Jau pašā raksta sākumā jāpiebilst, ka nepretendējam uz pilnīgi pareiziem risinājumiem, atsaucēm uz standartiem un citām prasībām. Tāpēc atspoguļojam informāciju tā, kā to esam uztvēruši mēs paši un darām tā, kā mums šķiet pareizi. Ja jums ir precīzāka informācija, kas palīdzētu citiem, padalieties komentāros.
Viena vērtīga saite ar uzskatāmu informāciju par inženierkomunikācijām, kas mums palīdzēja, ir buildart raksts.
Elektrība
Elektrība mums ir paredzēta ienākoša no mājas, kā arī izejoša no garāžas uz sūkņa aku.
Ienākošā elektrība un datu vadi mums vēl nav gatavi, jo elektrība nav pat vēl atvilkta no sadales skapja uz māju. Tāpēc ierakām zemē tukšu gofru, kam ārpusē atstājām rezerves galu, ko paraksim vaļā, kad būsim gatavi ielaist vadus iekšā garāža. Gofrā ir buksieris – stieple, kas atvieglos vadu ievilkšanu. Gofrai līkumus veidojām salīdzinoši lielus, lai pēc tam gofrā vadus būtu vieglāk iedabūt. Izmantojām 50mm diametra sarkano gofru ar 450N triecienizsturību.
Pēc projekta (un standarta prasībām), zem ceļa braucamās daļas vadi ir jāliek gofrās ar 750N triecienizturību. Tā kā starp māju un garāžu būs brauktuve, tad teorētiski tur būtu jāizmanto šāda gofra. Problēma gan, ka šīs gofras nav nopērkamas metros (kā tas ir ar 450N sarkano gofru), bet ir nopērkamas pa 6 metru posmiem. Turklāt šo 750N gofru nedrīkst locīt (piemēram, mēģināt iestūķēt busiņā), tad nu jau jārēķinās, ka būs izaicinājums to atgādāt uz īpašumu. Bet tā jau būs problēma citai dienai 🙂
Izejošā elektrība un datu vadi no garāžas uz sūkņa aku mums ir ar CYKY 3×2.5mm elektrības vadu, kā arī diviem CAT5e FTP datu/tīkla vadiem, kas ievērti 50mm sarkanajā gofrā.
Tīkla vadi nav ārkārtīgi dārgi, tāpēc nolēmām, ka labāk tos ielaidīsim iekšā jau tagad, ja nu nākotnē vēlamies akā ierīkot kaut kāda veida automātiku vai monitoringu ar sensoriem. Otrs tīkla vads ir ar domu, ja no akas vēlēsimies nākotnē palaist ūdeni/elektrību uz kādu tālāku dārza stūri. Tad šis otrs vads ļautu ierīkot automātiku/monitoringu arī attālākā dārza stūrī.
Jāpiebilst, ka tīkla vadiem izmantojām FTP vadus (biežāk tiek izmantoti UTP). FTP vadiem ir ekranējums, kas samazina elektrības kabeļu radīto interferenci uz datu kabeļiem. Tā kā elektrības vads un tīkla vadi mums iet pa vienu un to pašu gofru, tad FTP Cat5e izmantošana nenāks par sliktu.
Tranšeja no pamatiem līdz sūkņa akai bija kādi 3-4 metri, tāpēc to izrakām ar lāpstām. Bet nu ir skaidrs, ka pie pārējām kabeļu rakšanām noteikti nomāsim mini ekskavatoru, jo priekšā ir darbiņš – aizvilkt aptuveni 120 metru elektrības vadu no sadales skapja uz māju.
Tranšejā ierakām arī signāllentu. Saskaņā ar noteikumiem, ja nemaldāmies, tad 20 cm virs elektrības kabeļa tiek tranšejā guldīta signāllenta, kas ir pa lielam plēves lenta ar uzrakstu “Bīstami, elektrība” vai tamlīdzīgi uzraksti. Doma pavisam vienkārša – ja nākotnē kāds ekskavatorists vai racējs ar lāpstu rokot pamana šādu lentu, tad zina, ka, turpinot rakt, var ieraudzīt saules zaķīšus.
