Mūsu māja

Mūsu ceļš uz savu māju

Category: Inženierkomunikācijas

Inženierkomunikāciju ievilkšana

01.07.2023 / / 0 Comments

Jau pašā raksta sākumā jāpiebilst, ka nepretendējam uz pilnīgi pareiziem risinājumiem, atsaucēm uz standartiem un citām prasībām. Tāpēc atspoguļojam informāciju tā, kā to esam uztvēruši mēs paši un darām tā, kā mums šķiet pareizi. Ja jums ir precīzāka informācija, kas palīdzētu citiem, padalieties komentāros.

Viena vērtīga saite ar uzskatāmu informāciju par inženierkomunikācijām, kas mums palīdzēja, ir buildart raksts.

Elektrība

Elektrība mums ir paredzēta ienākoša no mājas, kā arī izejoša no garāžas uz sūkņa aku.

Ienākošā elektrība un datu vadi mums vēl nav gatavi, jo elektrība nav pat vēl atvilkta no sadales skapja uz māju. Tāpēc ierakām zemē tukšu gofru, kam ārpusē atstājām rezerves galu, ko paraksim vaļā, kad būsim gatavi ielaist vadus iekšā garāža. Gofrā ir buksieris – stieple, kas atvieglos vadu ievilkšanu. Gofrai līkumus veidojām salīdzinoši lielus, lai pēc tam gofrā vadus būtu vieglāk iedabūt. Izmantojām 50mm diametra sarkano gofru ar 450N triecienizsturību.

Pēc projekta (un standarta prasībām), zem ceļa braucamās daļas vadi ir jāliek gofrās ar 750N triecienizturību. Tā kā starp māju un garāžu būs brauktuve, tad teorētiski tur būtu jāizmanto šāda gofra. Problēma gan, ka šīs gofras nav nopērkamas metros (kā tas ir ar 450N sarkano gofru), bet ir nopērkamas pa 6 metru posmiem. Turklāt šo 750N gofru nedrīkst locīt (piemēram, mēģināt iestūķēt busiņā), tad nu jau jārēķinās, ka būs izaicinājums to atgādāt uz īpašumu. Bet tā jau būs problēma citai dienai 🙂

Izejošā elektrība un datu vadi no garāžas uz sūkņa aku mums ir ar CYKY 3×2.5mm elektrības vadu, kā arī diviem CAT5e FTP datu/tīkla vadiem, kas ievērti 50mm sarkanajā gofrā.

Tīkla vadi nav ārkārtīgi dārgi, tāpēc nolēmām, ka labāk tos ielaidīsim iekšā jau tagad, ja nu nākotnē vēlamies akā ierīkot kaut kāda veida automātiku vai monitoringu ar sensoriem. Otrs tīkla vads ir ar domu, ja no akas vēlēsimies nākotnē palaist ūdeni/elektrību uz kādu tālāku dārza stūri. Tad šis otrs vads ļautu ierīkot automātiku/monitoringu arī attālākā dārza stūrī.

Jāpiebilst, ka tīkla vadiem izmantojām FTP vadus (biežāk tiek izmantoti UTP). FTP vadiem ir ekranējums, kas samazina elektrības kabeļu radīto interferenci uz datu kabeļiem. Tā kā elektrības vads un tīkla vadi mums iet pa vienu un to pašu gofru, tad FTP Cat5e izmantošana nenāks par sliktu.

Tranšeja no pamatiem līdz sūkņa akai bija kādi 3-4 metri, tāpēc to izrakām ar lāpstām. Bet nu ir skaidrs, ka pie pārējām kabeļu rakšanām noteikti nomāsim mini ekskavatoru, jo priekšā ir darbiņš – aizvilkt aptuveni 120 metru elektrības vadu no sadales skapja uz māju.

Tranšejā ierakām arī signāllentu. Saskaņā ar noteikumiem, ja nemaldāmies, tad 20 cm virs elektrības kabeļa tiek tranšejā guldīta signāllenta, kas ir pa lielam plēves lenta ar uzrakstu “Bīstami, elektrība” vai tamlīdzīgi uzraksti. Doma pavisam vienkārša – ja nākotnē kāds ekskavatorists vai racējs ar lāpstu rokot pamana šādu lentu, tad zina, ka, turpinot rakt, var ieraudzīt saules zaķīšus.

tukša gofra
Tukša gofra, ko vēlāk atraksim, lai pa to ielaistu elektrības vadu garāžā no mājas.
elektrības gofras
Gofras ar elektrības un datu vadiem.

Kanalizācija

Garāžā kanalizācija būs tikai izlietnei, tāpēc:

  • Pietiek ar 50mm diametra cauruli
  • Izlietne plānota pie tās sienas, kurā kanalizācijas caurule izies ārpusē, tāpēc nav jāveido garas caurules horizontāli ēkas iekšpusē, ievērojot kritumu 1-1.5cm uz 1 metru (kritums ir jāievēro, bet tas jau būs jāveido caurulei ārpus pamatiem)

Vienīgā nianse, kas bija jāievēro ir fakts, ka kanalizācijā nedrīkst izmantot 90 grādu līkumus. Lai panāktu 90 grādu leņķi ir jāizmanto vairāki savienotāji ar 30 vai 45 grādu leņķi. Tā kā mums kanalizācijas caurule plānota uzreiz virs pamatu cauruma, tad izmantojot, piemēram, divus 45 grādu savienojumus, caurule būtu nedaudz atvirzīta no sienas. Lai panāktu, ka caurule var atrasties tuvu sienai, izmantojām vairākus 45 grādu leņķus lai uztaisītu vairākus līkumus.

kanalizācijas caurule
Kanalizācijas caurule

Tagad gan skatoties bildēs šķiet, ka tomēr būtu arī sanācis izmantot tikai divus 45 grādu līkumus, jo izurbtais caurums ir krietni lielāks, kas ļautu leņķim sākties jau pamatu caurumā. Tas jau ir izdarīts, tā ka vairs neko.

