Mūsu ceļš uz savu māju

Category: Jumts

Jumts – valcprofila segums

Viedojot projektu, ar arhitektu diskutējām par jumta segumiem. Lai gan mēs paši sākotnēji sliecāmies uz betona dakstiņu, nolēmām par labu melna matēta valcprofila uzstādīšanai sekojošu iemeslu dēļ:

  1. Betona dakstiņš ir dārgāks materiāls ( labots: pēc komentāra šim rakstam papētījām un tiešām, dakstiņš kā materiāls nav daudz dārgāks par valcprofilu)
  2. Betona dakstiņš ir arī daudz smagāks materiāls, tāpēc nesošās jumta konstrukcijas būtu jāveido daudz izturīgākas, kas papildus radītu palielinātas izmaksas
  3. Betona dakstiņš būtu klusāks materiāls (lietus laikā), salīdzinot ar metālu, taču tā kā mums būs aukstie bēniņi (neapdzīvoti), tad materiāla klusums mums nav būtisks
  4. Uzstādīšanas ātrums – valcprofila uzstādīšana ir ļoti ātra un vienkārša (it sevišķi, ja nav sarežģītas konfigurācijas jumts)
  5. Vizuālais izskats – mūsu izvēlētajam mājas stilam valcprofils piestāvētu labāk
  6. Ilgmūžība – lai gan dakstiņu jumti teorētiski kalpo pat līdz 100 gadiem, valcprofila piedāvātie 25-50 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai šis nekļūtu par noteicošo faktoru.

Lai arī sākotnēji bijām domājuši, ka izmantosim jumiķu pakalpojumus, beigās tomēr izlēmām, ka mēģināsim paši, it īpaši ņemot vērā, ka garāžas jumts mums ir klasisks divplakņu, kas neprasa sarežģītākas manipulācijas ar metālu.

Sastāvdaļas

Iesākumā jumta segumu terminoloģija šķita mulsinoša, tāpēc arī šeit talkā nāk lieliskā Ruukki dokumentācija.

Bilde aizgūta no Ruukki dokumentācijas.
  • #2 – Karnīzes. Tie ir metāla profili, kas stiprinās pie apakšējās garenlatas un kalpo kā stiprinājums valcprofilam (valcprofils aiz tām aizāķējas), lai ūdens pa to notecētu notekā. Karnīzes mēdz dēvēt arī par lāseņiem.
  • #8 – Vējmalas – metāla profili, kas izveido nobeigumu jumta sānos un arī nostiprina valcprofilus jumta malās.
  • #1 – Kore – metāla profils, kas stiprinās jumta augšā un ne tikai kalpo kā “cepurīte” jumtam, bet arī, stiprinoties uz speciāliem metāla profiliem, darbojas kā ventilācijas kanāls.

Uzlikšanas secība ir – karnīze, valcprofils, vējmalas un kore.

Valcprofila iegāde

Veicām cenu aptauju 4 dažādos uzņēmumos. Ideālā gadījumā būtu labi cenu pieprasījumiem nosūtīt gatavu formu (izmantojot tāmes pozīcijas), jo katrs piegādātājs piedāvājumu atsūta “pa savam”. Kāds iekļauj difūzijas membrānu, kāds nē, kāds iekļauj sniega barjeras, kāds nē u.t.t.

Mēs saņēmām piedāvājumus un salikām vienā excel tabulā, lai varētu līdzvērtīgi veikt cenu salīdzinājumu.

Cenu salīdzinājuma tabula 85m2 jumta segumam. Ar sarkano krāsu atzīmētas pozīcijas, kas nebija iekļautas piedāvājumā, tāpēc ielikām aptuvenas izmaksas.

Svarīgi ir ne tikai salīdzināt cenas, bet arī to, lai specifikācija ir vienāda visiem piemēram, valcprofila biezums (0.5 vai 0.6mm) un būtiski arī – click tehnoloģija.

Valcprofilam ir divi tipi – klasiskais, kur malas ir jāloka pašiem ar speciāliem instrumentiem, vai arī “click” tipa, kur valcprofila loksnes savienojas savā starpā ar jau iepriekš izveidotiem metāla profiliem, kas savstarpēji saāķējas.

Viens no piedāvājumiem bija iekļāvis klasisko profilu, kas ir lētāks, taču uzstādīšanā daudz sarežģītāks, turklāt locīšanas instrumenti maksā pilnīgu kosmosu. Ja ar to nenodarbojaties profesionāli, tad, mūsuprāt, ņemt klasisko savienojumu būtu “vakars uz ezera”.

Kā redzams no tabulas, cenu atšķirība ir gandrīz divas reizes. Aprunājoties ar ģimenēm, kas ir izvēlējušās lētākā piedāvājuma ražotāju, bija labas atsauksmes, tāpēc nolēmām garāžai riskēt ar lētāko piedāvājumu. Kad būsim nonākuši līdz mājas būvniecībai, tad jau varēsim izlemt tālāk.

Komunikācija nebija ārkārtīgi gluda, laicīga un izsmeļoša, bet cenas atšķirības to atsvēra.

Neliels nepatīkams pārsteigums bija par piegādi, kur pirmdienas rītā 8:40 pēkšņi ir zvans no šofera, ka jumts ir klāt. Par to nebija iepriekš brīdinājuši, tāpēc nācās neplānoti kavēt darbu un steigties uz zemes gabalu, lai palīdzētu jumtu izkraut.

Tā kā bija jau vēls rudens un bija lijis lietus, tad gan pļava, gan iebraucamais ceļš bija ūdenī. Smagās mašīnas šoferis atteicās (cilvēcīgi saprotams) braukt pļavā vai uz iebraucamā ceļa, baidoties iestigt. Visus materiālus ar manipulatoru izkrāva ceļa malā. Visus metāla profilus (teknes, sniega barjeras, karnīzes, kores, vējmalas) sanesām garāžā, bet par jumta loksnēm šoferis aicināja atrast steidzami kādu traktoru ar frontālo iekrāvēju (forklift), kas varētu tās aizvest tuvāk pie garāžas. No viņa pieredzes, šie materiāli mēdz ātri pazust, ja nav pieskatīti.

