Pateicoties Instagram spēkam, viens mūsu sekotājs piespēlēja divu cilvēku brigādi, kas bija gatavi mums palīdzēt. Lai arī sākotnēji bija bažas, par nepazīstamiem meistariem bez paziņu atsauksmēm, mums ārkārtīgi paveicās ar šiem meistariem. Ļoti atsaucīgi, komunikabli, punktuāli un rūpīgi paveica plānotos darbus.
Pirms betona liešanas tikāmies ar vienu no meistariem, kurš apskatīja sagatavoto grīdu un, lai arī ieteica pāris lietas (biežāku distanceru soli, pastiprināt armējumu pazeminājumos), kopumā sagatavoto grīdu atzina par ļoti labi sagatavotu.
Betona liešana
Meistari ieradās pirms betona vedēja un veica nelielus priekšdarbus – sagatavoja instrumentus un piestiprināja pie sienas rotējošo lāzera līmeņrādi, lai ar mērkoku/mērlatu varētu pēc tam izmērīt grīdas līmeņa augstumu visos punktos.
Pēc brīža ieradās betonvedējs ar C25/30 klases betonu, un viens meistars koriģēja betona šļauku (kur betonu liet), bet otrs līdzināja betona līmeni, ik pa brīdim pārbaudot ar mērkoku grīdas virsmas augstumu. Nepieciešamības gadījumā vai nu paņemot lieko betonu nost vai piestumjot klāt, ja bija par maz.
Betona liešanaBetona līdzināšanaIzlīdzināta grīda
Kad visa grīda bija ielieta un izlīdzināta, steidzāmies aiztaisīt vārtu eju ar OSB plāksnēm (ar kurām garāža bija aiztaisīta uz ziemu). Bildē redzams, ka saule spīdēja tieši uz grīdas, kas radīja risku, ka betons varētu žūt par ātru. Kad vārtu un durvju ejas bija aizdarītas, tad bija jāgaida, lai betons nedaudz apžūtu līdz konsistencei, kad to varētu sākt slīpēt.
Meistari pirms tam gan konstatēja, ka betona slīpējamai iekārtai notika tehniska problēma, tāpēc betona žūšanas laikā viņi devās uz nomu paņemt citu slīpētāju. Vienu brīdi bija bažas, ka viņi prom ir ilgi, un ka grīda sažūs par daudz, bet beigu beigās viss tomēr bija kārtībā, un uztraukumam nebija pamata.
Grīdas slīpēšanas procesā, tika pakāpeniski mainīti diski slīpmašīnai, kā rezultātā grīda kļuva ar vien līdzenāka un līdzenāka, līdz visbeidzot tā bija spoguļgluda, un betonā pat varēja redzēt gaismas atspīdumu.
Grīdas slīpēšana
Mēs nebijām gaidījuši, ka grīda izskatīsies tik perfekta, un bijām ārkārtīgi pārsteigti un priecīgi par tādu rezultātu.
Tālāk grīda tika samitrināta un apsegta ar polietilēna plēvi (krāsotāju plēve). Plēvei pa virsu vēl kārtīgi tika saliets ūdens, lai telpā būtu liels mitrums, un betons žūtu lēnāk. Turpmākās dienas ik pa laikam braucām vēl apliet plēvi, lai mazinātu risku, ka betons plaisā.
Kompensācijas šuves
Betons pēc ieliešanas mēdz plaisāt (ķīmisku iemeslu dēļ, parāk ātras izžūšanas rezultātā, nekvalitatīvas pamatnes un citu iemeslu rezultātā), tāpēc betona plātnēs nepieciešami iegriezumi (deformācijas šuves), lai “kontrolētu” plīšanu nevis kur pagadās, bet pa šo griezuma līniju.
Grīdu meistari ieteica mums iegriezt vienu garu šuvi aptuveni telpai pa vidu.
Griezām šuvi aptuveni 3cm dziļumā ar leņķa slīpmašīnu un dimanta disku. Griežot, turējām arī blakus putekļusūcēju, jo putekļi šajā procesā izdalās pamatīgi. Noteikti vajag vilkt arī respiratoru.
Pēc tam šuvi izsūcām un aizpildījām ar “Penosil PU-Sealant HM 868”, kas ir betona krāsā.
Ar šo pašu hermētiķi aizpildījām arī kompensācijas šuvi pa perimetru, nogriežot lieko kompensācijas lenti.
Aizsargkārta
Lai arī betona grīda ir ļoti izturīga, tās mīnuss ir, ka tā ļoti uzsūc dažādus ķīmijas un eļļas traipus, kurus ir ārkārtīgi grūti iztīrīt.