Abos galos caurules aiztaisījām ar korķiem, jo cauruli, kas iet ārā otrā pusē pamatiem, ir plānots aizbērt ar smiltīm. Kanalizācijas sistēmu ierīkosim, kad celsim māju. Tad arī atraksim un pievienosim šo cauruli kopējai sistēmai.

kanalizācijas caurule
Kanalizācijas caurule ārpus pamatiem

Par vertikālo caurules augstumu (cik augstu to atstāt) vajadzētu pārbaudīt projektā grīdas augstumu. Mums projektā grīda ir 13 cm virs pamatu horizontālās virsmas, tāpēc arī caurule jātaisa to ņemot vērā, lai nesanāk, ka caurule ir zem grīdas līmeņa, vai tieši pretēji – ļoti garš posms virs grīdas. Jāpiebilst, ka bilde uzņemta, kad caurule vēl netika noīsināta vajadzīgajā garumā.

Pamatu caurumu aizpildījām ar parastajām montāžas putām.

Ūdens

Tā vien šķiet, ka “zinātne strīdās” par to, cik dziļi ziemā zeme sasalst. Dažādās vietās šīs dziļums figurē no 60-100cm, kas ir dziļums, kurā ūdens caurulē nesasaltu. Nolēmām lieki neriskēt, tāpēc laidām ūdens cauruli aptuveni 90-100cm dziļumā.

Ūdens caurulei izmantojām D32x2.4mm PN10 cauruli. Galos arī uzskrūvējām korķus, lai darbu gaitā netiek iekšā gruži. Ārpus pamatiem to ierakām tranšejā līdz spices akai un pa siltinātā groda apakšu to ielaidām pie sūkņa.

Īsti neatradām informāciju par to, vai drīkst elektrības vadus (gofrā) laist pa vienu un to pašu tranšeju, kur ir ūdens caurule, tāpēc darījām šādi. Sliktākajā gadījumā nāksies par to domāt un labot vēlāk. Pamatu iekšpusē ūdens cauruli un vadu gofru palaidām pa pretējām sienas pusēm drošības labad.

tranšeja
Gofra un ūdens caurule tranšejā uz aku

Izmaksas

Izmaksas šim visam bija salīdzinoši mazas. Strāvas vads 30 eur, gofra 30 eur, tīkla vadi 28 eur, signāllenta 12.50 eur, ūdens caurule ar korķiem 27 eur, kanalizācijas caurules 10 eur.

Nu beidzot var ķerties klāt pamatu aizbēršanai.

Caurumu urbšana pamatos

17.04.2023 / / 0 Comments

Iepriekšējos rakstos bijām minējuši, ka pamatus lejot, būvnieki neierīkoja komunikāciju kanālus pamatos, caur kuriem varētu izlaist ūdensvadus, elektrības vadus un kanalizāciju. Būvnieki solīja to izdarīt vēlāk, taču nevēlējāmies paļauties uz šiem solījumiem, tāpēc izlēmām, ka darbus noorganizēsim paši. Beigās tas arī bija prātīgs lēmums, jo nauda, ko bijām ieturējuši un nesamaksājuši būvniekiem par neizdarītajiem darbiem, palika pāri, noorganizējot šos darbus paši.

Kur urbt?

Tagad, kad viss jau izdarīts, jāsaka, ka tomēr mums paveicās, ka būvnieki kanālus pamatos neierīkoja, jo kārtīgi visu pārdomājot, caurumus mums vajadzēja krietni vairāk nekā bijām vienojušies ar pamatu būvniekiem.

Pamatu būvniecības laikā kaut kā mums nebija skaidri nodefinēts, kur un kā ēkā ieies visas komunikācijas, tāpēc ar būvnieku vienojāmies par aptuvenām dažām vietām pamatos, kur jābūt lieliem kanāliem, caur kuriem visu varētu ievilkt, kas ir nepieciešams.

Taču tagad bija iespēja kārtīgi izplānot visas komunikācijas (ūdens, kanalizācija, elektrība), cik daudz, kurā ēkā tās ieietu/izietu, kā arī kāda diametra caurumi būtu nepieciešami. Tādejādi caurumu novietojumu varējām izplānot daudz loģiskāku.

Precīzi izplānotas pamatu caurumu vietas var ietaupīt gan uz materiāliem (nevajag vilkt caurules un vadus daudzus liekus metrus uz vienīgo caurumu ēkā), gan uz darbu (mazāk jārok tranšejas).

