Mūsu ceļš uz savu māju

Category: Pamati

Pamatu aizbēršana

Beidzot pienācis brīdis, kad esam gatavi aizbērt pamatus un pamatu iekšpusē varēs nokļūt, nelaipojot pa dēļiem. Pamatu aizbēršana sastāv no divām daļām, kur katrai daļai nepieciešama nedaudz cita pieeja – zemes aizbēršana iekšpusē un zemes aizbēršana ārpusē,

Ārpusē saskaņā ar projektu, pamati ir jāpieber ar esošo smilti (kas izrakta pamatu būvēšanas laikā), savukārt iekšpusē ir jāveido “pīrāgs” no esošās grunts, smilts un šķembām.

Grīdas pīrāgs. Pārtrauktā līnija parāda pamatu horizontālo virsmas līmeni.

Pamatu aizbēršana ārpusē

Ar šo daļu ir visvienkāršāk, jo šeit nekādi papildus materiāli nebija nepieciešami. Traktors no esošajām izraktajām dzelteno smilšu kaudzēm aizbēra pamatus. Vienīgā nianse ir tā, ka, šķiet, nav vēlams izmantot melnzemi (ar organiskajām daļiņām), jo tā ar laiku varētu sasēsties, organiskajām daļiņām trūdot.

Ārpusē smiltis tika piebērtas aptuveni pārējās zemes līmenī. Pēc blietēšanas tās nosēdās un tad, kad garāža būs pabeigta, tad jau tiks bērta un līdzināta melnzeme.

Blietēšanai izmantojām 100kg vibroblieti, ko mums uz būvniecības laiku iedeva lietošanā radinieki. Lieliski, ka nebūs jāņemās ar nomu, un bliete vienmēr būs pa rokai. Neesam gan droši par to vai varbūt būtu nepieciešama smagāka bliete, bet šķiet, ka zeme sablietējās labi un pietiekami.

Blietējot pamatu ārpusi

Jāpiebilst, ka pamatu cokolu (redzamo daļu virs zemes līmeņa) neesam vēl nekādi apstrādājuši. Tad, kad taisīsim ārējo fasādi, tad pamatus lāpstas dziļumā paraksim nost, noarmēsim un uzklāsim apmetumu.

Pamatu aizbēršana iekšpusē

Smilts piebēršana

Jāsaka, ka ar smilts piebēršanu pamatu iekšpusē bija daudz jautājumu un neskaidrību. Kā tas notiek, cik daudz smilts vajag, kā notiek blietēšana u.c. jautājumi.

Ja skatāmies teorētiski, tad šim darbam būtu jābūt ļoti koordinētam, kur uz vietas ir brigāde, kas darbojas gan ar ekskavatoru, gan ar blieti. Būtu jāizlīdzina esošā zeme pamatu iekšpusē (kas pamatu rakšanas laikā ir sarakta tādā kā piramīdas formā), ar ekskavatoru jāieceļ bliete iekšpusē, jānoblietē, tad jāber smilts 30cm, jāblietē, jāber vēl 30cm smilts, jāblietē un tā tālāk līdz tiek sasniegta vajadzīgā augstuma atzīme. Turklāt lielākiem objektiem tiek sabērta smilts uz pamatiem tā, lai tajos iekšā var iebraukt ar frontālo iekrāvēju (bobkatu). Mums gan visur var tikt ar parastu ekskavatoru, tāpēc šī problēma atkrīt.

Lai nu kā, tā kā vēlējāmies darīt pēc iespējas vairāk paši un negribējās traktoru saukt vairākas reizes (pēc katras blietēšanas), tad bija jāsaprot, ko varam darīt lietas labā. Bija skaidrs, ka jāatrod kompānija/traktorists, kas varētu pamatus aizbērt. Ar tiem tad varētu pakonsultēties, ko un kā var darīt.

Meklējot internetā pamanījām, ka mums netālu esošais karjers ne tikai piedāvā smiltis, bet arī veic pamatu aizbēršanu un citus tāda veida darbus. Uzzinot, ka mums īpašums ir 500 m attālumā un esam kaimiņi, vienojāmies, ka ar īpašnieku satiksimies mūsu zemes gabalā aprunāties par šiem jautājumiem.