Tukša gofra, ko vēlāk atraksim, lai pa to ielaistu elektrības vadu garāžā no mājas. Gofras ar elektrības un datu vadiem.
Kanalizācija
Garāžā kanalizācija būs tikai izlietnei, tāpēc:
Pietiek ar 50mm diametra cauruli
Izlietne plānota pie tās sienas, kurā kanalizācijas caurule izies ārpusē, tāpēc nav jāveido garas caurules horizontāli ēkas iekšpusē, ievērojot kritumu 1-1.5cm uz 1 metru (kritums ir jāievēro, bet tas jau būs jāveido caurulei ārpus pamatiem)
Vienīgā nianse, kas bija jāievēro ir fakts, ka kanalizācijā nedrīkst izmantot 90 grādu līkumus. Lai panāktu 90 grādu leņķi ir jāizmanto vairāki savienotāji ar 30 vai 45 grādu leņķi. Tā kā mums kanalizācijas caurule plānota uzreiz virs pamatu cauruma, tad izmantojot, piemēram, divus 45 grādu savienojumus, caurule būtu nedaudz atvirzīta no sienas. Lai panāktu, ka caurule var atrasties tuvu sienai, izmantojām vairākus 45 grādu leņķus lai uztaisītu vairākus līkumus.
Kanalizācijas caurule
Tagad gan skatoties bildēs šķiet, ka tomēr būtu arī sanācis izmantot tikai divus 45 grādu līkumus, jo izurbtais caurums ir krietni lielāks, kas ļautu leņķim sākties jau pamatu caurumā. Tas jau ir izdarīts, tā ka vairs neko.
Abos galos caurules aiztaisījām ar korķiem, jo cauruli, kas iet ārā otrā pusē pamatiem, ir plānots aizbērt ar smiltīm. Kanalizācijas sistēmu ierīkosim, kad celsim māju. Tad arī atraksim un pievienosim šo cauruli kopējai sistēmai.
Kanalizācijas caurule ārpus pamatiem
Par vertikālo caurules augstumu (cik augstu to atstāt) vajadzētu pārbaudīt projektā grīdas augstumu. Mums projektā grīda ir 13 cm virs pamatu horizontālās virsmas, tāpēc arī caurule jātaisa to ņemot vērā, lai nesanāk, ka caurule ir zem grīdas līmeņa, vai tieši pretēji – ļoti garš posms virs grīdas. Jāpiebilst, ka bilde uzņemta, kad caurule vēl netika noīsināta vajadzīgajā garumā.
Pamatu caurumu aizpildījām ar parastajām montāžas putām.
Ūdens
Tā vien šķiet, ka “zinātne strīdās” par to, cik dziļi ziemā zeme sasalst. Dažādās vietās šīs dziļums figurē no 60-100cm, kas ir dziļums, kurā ūdens caurulē nesasaltu. Nolēmām lieki neriskēt, tāpēc laidām ūdens cauruli aptuveni 90-100cm dziļumā.
Ūdens caurulei izmantojām D32x2.4mm PN10 cauruli. Galos arī uzskrūvējām korķus, lai darbu gaitā netiek iekšā gruži. Ārpus pamatiem to ierakām tranšejā līdz spices akai un pa siltinātā groda apakšu to ielaidām pie sūkņa.
Īsti neatradām informāciju par to, vai drīkst elektrības vadus (gofrā) laist pa vienu un to pašu tranšeju, kur ir ūdens caurule, tāpēc darījām šādi. Sliktākajā gadījumā nāksies par to domāt un labot vēlāk. Pamatu iekšpusē ūdens cauruli un vadu gofru palaidām pa pretējām sienas pusēm drošības labad.
Gofra un ūdens caurule tranšejā uz aku
Izmaksas
Izmaksas šim visam bija salīdzinoši mazas. Strāvas vads 30 eur, gofra 30 eur, tīkla vadi 28 eur, signāllenta 12.50 eur, ūdens caurule ar korķiem 27 eur, kanalizācijas caurules 10 eur.
Pamatus bijām noklājuši ar hidroizolācijas mastiku, un saskaņā ar projektu, garāžas ēkai tālāk ir paredzēts klāt ekstrudētā putupolistirola siltinājumu.