Par pamatu, protams, ņēmām ģenerālplānu, kurā ir norādītas visas galvenās komunikācijas, taču bija jāveic vairākas korekcijas, kad izlēmām, ka spice atradīsies citā vietā, nekā tika paredzēts sākotnēji plānā. Arhitekts arī norādīja, ka izmaiņas plānā vērēs pēc tam pielāgot atbilstoši situācijai dabā, galvenais kārtīgi izmērīt, kurās vietās jaunie kabeļi un komunikācijas atradīsies.

Sazīmējām aptuvenus urbumu plānus mājai un garāžai, lai tie palīdzētu noorientēties gan mums pašiem, gan arī pašiem urbējiem.

Te ir pāris lietas, ko ņēmām vērā:

  • Dziļums – varbūt ir kādi regulējumi, taču tos īsti nezinām. Arhitekts bija ielicis plānā kanalizācijas cauruli 70cm dziļumā zem zemes līmeņa (pie izejas no mājas). Ūdens caurules vajadzētu arī laist aptuveni tādā dziļumā (varbūt pat dziļāk), lai nebūtu risks ar sasalšanu. Elektrības vadiem it kā esam dzirdējuši, ka laiž 50cm dziļumā, taču mēs visus caurumus taisījām 70cm dziļumā, izņemot ūdens cauruļu caurumus, ko palaidām dziļāk drošības labad.
  • Diametrs – caurumus veidojām ar nelielu rezervi, piemēram, ja elektrības vadu gofra būs 50mm diametrā, tad caurumu plānojām uz 70mm. Kanalizācijas cauruļu caurumiem arī noteikti vajag paredzēt rezervi, jo caurulēm ir jābūt ar kritumu (1-2cm uz 1m).
  • Pielietojums – arī par šo īsti nezinām kā ir noteikumiem, vai, piemēram, pa vienu kanālu var laist gan ūdens cauruli gan elektrības cauruli? Ja kāds zina atbildi, var padot ziņu komentāros. Mēs nolēmām taisīt atsevišķus caurumus.

Papildus uz pamatiem ar spligti oranžas krāsas baloniņu atzīmējām precīzus punktus un blakus ciparu ar urbuma diametru, lai urbējiem būtu vieglāk.

pamatu urbšanas plāns
Urbumu plāns garāžai. Starp citu – iPad un iPencil ir ģeniāls izgudrojums, kas ļoti palīdz šādas lietas plānot un vizualizēt

Kurš urbs?

Te nu atkal vērsāmies pie top Google meklējumu rezultātiem. Sazinājāmies ar diviem pretendentiem, lai noskaidrotu cenu, un vienojāmies, ka sadarbosimies ar Izurbt.lv.

Priecē, ka šis uzņēmums ir publicējis cenas savā mājaslapā, kas būtiski atvieglo aprēķinus un izpratni par to, cik tas maksās. No mājaslapā redzamās cenu tabulas ir skaidrs, ka cenas atšķirība starp 80 vai 100mm nav ļoti būtiska, tāpēc te noteikti mūsu ieteikums būtu labāk izurbt nedaudz lielāku caurumu, ja nu izlemjat, ka pa to caurumu vēlēsieties ielaist nevis vienu bet divas vai trīs tādas gofras.

Gala cena gan atkarīga arī no lokācijas, taču mums kopējā summa sanāca 200 EUR par 8 caurumiem, ieskaitot transporta izmaksas.

Vēlamies arī paslavēt Artūru no Izurbt.lv. Lieliska, ātra un precīza komunikācija no sākuma līdz galam, punktualitāte, kā arī lieliska kvalitāte un ātrums paveiktajos darbos. Noteiki varam ieteikt un rekomendēt viņu.

Kā urbj?

Izvēlās ērtāko pamatu pusi, no kuras urbt. Galvenokārt, kur mazāk ūdens un kur ir mazāk jāatrok zeme

Tiek veikti mazāki urbumi, lai pie tiem var piestiprināt stiprinājuma sliedi. Pie tās tad jau stiprinās urbjmašīna ar kroņurbi atkarībā no vajadzīgā diametra.

Urbšana notiek salīdzinoši ātri. Dimanta urbji iet cauri vienalga kam – betonam vai kādai armatūrai. Kopējais laiks, kas uz šo aizgāja, bija kādas 4 stundas. Lielākais laiks aiziet uz sagatavošanos katram caurumam.

Urbšanai ir divas prasības:

  • Elektrība – pats par sevi saprotams
  • Ūdens – mēs pirms tam speciāli ierīkojām spici, jo zinājām, ka vajadzīgs ūdens šo darbu veikšanai, taču patiesībā tas vajadzīgais ūdens daudzums ir salīdzinoši niecīgs. Ja nav ūdens padeves, tad var iztikt arī ar vairākām 5l ūdens pudelēm (par šo gan vajag precizēt ar meistariem).
pamatu urbšana
pamatu urbšana
pamatu urbšana

Ūdens spice

24.03.2023 / / 0 Comments

Ūdens būvniecībā ir kritiska nepieciešamība, taču līdz šim mēs bez tā varējām iztikt. Pamatu būvniecībā ūdens nebija nepieciešams.