Tāmē mums aprēķināts, ka nepieciešams piebērt 10m3 smilts, taču mums ieteica tomēr uzreiz vest 2* 18m3 (maksimālais apjoms smagajai mašīnai). Tā arī beigās bija, ka visi 18m3 aizgāja pamatu iekšpusē, turklāt pēc blietēšanas vajadzēja vēl pāris kubus. Otrajā piegājienā mums arī atveda 18m3 ar domu, ka pārpalikumu tāpat vajadzēs kaut kad bērt mājai.

Uz jautājumu par blietēšanu, teica, ka var darīt pēc “sentēvu” metodes. Atstāt diennakti pumpēties ūdeni pamatu iekšpusē, jo ūdens vislabāk noblietēs un sasēdinās smiltis. Tad nu nolēmām iet vieglāko ceļu (cerams arī, ka ne nepareizo).

Uz pamatiem iekšpusē ar oranžu baloniņu uzpūtām svītras, lai traktorists zina, līdz kādai augstuma atzīmei smiltis bērt. Lai gan no tā jēga maza, jo, smiltis blietējot, tās tāpat sasēžas krietni zem līmeņa.

Traktoristu sarunājām no netālu esošā karjera, un agrā sestdienas rītā kāpurķēdēm grabot tas ieradās veikt darbus. Pamatu aizbēršana prasīja 2h traktora darba.

Traktors ieradies veikt darbus. Noteikti ērtāk būtu traktors ar riteņiem, bet galvenais, ka darbs izdarīts.
pamatu piebēršana
Pamatu aizbēršana
pamatu aizbēršana
Pēc padarītā darba traktors dodas tālākās gaitās.

Pēc aizbēršanas, pamatos atstājām diennakti pumpēties ūdeni. Nākamajā dienā pēc skata daudz kur bija peļķes, bet mēģinot kāpt sausākajā vietā, kāja smiltīs iegāja līdz pat celim, gluži kā purvā. Pēc pāris dienām zeme bija ļoti stingra un smilšu līmenis arī krietni nokrities zem iekrāsotājām augstuma atzīmēm.

Pēc tam, kad smiltis bija daudz maz izžuvušas, blietējām ar mūsu 100kg blieti, un kā redzams zemāk attēlā, virsma ir nelīdzena, jo vēl nepieciešams piebērt smiltis līdz vajadzīgajai augstuma atzīmei.

smilts blietēšana
Smilšu blietēšana.

Tālāk jau sekoja fizisks pašu darbs ar smilšu piebēršanu vajadzīgajā līmenī. Nolēmām, ka tā dēļ nesauksim traktoru. Līmeņa aptuvenai augstuma atzīmei izmantojām brusu, lai zinātu, cik daudz smiltis kurā vietā ir jāpieber.

smilšu piebēršana
Smilšu piebēršana līdz nepieciešamajam līmenim

Pēc smilšu piebēršanas noblietējām ar blieti, kas gan negāja tik viegli, kā gribētos, jo smiltis ir mīkstas un bliete apaļa, tāpēc perfektā gludā virsma īsti nesanāca, bet nu pa virsu tāpat vēl tiks bērtas šķembas.

Šķembu piebēršana

Projektā ir paredzēts 5cm slānis ar šķembām 5-16mm frakcijā, kā arī aprēķinot nepieciešamo apjomu, sanāca, ka ir nepieciešami 3 m3 šķembu. Nolēmām ņemt uzreiz 10 m3, jo šķembas vēl noderēs dāžādos darbos un posmos būvniecībā. Kā saka, ja jau maksā par atvešanu, tad lai ved uzreiz ar rezervi.

Šķembas mums atveda smagā mašīna un izgāza turpat uz iebraucamā ceļa blakus garāžas ēkai. Bijām plānojuši, ka šķembas saraksim un savedīsim ar ķerru. Sākām to darīt, taču pēc vairākām ķerrām sapratām, ka progress ir gaužām neliels, taču piepūle pamatīga.

pamatu aizbēršana
Tik daudz šķembu sabērām, kad sapratām, ka labāk sauksim traktoru 🙂

Nākamajā rītā sazinājāmies ar cilvēku, ar ko kārtojām šķembu atvešanu, un palūdzām, lai garām braucot ar traktoru saber šķembas pamatu iekšpusē. Tie bija labāk iztērētie 40 eur pēdējā pusgada laikā, iedomājoties, cik daudz spēka un laika aizietu to darot ar rokām.

pamatu aizbēršana
Patīkamais skats sēžot dīvānā un skatoties kamerā kā citi strādā.