Tā kā garāžā šad tad arī kādu transportlīdzekli plānojam remontēt, tad šis būs aktuāli. Apskatot epoksīda grīdu pārklājums, tie diemžēl ir ļoti dārgi, un tā kā vēl daudz kas darāms ar mājas būvniecību, nolēmām šo pagaidām nedarīt.
Izmaksas
Izmaksas 54m2 grīdai bija sekojošas:
Betona kompensācijas lente = 20.66 EUR
Betons C25/30 un cietinātājs = 900 EUR
Betona grīda – ieliešana un slīpēšana = 850 EUR
Pennosil betona hermētiķis = 17.37 EUR
Kopā aptuveni 1800 EUR, kas pārsniedza tāmi (1200 EUR), taču jāņem vērā, ka tāmē bija paredzēta estrich grīda, kas sanāktu lētāk.
Projektā garāžas ēkas grīdai bija paredzēts sekojošs pīrāgs:
Grīdas pīrāgs
Lai arī projektā paredzēts klona betons (t.s. estrich), jau no sākuma zinājām, ka vēlēsimies garāžā auto pacēlāju, kam ir nepieciešamas papildus prasības izturībai.
Izšķir divu tipu betona grīdas:
Klona betons (t.s. estrich) – daudz vienkāršāka un lētāka iestrāde, tiek bērts diezgan sausā veidā, nav nepieciešamas armatūras, mazāk izturīgs, tāpēc to parasti izmanto vietās, kur virs tā būs cits segums, vai arī, ja plānots atstāt betona izskatu, tad nepieciešams uzklāt pretputekļu pārklājumu, jo klona betons put, piemēram, slaukot grīdu ar birsti.
Industriālais betons – klasiskais betons, ko izmanto monolītās betona konstrukcijās, piem. pamatu liešanā. Tiek iestrādāts lejot no betonvedēja. Ir ļoti izturīgs (atkarīgs arī no betona klases C25/30, C30/37 u.c.), taču ir sarežģītāka iestrāde (tas ir regulāri jāslīpē pēc ieliešanas), un nepieciešama armatūra papildus izturībai. Šāds betons var tikt atstāts kā gala rezultāts (nav nepieciešama pretputekļu apstrāde). Ņemot vērā sarežģītību, attiecīgi arī dārgāks, par klasisko klona grīdu.
Tā kā vēlamies 2-statņu auto pacēlāju, tad konsultējoties ar speciālistiem, tie uzreiz pateica, ka estrich grīda būs par vāju, lai izturētu stiepes slodzi, ko rada pacēlājs. Vēl viens sarežģījums – pat, ja ielejam paredzēto 8cm līmeni ar industriālo betonu, tas būtu par plānu priekš pacēlāja. Nolēmām vietās, kur būs auto pacēlāja statņi, ierīkot zemē padziļinājumus, lai tajās vietās betona biezums būtu 20cm.
Šis biezums pacēlājiem, protams, atkarīgs no transporta līdzekļiem, kurus plānots celt, taču apskatot tehniskās specifikācijas pacēlājiem, 20cm pamatne ir pietiekoša vieglo automašīnu celšanai.
Smiltis un šķembas
Smiltis un šķembas bijām piebēruši vajadzīgajā augstumā jau berot pamatus (pirms bloku mūrēšanas). Toreiz šķembas blietējām un līdzinājām līdz ideālai virsmai, izmantojot nivelieri. Tā gan bija kļūda, jo, būvējot garāžu, pa šķembām bija stumdītas stalažas, bīdītas mantas un paletes, kas līmeni pabojāja. Lai gan lielākajā daļā garāžas, šķembas bija ļoti labi pieblietētas, zināsim, ka mājai šķembas blietēsim un līdzināsim tikai īsi pirms grīdas klāšanas.
Grīdas pīrāgā redzams, ka šķembas ir kā gala slānis zem putuplasta, lai gan daudz kur redzēts, ka zem putuplasta tiek liktas tieši smiltis. No tehnoloģiskā viedokļa, šķiet, lielas starpības nav (ja tā nav, lūdzu palabojiet), taču mājai visticamāk bērsim virs šķembām kādu 1-2cm smilšu slāni. Smiltis ir daudz vieglāk izlīdzināt gludā virsmā nekā šķembas, izmantojot vadulas un celtniecības trapeci.
Padziļinājumi
Auto pacēlāju liksim kaut kad nākotnē, tāpēc nav vēl zināms ne ražotājs, ne precīza novietojuma specifika. Izlēmām, ka ja reiz taisām padziļinājumus, tad veidosim divus 1.5*1.5m padziļinājumus, kas ļaus nākotnē izvēlēties jebkādu izvietojumu, zinot, ka padziļinājumu laukumi ir pietiekoši.
Aprunājoties ar arhitektu izrunājām, ka padziļinājumi varētu izskatīties sekojoši.