Taču nu pienāca brīdis, kad sapratām, ka bez ūdens vairs nekā. Lai arī bijām plānojuši to ierīkot krietni vēlākā posmā, sapratām, ka tas jādara jau šobrīd, jo viens no pirmajiem darbiem sarakstā ir komunikācijas kanālu urbšana monolītajos betona pamatos (ko pamatu būvnieki “aizmirsa” ierīkot lejot pamatus). Lai to paveiktu, ir nepieciešamas divas lietas – elektrība (ir) un ūdens (nav).

Tā nu nācās kā pašu pirmo 2023. gada darbu ieplānot ūdens ierīkošanu.

Spice vs Dziļurbums

Plānojot ūdens ierīkošanu visiem agri vai vēlu rodas dilemma – ierīkot spici vai dziļurbumu. Internetā ir atrodami gana daudz materiāli par plusiem un mīnusiem abos gadījumos, tāpēc daudz neizplūdīsim detaļās.

Galvenie punkti, kas ietekmēja mūsu izvēli:

  • Izmaksas – dziļurbumu ierīkošana, cik mums zināms, izmaksā ap 50eur/metrā. Un problēma ir tāda, ka neviens nezina, cik dziļi būs urbums. Tie var būt 60 metri un tie var būt arī 130 metri, kuros būs ūdens. Šī šķiet tāda liela laimes spēle, nezinot vai būs jāmaksā 3000 EUR vai 6500 EUR. Turklāt būvniecības sākumā ir morāli grūti samaksāt tādu naudu par ūdens ieguvi, kad nauda noderētu arī citām lietām. Īpaši ņemot vērā, ka spices ierīkošana parasti izmaksā 200-400 EUR (tikai spices urbums bez sūkņiem).
  • Dabas resursa nodoklis – Neesam pētījuši jaunāko informāciju (iespējams kaut kas ir mainījies likumos), taču dziļurbumi skaitās kā dabas resursu ieguve, par ko ir jāmaksā. Uz dziļurbuma tiek uzstādīts ūdens skaitītājs un ir jāmaksā par ūdens patēriņu (kaut kur figurē informācija, ka jāmaksā tikai par pārtēriņu virs 10m3 diennaktī, tā ka varbūt ikdienas vajadzībām pietiktu). Lai nu kā, dzīvojot “laukos” kaut kā plakstiņš raustās, domājot par to, ka jāmaksā par ūdeni. Arī dārza laistīšanai izmantot maksas ūdeni būtu “grezni”, tāpēc daudzi tāpat ierīkotu vai nu spici vai lietusūdeņu kolektorus.
  • Kvalitāte – te nu ir būtiskā atšķirība. Tīri praktiski, “avota ūdens” no 100 metru dziļuma noteikti būs veselīgāks un dzeramāks nekā tas, kas nāk no gruntsūdeņiem. Attiecīgi, ņemot vērā, ka apkārt ir dzīvojamās mājas un netālu arī pa vasaru tiek audzēta labība, tad pieļaujam, ka ūdeni no gruntsūdeņiem dzert nebūtu pārāk prātīgi, vismaz ilgtermiņā. Ūdeni dzeršanai varētu arī pirkt bunduļos.
  • Apkope – gan spicei, gan dziļurbumam būs nepieciešami ūdens mehāniskie filtri, lai ūdeni attīrītu no dzelzs un smilts daļiņām, mīkstinātu to u.t.t.. Pie tam, lai arī šķiet, ka no dziļurbuma vajadzētu tecēt kristāldzidram avota ūdenim, uz kuru nāktu visi meža zvēri padzerties, realitātē mēdz būt tieši pretēji – ūdens ir ar daudziem piejaukumiem, mēdz būt ar sēra smaku, tāpēc filtri būs vajadzīgi abos gadījumos.
  • Ūdens apjoms – dzīvojoties pa ģimenes vasarnīcu, mums vasarās allaž bija problēma ar mazu ūdens apjomu. Mūsu baseins pildījās lēni (jā, zinām, “1st world problems” 🙂 ), ūdens spiediens arī salīdzinoši mazs, un, intensīvi laistot dārzu, ūdens palika mazāk un mazāk, līdz pēc ilgāka laika gruntī ūdens atkal saplūda atpakaļ. Šis, protams, ir risks, ko neviens nevar paredzēt (varbūt vienīgi rīkstnieki, kam, piedodiet, līdz galam neticam), bet, sliktākajā gadījumā, var ierīkot vairākas spices zemes gabalā. Nav ideāls variants, bet tā ir opcija. Dziļurbumam šādu risku nav, tur ūdens būs visu laiku ražīgā apjomā.
  • “Viss slikti” variants – tad, kad izbesīs vadāt Venden bunduļus vai arī, kad pēc dušas sāks parādīsies izsitumi (joks), tad varēsim arī ieurbt dziļurbumu tajā pašā akā, kurā būs spice un izmantot tās pašas ūdens caurules, kas aizvilktas uz māju.

Kā jau noprotams no punktiem un uzstājīgo #teamSpice toni, vairāk velkam uz spices ierīkošanas pusi, ar domu, ka nākotnē, ja būs nepieciešams, ierīkosim dziļurbumu.