Par laimi mums kaimiņos ir saimniecība, kurā ir traktors. Pusstundas laikā jumta lokšņu paka tika aizvesta pie garāžas.

Jumtu likt bija plānots nedēļas nogalē, tāpēc visu nedēļu nelielā paranojā dzīvojām, cerot, ka loksnes neizdomās pārvietoties uz citām mājām.

Karnīze

Kā minēts, karnīze ir metāla profils, kas stiprinās pie apakšējās (pirmās) garenlatas, un pie tās tālāk jau aizāķēsies jumta loksnes.

Karnīze un jumta loksnes stiprināšana pie tās. Attēls aizgūts no Ruukki dokumentācijas

Nevar pietiekami daudz uzsvērt cik kritiski svarīgi ir karnīzi (un pirmo valcprofila loksni) uzlikt taisni un pareizi, jo no tā atkarīgs, cik labi klāsies pārējās loksnes. Ja karnīze (un pirmā loksne) tiks uzlikta šķībi (ne perfektā 90 grādu leņķī), tad var gadīties, ka jumta nobeigumā loksnes būs jau šķības pret latojuma malu, un gala loksne izskatīsies nevis kā vertikāls taisnstūris, bet jau trapece vai pasarg dies’ trijstūris.

Karnīzes mums bija 2.5m garas un tās skrūvējām pie latas no augšpuses (kur skrūves nosegs valcprofila loksne). Karnīzes savā starpā savienojām blakus (nepārklājot vienu otrai), jo tās nosegs valcprofila loksne. Karnīzi stiprinājām tikai ar divām skrūvēm, lai tā turētos vietā, un tad jau ar katru valcprofila loksni skrūvējot cauri karnīzei tā tiek nostiprināta pilnībā.

Valcprofila segums

Segumu sāk likt no labās uz kreiso pusi.

Pirms liek valcprofila loksni, uz latojuma gareniski (vertikāli) ir jāpieskavo izolācijas lenta. Tā samazina loksnes trokņošanu lietus/vēja laikā. Ir ražotāji, kam šīs lentas jau ir pielīmētas pie loksnēm, bet mums to vajadzēja pieskavot pie latām atsevišķi.

Pirmā loksne ir jānovieto perfektā 90 grādu leņķī pret karnīzi, un no tā ir atkarīgs, cik pārējais jumts būs taisns. Ja šeit būs pieļautas kļūdas, izlabot to būs nereāli. Loksni aizāķējām aiz karnīzes un pieskrūvējām ar vienu skrūvi pie pirmās latas. Tad ar pitagora teorēmu izrēķinot hipotenūzu varēja loksni nolikt, lai tā ir 90 grādu leņķī pret karnīzi. Tālāk loksni skrūvējām pie katras latas. Jāpiemin, ka pašai pirmajai loksnei labā mala nebūs pieskrūvēta. Tā stiprināsies vēlāk ar vējmalu.

Kad loksne piestiprināta, tad plēsām nost aizsargplēvi.

Nākamo loksni atkal aizāķējām aiz karnīzes un tad sākot no apakšas ar gumijas āmuru savienojām “click” profilu, kas saāķē abas loksnes kopā. Tad jau kreisajā loksnes malā atkal skrūvējām to pie katras latas. Vēl viena svarīga nianse, ko min dokumentācijā – skrūves nedrīkst pārvilkt, lai ļautu metāla loksnēm nedaudz kustēties karstuma izplešanās procesā.

Pirmās divas un pēdējās divas loksnes skrūvējām katrā latā, bet pārējās tikai katrā otrajā latā.

Lokšņu likšana bija ļoti ātrs un vienkāršs process, lai gan viens to īsti paveikt nevar. Pirmajā dienā mums bija palīgos ģimenes draugs, bet otrajā dienā jau mēs ar sievu tikām galā divatā.

Pēdējā loksne visticamāk būs jāgriež šaurāka vertikāli, atkarībā no jumta platuma. Mums ārkārtīgi paveicās, jo pēdējā loksne bija vajadzīgajā platumā, tāpēc varējām iztikt bez griešanas.

Mājai, kur būs sarežģītākas konfigurācijas jumts, tur, iespējams, būs jāīrē kaut kāds mehānisks griezējs (angliski – metal nibbler).

Trepes

Valcprofila loksnes likt virsū bija vienkārši, jo pārvietošanās galvenokārt notika pa latojumu. Kad pienāca laiks vējmalām un korei, tad sākās izaicinājumi – kā pārvietoties pa jumta segumu droši, to nebojājot.

Izlēmām, ka uztaisīsim paši savas trepes no koka brusām un latām, kas palika pāri. Izmantojot ūdensvadu izolācijas caurules, aplīmēsim koka brusas, lai trepes atbalstītos uz jumta uz mīksta seguma. Trepju galā uztaisījām tādu kā stiprinātu T burtu, lai trepes varētu aizāķēt aiz gala latas un tādā veidā pārvietot pa jumtu uz priekšu. Tas ļauju gan stiprināt vējmalas, gan arī kores stiprinājumus.

Svarīgi piebilst, ka jumta loksnes augšā jumta korē iet pāri pēdējai latai ar pārkari. Tāpēc, ja izmantotu vienkāršu “T” veida stiprinājumu trepēm, tās salocītu augšējās lokšņu metāla malas. Nācās trepēm piestiprināt koka klucīšus, kas ļautu trepes aizāķēt aiz latas, nevis aiz metāla profila.

Mūsu zīmētais šķērsgriezuma šedevrs varbūt ļaus labāk saprast, par ko runājam.

Ilustrācija, parādot trepes uzbūvi, lai tās aizāķētos aiz latas, nevis aiz metāla loksnes.

Lai arī trepes bija diezgan smagas, tās bija pietiekami stabilas un neprasīja nekādus līdzekļus, jo tās varējām izgatavot no pāri palikušajiem materiāliem.

Stairway to heaven

Vējmalas

Kā minēts iepriekš, vējmalas ir tās, kas piestiprina pirmo un pēdējo loksni pie jumta, un veido nobeigumu jumta plaknei, nosedzot latojuma dēļus no lietus.

