Grīdas sagatavošana betonēšanai

Projektā garāžas ēkas grīdai bija paredzēts sekojošs pīrāgs:

Lai arī projektā paredzēts klona betons (t.s. estrich), jau no sākuma zinājām, ka vēlēsimies garāžā auto pacēlāju, kam ir nepieciešamas papildus prasības izturībai.

Izšķir divu tipu betona grīdas:

• Klona betons (t.s. estrich) – daudz vienkāršāka un lētāka iestrāde, tiek bērts diezgan sausā veidā, nav nepieciešamas armatūras, mazāk izturīgs, tāpēc to parasti izmanto vietās, kur virs tā būs cits segums, vai arī, ja plānots atstāt betona izskatu, tad nepieciešams uzklāt pretputekļu pārklājumu, jo klona betons put, piemēram, slaukot grīdu ar birsti.
• Industriālais betons – klasiskais betons, ko izmanto monolītās betona konstrukcijās, piem. pamatu liešanā. Tiek iestrādāts lejot no betonvedēja. Ir ļoti izturīgs (atkarīgs arī no betona klases C25/30, C30/37 u.c.), taču ir sarežģītāka iestrāde (tas ir regulāri jāslīpē pēc ieliešanas), un nepieciešama armatūra papildus izturībai. Šāds betons var tikt atstāts kā gala rezultāts (nav nepieciešama pretputekļu apstrāde). Ņemot vērā sarežģītību, attiecīgi arī dārgāks, par klasisko klona grīdu.

Tā kā vēlamies 2-statņu auto pacēlāju, tad konsultējoties ar speciālistiem, tie uzreiz pateica, ka estrich grīda būs par vāju, lai izturētu stiepes slodzi, ko rada pacēlājs. Vēl viens sarežģījums – pat, ja ielejam paredzēto 8cm līmeni ar industriālo betonu, tas būtu par plānu priekš pacēlāja. Nolēmām vietās, kur būs auto pacēlāja statņi, ierīkot zemē padziļinājumus, lai tajās vietās betona biezums būtu 20cm.

Šis biezums pacēlājiem, protams, atkarīgs no transporta līdzekļiem, kurus plānots celt, taču apskatot tehniskās specifikācijas pacēlājiem, 20cm pamatne ir pietiekoša vieglo automašīnu celšanai.

Smiltis un šķembas

Smiltis un šķembas bijām piebēruši vajadzīgajā augstumā jau berot pamatus (pirms bloku mūrēšanas). Toreiz šķembas blietējām un līdzinājām līdz ideālai virsmai, izmantojot nivelieri. Tā gan bija kļūda, jo, būvējot garāžu, pa šķembām bija stumdītas stalažas, bīdītas mantas un paletes, kas līmeni pabojāja. Lai gan lielākajā daļā garāžas, šķembas bija ļoti labi pieblietētas, zināsim, ka mājai šķembas blietēsim un līdzināsim tikai īsi pirms grīdas klāšanas.

Grīdas pīrāgā redzams, ka šķembas ir kā gala slānis zem putuplasta, lai gan daudz kur redzēts, ka zem putuplasta tiek liktas tieši smiltis. No tehnoloģiskā viedokļa, šķiet, lielas starpības nav (ja tā nav, lūdzu palabojiet), taču mājai visticamāk bērsim virs šķembām kādu 1-2cm smilšu slāni. Smiltis ir daudz vieglāk izlīdzināt gludā virsmā nekā šķembas, izmantojot vadulas un celtniecības trapeci.

Padziļinājumi

Auto pacēlāju liksim kaut kad nākotnē, tāpēc nav vēl zināms ne ražotājs, ne precīza novietojuma specifika. Izlēmām, ka ja reiz taisām padziļinājumus, tad veidosim divus 1.5*1.5m padziļinājumus, kas ļaus nākotnē izvēlēties jebkādu izvietojumu, zinot, ka padziļinājumu laukumi ir pietiekoši.

Aprunājoties ar arhitektu izrunājām, ka padziļinājumi varētu izskatīties sekojoši.

Padziļinājumu vietās norakām šķembas, parakām dziļāk smiltis, noblietējām ar vibroblieti, iebērām šķembas un vēlreiz kārtīgi noblietējām.

Putuplasta likšana

Projektā paredzēts EPS150 putuplasts 10cm biezumā. Izvēlējāmies likt 2* 5cm slāņus, lai veidojas mazāk spraugas līdz zemei.