Ūdens ieguve kaimiņiem

Mēs arī aprunājāmies ar kaimiņiem par viņu ūdens ieguvi – vieniem ir dziļurbums, citiem spice. Katrā gadījumā savi plusi un mīnusi. Te varētu kādam šķist – ja kaimiņam ir dziļurbums, tad jau var izrēķināt, cik dziļi būs jāurbj. Nu jau vairs neatceramies to dziļumu, ko viņš minēja, bet nu tas bija tāds, lai divreiz padomātu vai vēlamies 5k+ veltīt ūdenim. Šis kaimiņš arī minēja, ka viņam dziļurbuma ūdens ir ar sēra smaku. Savukārt kaimiņš, kam ir spice, teicās, ka viss ir kārtībā, un nekādu problēmu neesot. Spices ūdeni bija reiz nesis uz analīzēm, un tur nekas traks neatklājās.

Mēs arī domājam vairākas reizes gadā uztaisīt kontrolmērījumus. Mazums uz mūsu spices ūdeni tomēr tie meža zvēri nāks padzerties. 🙂

Tehnika

Spices gadījumā parasti tiek izmantots virszemes sūknis (dziļurbumiem parasti iegremdējamie, kas ar trosi tiek ielaisti caurulē līdz apakšai).

Spices sūkņu gadījumā īpaši ir jādomā par ziemu, jo ūdenim sasalstot, pasākums var ātri izbeigties, ja par to nav padomāts.

Te būtu divi varianti:

  • Sūknis atrodas ēkā – sūkni uzstādīt kādā no apsildāmām ēkām un ūdens cauruli pa zemi ~0.70-1m dziļumā aizvelk līdz sūknim. Šajā scenārijā trūkums ir tāds, ka sūknis ir paskaļš, kad tas darbojas. Ieguvumi, savukārt, ir tādi, ka nav jāvelk elektrība uz spices urbuma vietu, un nav jāierīko grodi sūknim (skatīt nākošo punktu).
  • Sūknis atrodas ieraktos grodos – spice tiek ierīkota siltinātos grodos. Ieguvumi un trūkumi ir tieši pretēji iepriekšējam punktam. Jārēķinās, ka šajā gadījumā kaut kur jūsu zemes gabalā atradīsies akas vāks. Taču šajā scenārijā, ja nepieciešams, nākotnē varētu ieurbt dziļurbumu, pie kam gan elektrība, gan ūdens caurules jau būtu ierīkotas, neprasot lielas pārbūves.

Spices novietojums

Spices ierīkošanai mums būs otrais scenārijs, tāpēc jāparedz ir akas vāks kaut kur zemes gabalā. Pēc ģenplāna bija paredzēts, ka aka būs starp māju un garāžu (skatīt attēlu), tādejādi atrodoties vienādā attālumā no mājas un garāžas. Taču tādā variantā akas vāks atrastos tieši pa vidu lielam zālāja laukumam, ko nevēlējāmies. Nezinu gan, kāpēc to jau sākotnēji neiedomājāmies un neizmainījām, bet sazinoties ar arhitektu, vienojāmies, ka varam spici ierīkot aiz garāžas mazāk redzamā vietā un ģenplānu pielabot pie mājas nodošanas ekspluatācijā.

spices lokācija
Akas sākotnēji paredzētā vieta

Spices ierīkošana

Šeit neveicām ārkārtīgi lielu izpēti. Viens no pirmajiem google search rezultātiem norādīja uz spicumeistari.lv

Sākotnēji vispār zvanījām uzņēmumam, lai pārrunātu, kas ir tās lietas, kuras būtu nepieciešams mums izdarīt un iegādāties. Mēs jau bijām sākuši plānot, kur iegādāties siltinātus grodus (stiklšķiedras), vāku, kādi sūkņi jāpērk, kādas caurules u.t.t..

Uzņēmuma pārstāvji bija ārkārtīgi atsaucīgi, komunikabli un plaši pastāstīja gan par procesu, gan to, kas ir nepieciešams. Spices ierīkošanas izmaksas viņi minēja 200 EUR (cena, droši vien, atkarīga arī no attāluma), taču uzreiz piedāvāja variantu, ka pa 1050 EUR viņi var sarūpēt un izdarīt visu. Tajā cenā tad būtu iekļauts pilnīgi viss – siltināts stikļšķiedras grods ar siltinātu akas vāku (plastmasas), groda ierakšana, spices ieskalošana (jo tehniski tā nav urbšana), oļi, keramzīta bloks, caurules ar pārejām, vārsti, sūknis, plūsmas slēdzis un ārējais ūdens izvads (dārza šļūtenei), visa saslēgšana un uzstādīšana. Ņemot vērā individuālās izmaksas katrai pozīcijai un to, ka tas viss vēl būtu jābrauc, jāmeklē un jāpērk, nolēmām, ka šī būtu vissaprātīgākā versija.

Darbu brigāde, lai gan ieradās ar divu stundu kavēšanos (nepabrīdinot iepriekš), darbus paveica ārkārtīgi kvalitatīvi un ātri (3 stundās).

Ūdens spices aka
Ūdens spices aka
Dārza šļūtenes izvads

Mūs instruēja, ka, lai gan iekšā akā nekas nesasals ziemā, tomēr dārza šļūtenes izvads ir ārpusē, tāpēc ir atsevišķi vārsti, kas pirms ziemas jāatver, lai notecinātu ūdeni, un pasargātu ārējo vārstu no sasalšanas.

