda 18m3 ar domu, ka pārpalikumu tāpat vajadzēs kaut kad bērt mājai.
Uz jautājumu par blietēšanu, teica, ka var darīt pēc “sentēvu” metodes. Atstāt diennakti pumpēties ūdeni pamatu iekšpusē, jo ūdens vislabāk noblietēs un sasēdinās smiltis. Tad nu nolēmām iet vieglāko ceļu (cerams arī, ka ne nepareizo).
Uz pamatiem iekšpusē ar oranžu baloniņu uzpūtām svītras, lai traktorists zina, līdz kādai augstuma atzīmei smiltis bērt. Lai gan no tā jēga maza, jo, smiltis blietējot, tās tāpat sasēžas krietni zem līmeņa.
Traktoristu sarunājām no netālu esošā karjera, un agrā sestdienas rītā kāpurķēdēm grabot tas ieradās veikt darbus. Pamatu aizbēršana prasīja 2h traktora darba.
Traktors ieradies veikt darbus. Noteikti ērtāk būtu traktors ar riteņiem, bet galvenais, ka darbs izdarīts.Pamatu aizbēršanaPēc padarītā darba traktors dodas tālākās gaitās.
Pēc aizbēršanas, pamatos atstājām diennakti pumpēties ūdeni. Nākamajā dienā pēc skata daudz kur bija peļķes, bet mēģinot kāpt sausākajā vietā, kāja smiltīs iegāja līdz pat celim, gluži kā purvā. Pēc pāris dienām zeme bija ļoti stingra un smilšu līmenis arī krietni nokrities zem iekrāsotājām augstuma atzīmēm.
Pēc tam, kad smiltis bija daudz maz izžuvušas, blietējām ar mūsu 100kg blieti, un kā redzams zemāk attēlā, virsma ir nelīdzena, jo vēl nepieciešams piebērt smiltis līdz vajadzīgajai augstuma atzīmei.
Smilšu blietēšana.
Tālāk jau sekoja fizisks pašu darbs ar smilšu piebēršanu vajadzīgajā līmenī. Nolēmām, ka tā dēļ nesauksim traktoru. Līmeņa aptuvenai augstuma atzīmei izmantojām brusu, lai zinātu, cik daudz smiltis kurā vietā ir jāpieber.
Smilšu piebēršana līdz nepieciešamajam līmenim
Pēc smilšu piebēršanas noblietējām ar blieti, kas gan negāja tik viegli, kā gribētos, jo smiltis ir mīkstas un bliete apaļa, tāpēc perfektā gludā virsma īsti nesanāca, bet nu pa virsu tāpat vēl tiks bērtas šķembas.
Šķembu piebēršana
Projektā ir paredzēts 5cm slānis ar šķembām 5-16mm frakcijā, kā arī aprēķinot nepieciešamo apjomu, sanāca, ka ir nepieciešami 3 m3 šķembu. Nolēmām ņemt uzreiz 10 m3, jo šķembas vēl noderēs dāžādos darbos un posmos būvniecībā. Kā saka, ja jau maksā par atvešanu, tad lai ved uzreiz ar rezervi.
Šķembas mums atveda smagā mašīna un izgāza turpat uz iebraucamā ceļa blakus garāžas ēkai. Bijām plānojuši, ka šķembas saraksim un savedīsim ar ķerru. Sākām to darīt, taču pēc vairākām ķerrām sapratām, ka progress ir gaužām neliels, taču piepūle pamatīga.
Tik daudz šķembu sabērām, kad sapratām, ka labāk sauksim traktoru 🙂
Nākamajā rītā sazinājāmies ar cilvēku, ar ko kārtojām šķembu atvešanu, un palūdzām, lai garām braucot ar traktoru saber šķembas pamatu iekšpusē. Tie bija labāk iztērētie 40 eur pēdējā pusgada laikā, iedomājoties, cik daudz spēka un laika aizietu to darot ar rokām.
Patīkamais skats sēžot dīvānā un skatoties kamerā kā citi strādā.
Šķembas gan traktorists īsti nezināja, cik daudz sabērt. Aptuveni iebēra tos 5 cm, aptuveni pielīdzināja ar kausu un vidū atstāja kaudzi, ko tad varētu izlīdzināt mēs paši un piebērt tur, kur vēl nepieciešams.