Neesam ārkārtīgi dziļi šajā tēmā rakušies, lai spētu daudz komentēt tehnoloģijas atšķirības, it īpaši kādam kaut ko ieteikt, taču darbojāmies ar sekojošiem faktiem un zināšanām:
Projektā paredzētais 70mm biezums nav pieejams visiem ražotājiem, kas samazina izvēli (piemēram, šāda biezuma plāksnes nav pieejamas Tenapors ražotājam). Klasiskiem izmēriem (20,30,50,100mm) izvēle ir plašāka, un iespējams arī cenas var atrast labākas. Mājai, kurai būs nepieciešama 100mm pamatu siltināšana, iespējams veiksim lielāku salīdzinājumu.
Nepieciešama pusspunde, lai plāksnes savstarpēji viena otru pārklāj. Tādā veidā neveidojas taisna vertikāla šuve līdz pat pamatiem, samazinot jēgu siltinājumam
Darba rīki un materiāli
Bijām papētījuši citu ieteikumus, un arī paši darba gaitā sapratām par to, kādi instrumenti ir nepieciešami, tāpēc lūk mūsu saraksts ar to, ko izmantojām:
Putupolistirols – Izvēlējāmies Finnfoam FL-300. Būtu arī vērts painteresēties par pieejamību, jo šis biezums, piemēram, bija izpirkts “Depo”.
Putu līme – flakoni līmei ir nopērkami divu veidu – ar vienreizlietojamo pūšamo salmiņu, vai arī paredzēti putu pistolēm. Putas arī ir daudz un dažādas. Mēs izmantojām “Penosil Fixfoam 877” (pirkām “Būvniecības-ABC”, (Depo ir alternatīva “Olive A-45”).
Putu pistole – Putu pistoles var nopirkt sākot no 10 eur un pilnīgi noteikti to iesakām, jo tas ļoti atvieglo līmes uzklāšanu. Ir pistoles nopērkamas arī pāri par 100 eur, bet diez vai būtu tāda nepieciešamība, ja vien ar to nenodarbojaties profesionāli. Mūsu pamatu laukumam pietika arī ar pašu lētāko, lai gan uz beigām tā sāka niķoties (iespējams, slikti to iztīrījām) ar gaisa/putu plūsmas regulāciju.
Vinila cimdi – vinila cimdu kaste noteikti noderēs, darot dažādus darbus. Arī šo darbu darot, cimdi noder, lai pēc tam ar ķīmijām mazāk ir jātīra rokas.
Pistoles tīrītājs – pēc darbu pabeigšanas, ja plānojat pistoli vēl izmantot, to vajag iztīrīt. Un tas notiek ar speciālu pistoles tīrītāju, ko uzskrūvē tieši tāpat kā citus flakonus un laiž cauri tīrītāju caur pistoli līdz tā ir tīra. Izmantojām “Penosil Foam Cleaner 949”.
Putu noņēmējs – lai arī neobligāts, nopirkām arī putu noņēmēju, ja nu nepieciešams notīrīt jau sacietējušas putas. Izmantojām “Penosil Foam Remover”.
Ūdens smidzinātājs – teorētiski virsmas (gan pamatu, gan putupolistirola) ir viegli jāsamitrina, lai uzlabotu saķeri, tāpēc izmantojām pumpējamu ūdens smidzinātāju.
Koka mieti – ļoti svarīgi ir padomāt par veidiem, kā pielīmētās putupolistirola plāksnes noturēt vietā kādu laiku. Putas nedaudz piebriest, tāpēc plāksnes pēc brīža nedaudz atvirzās no sākotnējās novietotās pozīcijas. Ar atbalsta kokiem/mietiem var ieriktēt, lai tās loksnes paliek tur, kur tās ir noliktas, piespiežot stingri pie pamatiem. Mēs par šo īsti nebijām padomājuši, tāpēc nācās improvizēt ar dažādiem koka dēļu atgriezumiem no pamatu būvēšanas. It kā mēdz izmantot speciālus garus dībeļus, lai piestiprinātu plāksnes pie sienas, bet mūsuprāt a) tas būtu lieks darbs kaut ko vēl urbt; b) kaut kā liekas dīvaini, ka būtu jāurbj caurumi siltumizolācijā un hidroizolācijā; c) tas droši vien aktuālāks ir tieši mājas sienām, jo pamatu loksnes vēlāk piespiedīs zeme.