Sūknis un plūsmas slēdzis (tas, kas atrodas virs sūkņa) ir itāļu ražojums, un šis uzņēmums tos rekomendē kā labus un uzticamus, kas kalpo 10-15 gadus. Iedoti līdzi arī garantijas dokumenti.

Tad, kad varēsim pievilkt elektrību un ūdens caurules uz māju, tad jau paraksim šo aku vaļā no sāna un ielaidīsim pa apakšu caurules. Pagaidām elektrība sūknim tiek pievadīta ar pagarinātājiem (4x25m :)) un pieslēgta, kad tas ir nepieciešams. Pārējo laiku akas vāks ir aizslēdzams.

Ūdens spiediens un ražīgums esot ļoti labs (~40l/minūtē), kas esot ļoti labs apjoms privātmājai. Tas, vai ūdens būs ar tādu ražīgumu arī vasarā, to jau rādīs laiks. Katrā ziņā esam ļoti priecīgi un pateicīgi spicumeistari.lv par operatīvo un kvalitatīvo darbu.

Pagaidu elektrība būvniecības laikā

11.09.2022 / / 0 Comments

Iepriekš jau bijām minējuši, ka zemesgabalam pievilkām elektrību. Praktiski tas nozīmē, ka zemes īpašuma malā ir elektrības sadales skapis, kas ir Sadales Tīklu īpašums, taču tam nav rozešu, kurām pieslēgties. Šim skapim tad jau tālāk ir nepieciešams pieslēgties no īpašnieka puses un pievilkt elektrības kabeli uz māju, kur jau tālāk ir elektrības sadales skapis, kam var pieslēgt rozetes. Bet neraža – nav mājas, uz kuru aizvilkt elektrības kabeli, un arī kabeli vilkt uz māju nav vēl jēgas, jo būvniecības laikā būs zemes rakšana, kurai kabelis varētu traucēt.

Tā kā elektrības pieslēgums ar tradicionalām metodēm (rozetes) būtu noderīgs gan mums pašiem, gan arī būvniekiem, nolēmām uzstādīt pagaidu sadales skapi.

Koncepts

Doma vienkārša – iedzīt zemē stabu, tam pieskrūvēt sadales skapi ar rozetēm un aizvilkt kabeli uz lielo sadales skapi. Tādejādi būvnieki pēc tam varētu izmantot pagarinātājus un aizvilkt sev elektrību tur, kur nepieciešams.

Veikalos ir nopērkami gatavas āra sadales kastes šim mērķim, kas maksā aptuveni 50 EUR.

Mums gan paveicās, jo kolēģis, kas tikko pabeidzis būvniecību piedāvāja savu kasti apmaiņā pret torti. Te nu sanāca ietaupīt 35 EUR 🙂

Mums gan šai kastei nenāca līdzi kabelis, tāpēc bija jāiegādājas kabelis un gofra. Saskaņā ar projektu, nepieciešams spēka kabelis CYKY 5x16mm. Šis kabelis gan ir paredzēts slodzēm līdz 50A, un tā kā pagaidām faktiskais pieslēgums ir 25A, tad šāds kabelis būs ar lielu rezervi, ja nu nākotnē slodzi vajag palielināt. Tādam pagaidu variantam priekš sadales kastes pietiek ar CYKY 5x6mm (pie 25A). Sadales tīklu publicētie ieteikumi strāvas vadu šķērsgriezumi attiecībā pret strāvas stiprumu ir redzami attēlā.

Tā kā šī kaste ir kā pagaidu variants, tad nolēmām kasti uzstādīt blakus lielajam sadales skapim. Būvniekiem tāpat būs savi pagarinātāji, un nebūtu jēga tērēt naudu uz garu kabeli, ko pēc tam nevarētu izmantot. Savukārt pirkt uzreiz visagaruma kabeli (kas būtu paredzēts mājai) nozīmētu ārkārtīgi garus kabeļa rituļus guļot zālē ar trīs fāzu strāvu. Tas arī nebūtu labākais variants. Tādejādi nolēmām nopirkt 5m vadu un gofru.

Mājās kabeli ievilku gofrā un kabeli pieslēdzu sadales kastei, pie reizes arī nomainīju vienu rozeti, kam vāciņš bija bojāts. Mans tēvs visu mūžu ir darbojies ar elektrību (daudz ko ir iemācījis arī man), tāpēc viņš palīdzēja lietoto sadales kasti savest kārtībā un pārbaudīt vai es visu saslēdzu un savienoju pareizi. 🙂 Viņš arī sarūpēja no saviem krājumiem metāla stabu, uztaisīja finiera plāksni, ko var pieskrūvēt pie staba un tad pie tā pašu kasti.

Sadales tīklu pieteikums

Pašsaprotami, ka nav gluži tā, ka ņēmi un pieslēdzies lielajam sadales skapim. Skapis ir noplombēts, lai neviens neiedomātos nodarboties ar pašdarbību.

Sadales Tīkli gan ir izveidojuši lielisku procesu, lai šo padarītu ērtu. Caur e.st.lv portālu veicu pieteikumu “plombējuma noņemšana”. Tajā pašā brīdī tiek automātiski dota atļauja veikt darbus. Pēc ST informācijas, pēc trīs dienām viņu speciālisti atbrauks un uzliks plombējumu, piestādot par to rēķinu 43 EUR. Tātad no pieteikuma brīža ir 2 dienas, lai veiktu darbus.

