Mūsu ceļš uz savu māju

Category: Vispārīgi

Tāme

Sākās jaunais 2023. gads, tāpēc gatavojāmies doties uz banku, lai pieteiktos būvniecības kredītam. Taču, lai to izdarītu, vispirms ir nepieciešama tāme, kas parādītu pilnās būvniecības izmaksas. Jāpiebilst, ka tāme nav summa, ko jums vajag no bankas. Tāme ir pilnās būvniecības izmaksas, ieskaitot visu to, ko jau esat ieguldījuši būvniecībā.

Tāmētāji

Pirmais uzdevums – atrast tāmētāju. Interesējoties bankā, viņiem nav īpašs saraksts ar tāmētājiem, ar kuriem sadarbojas, tāpēc der jebkurš sertificēts tāmētājs.

Bez īpašiem nosacījumiem, atradām internetā pakalpojuma sniedzēju, kam ir pietiekami liela pieredze, sazinājāmies, izrunājāmies un nolēmām sadarboties.

Tāmētājs palūdza nosūtīt visu projekta tehnisko dokumentāciju un pēc pāris telefona zvaniem, kuros pārrunājām nianses, sāka darbu.

Termiņi

Tāmes sastādīšana bija ārkārtīgi ātra, gala varianta tāmi saņēmām 7 kalendāro dienu laikā.

Pakalpojuma izmaksas

Tāmes sastādīšana izmaksāja 450 EUR. Tāmes sastādīšanas cena gan ir atkarīga no projekta lieluma un sarežģītības, tāpēc, lai tāmētājs varētu jums pateikt izmaksas, jums būs sākumā jāaizsūta projekts.

Sastādītā tāme

Atnāca tāme, kad bijām atvaļinājumā. Atvērtām to telefonā, sākām rullēt līdz lejai un tad bija apmēram šādi:

Mēs, pētot tāmi

Apzinājāmies, ka būvmateriāli un būvniecība kopumā šobrīd ir ļoti dārga, taču nebijām pat iedomājušies, ka cipari būs tik iespaidīgi, ņemot vērā, ka māja tomēr, mūsuprāt, ir relatīvi “normāla” un uz arhitektūras balvām īsti arī nepretendējam (nav īpašas dizaina un arhitektūras izvirtības).

Kāds tad ir tas kosmiskais cipars? 470 tūkstoši eiro. Gandrīz PUSMILJONS!

Ar ko bijām rēķinājušies paši? Kaut kā bijām domājuši un orientējušies, ka izmaksas varētu būt kaut kur 280-320k EUR robežās. Ak, mēs naivie.

Tā kā mums ir divas fiziski atsevišķas ēkas, tad summas tāmē veidojas sekojoši:

Māja

tāme
Mājas tāmētās izmaksas

Garāža

tāme
Garāžas tāmētās izmaksas

Tāmes izvērtēšana

Tāmes pozīcijas

Tāmei noteikti vajadzētu iziet cauri. Ļoti iespējams, ka izdosies pamanīt kaut kādas nianses, kuras raisīs jautājumus vai neskaidrības, kas būs jāprecizē gan ar tāmētāju, gan arī arhitektu.

Mums bija šādi:

  1. Kamīnkrāsns – pamanījām, ka tāmē nav kamīnkrāsns izmaksas (kamīnkrāns, skurstenis, uzstādīšana). To tad tāmētājs pievienoja papildus.
  2. Ārdurvis – tāmē šai pozīcijai summa ir 3250 EUR, kur 2800 ir durvis. Nedaudz nošokēja cena durvīm. Papētot detalizētāk, jā, kvalitatīvas ārdurvis maksā dārgi, bet mēs noteikti nepirktu tās pa 2800 EUR.
  3. Darbi, ko varam darīt paši – ir daudz darbu, kurus veiksim paši (par to pāris paragrāfus zemāk). Kaut vai piemēram, “nojumes sienas apšūšana ar dēļiem” – darbu izmaksas ir 800 eur. Pieteikami liela summa un vienkāršs darbs, lai to varētu paveikt paši. Un tādu piemēru ir daudz.
  4. Bruģis – šo speciāli ar arhitektu vienojāmies, ka bruģis būs tikai pie mājas zem nojumes. Iebraucamais ceļš pēc projekta ir paredzēts “šķembas”. Jau projekta tapšanas gaitā sapratām, ka mūsu gadījumā bruģēt vajadzētu aptuveni 440m2 (viens būtisks trūkums lielajiem zemes gabaliem), kas pārvēršas aptuveni 25 000 EUR. Tādā veidā ar šķembām var samazināt tāmes izmaksas un nobruģēt visu varēs kaut kad vēlāk paši. Lai gan šie 25k EUR pārvērstu tāmi jau par 500k EUR. Ja jau, ta jau! 🙂