Putupolistirola nazis/rokas zāģis – Putupolistirolu var zāģēt (ļoti daudz skaidu) un var griezt ar karstumu (ātri un bez putekļiem). Putuplastu griezt ar karsto stiepli ir kā sviestu ar nazi. Teorētiski… Bijām atraduši, ka var iznomāt karsto termonazi, ar ko varētu griezt putuplastu. Taču, pameklējot internetā, atradām, ka to var nopirkt pa 35 eur. Zinot, ka tas būtu vajadzīgs vēlāk arī mājas siltumizolācijai, nodomājām, ka nečakarēsimies ar nomu, aizvešanu/atvešanu, jo beigās tāpat samaksāsim to pašu, ko nopērkot nazi. Šeit gan laikam pierādījās, ka “skopais maksā divreiz”. Nopirkām šo nazi, un bija liela vilšanās, jo tas negrieza “kā pa sviestu”. Karsēja tas ārkārtīgi lēni un griešana bija ļoti gausa. Beigās visus komunikāciju caurumus izgriezām ar šo nazi, bet putupolostirola lokšņu pārkares virs pamatiem nogriezām ar rokas zāģi. Ar rokas zāģi griešana ir ārkārtīgi viegla un ātra, taču liels mīnuss ir daudzās putupolistirola skaidas.
Process
Pamatu siltināšana ir vienkāršs, viegls un pat patīkams process, tāpēc šo noteikti ir forši darīt pašiem. Darbu secība ir vienkārša, taču ir pāris komentāri:
Notīrām virsmuar birsti.
Ar ūdens smidzinātāju nopūšam pamatu virsmu un putupolistirola plāksni (vēl joprojām neesam droši, vai šis ir tiešām jādara).
Saskrāpējam virsmu putupolistirolam ar zāģi labākai saķerei – ir kas mēdz šādi darīt, bet mēs nekur neesam redzējuši oficiālu ieteikumu, tāpēc to nedarījām.
Ar putu pistoli uzpūšam līmi uz putupolistirola plāksnes. Te mēs sekojām norādēm, kā iesaka līmi pūst ražotāji, nevis, improvizējot pūtām zigzagus vai “rozītes”. Ieteicamā līmes uzklāšana, ko paredz ražotāji, ir redzama mūsu zīmētajā šedevrā zemāk (Att. 2). Jāpiebilst, ka līme jāuzpūš ir arī uz loksnes spundes, lai plāksnes savienojot tās arī tur salīmētos.
Piespiežam plāksni pie pamatu sienas. Zemāk redzama ilustrācija, kā likām plāksnes (Att. 3). Tādejādi augšā lieko būtu jānozāģē (un zāģēšana būtu viegla, jo jāzāģē tikai puse loksnes biezuma), bet apakšējo caurumu jāaizpūš ar montāžas putām. Apakšā atlikusī sprauga nebija tik liela, lai stiķētu klāt atgriezumus.
Nostiprinām plāksni ar atbalsta mietiem/kokiem, lai tā neizkustētos un neatvirzītos no sienas. Kā jau minējām, šeit mēs improvizējām (Att. 4), bet nu šis ir, mūsuprāt, būtisks solis, lai plāksnes būtu labi piespiestas pie pamatu sienas un būtu vienā līmenī. Līme pieķer plāksnes salīdzinoši ātri, tāpēc mietus var rotēt un pēc pāris loksnēm likt jau nākamajām.
Att. 2 – Putu (rozā krāsa) uzklāšana uz putupolistirola plāksnēmAtt. 3 – Siltinājuma loksnes pielikšanaAtt. 4 – koka statņi, lai piespiestu plāksnes pie pamatiem.
Nākamajā dienā, kad viss jau bija sacietējis, tad nozāģējām liekās putupolistirola loksnes malas, izgriezām caurumus loksnēs priekš komunikāciju kanāliem un ar montāžas putām aizpildījām apakšējās spraugas.