Go-live

Veicot pieteikumu ST lapā, es vairākkārt apstiprināju, ka darbus veiks sertificēts elektriķis. Drošības un juridisku apsvērumu dēļ minēšu, ka darbus neveica mans tēvs, kurš visu mūžu ir strādājis ar elektrību, bet kuram nav atbilstoša sertifikāta. Diemžēl man ir “īss atmiņas zudums” par to, kā mēs atradām sertificētu elektriķi, cik tas maksāja utt., bet tāpat aprakstīšu darbus, ko veicām.

Process nebija sarežģīts, lai gan karstums 30+ grādi saulē nepadarīja to visu vieglāku.

Atskrūvējām lielo sadales skapi (starp citu, vajadzīga ir trīstūra atslēga, lai skapi atslēgtu. To var iegādāties DEPO pa diviem eiro), nokniebām plombējumu vākam un noņēmām aizsargvāku, lai var piekļūt skapja vadu spailēm.

Tad, kad tiek uzstādīti šie lielie sadales skapji, tiem iekšā ieiet gofra. Gofras otrs gals ir izvadīts ārpus skapja, lai pa to varētu ielaist savu kabeli. Nācās gofru parakt vaļā un pazemināt leņķi, lai kabeli ielaist būtu vieglāk. Sākotnēji, gofra ir tādā kā U formā skatoties šķērsgriezumā, tāpēc pa tādu ielaist kabeli ir pagrūti. Parokot zem gofras, panācām, ka gofra nostājas J formā, pa ko jau vieglāk ir ielaist kabeli.

Tad iedzinām zemē stabu ar jauno sadales skapi pāris metru tālāk un kabeli ielaidām gofrā. Gofru no jaunā sadales skapja ierakām zemē, lai būtu fenšuj, lai arī praktiski tas nav nepieciešams. Tālāk jau atlika pieslēgt kabeli pie spailēm un svinīgi rozetē iespraust telefona lādētāju, pārbaudot, ka elektrība strādā.

Sadales skapis

Drošība

Viens trūkums šim skapim ir tāds, ka tas nav aizslēdzams. Teorētiski, kaimiņi pa kluso varētu lādēt savas Teslas uz mūsu rēķina. Un pie mūsu šī brīža elektrības biržas cenām es arī nevienam nepārmestu par mēģinājumu. 🙂 Bet nu šis būs savā ziņā sociālais eksperiments, jo mēs ticam, ka cilvēki ir labi.

Bet ja šāds skapis jāuzstāda blīvi apdzīvotās vietās ar lielu kustību, tad aizslēdzams skapis būtu laba doma.

Elektrības ievilkšana

07.03.2021 / / 0 Comments

Iegādājoties zemi, īpašumam nebija pievilkta elektrība. Kā iepriekš minēju, elektrības ievilkšanas izmaksas noskaidroju jau pirms zemes īpašuma iegādes, tāpēc īpašu pārsteigumu (vismaz par izmaksām) nebija. Šo visu veicu pirms kādiem 4 gadiem, tāpēc visas detaļas varu arī neatcerēties precīzi. Iespējas šis tas procesā varbūt ir mainījies laika gaitā. Katrā ziņā informatīvie materiāli par procesu nu jau ir daudz saprotamāki, nekā tad, kad to darīju es.

Viss process mums iedalījās sekojošos posmos:

  1. Pieteikums pieslēgumam
  2. Pieslēguma projekts/dokumentācija
  3. Pieslēguma ierīkošana

Pieteikums elektrības pieslēgumam

Viss sākās ar elektroniskās formas aizpildīšanu Sadales Tīklu mājas lapā. Te jau sākās pirmie izaicinājumi, jo ir jāsaprot, kāds tad pieslēgums ir vajadzīgs. Tas atkarīgs no plānotā enerģijas patēriņa – vai katru dienu metināsiet traktorus, darbināsiet trīs fāzu ripzāģi un kurināsiet māju ar elektrības radiatoriem, vai tomēr būsiet pieticīgāki. Runājot par ampēriem, parasti privātmājām ir 25 vai 32A. Es pieteicos uz 25A variantu. To nākotnē varēs arī palielināt (cerot, ka apakštacijai būs kapacitāte un jums nevajadzēs papildus investīcijas).

Pēc vairākām dienām saņēmu vēstuli no ST par prognozējamām izmaksām. 690 EUR par elektrības ievilkšanu skaitoties ļoti lēti. Mūsu gadījumā paveicās, ka kabelis gāja tieši gar zemes īpašumu, attiecīgi izmaksas tikai tik, cik uzstādīt sadales kasti. Pēc tam, runājot ar kaimiņu, ieminējos par zemajām ierīkošanas izmaksām. Viņš smīnot retoriski pajautāja, kā es domāju, kāpēc man tik lēti 🙂 Katrā ziņā paldies kaimiņiem par to, ka man šis pasākums bija tik izdevīgs.

elektrības tāme
Tehniskie noteikumi

Elektrības pieslēguma projekts/dokumentācija

Tālāk ir jāveido pieslēguma projekts. Šis ir īpašnieka pārziņā atrast uzņēmumu, kas šo var izveidot. Pēc nelielas cenu aptaujas izvēlējos Doma Būve. Par projekta izstrādi samaksāju 600 EUR (ietverta arī topogrāfija). Jāsaka, ka sadarbība bija ļoti laba, ātra un bez aizķeršanās. Biju pārsteigts par daudzajiem zīmogiem un parakstiem, kas viņiem bija jāsavāc saskaņošanas procesā. 6 personas uzlika savu parakstu un zīmogu no Mārupes būvvaldes, Mārupes komunālajiem pakalpojumiem, Sadales Tīkliem, Lattelecom u.c.