Ja visas iepriekšējās detaļas skrūvējām ar plakangalvu skrūvēm, tad šeit jau svarīgi izmantot skrūves, kam ir blīvējums, jo tās būs atsegtas lietum. Visas skrūves mums bija iekļautas pasūtījumā.

Vējmalas jāsāk ir no apakšas, jo katrai nākamajai vējmalai ir jāpārklāj zemāk esošā vējmala, lai ūdens varētu dabiski notecēt lejā. Skrūvējām skrūves aptuveni ik pēc 40-60 cm latās. Vējmalas būtu jāskrūvē arī pie vertikālās plaknes (no sāniem), bet tā kā mums vēl nav fasādes dēļu, tad tās mēs skrūvēsim vēlāk.

Vēl pāris svarīgas nianses, ko min dokumentācijā: 1) vējmalas ir jāpārlaiž viena otrai 10-15cm; 2) nedrīkst skrūvēt skrūvi cauri divām vējmalām, jo metāliem karstumā izplešoties, ir jāļaujiem tiem savā starpā nedaudz kustēties; 3) skrūves ar blīvējumu nedrīkst pievilkt ar lielu spēku, citādi blīvējums var saplīst.

Piebilde no mūsu pieredzes – skrūvējot šīs skrūves, jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesabojātu segumu. Šīs ir pašurbjošās skrūves, taču bija situācijas, kur tās ietiepīgi negribēja skrūvēties, un nomūkot skrūvgrieznim, nācās uzsist segumu, bojājot pārklājumu. Šādos gadījumos jāizmanto krāsa, lai pietušētu bojājumu un novērstu koroziju. Mums noderēja sievas nagu lakas pudelīte, kurā varēja pārliet krāsu. Tādā veidā vienmēr kabatā pa rokai bija pudelīte ar otiņu korķī, lai bojājumus uzreiz novērstu turpat uz jumta, nekāpjot lejā pēc otas un krāsas budžas.

Vējmala

Nianse, ko nekur neviens nemin un nedokumentē, kā veidot vējmalu galus. Mēs vējmalas apakšējo malu nogriezām jumta leņķī, lai būtu vertikāla mala. Kad liksim teknes, tad šo malu vēl piekrāsosim, lai neredz pelēko gruntskrāsu, un tās savienosies ar notekām. Arī karnīze pēc tam tiks nedaudz pielocīta pēc vajadzībām (fasādes dēļu novietojuma un teknes atrašanās vietas.

Vējmalas sākums

Kore

Kā minējām sākumā – kore ir metāla profils, kas stiprinās jumta augšā un ne tikai kalpo kā “cepurīte” jumtam, bet arī, stiprinoties uz speciāliem metāla profiliem, darbojas kā ventilācijas kanāls.

Tā kā jumta lokšņu savienojuma vietas veido 3 cm pacēlumus, tad kori nesanāktu pieskrūvēt tāpat vien pie jumta. Tāpēc tiek izmantoti metāla stiprinājumi, kas skrūvējas pie valcprofila loksnes, un pie tās tad tālāk stiprinās kore. Šie stiprinājumi darbojas gan kā distancieri korei, gan arī ventilācijas kanāls jumtam.

Jumta kores šķērsgriezums. Attēls aizgūts no Ruukki dokumentācijas.

Dokumentācijās min, ka skrūves, ar kurām stiprina kores stiprinājumus, nedrīkst skrūvēt latās, lai ļautu metālam izplesties karstumā.

Jumta kores stiprinājumi.

Kori jumta galā laiž pāri vējmalām, lai nosegtu to savienošanas vietu. Tā kā apakšējie kores stiprinājumi, kuros jāskrūvē kore, ir salīdzinoši mīksts metāls, tad ar pašurbjošajām skrūvēm mums te pa visam niķīgi gāja. Pirmajā dienā negāja viegli (gan mentāli, gan fiziski), jo skrūves nevarēja normāli ieskrūvēt, visu laiku bojājot segumu. Turklāt to darot, sēžot jāteniski uz diezgan asa skārda. Nākamajā dienā izmantojām tievu metāla urbi, ar ko veicām priekšurbumus. Tad viss aizgāja kā pa sviestu.

Pirmās divas kores piestiprinātas.

Attēlā var redzēt, ka kores stiprinājuma profilam ir izgriezti divi caurumi. To darījām, lai varētu stiprinājumus pieskrūvēt jumta loksnei. Mūsu gadījumā jumta loksnes varēja būt kādus 2-3cm garākas, kas ļautu stiprinājumus pieskrūvēt daudz ērtāk. Tāpēc nācās nedaudz improvizēt.

Arī šeit, līdzīgi kā ar vējmalām, kores jāpārlaiž viena pār otru kādi 10-15cm, un skrūves nedrīkst skrūvēt cauri divām korēm vienlaicīgi, lai ļautu metālam izplesties.

Ja visus šos darbus varējām paveikt izmantojot trepes, pa kurām uzkāpām līdz korei un tad jāteniski pārvietojāmies par kori, tad ar pēdējo kores posmu bija vislielākais izaicinājums. Trepes izmantot vairs nebija iespējams, jo tā daļa, aiz kuras trepes bija aizāķētas, bija jānosedz ar kori.

Papildus izaicinājums bija arī tas, ka jumtu likām vēlā rudenī, kad bija liels mitrums. Tāpēc pa jumta segumu pārvietoties bija diezgan bīstami.

Vienā ēkas pusē novietojām stalažas uz kurām stāvēja sieva. Pie šīm stalažām piesējām striķi. Otrā ēkas pusē pieslējām trepes, pa kurām varētu uzkāpt un tad turoties pie striķa, kāpt augšā pa jumta segumu.

Kad mugursomā bija salikti kores stiprinājumi un visi nepieciešamie instrumenti, sākās jautrākā daļa. Par laimi, uzkāpt līdz korei izdevās veiksmīgi un tik pat veiksmīgi piestiprināt kori un nokāpt atpakaļ.