Šķembas gan traktorists īsti nezināja, cik daudz sabērt. Aptuveni iebēra tos 5 cm, aptuveni pielīdzināja ar kausu un vidū atstāja kaudzi, ko tad varētu izlīdzināt mēs paši un piebērt tur, kur vēl nepieciešams.

Daudz izmantojām grābekli, lai stumdītu un līdzinātu šķembas, un par to, ka vajadzēja vilkt cimdus, sapratām tikai vakarā. Pārējās dienas rokas bija ar plāksteru plāksteriem, lai caur sāpēm vēl varētu pastrādāt.

Šķembu līmeni izlīdzināt mums ļoti palīdzēja lāzera līmeņrādis ar mērlatu un lāzera uztvērēju, kas darbojas kā nivelieris. Arī šis instrumentu komplekts mums jau vairākkārt ir sevi pierādījis kā ļoti noderīgs.

mērlata un līmeņrādis
Bilde aizgūta no www.bosch-professional.com. Mums gan līmeņrādis un uztvērējs ir no krietni pieticīgākas sērijas, un arī mērlatu taisījām paši no līstes un līmējamas mērlentas.

Darbības princips ir vienkāršs – uz trijkāja ārpus pamatiem ir novietots lāzera līmeņrādis un tad uz mērlatas ir nostiprināts lāzera uztvērējs, kas rāda, vai tas ir novietots par zemu vai par augstu. Tad, kad bīdot uztvērēju pa mērlatu augšup/lejup sāk pīkstēt un iedegas zaļā gaismiņa, tad ir skaidrs, ka uztvērējs ir vienā līmenī ar līmeņrādi. Tad var nolasīt augstumu no zemes uz mērlatas.

Droši vien lieki piebilst, ka šis neparādīs absolūtos augstumus, bet nomērot divu punktu augstumu uz mērlatas būs skaidrs, cik liela augstuma starpība centimetros ir starp abiem punktiem. Tad nu vienā stūrī pieberam šķembas tādā augstumā, kā ir paredzēts projektā (5cm zem pamatu horizontālās virsmas), nolasām augstumu uz mērlatas (piemēram 145cm), tad mērot pamatu vidū, ja uztvērējs pīkst pie atzīmes 151cm, tas nozīmē, ka tajā vietā līmenis šķembām ir par 6 cm zemāks, nekā atskaites punktā.

Šādi tad iztaigājām pa daudziem punktiem pamatu iekšpusē un varējām saprast, kur šķembas ir par daudz, un kur ir par maz.

Pēc šī, kad šķembas visur bija izlīdzinātas, sākām blietēt ar to pašu 100kg vibroblieti. Noteikti noderīgi ir šķembas pirms tam aplaistīt, citādi blietējot pa gaisu ies baigie putekļi.

Šķembu klājumu atstāsim sienu mūrēšanas laikā, jo pārējam grīdas pīrāgam (putuplasts un estrich) ir nepieciešama vismaz pirmā bloku rinda (betona grīdas līmenis būs pirmās bloku rindas vidū).

Rakstot šo rakstu nu var teikt, ka baigi aizrauties ar ideālā līmeņa ķeršanu, ja neplāno likt melno grīdu, īsti nav jēgas, jo mūrēšanas laikā pa šķembām tāpat daudz staigā, bīda stalažas ar riteņiem, un tas līmenis beigās būs jāatjauno.

Izmaksas

Ir divas lietas, kas līdz šim ir mulsinājušas:

  • Kā var aprēķināt reālo nepieciešamo smilšu daudzumu, kas nepieciešams, jo tāmē iekļautie apjomi bija krietni par maz. Mums tāmē bija paredzēti 27 kubi, bet reāli aizgāja kādi 40.
  • Visi smilšu piegādātāji vienmēr operē ar kubikmetriem, bet cenas visur norādītās tonnās. Un nav gluži tā, ka viena tonna = viens kubikmetrs.