Padziļinājumu vietās norakām šķembas, parakām dziļāk smiltis, noblietējām ar vibroblieti, iebērām šķembas un vēlreiz kārtīgi noblietējām.
Putuplasta likšana
Projektā paredzēts EPS150 putuplasts 10cm biezumā. Izvēlējāmies likt 2* 5cm slāņus, lai veidojas mazāk spraugas līdz zemei.
Daudzi standartā liek XPS putuplastu, taču tas šajā gadījumā nav īsti nepieciešams. XPS liktu vai nu pie daudz lielākām slodzēm, vai arī gadījumos, kur ir daudz lielāks mitrums, piemēram, pie pamatiem, kur veidojas grunstūdeņi. EPS pietiekami labi aiztur kapilāro mitrumu, kas ceļas uz augšu no grunts.
Putuplasta kārtas likām pamīšus un katru slāni citā virzienā, lai šuves nekur nepārklājas. Putuplastus savā starpā nelīmējām un centāmies šķembas šur tur pielabot, lai putuplasti gulētu taisni un pēc iespējas mazāk liektos, uz tiem uzkāpjot. Putuplasta neliela liekšanās un kustēšanās ir pieļaujama, taču jāpārliecinās, lai tie nelūzt, kad uz tiem uzkāpj, kas nozīmē, ka apakšējā smilts/šķembu virsma nav pietiekami līdzena.
Putuplastu nevēlējāmies zāģēt, jo rodas ļoti daudz skaidu. Arī putuplasta termo nazis, ko kādu laiku atpakaļ bijām nopirkuši, grieza gaužām lēni. Manam tēvam krājumos bija nihroma stieple, ar kuru, pieslēdzot barošanas blokam, var ļoti labi griezt putuplastu. Improvizēts statīvs pie paletēm ļāva griezt arī diezgan taisnās līnijās. Putuplastu griežot ar karstumu, jāuzmanās no dūmu elpošanas. Izdalās zilskābe (ciānūdeņradis), kas ir ārkārtīgi toksiska (to pat izmantoja pasaules karos kā ķīmisko ieroci), tāpēc tas jādara labi ventilējamā vietā.
Nobeigumā, visur, kur pa perimetru bija kāda sprauga, aizpūtām ar montāžas putām, lai nodrošinātu labāku blīvējumu un termoizolāciju.
Tvaika plēve
Daudz kur redzētas dažādas tvaika plēves uzstādīšanas metodes. Ir kas liek zem putuplasta, ir kas liek gan zem, gan virs putuplasta. Droši vien, cik cilvēku, tik viedokļu. Pētot informāciju, tomēr mūsu ieskatā zem putuplasta to likt īsti jēgas nav, jo putuplasts tāpat ir mitrumizturīgs. Mūsu gadījumā zem putuplasta ir šķembas, kas riskētu plēvi pārdurt.
[UPDATE 29.10.2024]
Šķiet, ka plēves novietojums ir atkarīgs no tā, vai ir paredzētas siltās grīdas, vai nav:
Nav paredzētas siltās grīdas – līdzīgi kā mūsu gadījumā, putuplastu var likt pa taisno uz šķembām un plēvi var klāt virs putuplasta. Plēvi nevarētu klāt zem putuplasta, jo tad šķembas pārdurtu plēvi, spiežoties putuplastā.
Paredzētas siltās grīdas – tā kā siltumcaurules visbiežāk tiek skavotas/naglotas, pie putuplasta, plēves klāšana virs putuplasta nav opcija, jo tad tā tiks sacaurumota, zaudējot tās jēgu. Tāpēc plēve ir jāklāj zem putuplasta, savukārt zem plēves nedrīkst likt šķembas, lai plēvi necaurdurtu. Tādēļ virs šķembām uzber nelielu kārtu izlīdzinošo smilšu uz kurām klāj plēvi un tad putuplastu.
Pirkām parastu tvaika plēvi ar 150mikronu biezumu. Iegādājāmies arī speciālu tvaika plēvju līmlentu, lai salīmētu savienojuma vietas.
Tvaika plēvei malas ir jāpiestiprina pie sienām. Tā kā mums ir gāzbetona sienas, gluži jebkura līme pie tiem neturēsies. Pēc dažādām atsauksmēm iegādājāmies Penosil MembraneFix 629 akrila līmi, kas plēvi ļoti stingri pielīmēja sienai. Līmes daudzums mums gan aizgāja pārsteidzoši lielā apjomā (10 tūbas).
Plēvi uz sienas jālaiž vismaz līdz grīdas paredzētajam nulles līmenim. Mēs palaidām kādus 15-20cm, jo lieko pēc betonēšanas varēs nogriezt.
Stūros un ap caurulēm svarīgi plēvi nenostiept un labāk atstāt kādu lieku kroku, lai lejot betonu tā netiek kaut kur norauta vai pārrauta no stiepes.