Kvadrātmetra izmaksas

Parasti kvadrātmetra izmaksas ir labs indikators, ko bieži izmanto arī bankas. Šobrīd, piemēram, SEB bankai minimālās izmaksas ir 1400 EUR/m2. Tas nozīmē, ka tāme nedrīkst būt mazāka par šo summu (lai gan realitātē zem šiem limitiem tikt ir tāpat diezgan nereāli, ja vien lielāko daļu darbu nedara paši).

Taču ir nianses – bankai, piemēram, atšķiras minimālās kvadrātmetra izmaksas terasēm un garāžām. Ir skaidrs, ka garāžas izmaksas būs lētākas, par klasisku dzīvojamo platību. Ja nemaldāmies, tad garāžām bija minimums 600 EUR/m2 un terasēm 300 EUR/m2, bet ļoti iespējams, ka kļūdāmies.

Un te nu, ja skatāmies mūsu tāmi, tad ir ko paanalizēt:

  1. Garāža – izmaksas uz kvadrātmetru ir 1052 EUR. Ja bankas minimālais slieksnis palīgēkām ir 600 EUR, tad šis ir diezgan “sālīti”, bet nu tas vienmēr, protams, atkarīgs no daudziem faktoriem (cik arhitektūras ziņā sarežģīts ir projekts, un kas tāmē ir iekļauts)
  2. Māja – 1594 EUR izmaksas uz kvadrātmetru nešķiet kriminālas un ir tikai nedaudz (kaut kā grūti rakstīt vārdus “tikai nedaudz” pie šādām summām) vairāk par bankas minimālo slieksni. Bet šeit ir problēma – šīs izmaksas ir ņemot vērā visu mājas platību, ieskaitot auto nojumi un terasi, kas kopā veido 80 m2. Ļoti stipri šaubāmies, ka terase un nojume izmaksās 128 000 EUR. Līdz ar to, ja mēs sākam dalīt izmaksas precīzāk, tad dzīvojamajai platībai 172m2 izmaksas ir 2100 EUR/m2, kas jau būtiski pārsniedz bankas minimumu.

Pašu darbs

Mums ārkārtīgi patīk darboties pašiem, un, par laimi, esam auguši ļoti darbīgu un zinošu vecāku paspārnē. Tāpēc ir skaidrs, ka daļu darbu varēsim un gribēsim darīt paši. Ieraugot šādu tāmi, “varēsim un gribēsim” neviļus pārvēršas par “vajadzēs”.

Tā nu atrotījām piedurknes un sākām likt nullītes “darba izmaksas” lauciņos pie tiem darbiem, kurus varētu darīt paši. Galvenokārt, tie bija iekšdarbi (iekšējā kanalizācija, elektrība, grīdas, reģipša darbi u.t.t.). Špaktelēšana un slīpēšana mums riebjas, tāpēc tur esam gatavi pat kādam piemaksāt. Arī koka fasāde ēkām, žoga uzlikšana ir kaut kas, ko varētu darīt paši.

Šos darbus ņemot uz sevi, tomēr jāpatur prātā, ka mums ir klasisks dienas darbs no 09:00 līdz 18:00, tāpēc centāmies arī nepārspīlēt.

Kad apskatījāmies gala ciparus, tad ar savu laiku un darbu varam “ietaupīt” 50 tūkst. EUR. Tas, protams, ir lieliski, bet gala summa noslīd no 470k uz 420k, kas tāpat ir tālu prom no tā, ko uzskatījām par saprātīgu summu.

Banka

Bijām sazinājušies arī ar banku. Arī bankas pārstāvis bija nedaudz apmulsis par tāmes summām un piebilda, ka šādas cenas (eur/m2) parasti ir lielajiem projektu attīstītājiem, nevis privātmāju būvētājiem. Bet nu tas, protams, galu galā atkal ir atkarīgs no daudziem faktoriem – kurš būvē, kādi materiāli tiek izmantoti, vai tehnika ir jānomā no ārpuses u.t.t..