Lai nu kā, mūsu gadījumā ir ērti, ka tas viss būs nepieciešams arī vēlāk mājas celtniecībā, tāpēc varam atļauties paņemt pilnu kravu un to, kas netiks iztērēts garāžai, paliks mājai. Bet ja ir nepieciešams uzķert precīzu apjomu, tad tas jau kļūst diezgan sarežģīti.

Ekskavators mums izmaksāja 140 EUR par divām stundām, skalota smilts izmaksāja 170 EUR par 18 m3 kravu (vajadzēja 3 tādas piegādes), šķembas izmaksāja 300 EUR par 10 m3 kravu (kā minējām, vajadzēja reāli aptuveni 3 m3)

Pamatu siltināšana

Pamatus bijām noklājuši ar hidroizolācijas mastiku, un saskaņā ar projektu, garāžas ēkai tālāk ir paredzēts klāt ekstrudētā putupolistirola siltinājumu.

pamatu konstrukcijas pīrāgs

Neesam ārkārtīgi dziļi šajā tēmā rakušies, lai spētu daudz komentēt tehnoloģijas atšķirības, it īpaši kādam kaut ko ieteikt, taču darbojāmies ar sekojošiem faktiem un zināšanām:

  • Projektā paredzētais 70mm biezums nav pieejams visiem ražotājiem, kas samazina izvēli (piemēram, šāda biezuma plāksnes nav pieejamas Tenapors ražotājam). Klasiskiem izmēriem (20,30,50,100mm) izvēle ir plašāka, un iespējams arī cenas var atrast labākas. Mājai, kurai būs nepieciešama 100mm pamatu siltināšana, iespējams veiksim lielāku salīdzinājumu.
  • Nepieciešama pusspunde, lai plāksnes savstarpēji viena otru pārklāj. Tādā veidā neveidojas taisna vertikāla šuve līdz pat pamatiem, samazinot jēgu siltinājumam

Darba rīki un materiāli

Bijām papētījuši citu ieteikumus, un arī paši darba gaitā sapratām par to, kādi instrumenti ir nepieciešami, tāpēc lūk mūsu saraksts ar to, ko izmantojām:

  • Putupolistirols – Izvēlējāmies Finnfoam FL-300. Būtu arī vērts painteresēties par pieejamību, jo šis biezums, piemēram, bija izpirkts “Depo”.
  • Putu līme – flakoni līmei ir nopērkami divu veidu – ar vienreizlietojamo pūšamo salmiņu, vai arī paredzēti putu pistolēm. Putas arī ir daudz un dažādas. Mēs izmantojām “Penosil Fixfoam 877” (pirkām “Būvniecības-ABC”, (Depo ir alternatīva “Olive A-45”).
  • Putu pistole – Putu pistoles var nopirkt sākot no 10 eur un pilnīgi noteikti to iesakām, jo tas ļoti atvieglo līmes uzklāšanu. Ir pistoles nopērkamas arī pāri par 100 eur, bet diez vai būtu tāda nepieciešamība, ja vien ar to nenodarbojaties profesionāli. Mūsu pamatu laukumam pietika arī ar pašu lētāko, lai gan uz beigām tā sāka niķoties (iespējams, slikti to iztīrījām) ar gaisa/putu plūsmas regulāciju.
  • Vinila cimdi – vinila cimdu kaste noteikti noderēs, darot dažādus darbus. Arī šo darbu darot, cimdi noder, lai pēc tam ar ķīmijām mazāk ir jātīra rokas.
  • Pistoles tīrītājs – pēc darbu pabeigšanas, ja plānojat pistoli vēl izmantot, to vajag iztīrīt. Un tas notiek ar speciālu pistoles tīrītāju, ko uzskrūvē tieši tāpat kā citus flakonus un laiž cauri tīrītāju caur pistoli līdz tā ir tīra. Izmantojām “Penosil Foam Cleaner 949”.
  • Putu noņēmējs – lai arī neobligāts, nopirkām arī putu noņēmēju, ja nu nepieciešams notīrīt jau sacietējušas putas. Izmantojām “Penosil Foam Remover”.
  • Ūdens smidzinātājs – teorētiski virsmas (gan pamatu, gan putupolistirola) ir viegli jāsamitrina, lai uzlabotu saķeri, tāpēc izmantojām pumpējamu ūdens smidzinātāju.
  • Koka mieti – ļoti svarīgi ir padomāt par veidiem, kā pielīmētās putupolistirola plāksnes noturēt vietā kādu laiku. Putas nedaudz piebriest, tāpēc plāksnes pēc brīža nedaudz atvirzās no sākotnējās novietotās pozīcijas. Ar atbalsta kokiem/mietiem var ieriktēt, lai tās loksnes paliek tur, kur tās ir noliktas, piespiežot stingri pie pamatiem. Mēs par šo īsti nebijām padomājuši, tāpēc nācās improvizēt ar dažādiem koka dēļu atgriezumiem no pamatu būvēšanas. It kā mēdz izmantot speciālus garus dībeļus, lai piestiprinātu plāksnes pie sienas, bet mūsuprāt a) tas būtu lieks darbs kaut ko vēl urbt; b) kaut kā liekas dīvaini, ka būtu jāurbj caurumi siltumizolācijā un hidroizolācijā; c) tas droši vien aktuālāks ir tieši mājas sienām, jo pamatu loksnes vēlāk piespiedīs zeme.
  • Putupolistirola nazis/rokas zāģis – Putupolistirolu var zāģēt (ļoti daudz skaidu) un var griezt ar karstumu (ātri un bez putekļiem). Putuplastu griezt ar karsto stiepli ir kā sviestu ar nazi. Teorētiski… Bijām atraduši, ka var iznomāt karsto termonazi, ar ko varētu griezt putuplastu. Taču, pameklējot internetā, atradām, ka to var nopirkt pa 35 eur. Zinot, ka tas būtu vajadzīgs vēlāk arī mājas siltumizolācijai, nodomājām, ka nečakarēsimies ar nomu, aizvešanu/atvešanu, jo beigās tāpat samaksāsim to pašu, ko nopērkot nazi. Šeit gan laikam pierādījās, ka “skopais maksā divreiz”. Nopirkām šo nazi, un bija liela vilšanās, jo tas negrieza “kā pa sviestu”. Karsēja tas ārkārtīgi lēni un griešana bija ļoti gausa. Beigās visus komunikāciju caurumus izgriezām ar šo nazi, bet putupolostirola lokšņu pārkares virs pamatiem nogriezām ar rokas zāģi. Ar rokas zāģi griešana ir ārkārtīgi viegla un ātra, taču liels mīnuss ir daudzās putupolistirola skaidas.

Process

Pamatu siltināšana ir vienkāršs, viegls un pat patīkams process, tāpēc šo noteikti ir forši darīt pašiem. Darbu secība ir vienkārša, taču ir pāris komentāri:

  1. Notīrām virsmu ar birsti.
  2. Ar ūdens smidzinātāju nopūšam pamatu virsmu un putupolistirola plāksni (vēl joprojām neesam droši, vai šis ir tiešām jādara).
  3. Saskrāpējam virsmu putupolistirolam ar zāģi labākai saķerei – ir kas mēdz šādi darīt, bet mēs nekur neesam redzējuši oficiālu ieteikumu, tāpēc to nedarījām.
  4. Ar putu pistoli uzpūšam līmi uz putupolistirola plāksnes. Te mēs sekojām norādēm, kā iesaka līmi pūst ražotāji, nevis, improvizējot pūtām zigzagus vai “rozītes”. Ieteicamā līmes uzklāšana, ko paredz ražotāji, ir redzama mūsu zīmētajā šedevrā zemāk (Att. 2). Jāpiebilst, ka līme jāuzpūš ir arī uz loksnes spundes, lai plāksnes savienojot tās arī tur salīmētos.
  5. Piespiežam plāksni pie pamatu sienas. Zemāk redzama ilustrācija, kā likām plāksnes (Att. 3). Tādejādi augšā lieko būtu jānozāģē (un zāģēšana būtu viegla, jo jāzāģē tikai puse loksnes biezuma), bet apakšējo caurumu jāaizpūš ar montāžas putām. Apakšā atlikusī sprauga nebija tik liela, lai stiķētu klāt atgriezumus.
  6. Nostiprinām plāksni ar atbalsta mietiem/kokiem, lai tā neizkustētos un neatvirzītos no sienas. Kā jau minējām, šeit mēs improvizējām (Att. 4), bet nu šis ir, mūsuprāt, būtisks solis, lai plāksnes būtu labi piespiestas pie pamatu sienas un būtu vienā līmenī. Līme pieķer plāksnes salīdzinoši ātri, tāpēc mietus var rotēt un pēc pāris loksnēm likt jau nākamajām.
loksnes putu līmes uzklāšana
Att. 2 – Putu (rozā krāsa) uzklāšana uz putupolistirola plāksnēm
loksnes līmēšana
Att. 3 – Siltinājuma loksnes pielikšana
putupolistirola plakšņu atbalsts
Att. 4 – koka statņi, lai piespiestu plāksnes pie pamatiem.