Daudzi standartā liek XPS putuplastu, taču tas šajā gadījumā nav īsti nepieciešams. XPS liktu vai nu pie daudz lielākām slodzēm, vai arī gadījumos, kur ir daudz lielāks mitrums, piemēram, pie pamatiem, kur veidojas grunstūdeņi. EPS pietiekami labi aiztur kapilāro mitrumu, kas ceļas uz augšu no grunts.

Putuplasta kārtas likām pamīšus un katru slāni citā virzienā, lai šuves nekur nepārklājas. Putuplastus savā starpā nelīmējām un centāmies šķembas šur tur pielabot, lai putuplasti gulētu taisni un pēc iespējas mazāk liektos, uz tiem uzkāpjot. Putuplasta neliela liekšanās un kustēšanās ir pieļaujama, taču jāpārliecinās, lai tie nelūzt, kad uz tiem uzkāpj, kas nozīmē, ka apakšējā smilts/šķembu virsma nav pietiekami līdzena.

Putuplastu nevēlējāmies zāģēt, jo rodas ļoti daudz skaidu. Arī putuplasta termo nazis, ko kādu laiku atpakaļ bijām nopirkuši, grieza gaužām lēni. Manam tēvam krājumos bija nihroma stieple, ar kuru, pieslēdzot barošanas blokam, var ļoti labi griezt putuplastu. Improvizēts statīvs pie paletēm ļāva griezt arī diezgan taisnās līnijās. Putuplastu griežot ar karstumu, jāuzmanās no dūmu elpošanas. Izdalās zilskābe (ciānūdeņradis), kas ir ārkārtīgi toksiska (to pat izmantoja pasaules karos kā ķīmisko ieroci), tāpēc tas jādara labi ventilējamā vietā.

Nobeigumā, visur, kur pa perimetru bija kāda sprauga, aizpūtām ar montāžas putām, lai nodrošinātu labāku blīvējumu un termoizolāciju.

Tvaika plēve

Daudz kur redzētas dažādas tvaika plēves uzstādīšanas metodes. Ir kas liek zem putuplasta, ir kas liek gan zem, gan virs putuplasta. Droši vien, cik cilvēku, tik viedokļu. Pētot informāciju, tomēr mūsu ieskatā zem putuplasta to likt īsti jēgas nav, jo putuplasts tāpat ir mitrumizturīgs. Mūsu gadījumā zem putuplasta ir šķembas, kas riskētu plēvi pārdurt.

Pirkām parastu tvaika plēvi ar 150mikronu biezumu. Iegādājāmies arī speciālu tvaika plēvju līmlentu, lai salīmētu savienojuma vietas.

Tvaika plēvei malas ir jāpiestiprina pie sienām. Tā kā mums ir gāzbetona sienas, gluži jebkura līme pie tiem neturēsies. Pēc dažādām atsauksmēm iegādājāmies Penosil MembraneFix 629 akrila līmi, kas plēvi ļoti stingri pielīmēja sienai. Līmes daudzums mums gan aizgāja pārsteidzoši lielā apjomā (10 tūbas).

Plēvi uz sienas jālaiž vismaz līdz grīdas paredzētajam nulles līmenim. Mēs palaidām kādus 15-20cm, jo lieko pēc betonēšanas varēs nogriezt.

Stūros un ap caurulēm svarīgi plēvi nenostiept un labāk atstāt kādu lieku kroku, lai lejot betonu tā netiek kaut kur norauta vai pārrauta no stiepes.

Armatūra

Mums bija nepieciešamas diva veida armatūras – armatūras siets un armatūras stieņi, lai izveidotu režģi padziļinājumos.

Armatūras siets grīdai

Armatūras sietu pirkām d6 * 150×150 * 1000×3000 (stieņa diametrs 6mm, “acs” izmērs milimetors, viena sieta loksnes izmērs milimetros ), ko ieteica betona grīdu meistari.

Ar sieta likšanu gāja interesanti. Sākumā šķita vienkārši – liekam sietu vienu pēc otra tā, lai viens otru pārklāj vienas acs izmērā. Salikām jau pusi garāžas līdz sapratām, ka stūros, kur savienojas 4 sieti, to biezums ir iespaidīgs. Ja sieta stieples diametrs ir 6mm un krusteniski stieņi vienam sietam veido jau 12mm biezumu, tad 4 sietus pārklājot to savienojumu vietās sietu kopējais biezums jau veidojas 48mm. Tā kā sietiem apakšā liekam vēl 2cm distancerus, tad kopējais augstums sanāk jau gandrīz 7cm, kas ir praktiski gandrīz jau grīdas nulles līmenis.