Pēdējais kores posms piestiprināts

Sniega barjeras

Tā kā strauji tuvojās ziema un vajadzēja vēl finišēt ar sezonu, tad nolēmām vēl nelikt sniega barjeras. Kad tās būsim uzlikuši, ieliksim atsauci šajā sadaļā.

Notekas

Notekas stiprināsim tad, kad būs izveidota koka fasāde. Tiklīdz par to būs atsevišķs raksts, ieliksim atsauci arī te.

Lietas, kas noderēja

  • Taktiskā josta ar somiņām. Jau minējām rakstā par latojumu, strādājot uz jumta ir svarīgi, ka visi instrumenti ir pa rokai. Šāda josta ar dažādiem nodalījumiem ļāva pa rokai turēt gan skrūves, gan akumulatornieku, metāla šķēres, metramēru un citas lietas.
  • Salvetes kabatā. Uz jumta strādājot ar asu skārdu, it sevišķi skrūvējot skrūves, kas nepadodas, un akumulatornieks var nomukt no skrūves jebkurā brīdī, var gadīties satraumēties. Izmantot atbilstošus cimdus būtu visieteicamāk, bet tajos retajos brīžos, kad cimdus neesat uzvilkuši, tad salvetes ļoti noder, lai noasiņotu vismaz nedaudz lēnāk 🙂
  • Tievs metāla urbis. Priekšurbumus veikt būtu visātrāk, visērtāk un radot vismazāko skādi jumta segumam.
  • Nagu lakas pudelīte ar iebūvēto otiņu korķī. Mazus jumta seguma skrāpējumus visērtāk ir aizdarīt uzreiz, kad tie ir pamanīti, nevis ik pa brīdim kāpjot lejā pēc krāsas bundžas un otas, mēģinot atcerēties, kur tad tie skrāpējumi bija.
  • Striķis ar karabīni. Jumta segums ir slidens materiāls, it sevišķi mitrā laikā. Drošība, veselība un dzīvība ir svarīgāka par visu.

Izmaksas

Jumta plakņu izmērs 85m2, kores garums 12.5m, karnīzes kopējais garums 22.5m, vējmalu kopējais garums 20m, horizontālās notekas 20m, sniega barjeras 10m.

  • Valcprofila segums
    • Tāmē paredzēti 5413 EUR (no kuriem 1700 EUR darbs)
    • Iztērēts: 1384 EUR
    • Ietaupījums: 4029 EUR
  • Kores
    • Tāmē paredzēti 459 EUR (no kuriem 160 EUR darbs)
    • Iztērēts: 129 EUR
    • Ietaupījums: 330 EUR
  • Vējmalas
    • Tāmē paredzēti 421 EUR (no kuriem 223 EUR darbs)
    • Iztērēts: 48 EUR
    • Ietaupījums: 373 EUR
  • Karnīzes
    • Tāmē paredzēti 295 EUR (no kuriem 160 EUR darbs)
    • Iztērēts: 85 EUR
    • Ietaupījums: 209 EUR
  • Notekas
    • Tāmē paredzēti 827 EUR (no kuriem 335 EUR darbs)
    • Iztērēts: 190 EUR
    • Ietaupījums: 637 EUR
  • Sniega barjeras
    • Tāmē paredzēti 369 EUR (no kuriem 177 EUR darbs)
    • Iztērēts: 274 EUR
    • Ietaupījums: 94 EUR

Darot pašiem, kopējais ietaupījums ir iespaidīgi 5674 EUR!

Ar šādu ietaupījumu gan rodas jautājums, kā tas var būt tik apjomīgs. Taisnības labad jāpiemin, ka tāmē bija ielikts Ruukki 0.6mm jumts, kas ir top-of-the-top. Mēs tomēr gājām lētāko ceļu.

Laiks rādīs, vai lēmums nebija kļūda, taču šis noteikti apstiprina to, ka darot pašiem izdodas būtiski ietaupīt, un šī noteikti bija aizraujoša un interesanta pieredze.

Jumta latojums

Jumta latojums un difūzijas membrāna ir pēdējais solis, lai beidzot varētu ķerties pie jumta seguma klāšanas. Jumta latojums ir ārkārtīgi svarīgs, lai veidotu dabisku jumta ventilāciju un mitruma novadīšanu.

Projektā mums paredzēti aukstie bēniņi, kas, droši vien, atvieglo konstrukcijas sarežģītību, jo siltinājums būs likts “uz griestiem”. Taču sarežģītību rada fakts, ka mums jumts būs bez pārkares, tāpēc svarīgi ir nenokļūdīties ar izmēriem, lai ēkas dēļu fasāde savienotos ar jumtu bez pārsteigumiem.

Kā redzams zemāk šķērsgriezumā, difūzijas membrāna, caur kuru mitrums tvaiku veidā iziet tai cauri un tad kondensējoties notek uz ūdens noteku.

Jumta šķērsgriezums.

Rīki

Ir pāris rīki, kuri mums ļoti noderēja:

  1. Taktiskā josta ar somām. Uz jumta strādājot negribās visu laiku lēkāt augšā un lejā, lai kaut ko paņemtu. Mums ārkārtīgi noderīga bija taktiskā josta un dažādas somiņas un instrumentu turētāji, kas universāli tai var piestiprināties. To visu var iegādāties dažādās konfigurācijās AliExpress un šis ir bijis viens no labākajiem un noderīgākajiem pirkumiem, kas noderēs vēl daudzas reizes būvniecībā.
  2. Karabīne un striķis. Lai arī par laimi šis mums nebija jānotestē, ir svarīgi padomāt par drošību, strādājot uz jumta. Visi ir “profi” uz jumtiem, līdz pirmajam kritienam. Mūsu paziņa, kas strādā par fizioterapeiti traumās, pastāstīja kādi jumiķi viņai tiek atvesti (dažos gadījumos arī pa taisno uz morgu), ka šis lika aizdomāties.
  3. Labs āmurs vai naglu pistole. Mēs gājām manuālo ceļu, tāpēc, ņemot vērā, cik daudz naglu būs jāiedzen, nopirkām labu un ērtu āmuru no “dārgā gala”. Cerības attaisnoja.
  4. Striķis trepēm. Ja izmantosiet pieslienamās trepes, iesakām tās piesiet pie kopnes vai pirmās latojuma rindas, it sevišķi, ja darbojaties vieni paši. Kādā vējainā dienā, kad sāka jau satumst un kļuva vēss, trepes vējš nopūta un tad nācās kādu laiku sēdēt uz jumta un gaidīt, kad ieradīsies palīdzība. Labi, ka bija kabatā telefons, ar ko piezvanīt sievai 🙂