Daudz izmantojām grābekli, lai stumdītu un līdzinātu šķembas, un par to, ka vajadzēja vilkt cimdus, sapratām tikai vakarā. Pārējās dienas rokas bija ar plāksteru plāksteriem, lai caur sāpēm vēl varētu pastrādāt.
Šķembu līmeni izlīdzināt mums ļoti palīdzēja lāzera līmeņrādis ar mērlatu un lāzera uztvērēju, kas darbojas kā nivelieris. Arī šis instrumentu komplekts mums jau vairākkārt ir sevi pierādījis kā ļoti noderīgs.
Bilde aizgūta no www.bosch-professional.com. Mums gan līmeņrādis un uztvērējs ir no krietni pieticīgākas sērijas, un arī mērlatu taisījām paši no līstes un līmējamas mērlentas.
Darbības princips ir vienkāršs – uz trijkāja ārpus pamatiem ir novietots lāzera līmeņrādis un tad uz mērlatas ir nostiprināts lāzera uztvērējs, kas rāda, vai tas ir novietots par zemu vai par augstu. Tad, kad bīdot uztvērēju pa mērlatu augšup/lejup sāk pīkstēt un iedegas zaļā gaismiņa, tad ir skaidrs, ka uztvērējs ir vienā līmenī ar līmeņrādi. Tad var nolasīt augstumu no zemes uz mērlatas.
Droši vien lieki piebilst, ka šis neparādīs absolūtos augstumus, bet nomērot divu punktu augstumu uz mērlatas būs skaidrs, cik liela augstuma starpība centimetros ir starp abiem punktiem. Tad nu vienā stūrī pieberam šķembas tādā augstumā, kā ir paredzēts projektā (5cm zem pamatu horizontālās virsmas), nolasām augstumu uz mērlatas (piemēram 145cm), tad mērot pamatu vidū, ja uztvērējs pīkst pie atzīmes 151cm, tas nozīmē, ka tajā vietā līmenis šķembām ir par 6 cm zemāks, nekā atskaites punktā.
Šādi tad iztaigājām pa daudziem punktiem pamatu iekšpusē un varējām saprast, kur šķembas ir par daudz, un kur ir par maz.
Pēc šī, kad šķembas visur bija izlīdzinātas, sākām blietēt ar to pašu 100kg vibroblieti. Noteikti noderīgi ir šķembas pirms tam aplaistīt, citādi blietējot pa gaisu ies baigie putekļi.
Šķembu klājumu atstāsim sienu mūrēšanas laikā, jo pārējam grīdas pīrāgam (putuplasts un estrich) ir nepieciešama vismaz pirmā bloku rinda (betona grīdas līmenis būs pirmās bloku rindas vidū).
Rakstot šo rakstu nu var teikt, ka baigi aizrauties ar ideālā līmeņa ķeršanu, ja neplāno likt melno grīdu, īsti nav jēgas, jo mūrēšanas laikā pa šķembām tāpat daudz staigā, bīda stalažas ar riteņiem, un tas līmenis beigās būs jāatjauno.
Izmaksas
Ir divas lietas, kas līdz šim ir mulsinājušas:
Kā var aprēķināt reālo nepieciešamo smilšu daudzumu, kas nepieciešams, jo tāmē iekļautie apjomi bija krietni par maz. Mums tāmē bija paredzēti 27 kubi, bet reāli aizgāja kādi 40.
Visi smilšu piegādātāji vienmēr operē ar kubikmetriem, bet cenas visur norādītās tonnās. Un nav gluži tā, ka viena tonna = viens kubikmetrs.
Lai nu kā, mūsu gadījumā ir ērti, ka tas viss būs nepieciešams arī vēlāk mājas celtniecībā, tāpēc varam atļauties paņemt pilnu kravu un to, kas netiks iztērēts garāžai, paliks mājai. Bet ja ir nepieciešams uzķert precīzu apjomu, tad tas jau kļūst diezgan sarežģīti.
Ekskavators mums izmaksāja 140 EUR par divām stundām, skalota smilts izmaksāja 170 EUR par 18 m3 kravu (vajadzēja 3 tādas piegādes), šķembas izmaksāja 300 EUR par 10 m3 kravu (kā minējām, vajadzēja reāli aptuveni 3 m3)