Sapratām, ka kaut ko darām nepareizi. Ņēmām visu nost un sākām stiķēt sietus savstarpēji sazobē, lai to stiegras savienojas starp sietiem, veidojot līdzenus savienojumus un atsevišķie sieti viens otru nostriprina, veidojot vienotu režģi.

Šeit gan varētu sākties diskusijas par šādu izpildījumu. Šādi, visticamāk, profi nedara, jo tas prasa nedaudz vairāk laika, kā arī sietu savstarpējā pārsedze (vajadzētu būt vismaz vienas pilnas acs pārklājums) nav gluži saskaņā ar grāmatām. Lai gan ir redzēti visādi brīnumi, kur sieti vienkārši tiek nomesti viens otram blakus.

Grīdu meistari vēlāk minēja, ka varēja sietus likt vienu pāri otram, tikai sietus savstarpēji grozīt (augšpēdus), lai veidojas “sazobe”. Nebūtu tik līdzeni, kā mūsu bildē, bet būtu atbilstošāk prasībām. Lai nu kā, par šo lielu bažu nav, jo sietu savstarpējais savienojums ir stingrs, kā arī garāžai nebūs tik liela noslodze, lai par to uztrauktos.

Sietus, lai arī tie jau turējās kopā stingri, papildus ik pēc pāris acīm savienojām arī ar armatūras savienojumu stieplēm.

Pa perimetru armatūras sietus nevajadzētu likt pie pašas sienas, lai tie nesakaras pie sienām.

Zem armatūras sieta likām 20mm distancerus. Nekur nevarējām atrast detalizētu skaidrojumu vai pamatojumu par to augstuma izvēli, bet kaut kur pamanījām informāciju, ka parasti to augstumam būtu jābūt 1/3 no plātnes biezuma. Tātad ja grīda ir 8-9cm, tad distanceri varētu būt 2-3cm, taču pieļauju, ka šādai grīdai tam nav lielas nozīmes, galvenais, lai betons var tikt zem armatūras. Šis princips ar “1/3” gan noteikti neattiecas uz svarīgām un strukturālām konstrukcijām (pārsedzēm, betona joslai u.c.)

Sākotnēji salikām krietni mazāk distanceru. Grīdu meistari ieteica likt 4-5 gab uz m2, lai pa režģi varētu staigāt vieglāk, un tas mazāk ļodzītos.

Armatūras režģis padziļinājumos

Padziļinājumos veidojām režģi no d12 armatūras stieņiem ar aci 10cm.

Sākotnēji ielikām režģi no d8 stiklšķiedras armatūras ar aci 20cm, taču grīdu meistari ieteica ielikt resnāku armatūru ar mazākām acīm, ņemot vērā lielo stiepi, kas veidosies uzstādot autopacēlāju. Neatradām d12 stiklšķiedras armatūras, tāpēc pirkām metāla armatūras.

Kompensācijas lenta

Pa ēkas permiteru ir nepieciešama betona kompensācijas lenta, kuras uzdevums ir atdalīt betona slāni no ēkas konstrukcijas. Betona grīdas siltumā izplešas, tāpēc nepieciešamas šādas perimetra spraugas, lai tas nespiestos konstrukcijās un nedeformētos.

Pirkām lētāko betona lentu (10cm plata) un līmējām pa perimetru pie plēves izmantojot to pašu Penosil MembraneFix līmi. Ir nopērkamas lentas, kam jau klāt ir divpusējā līmlenta, taču to cena ir krietni dārgāka.

Lieko virs grīdas nulles līmeņa pēc tam jau ar nazi ir viegli nogriezt.

Izmaksas

Izmaksas šim veidojās sekojoši:

• Putuplasta klājums
  • Tāmē 1100 EUR
  • Iztērēts 715 EUR
  • Ietaupīts 382 EUR
• Polietilēna plēves montāža
  • Tāmē 190 EUR
  • Iztērēts 130 EUR
  • Ietaupīts 60 EUR
• Armatūra
  • Tāmē: nav paredzēts
  • Iztērēts 363 EUR