Jumta plēve

Šajā tēmā ir viegli apjukt. Ir daudz dažādu plēvju tipu un arī katram plēves tipam ir vēl dažāda specifikācija. Mums saskaņā ar projektu ir paredzēta difūzijas membrāna, kas ir plēve ar mikroporām, caur kurām ūdens tvaiks izgaro cauri, un tad atdziestot kā ūdens pilieni (kondensāts) vairs netiek cauri atpakaļ plēvei, notekot pa plēvi lejā, kur tie ietek lietus ūdeņu teknē.

Difūzijas membrānām ir dažāda specifikācija, tāpēc arī šeit ilgi lauzījām galvu, jo plēves specifikācija projektā nav norādīta. Faktori ir dažādi – svars uz kvadrātmetru (plēves izturība), slāņu skaits, poru izmēri. Arī cenu amplitūda ir ārkārtīgi plaša. Jāatzīst, ka lai kā mēģinājām iedziļināties tēmā, tā arī nespējām līdz galam saprast visas nianses.

Nolēmām izmantot DuPont Tyvek Solid ELTETE membrānu (75m2 rullī), ko daudzi izmanto klājumos.

Plēve ir jāklāj sākot no apakšas, veidojot pārkares (svarīgi lejā arī atstāt lieku malu, ko varēs ievietot teknē) un to skavo pie kopnēm. Plēves jāklāj ar uzrakstiem uz augšu (lai tie ir redzami) un jāveido katrai plēvei pārkares (uz plēves ir atzīmes, kur jāveido pārkares), lai pilieni no augšas notecētu līdz lejai. Īpaši svarīgi ir atstāt plēvei starp kopnēm “vēderus” (plēvi nedrīkst nostiept), lai veidojas dabiskas notekas renes. Ir ļoti daudz materiālu gan Youtube, gan arī jumta segumu klājumu mājaslapās, kur ļoti labi ir aprakstīts klāšanas process.

Plēves uzklāšanu veicām pa vienai rindai – uzklāj plēvi, izveido garenlatojumu, izveido šķērslatojumu un tad, pārvietojoties pa šķērslatojumu var klāt nākamo plēves rindu.

Izveidojām arī tādu kā T veida koka rīku – ruļļa turētāju, lai plēves rulli var uzvērt uz tā un atbalstīt pret kopnēm, lai rulli pakāpeniski ripinot uz jumta, tas neizkrīt starp kopnēm lejā.

Skice ar “T” veida rīku, kas palīdzēja rulli noturēt vietā, kamēr plēvi ritina ārā un pakāpeniski skavo pie kopnēm.

Pirmo plēves rindu klājām ārkārtīgi vējainā dienā, kas nav pats jautrākais process. Bija laba cīņa ar stihiju, taču to izdevās paveikt, un pārējās rindas jau klājām normālās dienās, kad to paveikt ir ļoti viegli.

Pirmās rindas difūzijas membrānas uzklāšana.

Plēves galus, kas karājas malās ieteicams pieskavot pie sienām, jo, laikam ejot, vējš tos pluinīs un var stipri pabojāt.

Klājot nākamo rindu ar plēvi, ir svarīgi izmantot arī divpusējo līmlentu (paredzētu tvaika barjerām), lai salīmētu abu plēvju rindu pārkares savā starpā.

Garenlatojums

Garenlatojums nodrošina atstarpi starp plēvi un škērslatojumu/jumta klāju, lai veidojas ventilējama sprauga un tas tiek klāts gareniski uz kopnēm. Lai gan jāvadās pēc projekta, jo mēdz būt atšķirības, mēs izmantojam zāģmateriāla (50x50x6000mm) impregnētas brusas.

Brusas pie kopnēm naglojām ar 4x120mm cinkotām naglām (svarīgi ir tieši cinkotas, lai mitrumā nerūsē) un izmantojām āmuru. Apsvērām arī naglu pistoli, bet, parēķinot izmaksas, sapratām, ka apjoms nav tik milzīgs, lai tērētu uz to naudu, kā arī iegādātos kompresorus, gaisa caurules utt. Iespējams, mājai, kur apjoms būs daudz lielāks, apsvērsim naglu pistoles iegādi.

Būtiska prasība ir arī butila (elastīgs, sintētisks bitumens) lenta, ko līmē uz brusas. Tā veido blīvējumu starp brusu un kopni/plēvi, lai dzenot naglas, izveidojas blīvējums ap naglu.

Un te nu ilgi nācās pa veikaliem meklēt šo vienradzi. Lentas 50mm platumā nekur nevarējām atrast uzreiz pieejamas. Bija pieejamas tikai 20mm platumā (Būvniecība ABC). Šo lentu laicīgi būtu ieteicams pasūtīt no internetveikaliem vajadzīgajā platumā.

Daudzi mēdz improvizēt ar dažādiem blīvējumiem, piemēram, izmantojot skaņas izolācijas lentu, ko parasti līmē starp betonu un metāla reģipša profiliem, bet pakonsultējoties ar speciālistiem, tie tomēr rekomendēja izmantot butila lentas un neeksperimentēt ar neatbilstošiem materiāliem.

Tā nu nācās ņemt 20mm platuma lentu ar cerību, ka dzenot naglas, tās (vismaz vairumu) izdosies izdzīt cauri šai lentai.

Brusas (garenlatas) sazāģējām aptuveni 120cm posmos, uz tām uzlīmējām butila lentu un sākām naglot pie kopnēm tā, lai paliek vēl vieta nākamās plēves rindas pārkarei (skatīt bildi zemāk).