Nākamajā dienā, kad viss jau bija sacietējis, tad nozāģējām liekās putupolistirola loksnes malas, izgriezām caurumus loksnēs priekš komunikāciju kanāliem un ar montāžas putām aizpildījām apakšējās spraugas.

Montāžas putas izpūšot pakāpeniski izplešās. To mēs zinājām, taču bijām aizmirsuši cik daudz izplešās… Pēc tam, kad sapratām, ka esam pārcentušies ar putu pūšanu, braucām uz veikalu, lai nopirktu vēl vairāk flakonu.

pamatu siltināšana
Pabeigtā pamatu siltināšana

Tālāka apstrāde

Tālāk pamatus ir plānots aizbērt ciet tādus, kā izskatās bildē. Tad, kad veiksim ārējās fasādes veidošanu, tad nedaudz atraksim vaļā pamatus (kādus 15 cm) un ar armējošo sietu uzklāsim cokola apmetumu. Cokola apstrādi vēlākā fāzē iesaka daudzi būvnieki, jo turpinot ēkas būvniecību var gadīties aizķert un sabojāt to.

Izmaksas un patēriņš

Mums bija nepieciešamas 57 plāksnes, tāpēc bija jāpērk 12 iepakojumi (vienā ir 5 loksnes). Iztērējām arī 8 flakonus ar putupolistirola līmi un 7 flakonus ar montāžas putām, caurumu un spraugu aizpildīšanai.

No instrumentiem iegādājāmies arī putu pistoli (11.50 EUR), putuplasta griezēja nazi (35 EUR) un ūdens smidzinātāju (8 EUR).

Pavisam kopā uz 54m2 garāžas ēku šim darbam tāmē bija paredzēti 1507 EUR. Pamatu siltināšana mums izmaksāja 41% no plānotās summas, tādejādi ietaupot pret tāmi 880 EUR.

Šo jau minējām, ka darbiņš ir ļoti vienkāršs un patīkams, it īpaši redzot šādus ietaupījumus.

Noteikti iesakām šo darīt pašiem! 🙂

Pamatu hidroizolācija (vertikālā/horizontālā)

Sena paruna saka “Ja negribat pazaudēt draugus, nerunājiet par politiku un par reliģiju”. Šeit varētu pievienot arī “pamatu hidroizolācija”. Ir ārkārtīgi daudz dažādu tehnoloģiju un paņēmienu, tāpēc cik cilvēku tik viedokļu Lai arī mums nav paredzēts pagrabs, mums ir ārkārtīgi augsts gruntsūdeņu līmenis, kas skaitās “agresīva vide”, tāpēc nolēmām vadīties tomēr pēc tā, kā ir paredzēts projektā. Un mūsu gadījumā projekts paredz hidroizololāciju.

Pamatu hidroizolācija sastāv no divām daļām:

  • Vertikālā pamatu hidroizolācija – tiek klāta uz pamatu vertikālās (sānu, ārējās) virsmas, kas aizsargā pamatus no gruntsūdeņiem.
  • Horizontālā pamatu hidroizolācija – tiek klāta uz pamatu horizontālās virsmas, uz kuras tiks likti bloki vai cits materiāls. Šī hidroizolācija aizsargā blokus vai citas konstrukcijas virs pamatiem no kapilārā mitruma, kas sūktos augšup caur pamatiem.