Banka ierosināja sazināties ar vēl kādu personu (bankas iedoti kontakti), kas varētu tāmi izvērtēt un pateikt, vai to ir nepieciešams “pārstrādāt”.

Neatkarīga izvērtēšana

Bijām tāmi nosūtījuši gan saviem draugiem, kam paziņas nodarbojas ar būvniecību, un spētu pakomentēt tāmi. Tāpat arī bijām nosūtījuši tāmi bankas ieteiktajam būvuzraugam, lai arī tas varētu iedot savu komentāru.

Cerējām, ka kāds no šiem neatkarīgajiem izvērtētājiem pateikts, ka tāme ir kosmoss, un ka to var būtiski samazināt.

Cerība, protams, bija naiva, un to arī labi apzinājāmies. Tāmi galu galā sagatavoja sertificēts tāmētājs, kas ar to nodarbojas ikdienā. Visi komentāri, ko saņēmām no neatkarīgajiem vērtētājiem būtībā pateica to, ka tāme nav nekāds “kosmoss”. Cipari ir adekvāti, ja tiek izmantoti kvalitatīvi materiāli un normālas būvniecības firmas. Jā, dažām pozīcijām, iespējams, skaitļi ir krietni lielāki, nekā tiks iztērēts, bet tik pat labi ir arī pozīcijas, kam tāmē summas ir mazākas, nekā realitātē. Beigu beigās tas viss izlīdzināsies.

Lēmums

Tāmes summa mūs nošokēja pamatīgi, tāpēc nācās pārdomāt mūsu optimistisko plānu celt māju jau šogad.

Ir vairāki faktori, kas mūs dara piesardzīgus:

  1. Būvniecības izmaksas – lai gan ir skaidrs, ka tās lētākas nepaliks.
  2. EURIBOR – visi, kam ir kaut kādi kredīti, jau ir saskārušies ar likmju pieauguma sekām. Arī te ir nojausma, ka likmes tuvākās desmitgadēs vairs nebūs tuvu nullei vai negatīvas. Bet šobrīd likmes straujais kāpums, protams, liek aizdomāties un varbūt pat nogaidīt. Lai gan te arī nevar zināt, vai nogaidīšana beigās nebūs kļūda.
  3. Darba maiņa – tā nu ir sakritis, ka gadu mijā vīrs nolēma mainīt darba vietu. Jebkurā jaunā darba vietā ir nepieciešams laiks lai “iestrādātos”, tāpēc nešķita mums prātīgi lekt apjomīgā kredītā.
  4. Neskaidrība kopumā ar visu ekonomiku un politiku – kā jau visiem, šis laiks ir diezgan trauksmains, tāpēc tas ir būtisks faktors, kas raisa jautājumu – vai tiešām būvniecības bankas kredīts šobrīd ir neatliekams.

Bažu un apsvērumu, kā redzams, ir daudz. Šobrīd dzīvojam ērtā, pietiekami lielā dzīvoklī, lai nebūtu akūta nepieciešamība pārvākties, tāpēc nolēmām, ka vismaz gadu mēs nogaidīsim ar kredīta ņemšanu.

Bet… Tā kā ir liela vēlme darboties pašiem, tad izlēmām, ka šogad garāžas ēku celsim pašu spēkiem. Tas būtu gan interesants izaicinājums, gan forša nodarbošanās. Garāžas ēka ir vienkārša, tāpēc šobrīd šķiet, ka nav neviens darbs, ko nevarētu paveikt paši (izņemot valcprofila uzstādīšanu, ko paši laikam nevēlēsimies darīt). Arī izmaksu ziņā būs ļoti interesanti redzēt, kādas būs reālās izmaksas pret to, kas tika tāmēts, jo esam pārliecināti, ka izmaksu ietaupījums būs ļoti vērā ņemams.

Un beigu beigās mums būs liela garāžas ēka, kur pa ziemu varēs par nesezonas cenām iepirkt un glabāt būvmateriālus mājai.