Pirmās rindas brusām galus zāģējām 37 grādu leņķī, ņemot vērā jumta slīpumu, lai vertikālā plakne ir pilnīgi taisna. Šeit gan jāpiebilst, ka viss ir atkarīgs no jumta konfigurācijas. Mūsu gadījumā jumtam nebūs pārkares, kā tas ir klasiskajiem jumtiem, tāpēc ir ļoti kārtīgi jāizrēķina, kur un kā ir jāstiprina šīs brusas, lai beigās fasāde savienotos ar jumtu precīzi. Te nu īpaši uzmanība jāpievērš projektā esošajiem jumtu šķērsgriezumiem.

Pirmās rindas garenlatojuma uzstādīšana

Šķērslatojums

Šķērslatojums nodrošina dēļu klājumu, kas, gan satur kopā visas kopnes, gan arī pie tā stiprināsies jumta segums. Škērlatojumā būtu būtiski (kā jau ar lielāko daļu aspektu) jāvadās pēc projekta, jo katram jumta seguma tipam klājums var atšķirties. Piemēram, valcprofilam nepieciešams biežāks dēļu klājums nekā rievotajam metāla jumtam (lai caur gludo valcprofilu neredzētu “ribas”).

Tā kā jumts mums paredzēts no metāla valcprofila, tad mums bija jāizmanto 25x100mm dēļi (pasūtījām impregnētu zāģmateriālu) ar soli 200mm (starp dēļu centriem), kas nozīmē, ka ir jānaglo viens dēlis, tad viens dēļa platums jāizlaiž, tad atkal dēlis u.t.t.. Te gan jāpiebilst, ka mums atstatums starp kopnēm ir 900mm. Ja kopnēm atstatums būtu 1200mm, tad būtu jāizmanto 32x100mm dēļi.

Jumta latojuma šķērsgriezums. Bilde aizgūta no Ruukki mājaslapas.

Ruukki ir fantastiska dokumentācija, kur papildus jumta klājumam ļoti labi ir izskaidrots gan par jumta plēves, gan arī par latojuma izveidi un prasībām.

Latojumu jāsāk no apakšējās malas, lai uz pienaglotajiem dēļiem var kāpt virsū un pārvietoties pa jumta plakni. Pašsaprotami, pirmo rindu vajadzētu uzlikt ideāli taisnu (horizontālu), jo no tās būs atkarīgs, cik viegli būs likt jumta klāju. Izmantojām cinkotas 3.5×90 naglas, lai šķērslatas pienaglotu pie garenlatām. Talkā nāca arī sazāģēti škērslatas dēļa klucīši, kas kalpoja kā distanceri nākamajai dēļa rindai.

Dēļu galus ēkas galos laidām ar pārkari, lai pēc tam, kad viss šķērslatojums būtu uzklāts, tad izmērot jumta plaknes diagonāles, visus dēļus varētu ar garenzāģi un sliedi nozāģēt perfekti taisnā līnijā.

Mums bija nelielas aizķeršanās ar vairākām dēļu salaiduma vietām. Tā kā dēļi nav ēvelēti, tad to biezums mēdz variēt 1-2mm robežās (nezinām vai tas ir normāli, vai arī “nepaveicās” ar piegādātāju). Attiecīgi veidojās dēļu savienojumu vietas, kur bija augstuma atšķirība. Izmantojot leņķa slīpmašīnu (fleksi) ar slīpējamajām ripām, mēģinājām samazināt šo augstuma starpību. Darījām to tādēļ, ka valcprofils ir plāns un gluds metāls, tāpēc teorētiski šādas nepilnības varētu būt labi redzamas, ja neizlabotas. Vissmukāk, protams, būtu izmantot elektrisko ēveli, lai panāktu vienādu dēļu biezumu salaiduma vietās, bet tad tas būtu jādara, kamēr dēļi vēl nav pienagloti.

Pašā augšā pie jumta kores ir svarīgi dēļus nelaist līdz pat pašai korei, bet atstāt dēļa platumu līdz korei, lai būtu ventilācijas kanāli jumtam (skatīt Ruukki šķērsgriezuma bildi augstāk).

Pirmā plēves un latojuma rinda pabeigta
Otrā plēves rinda pabeigta un turpinās latojuma klāšana
Vienas jumta plaknes latojums pabeigts
Lieliskie darba apstākļi

Latojuma galu apzāģēšana

Teorētiski šeit nav nekas sarežģīts. Jāizmēra jumta plaknes ģeometrija un diagonāles, jāsaprot, kāds būs taisns leņķis, un noliekot sliedi/līmeņrādi/taisnu dēļi, ar ripzāģi gar to nozāģējam latojuma galus vajadzīgajā izmērā.

Praktiski ar šo mums bija lielas problēmas divu iemeslu dēļ – 1) liekot kopnes, tās mēs nenostiprinājām perfektā 90 grādu leņķī, tāpēc tās nevarējām izmantot kā atskaites punktu, no kura izmērot zinātu, cik daudz jāzāģē nost latojuma gali; 2) mums jumts būs bez pārkares (jumta malas savienosies ar fasādes dēļiem), tāpēc šis ārkārtīgi sarežģī aprēķinus, mēģinot izrēķināt, kur fasādes dēļu klājs savienosies ar jumtu, kā arī pa vidu cīnoties ar diagonālēm, kas nekādi negribēja mums izveidot perfektos leņķus.

Ilgi sēdējām uz jumta un domājām, kā situāciju vērst par labu. Lai atvieglotu mērījumus, izveidojām milzīgu 2x4m stūreni no latu dēļiem, kas ļāva nedaudz labāk “simulēt”, kādai būtu jābūt zāģējuma līnijai latu dēļu galiem.

Beigās latojuma dēļus nozāģējām ar nelielu rezervi, lai nepilnības varētu novērst ar fasādes dēļiem, izveidojot pēc nepieciešamības biezāku apakšlatojumu dēļu fasādei.