Sagatavošanās darbi

Lai varētu ķerties pie hidroizolācijas darbiem, vispirms mums bija jāparok vaļā pamati, lai pilnībā atsegtu no ārpuses pamatus un pamatu pēdu. Pamati stāvot kopš rudens, no blakus esošajām smilšu kaudzēm jau bija aizpūsti. Darbiņš, kas likās paies ātri, beigās aizņēma vairākas stundas intensīvas rakšanas, kur smiltis bija jāmet ārā no bedres.

pamatu pēdas atrakšana
Pamatu pēdas atrakšana

Gruntēšana

Teorētiski, lai uzlabotu mastikas saķeri ar betonu, pamatus vēlams nogruntēt.

Iesākumā bijām plānojuši izmantot Weber.tec 901 (grunts) + Weber.tec 915 (hidroizolācija/putuplasta līme). Pēc Weber kalkulatora izrēķinājām, ka nepieciešami 3*5L spaiņi ar grunti. Turklāt, šī grunts ir jāšķaida ar ūdeni proporcijā 1:10.

Veikalā ielikām trīs spaiņus ratos un devāmies tālāk iepirkties. Kādā brīdī, pēc sarunas ar veikala konsultantu, viņš paskatījās ratos un prasīja, ko mēs grasāmies darīt. Uz atbildi, ka gruntēsim garāžas pamatus, iepleta acis un jautāja, cik tad tā garāža liela. Kad pateicām pamatu izmēru, konsultants ieteica nolikt plauktā atpakaļ 2 spaiņus. Nav ne jausmas, kā tas kalkulators rēķina patēriņu, bet uz 47m2 pamatu laukumu aizgāja puse spaiņa (2.5L).

Pamatu gruntēšana bija ārkārtīgi vienkārša un viegla. Izmantojām balsināšanas birstes/otas, lai grunti uzklātu. Mēs gan ieteiktu noteikti vilkt drēbes, kuras pēc hidroizolācijas klāšanas nebūs žēl izmest. Ieteiktu arī nopirkt kasti ar plānajiem lateksa cimdiem, tie arī ļoti noderēs.

Gruntējām vertikālo pamatu plakni, pamatu pēdas horizontālo plakni un arī pie reizes pamatu augšējo horizontālo plakni.

Pamatu gruntēšana
Pamatu gruntēšana ar weber.tec 901

Vertikālā hidroizolācija

Kā jau minējām, sākotnēji bijām paredzējuši izmantot Weber.tec 915 mastiku. Internetā var daudz labu video redzēt par šo materiālu, kuru var uzklāt ar zobaino špakteļlāpstu un tai uzreiz klāt var likt putuplastu. Tātad, idejiski šis materiāls gan veido hidroizolāciju, gan arī kalpo kā putuplasta līme, turklāt uzklāšana ir ļoti vienkārša.

Izmantojot “bēdīgi slaveno” kalkulatoru, izrēķinājām, ka mums būtu nepieciešami 8*30L spaiņi, kas kopā veidotu tuvu pie 700 eur. Pie šādas summas jau sākām pētīt alternatīvas un nonācām pie vecās labās hidroizolācijas mastikas. Ej nu sazin, varbūt, ka beigās nemaz tik daudz to spaiņu nevajadzētu, bet nu nolēmām neriskēt.

Veikalā mums konsultants ieteica izmantot “Izobit DK” – ar sveķiem modificēta bituma-kaučuka mastiku (spaiņos pa 10 vai 19kg), kas paredzēta agresīvām vidēm (augsti gruntsūdeņi). Spainim virsū norādīts, ka patēriņš ir 0.5-0.9kg uz m2, nepieciešami divi slāņi un instrumenti jātīra ar organisku šķīdinātāju.

Rēķinājām, ka nepieciešams 47m2 (pamatu laukums) * 2 (slāņi) * 0.8 (kg uz m2) = 75kg = 8* 10kg spaiņi. Nolēmām gan nopirkt pusi (4 spaiņus) un tad skatīties, pēc pirmās kārtas, cik tad vajadzēs piepirkt, un kāds ir reālais patēriņš.

Beigās bija nepieciešami 6* 10kg spaiņi, kas veido 0.65kg/m2 patēriņu.