Un kas zina, varbūt arī māju izlemsim celt paši 🙂

Mājas projektēšanas process

Pašā sākumā, kad ir izlemts, ka ir vēlme celt māju, tad ir pašsaprotami, ka nav sapratnes, ar ko lai vispār sāk. Vismaz mums tā bija. Centāmies, protams, internetā meklēt informāciju kā vispār notiek projekta veidošana, kas vajadzīgs, kas jādara, bet pārsvarā saskārāmies ar ļoti selektīviem materiāliem par kādu konkrētu fāzi. Ļoti pietrūka materiāli par to, kāds tad ir kopējais process, un kā tas izskatās.

Tas arī ir iemesls, kāpēc vēlējamies šādu rakstu izveidot par to, kāds šis process līdz būvvatļaujas saņemšanai izskatījās no mūsu perspektīvas, cerot, ka tas kādam būs noderīgs un vismaz nedaudz samazinās neziņu.

Būtu ļoti priecājušies, ja mūsu arhitekts šādu vizualizāciju parādītu un paskaidrotu par katru soli – kas tas ir, kāpēc tas ir vajadzīgs, kurš ir iesaistīts, kuri soļi veicami paralēli u.t.t..

Piebilde – process attēlots pieņemot, ka zeme ir jau īpašumā.

Daudzus interesē (arī mūs), kurā brīdī jāiesaista banka. Lai arī ar banku var jau laicīgi aprunāties, lai saprastu ļoti aptuveni savas iespējas, tās iesaiste sākas krietni vēlāk – aiz šī procesa pēdējā soļa. Iemesls tam ir tāds, ka, lai banka varētu izvērtēt iespējas jūs finansēt, viņiem ir nepieciešama mājas projekta tāme. Un tāmi varēsiet uztaisīt tikai tad, kad jau projekts ir gatavs un izplānots.

Tātad visas izmaksas, kas saistītas ar zemāk aprakstīto procesu (arī arhitekta izmaksas) ir jāsedz pašiem. Jāņem vērā, ka banka noteikti prasīs arī “pirmo iemaksu”, kas nav gluži tā nauda, kas jums ir uzkrāta. Uzkrāto naudu vajadzēs ielikt būvniecībā, piemēram, pamatu izbūvē, un tās izmaksas tad banka uztvers kā “pirmo iemaksu”. Te gan tomēr būtu pirms tam ar banku vērts aprunāties par to kā viņi šo organizē, jo katrā bankā nianses var atšķirties. Piemēram, ir bankas, kuras zemes iegādi uzskata kā daļu no pirmās iemaksas, un ir bankas, kas to ignorē.

Process

Mājas projektēšanas process
Mājas projektēšanas process

Atrast arhitektu

  • Atrast arhitektu
  • Pasūtīt topogrāfiju
    • Saite uz rakstu
    • Komentārs: Pirms arhitekts sāk savu darbu, viņam būs nepieciešama zemes topogrāfija. Topogrāfiju var nokārtot un saņemt īsā laikā (pāris dienas/nedēļa), tāpēc šo var darīt jau tad, kad ir veikta izvēle par labu kādam arhitektam. Jāņem vērā, ka topogrāfijas derīguma termiņš ir gads, tāpēc šo nevajadzētu darīt krietnu laiku pirms arhitekta meklējumiem, lai neriskētu ar to, ka termiņš beidzas, pirms vēl projekts ir pabeigts.
  • Sākas darbs ar arhitektu
  • Mājas skices veidošana
  • Ģeoloģiskā izpēte
    • Saite uz rakstu
    • Komentārs: Tas ir minēts arī rakstā, bet no procesa plūsmas attēla var redzēt, ka šo var darīt tikai tad, kad ir zināms mājas novietojums un mājas izmēri. Projektu var vēl turpināt attīstīt un labot, bet jāzina mājas stūru atrašanās vietas.
  • Būvkonstrukcijas
  • Iesniegšana BIS
  • Būvatļaujas saņemšana
  • Būvasu nospraušanas akts
  • Apdrošināšana
  • Būvdarbi
    • Nu tik sāksies!