Izmaksas

Izmaksas uz 85m2 jumta izmēru mums bija sekojošas:

  • Difūzijas membrāna
    • Tāmē paredzēts 657 EUR (no kuriem 339 EUR darbs)
    • Iztērējām 264 EUR
    • Ietaupījām pret tāmi 393 EUR
  • Garenlatojums
    • Tāmē paredzēts 671 EUR (no kuriem 407 EUR darbs)
    • Iztērējām 225 EUR (no kuriem 70 eur butila lentas)
    • Ietaupījām 446 EUR
  • Škērslatojums
    • Tāmē paredzēts 1679 EUR (no kuriem 815 EUR darbs)
    • Iztērējām 482 EUR
    • Ietaupījām 1196 EUR

Darot pašiem, sanāca ietaupīt 2036 EUR pret tāmi.

Kopnes

Kad mūrlatas ir uzliktas, pie tām var stiprināt kopnes vai spāres. Šobrīd ir divas plaši izplatītas metodes:

  • Spāres – jumta nesošo konstrukciju veidošana pašiem, izmantojot kokmateriālus.
  • Kopnes – gatavi koka trijstūrveida konstrukciju profili, kas tiek atvesti jau gatavā veidā, tāpēc tos atliek uzcelt uz jumta un nostiprināt pie mūrlatām.

Par ieguvumiem un trūkumiem daudz nevarēsim pastāstīt, jo tas, iespējams, atšķiras no vajadzībām (bēniņu tips, nestspēja), kā arī to, vai ceļat paši, vai to dara brigāde. Arī cenu atšķirībās neesam detalizēti veikuši aprēķinus, tāpēc mūsu lēmumā izmantot kopnes balstījāmies uz šādiem mūsu subjektīvajiem pieņēmumiem:

  1. Uzstādīšanas ātrums – kā vēlāk apstiprinājās, tas ir paveicams neticami ātri.
  2. Drošība – mums nav pieredze ar spāru veidošanu, tāpēc šķita, ka gatavas kopnes samazinātu riskus, kas rastos kaut kādu mūsu kļūdu rezultātā, veidojot spāres.
  3. Izmaksas – sākotnēji veiktā cenu aptauja parādīja, ka kopņu izmaksas ir salīdzinoši saprātīgas. Uz spāru kokmateriāliem tāpat aizietu būtiski līdzekļi, tāpēc ietaupīt, iespējams, sanāktu tikai dažus simtus. Ņemot vērā uzstādīšanas ātrumu, tas ir tā vērts.

Jāmin arī, ka mums garāžai būs aukstie bēniņi, kuros neko neglabāsim. Ja vēlētos glabāt bēniņos mantas, tad izmaksas, droši vien, būtiski pieaugtu, jo esošie kopņu kokmateriālu biezumi ir paredzēti tikai jumta slodzei.

Pieļaujam, ka ja māju būvē brigāde, tad tas, ko pārmaksājat par kopnēm (salīdzinot ar spārēm), tas būtu jāsamaksā brigādei par darbu, veidojot spāres.

Kopņu pasūtīšana

Cenu aptauja

Veicām cenu salīdzinājumu divos uzņēmumos – Tenter un Freimans. Nosūtot ēkas projektu pēc neilga laika saņēmām kopņu plānu, skices, 3d vizualizāciju un izmaksu tāmi.

Freimans atbildēja ļoti ātri. Sazvanījās ar mums, aprunājās un 3 dienu laikā atsūtīja visu informāciju. Noteikti jāuzteic ir izcilā komunikācija no Freimans puses. Visās fāzēs sākot no pieteikuma līdz pat kopņu uzlikšanai viņi uzturēja ļoti cilvēcīgu un patīkamu komunikāciju. Lai arī mūsu pasūtījums bija salīdzinoši mazs, visu laiku bija neviltota sajūta, ka viņiem ir lielas rūpes par mums . Šis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas mums liks izvēlēties tieši viņus arī mūsu mājas kopņu pasūtījumā.

Tenter diezgan ilgi klusēja un neatbildēja. Nolēmām, ka ja jau nevēlas klientus, tad neko. Vienojāmies par sadarbību ar Freimans, un tad Tenter sazinājās ar mums. Kļūdas rezultātā viņu piedāvājums bija “iestrēdzis” izejošajos e-pastos.

Lai gan cenu ziņā Tenter piedāvājums bija nedaudz lētāks, viņu piedāvājumā bija mazāk kopņu ar lielāku soli starp kopnēm (120cm). Tas nozīmē, ka būtu lielākas izmaksas uz latojumu, kas būtu jāuzstāda biezāks, nekā variantā, kur kopņu atstatums ir 90cm.

Kopņu projekts

Kopņu plāns paredzēja, ka būs 12 kopnes ar savstarpējo atstatumu 90cm, turklāt gala kopnes ir ar nedaudz citādāku konfigurāciju (vertikālajām stutēm).

kopņu plāns
Kopņu plāns – novietojums
kopnes
Kopņu profils
kopnes
Gala kopņu profils
kopņu 3d plāns
Kopņu 3d modelis

Kopņu projektā ir arī minēta tehniskā specifikācija par izturībām pret sniegu, vēju un citiem rādītājiem. Tas, kas pārsteidza, ka kopņu svars specifikācijā norādīts tikai 48kg, līdz ar to tas ir pietiekami viegls svars, lai nebūtu vajadzība pēc celtņa. To arī mums telefonsarunā apstiprināja Freimans pārstāvis, kad uzdevām šādu jautājumu – teica, ka nav vajadzības pēc celtņa uz šādu apjomu. To visu var izdarīt ar rokām.

Kopnes standartā nāk neimpregnētas. Bija iespēja izvelēties impregnētas par papildus samaksu (aptuveni 10% dārgāk), taču tā kā virsū tiks likta difūzijas membrāna un latojums būs impregnēts, tad nolēmām, ka nav vajadzības. Cerams, ka neesam pieņēmuši nepareizu lēmumu.

Papildus kopnēm, lūdzām arī pievienot piedāvājumam pastiprinātus stūra leņķus un enkurnaglas, ar ko stiprināt kopnes pie mūrlatas.