Armatūra
Mums bija nepieciešamas diva veida armatūras – armatūras siets un armatūras stieņi, lai izveidotu režģi padziļinājumos.
Armatūras siets grīdai
Armatūras sietu pirkām d6 * 150×150 * 1000×3000 (stieņa diametrs 6mm, “acs” izmērs milimetors, viena sieta loksnes izmērs milimetros ), ko ieteica betona grīdu meistari.
Ar sieta likšanu gāja interesanti. Sākumā šķita vienkārši – liekam sietu vienu pēc otra tā, lai viens otru pārklāj vienas acs izmērā. Salikām jau pusi garāžas līdz sapratām, ka stūros, kur savienojas 4 sieti, to biezums ir iespaidīgs. Ja sieta stieples diametrs ir 6mm un krusteniski stieņi vienam sietam veido jau 12mm biezumu, tad 4 sietus pārklājot to savienojumu vietās sietu kopējais biezums jau veidojas 48mm. Tā kā sietiem apakšā liekam vēl 2cm distancerus, tad kopējais augstums sanāk jau gandrīz 7cm, kas ir praktiski gandrīz jau grīdas nulles līmenis.
Sapratām, ka kaut ko darām nepareizi. Ņēmām visu nost un sākām stiķēt sietus savstarpēji sazobē, lai to stiegras savienojas starp sietiem, veidojot līdzenus savienojumus un atsevišķie sieti viens otru nostriprina, veidojot vienotu režģi.
Šeit gan varētu sākties diskusijas par šādu izpildījumu. Šādi, visticamāk, profi nedara, jo tas prasa nedaudz vairāk laika, kā arī sietu savstarpējā pārsedze (vajadzētu būt vismaz vienas pilnas acs pārklājums) nav gluži saskaņā ar grāmatām. Lai gan ir redzēti visādi brīnumi, kur sieti vienkārši tiek nomesti viens otram blakus.
Grīdu meistari vēlāk minēja, ka varēja sietus likt vienu pāri otram, tikai sietus savstarpēji grozīt (augšpēdus), lai veidojas “sazobe”. Nebūtu tik līdzeni, kā mūsu bildē, bet būtu atbilstošāk prasībām. Lai nu kā, par šo lielu bažu nav, jo sietu savstarpējais savienojums ir stingrs, kā arī garāžai nebūs tik liela noslodze, lai par to uztrauktos.
Sietus, lai arī tie jau turējās kopā stingri, papildus ik pēc pāris acīm savienojām arī ar armatūras savienojumu stieplēm.
Pa perimetru armatūras sietus nevajadzētu likt pie pašas sienas, lai tie nesakaras pie sienām.
Zem armatūras sieta likām 20mm distancerus. Nekur nevarējām atrast detalizētu skaidrojumu vai pamatojumu par to augstuma izvēli, bet kaut kur pamanījām informāciju, ka parasti to augstumam būtu jābūt 1/3 no plātnes biezuma. Tātad ja grīda ir 8-9cm, tad distanceri varētu būt 2-3cm, taču pieļauju, ka šādai grīdai tam nav lielas nozīmes, galvenais, lai betons var tikt zem armatūras. Šis princips ar “1/3” gan noteikti neattiecas uz svarīgām un strukturālām konstrukcijām (pārsedzēm, betona joslai u.c.)
Sākotnēji salikām krietni mazāk distanceru. Grīdu meistari ieteica likt 4-5 gab uz m2, lai pa režģi varētu staigāt vieglāk, un tas mazāk ļodzītos.
Armatūras režģis padziļinājumos
Padziļinājumos veidojām režģi no d12 armatūras stieņiem ar aci 10cm.
Sākotnēji ielikām režģi no d8 stiklšķiedras armatūras ar aci 20cm, taču grīdu meistari ieteica ielikt resnāku armatūru ar mazākām acīm, ņemot vērā lielo stiepi, kas veidosies uzstādot autopacēlāju. Neatradām d12 stiklšķiedras armatūras, tāpēc pirkām metāla armatūras.
Kompensācijas lenta
Pa ēkas permiteru ir nepieciešama betona kompensācijas lenta, kuras uzdevums ir atdalīt betona slāni no ēkas konstrukcijas. Betona grīdas siltumā izplešas, tāpēc nepieciešamas šādas perimetra spraugas, lai tas nespiestos konstrukcijās un nedeformētos.
Pirkām lētāko betona lentu (10cm plata) un līmējām pa perimetru pie plēves izmantojot to pašu Penosil MembraneFix līmi. Ir nopērkamas lentas, kam jau klāt ir divpusējā līmlenta, taču to cena ir krietni dārgāka.
Lieko virs grīdas nulles līmeņa pēc tam jau ar nazi ir viegli nogriezt.