Būvatļauja

E-pastos ik pa brīdim nāca paziņojumi par izmaiņām BIS. Tā kā notifikācijas nāca par jebkuru darbību, un dokumenti iziet vairākām saskaņošanas fāzēm, tad paziņojumu e-pasti bija daudz. Bet tomēr, cik gavilējoša sajūta bija redzēt paziņojumu, ka ir piešķirta būvatļauja. Ne velti šis posms daudziem ir tik būtisks, jo ne tikai tas nozīmē, ka tūlīt, tūlīt sāksies būvniecība, bet arī ir beidzies “čakars” ar dokumentu saskaņošanām un mājas plānošanu. Tas “čakars” gan katram ir ļoti dažāds, kas ir atkarīgs gan no pašvaldības (būvvaldes), gan tā, cik projekts ir bijis atbilstoši izveidots. Mums šis “čakars” nebija liels un arī laiks ar visām dokumentu saskaņošanām nebija pārāk ilgs (mums arī nebija lielas nepieciešamības pēc steigas).

Lai nu kā – būvatļauja ir izsniegta. Sajūta, ka nu tikai tagad viss sāksies, un jābrauc zemē iespraust lāpsta.

Taču lai brauktu “spraust lāpstu”, teorētiski ir vēl divas lietas, kas jāveic pirms būvniecības sākšanas:

  1. Būvniecības apdrošināšana
  2. Būvasu nospraušanas akts

Būvniecības apdrošināšana

Tā kā būvlaukumā var notikt viss kas neparedzēts (kaut vai, piemēram, kaimiņa žoga bojāšana) ir nepieciešama būvniecības civiltiesiskā apdrošināšana, lai bojājumu gadījumā zaudējumi nebūtu jāsedz pašam. Tā ir “Fizisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise”, kurai darbības teritorija ir būvniecības objekta laukums.

Tā kā jau daudzus gadus sadarbojamies ar vienu apdrošināšanas brokeri, kas kārto visas mūsu apdrošināšanas (dzīvokļa, auto octa, kasko utt), nācās tikai uzrakstīt, ko vēlamies, un polisi jau saņēmām divu dienu laikā. Polises darbība ir viens gads un cena bija 20 EUR.

būvniecības apdrošināšana
Apdrošināšana

Būvasu nospraušanas akts

Vēl viens dokuments, ko sagaida būvvalde pirms darbu uzsākšanas ir būvasu nospraušanas akts, kas principā ir dokuments, kas satur informāciju par būvasīm, koordināšu punktiem, piemēram, ēku stūriem un citiem mērījumiem, kas apstiprina ēku novietojumu atbilstību un to, vai tā neskar sarkanās līnijas.

Lai šo izdarītu, nepieciešams sertificēts mērnieks, kas to var izdarīt, taču par to nākamajā rakstā.

Pirmās idejas

Pienāca brīdis, kad sapratām, ka tad, kad iesim runāt ar arhitektiem, viņi gribēs saprast, ko tad īsti vēlamies. Arī paši priekš sevis vēlējāmies apkopot idejas un vēlmes, lai ne tikai arhitektam vieglāk, bet arī pašiem ir skaidrāks definējums, ko tad vēlamies.

Ir divas būtiskas lietas, ko prasa visi arhitekti:

  1. Telpu apraksts – kādas telpas nepieciešamas, cik lielas, vai ir kāda specifika katrai telpai?
  2. Vizuālās idejas – vizuāli izvilkumi ar idejām gan par interjeru telpām, gan arī eksterjeru mājai.

Šķiet lieki piebilst, ka, jo vairāk izpaudīsieties, jo vieglāk arhitektam būs uzķert jūsu sajūtu un izveidot tādu “kopsaucēju”, kas vismaz sākotnējā versijā jums patiks un to būs vērts tālāk attīstīt.

Telpu apraksti

Mums par laimi, zemes izmēri neierobežo mūsu vēlmes, tāpēc varam izvēlēties gan lielu vienstāvu māju, gan kompaktāku divstāvu māju. Daudz esam lasījuši par to, kas tad labāk – vienstāvu vai divstāvu māja. Izmaksu ziņā, cik esam pētījuši, lielas starpības nav, taču daudzi, kuri ir uzbūvējuši divstāvu mājas, ir teikuši, ka ja būtu iespēja, celtu tomēr vienstāvu māju. Tas galvenokārt saistīts ar staigāšanu pa trepēm, turklāt, jo vecāks paliec, jo tas ir izaicinošāk. 🙂 Mums gan pašiem nav vienozīmīga viedokļa par šo, tāpēc sākotnēji orientējāmies uz divstāvu māju.