Piegāde

Plānotā piegāde no samaksas brīža bija 2 nedēļas. Plānotie termiņi arī tika ievēroti un bija regulāra un proaktīva komunikācija ražošanas laikā.

Kādā dienā ieradās smagā mašīna (vilcējs) ar garu piekabi un manipulatoru. Bijām iepriekš sagatavojuši vietu, kur kopnes novietot – uz zemes saliktas paletes, kas bija vēl palikušas no bloku mūrēšanas. Tā kā kopnes tiek atvestas stāvot vertikāli, tieši tā arī tās ieteicams novietot.

Šoferis no Freimans bija ļoti atsaucīgs, komunikabls un izpalīdzīgs. Kopā ar viņu pa abiem kopnes ar manipulatoru novietojām uz paletēm un tām blakus novietot stalažas, pie kurām kopnes ar stropēm piesējām, lai vējā nenogāžas. Cik mums teica, horizontāli tās novietot nebūtu ieteicams.

Kopnes tiek atvestas neietītas plēvēs, tāpēc, ja tās ir ilgāku laiku jāglabā zem klajas debess, būtu ieteicams tās apsegt, it sevišķi, ja kopnes nav impregnētas.

kopnes
Kopņu novietošana

Kopņu uzstādīšana

Pirms kopņu uzstādīšanas veicām atzīmes uz mūrlatas, kurās vietās kopnes būs jāliek. Tādā veidā arī varējām izmērīt ne tikai attālumus un pozīcijas kopnēm, bet arī diognāles, kas ir īpaši svarīgi. Šis posms ļoti atviegloja kopņu uzstādīšanu, jo tās atlika uzcelt uz ēkas un novietot jau iepriekš atzīmētās vietās.

Vienas kopnes svars ir 48kg, kas ir salīdzinoši mazs svars, tāpēc var iztikt bez ceļamkrāna. Mums rekomendēja kopnes celt augšā ar stropēm, bet tās āķēt nevis aiz virsotnes, bet apakšējās brusas.

Novietojām vairākas 50x50mm sešmetrīgas brusas un uz tām uzskrūvējām mazus dēlīšus. Tālāk jau uzlikām kopni uz šīm brusām, lai tā turās virs dēlīšiem, piesējām stropes un no augšās katrs savā pusē vilkām augšā. Kad kopne uzcelta augšā, tad katrs kantējot savu pusi pakāpeniski aizvirzījām kopni līdz savai vietai.

kopņu uzcelšana
Kopņu uzcelšana

Augšā kopni nostiprinājām pie mūrlatas ar pastiprinātajiem leņķiem un enkurnaglām. Šādā veidā kopnes turējās vertikāli pašas no sevis, taču uz tām nevajadzētu atbalstīties, citādi tās kā domino varētu visas sagāzties. Mēs nolēmām salikt visas kopnes un tikai tad tās visas savienot kopā, lai tās savstarpēji nekustētos. Prātīgāk, droši vien, būtu katru kopni atsaitēt pie iepriekšējās, lai mazinātu riskus, ka tās sagāžas.

kopnes
Kopnes
kopnes
Kopnes

Īpaši jāizceļ ātrums, kādā uzlikām kopnes. Par to pat paši bijām pārsteigti. Mums divatā izdevās visas kopnes uzlikt 3 stundu laikā, kas, mūsuprāt, ir ļoti iespaidīgs rādītājs. Un ne jau izceļot mūsu spējas, bet to, ka kopnes tiešām ir viegli uzstādīt arī bez īpašām priekšzināšanām (Freimans mūs pakonsultēja).

Kopņu stabilizēšana

Tad, kad kopnes bija novietotas un piestiprinātas mūrlatai, bijai nepieciešams izveidot atsaites, lai tās nostabilizētu un savienotu visas kopā. Tā kā pēc tam būs veidots latojums, kas tās visas kārtīgi nostiprinās, tad šīs atsaites ir pagaidu variants, lai kopnes nekustētos.

Diemžēl nesanāca labi iemūžināt bildēs šīs atsaites, taču process bija sekojošs:

  1. Novietojām latām paredzētus dēļus (25x100x6000mm) horizontāli virs apakšējām kopņu brusām un pieskrūvējām pie katras kopnes. Tādejādi izveidojot “dēļu grīdu” pāris dēļu platumā, pa kuru varētu pārvietoties un arī saturētu apakšējās kopņu daļas kopā.
  2. Izveidojām hipotenūzu no 50×50 brusas, savienojot gala kopni ar 3. kopnes apakšējo brusu, tādejādi ar līmeņrādi panākot gala kopnei taisnu un nekustīgu leņķi.
  3. Pārvietojoties pa izveidoto dēļu laipu, ar latas dēli sākām savienot visas kopnes sākot ar gala kopni, kura ir nekustīga (atsaitēta solī #2). Katru nākamo kopni, pirms skrūvējām ar latu, iztaisnojām ar līmeņrādi.

Spāru svētki

Jebkurā būvniecībā spāru svētki ir ilgi gaidīts brīdis, kad ēka ir jau ieņēmusi savas aprises un smagākie darbi ir aiz muguras. Tradīcijās minēts, ka vainagu pin būvnieki un novieto to mājas augstākajā punktā, savukārt mājas saimnieki klāj galdu un aicina būvniekus pie galda, nosvinot sasniegumus. Pēc 10 dienām vainagu noņem un glabā bēniņos.

Tā kā paši būvējām, tad piegājam šim ar nelielu improvizāciju. Paši pinām vainagu un paši klājām sev galdu 🙂

spāru svētki
Spāru svētku vainags uzlikts! Attēlā var redzēt arī kopņu atsaites no latojuma dēļiem.

Izmaksas

Tā kā saņēmām individuālus piedāvājumus, tad neesam saskaņojuši izmaksu publicēšanu ar Freimans.

Varam tik pateikt, ka kopnes un piegāde izmaksāja nedaudz virs 2000 EUR. Jāatzīmē, ka mūsu kosmiskajā tāmē par darbu kopņu uzstādīšanā bija paredzēti 1050 EUR, tāpēc ietaupījums patīkams.

© 2024 Mūsu māja

Theme by Anders NorenUp ↑