Mastiku klājām ar tām pašām balsināšanas otām, ko bijām iepirkuši lielā daudzumā (varat aizmirst par otu “atmazgāšanu”), taču, lai to varētu izdarīt, mastika sākumā ir jāpadara mazāk viskoza (šķidrāka).

Te nu ir divi varianti – organisks šķaidītājs (dīzelis) vai karstums (spaiņu atstāšana saulē vai arī izmantojot celtniecības karsto fēnu). Sākotnēji izmantojām tikai dīzeli un maisījām ar rokām. Negāja viegli, tāpēc noteikti ieteiktu izmantot arī karstumu un vēlams maisīt izmantojot urbjmašīnu.

Jāpiebilst, ka pilnīgi viss jums smirdēs pēc mastikas un dīzeļa. Drēbes būs vai nu beigās jāsadedzina vai arī jāpārdod Balenciaga modes namam. Lateksa cimdi arī aizies uz urrā. Noteikti arī ieteiktu nopirkt šķaidītāju, kas palīdzēs notīrīt darbarīkus un jebko, uz kā mastika būs tikusi virsū.

Šis darbs noteikti nav viegls, nav ātrs un nav patīkams, bet ļoti lēts un izdevīgs, salīdzinot ar alternatīvām. Beigās tiek maksāts par savu laiku, ko uz šo tērē.

Pamatu vertikālā hidroizolācija
Pamatu hidroizolācija izmantojot bitumena mastiku

Horizontālā hidroizolācija

Visbiežāk izmantotais horizontālās hidroizolācijas veids ir ruberoīda klāšana. Te arī ir daudz dažādu veidu un paņēmienu. Mēs nolēmām izmantot parastu ruberoīdu (veikalos meklējams kā “ruberoīda apakšklājs”) un to līmējot klāt ar bitumena mastiku (it kā esot “speciāla” mastika šim nolūkam, lai gan nezinām ar ko tā atšķiras no tās, ko smērējām uz pamatiem pirmīt).

Veikalos ir nopērkami ruberoīda ruļļi, kam ir 33cm platums. Būtu ērti tādus izmantot, bet mūsu gadījumā pamati ir 30cm plati un vēl ir putuplasts 7cm. Nepieciešama neliela pārkare ruberoīdam abās pusēs, tāpēc nepieciešamās lentas platums būtu aptuveni 42cm. Vienīgā opcija ir pirkt metru platu rulli, ko tad var sadalīt divās daļās.

Ruļļa dalīšanu normāli cilvēki veic ar cirvi, sitot pa to ar kuvaldu. Mums cirvis nebija pa rokai, tāpēc izmantojām rokas zāģi (fuksīti). No sirds iesakām tomēr aizskriet un nopirkt cirvi. Kā saka #neverAgain ar zāģi, jo no siltuma ruberoīda darva salīp starp zāģa zobiem, kas padara šo procesu laika un spēka ietilpīgu.

Ruberoīdu nepieciešams klāt divās kārtās, lai pirmās kārtas salaiduma vietas būtu pārklātas ar otro kārtu.

Būtiska mācība no mūsu kļūdas – tieši horizontālo hidroizolāciju jāveic tad, kad ir jau aizbērti un noblietēti pamati. Mēs pasteidzāmies un to uzklājām, kad vēl pamati nebija aizbērti. Traktoram berot smilts, šur tur sanāca aizķert to ruberoīda klājumu, to bojājot. Traktoram noteikti būtu vienkāršāk, ja nebūtu par to jāuztraucas.

Horizontālā hidroizolācija
Horizontālā izolācija ar ruberoīda apakšklāju

Izmaksas

Saskaņā ar mūsu kosmisko tāmi uz pamatu hidroizolāciju bija paredzēti 740 EUR (uz 47m2) uz vertikālo izolāciju un 245 EUR (uz 10m2) uz horizontālo hidroizolāciju.

Iztērējām attiecīgi 122 EUR (2.6 EUR/m2; ietaupīti 618 EUR) un 138 EUR (13.8 EUR/m2; ietaupīti 107 EUR).

Nav pats foršākais un patīkamākais darbs, bet ietaupījumi priecē.

© 2024 Mūsu māja

Theme by Anders NorenUp ↑