Sākām ar sausu sarakstu ar telpām un pamatinformāciju:

MASTER BEDROOM/BATHROOM/WALK-IN CLOSET
Galvenā guļamistaba būtu kopā ar atsevišķu vannasistabu un ieejamu skapi. Guļamistabai pietiktu ar 14-16m2, skapim varētu būt kādi 8-10m2, vannasistabai 6-9m2.

BĒRNISTABA
Bērnistabu vajag vienu, kas varētu būt līdz 16m2.

DARBISTABAS
Tā kā abi ģimenē pārsvarā strādājam no mājām, būtu nepieciešamas divas atsevišķas darbistabas, kas varētu būt 8-12m2 lielas (katra). Tajās pavadīsim daudz laika ikdienā, tāpēc būtu vēlams ar daudz maz plašiem logiem, lai ir gaisma.

VIRTUVE
Vēlētos lielu virtuvi, kādus 20m2. Pa vidu virtuvei būtu arī sala. Virtuvi vēlamies kā atsevišķu telpu, nevis “studio tipa”. Ieeja var būt vai nu no vienas puses (viesistaba) vai arī no divām pusēm (viesistaba/gaitenis).

VIESISTABA
Viesistabu vēlētos plašu ar atvērtā tipa griestiem, lai redz jumta kori/kopnes. Vēlētos arī ļoti plašus un lielus logus (no grīdas). Izmērs varētu būt kādi 40m2. Vēlēsimies arī kamīnu un ēdamgaldu 8 personām.

KOPĒJĀ VANNASISTABA/TUALETE
Būtu nepieciešama arī kopējā tualete/vannasistaba bērnam/viesiem. Varētu būt kādi 6-8m2

SAIMNIECĪBAS TELPA
Būs nepieciešama telpa dažādām iekārtām (apkures sistēmas skapis (siltumsūknis), ūdens filtrācija/sūkņi (?). Šādu telpu varētu apvienot arī ar mantu glabātuvi (slēpes, koferi, u.c.). Par izmēru grūti pateikt. Saimniecības telpa mums noderētu salīdzinoši liela, varbūt kādi 9m2

VEĻAS TELPA
Varētu būt neliela, kādi 2.5-3m2, kur varētu turēt veļasmašīnu,veļas žavētājus. Šo pat varbūt nav obligāti kā atsevišķu telpu, var arī apvienot ar saimniecības telpu.

ĀRPUSE
Vēlēsimies ļoti daudz dažādu skujeņu (egles, kalnu priedes, priedes, u.c.). Plānojam blīvi aizstādīt malu pie ceļa, jo tur ir zemes ceļš, un daudz braukā smagās mašīnas, kas rada putekļus

GARĀŽA

Garāžā netiks turētas automašīnas. Tā tiks izmantota gan kā darbnīca, gan arī dažādu mantu novietošanai (zāles pļāvēji, motocikli, divriteņi u.c.). Garāžā kādreiz nākotnē gribētu nodarboties ar dažādiem auto remontiem, tāpēc gribētu tur arī kādreiz ielikt auto pacēlāju.
Garāžas platību gribētu diezgan lielu, tie varētu būt 6m x 9m (54m2). Griestu augstumam pusei no garāžas būtu jābūt kādiem 3.5m augstiem, lai var ierīkot pacēlāju un attiecīgi arī pacelt automašīnu. Garāžas griesti var būt arī kā vienkāršas sijas (kopnes), nav obligāti jātaisa standarta griesti. Garāžu vēlēšos apsildāmu, lai aukstajos mēnešos varu tur darboties. Garāžas ēka var arī nebūt obligāti kā daļa no mājas, bet var būt arī kā atsevišķa ēka, lai arī tas varbūt radītu neertības lietū un ziemā, ka tur nevarētu aiziet no mājas pa taisno.

AUTO NOJUME
Automašīnas ikdienā plānojam turēt zem nojumes (nevis garāžā). Nojumei būtu jābūt pie mājas, lai sniegā un lietū varētu iekāpt automašīnā neejot zem atvērtām debesīm un nesamirkstot.

ATPŪTAS ĒKA

Ļoti tālā nākotnē varētu arī uzcelt atpūtas ēku ar pirti, lielu nojumi, ārā kamīnu u.c. labumus. Tā kā zeme mums atļauj izpausties, māju izkārtojums varētu būt līdzīgs viensētām, kur vairākas ēkas veido ansambli. Jāskatās gan vēl ierobežojumi, ko paredz zemes izmantošanas plāns.