Sagatavotais projekts tika iesniegts Sadales Tīklos, veicu ST izsniegtā rēķina (tāmes) apmaksu, un tālāk jau varēja sākties ieviešanas fāze, ar ko gāja visinteresantāk.

Elektrības pieslēguma ierīkošana

Pieslēguma ierīkošanu praktiski neveic pats Sadales Tīkls. Sadales Tīkls izsludina konkursu, kurā var pieteikties ierīkošanas uzņēmumi, un uzvar, protams, lētākais.

Man bija aptuveni zināms laiks, kad notiks darbu ieviešana, tāpēc nākamajā dienā aizbraucu apskatīties jauno elektrības kasti. Diemžēl kasti neatradu. Aprunājos ar kaimiņiem, kas esot redzējuši, ka atbrauca kungi ar lāpstām, pusstundu paraka zemi, savāca mantas un aizbrauca.

Saņēmu vēstuli no Sadales Tīkliem:

vēstule no Sadales Tīkliem

Dabiski nodomāju “te Tev nu bija – samaksāšu vairāk, lai mazāk problēmu”. Sazinājos ar Doma Būve un sāku jautāt, kā tieši viņi ir sagatavojuši projektu, ka projekts neatbilst īstenībai. Uzstāju, ka viņiem ir jāpārtaisa projekts, taču viņi bija manāmi apmulsuši par šādu vēstuli no Sadales Tīkliem, jo viņi izmantoja Sadales Tīklu plānus un shēmas.

Tālāk sākās dažādas sarakstes starp visām trīs pusēm, mēģinot atrast vainīgo.

Pagāja vairākas nedēļas līdz sapratām, kas tad īstenība notika. Atbrauca strādnieki, sāka rakt zemi, lai ierīkotu sadales kasti, taču saprata, ka tur, kur viņi rok, tur kabeļa nemaz nav. Tātad Sadales Tīklu plānos šāds kabelis tur atrodas. No šiem plāniem Doma Būve attiecīgi arī uztaisīja būvprojektu. Izrādās, ka tad, kad kādreiz tas kabelis tika ievilkts, tad kāds nohaltūrēja un palaida kabeli nevis smukā Z formā pāri ceļam, bet pa taisno S burtā. Attiecīgi kāds darba pieņēmējs – pofigists no Sadales Tīkliem uzlika savu parakstu, ka viss ir labi un ir saskaņā ar dokumentāciju.

Kārtējais rūgtums par valsts sektora neizdarībām un kontroles trūkumu.

Pēc kāda laika saņēmu zvanu no Sadales Tīkliem ar atvainošanos un savas kļūdas atzīšanu. Pašsaprotami, Sadales Tīkli piekrita nosegt jebkādas papildus ierīkošanas izmaksas, kas būtu radušās šī pārpratuma rezultātā.

Kopumā, jārēķina, ka elektrības ievilkšana varētu aizņemt gadu. ST gan daudz strādā pie tā, lai būtiski paātrinātu ieviešanas laiku. Iespējams tagad tempi ir daudz ātrāki. Manā gadījumā sāku visu procesu maijā un pieslēgums tika pabeigts martā. Tātad gandrīz gads uz visu procesu. Par kļūdu ST uzrakstīja novembrī, tātad, ja nebūtu šīs aizķeršanās, elektrība tiktu ierīkota 7 mēnešos.

Kas tālāk?

Īpašumā man ir uzlikta sadales kaste, bet reāli tālāku kabeli neesmu ierīkojis, jo nav vajadzība.

Katru mēnesi gan maksāju Elektrum aptuveni 10 EUR par garantēto pieslēgumu, pat ja neizmantoju elektrību. Var arī tā nedarīt un atteikties no pakalpojuma, bet tad, kad tas būs vajadzīgs, tad var būt risks, ka esošajā apakšstacijā nav kapacitāte, kas var tālāk jau radīt papildus izmaksas uz apakšstacijas uzlabojumiem. Ņemot vērā straujo apbūvi Jaunmārupē nolēmu tomēr neriskēt. Var jau būt, ka bažām nav pamata, bet aprunājoties ar dažādiem profesionāļiem šajā jomā, viņi tomēr ieteica labāk maksāt mēnesī tos 10 EUR un būt drošam, ka elektrība būs tad, kad to vajadzēs.

Viena nianse gan jāpiebilst. Faktiski elektrība šobrīd netiek patērēta. Tomeŗ Elektrum automātiskie zvanu roboti un atgādinājumi mani ik pa brīdim brīdina, ka jau ilgu laiku neesmu iesniedzis skaitītāja rādījumus. Elektrum pārstāve minēja, ka diemžēl tur neko nevar darīt.

© 2024 Mūsu māja

Theme by Anders Noren — Up ↑