Kā redzams, nekas ļoti konkrēts, toties par garāžu ir konkrēts un skaidrs viedoklis :). Katrā ziņā šis droši vien aptuveni sniedz ieskatu mūsu vēlmēs un telpu izmēros. Bez šaubām, daudz kas no augstākminētā tiks mainīts, jo arī arhitekts ieteiks izmaiņas ne tikai no ergonomikas viedokļa, bet arī no iespējām tās izvietot projektā. Pieļauju, ka tipiski ir sākotnēji plānot lielākas telpas, bet tāpēc ir arhitekts, kas palīdzēs saplānot optimālākos izmērus un izvietojumu.

Vizuālās idejas

Šis ir kaut kas, kas mums prasīja visvairāk laika. Mēnešu un pat gadu garumā esam vākuši dažādos veidos idejas, bildes, ekrānšāviņus, instagram postus u.c. materiālus, kas formulētu mūsu vēlmes. To visu tad varēsim nodot arhitektiem kā mūsu vēlmju un ideju apkopojumu, kas ļautu labāk saprast mūsu gaumi. Apkopojām gan interjera, gan eksterjera bildes, bet te ielieku pāris bildes, kas raksturotu mūsu ideālo mājas eksterjeru.

Tas, ko noteikti vēlamies, ir koka fasāde, tumšie, pelēkie toņi, kas tagad ir ļoti populāri.

Ideja par māju

Esam trīs cilvēku ģimene, kam ir ideja par savu māju.

Visu mūžu esam dzīvojuši dzīvokļos, un lai gan vasaras un brīvdienas ir bieži pavadītas vecāku vasarnīcā vai laukos, vienmēr ir gribējies savu māju. Vietu, kur brīvā brīdī iziet ārā basām kājām un neklausīties kaimiņu trokšņošanā no visām debess pusēm.

Ideja par māju radās sen, un stāsts, droši vien, tieši tāds pats kā citiem – gribam savu dārzu, brokastis uz terases, vietu, kur iekurt ugunskuru, mazu siltumnīcu un citas romantizētās “muļķības”. Jāsaka arī, ka abi strādājam ofisa darbus, tāpēc jo īpaši gribās darīt kaut ko, ko dienas beigās var “sataustīt un redzēt”. Ļoti labi apzināmies arī aisberga “neredzamo” daļu – darbus, kas neizbēgami būs jādara, taču dzīvojot dzīvoklī liekas – “how bad can it be?”. Katrā ziņā, no vecākiem aizgūtā mīlestība pret praktiskiem darbiem un nebaidīšanās ievilkt pa pirkstu ar āmuru nedaudz nomierina, ka ar visu tiksim galā.

Neplānojam visu māju celt paši. Lietas, kuras neprotam vai negribam darīt, atstāsim meistariem. Taču tāpat arī bez praktiskajiem darbiem, mājas celšana ir pamatīgs projekts ar ļoti garu darāmo darbu sarakstu, ko ceru, ka kādam būs interesanti lasīt (ja nu noder?). Mums līdz šim ir bijis ļoti interesanti sekot līdzi dažādiem pašmāju blogiem (piemēram šim, šim un šim) kas līdzīgi apraksta visu procesu no A-Z neslēpjot izmaksas, lēmumus, apsvērumus, problēmas un idejas. Tāpēc arī šādu blogu uzsākām, lai mūsu ideja par māju būtu atspoguļot gan citiem, gan arī priekš sevis.

Viegli un ātri nebūs. Arī šie bloga ieraksti parādīsies līdzejot visam procesam, cik nu ātri sanāks. Ceram arī, ka šis blogs mums pašiem būs kā neliels grūdiens un “atbildība” virzīties uz priekšu.

Ja ir interese, droši pieseko, lai saņemtu e-pastu, kad mums būs kādi jaunumi. Pagaidām pierakstīties var tikai aplūkojot lapu no datora (labajā pusē). Cenšamies sakārtot, lai var pierakstīties arī no telefona. Notifikācijas arī pagaidām nestrādā, bet pie tā strādājam, lai šo ieviestu, un visi jaunie raksti parādītos jūsu e-pastos tad, kad mums ir ko stāstīt.

© 2024 Mūsu māja

Theme by Anders NorenUp ↑