Montāžas putas izpūšot pakāpeniski izplešās. To mēs zinājām, taču bijām aizmirsuši cik daudz izplešās… Pēc tam, kad sapratām, ka esam pārcentušies ar putu pūšanu, braucām uz veikalu, lai nopirktu vēl vairāk flakonu.
Pabeigtā pamatu siltināšana
Tālāka apstrāde
Tālāk pamatus ir plānots aizbērt ciet tādus, kā izskatās bildē. Tad, kad veiksim ārējās fasādes veidošanu, tad nedaudz atraksim vaļā pamatus (kādus 15 cm) un ar armējošo sietu uzklāsim cokola apmetumu. Cokola apstrādi vēlākā fāzē iesaka daudzi būvnieki, jo turpinot ēkas būvniecību var gadīties aizķert un sabojāt to.
Izmaksas un patēriņš
Mums bija nepieciešamas 57 plāksnes, tāpēc bija jāpērk 12 iepakojumi (vienā ir 5 loksnes). Iztērējām arī 8 flakonus ar putupolistirola līmi un 7 flakonus ar montāžas putām, caurumu un spraugu aizpildīšanai.
No instrumentiem iegādājāmies arī putu pistoli (11.50 EUR), putuplasta griezēja nazi (35 EUR) un ūdens smidzinātāju (8 EUR).
Pavisam kopā uz 54m2 garāžas ēku šim darbam tāmē bija paredzēti 1507 EUR. Pamatu siltināšana mums izmaksāja 41% no plānotās summas, tādejādi ietaupot pret tāmi 880 EUR.
Šo jau minējām, ka darbiņš ir ļoti vienkāršs un patīkams, it īpaši redzot šādus ietaupījumus.
Sena paruna saka “Ja negribat pazaudēt draugus, nerunājiet par politiku un par reliģiju”. Šeit varētu pievienot arī “pamatu hidroizolācija”. Ir ārkārtīgi daudz dažādu tehnoloģiju un paņēmienu, tāpēc cik cilvēku tik viedokļu Lai arī mums nav paredzēts pagrabs, mums ir ārkārtīgi augsts gruntsūdeņu līmenis, kas skaitās “agresīva vide”, tāpēc nolēmām vadīties tomēr pēc tā, kā ir paredzēts projektā. Un mūsu gadījumā projekts paredz hidroizololāciju.
Pamatu hidroizolācija sastāv no divām daļām:
Vertikālā pamatu hidroizolācija – tiek klāta uz pamatu vertikālās (sānu, ārējās) virsmas, kas aizsargā pamatus no gruntsūdeņiem.
Horizontālā pamatu hidroizolācija – tiek klāta uz pamatu horizontālās virsmas, uz kuras tiks likti bloki vai cits materiāls. Šī hidroizolācija aizsargā blokus vai citas konstrukcijas virs pamatiem no kapilārā mitruma, kas sūktos augšup caur pamatiem.
Sagatavošanās darbi
Lai varētu ķerties pie hidroizolācijas darbiem, vispirms mums bija jāparok vaļā pamati, lai pilnībā atsegtu no ārpuses pamatus un pamatu pēdu. Pamati stāvot kopš rudens, no blakus esošajām smilšu kaudzēm jau bija aizpūsti. Darbiņš, kas likās paies ātri, beigās aizņēma vairākas stundas intensīvas rakšanas, kur smiltis bija jāmet ārā no bedres.
Pamatu pēdas atrakšana
Gruntēšana
Teorētiski, lai uzlabotu mastikas saķeri ar betonu, pamatus vēlams nogruntēt.
Iesākumā bijām plānojuši izmantot Weber.tec 901 (grunts) + Weber.tec 915 (hidroizolācija/putuplasta līme). Pēc Weber kalkulatora izrēķinājām, ka nepieciešami 3*5L spaiņi ar grunti. Turklāt, šī grunts ir jāšķaida ar ūdeni proporcijā 1:10.
Veikalā ielikām trīs spaiņus ratos un devāmies tālāk iepirkties. Kādā brīdī, pēc sarunas ar veikala konsultantu, viņš paskatījās ratos un prasīja, ko mēs grasāmies darīt. Uz atbildi, ka gruntēsim garāžas pamatus, iepleta acis un jautāja, cik tad tā garāža liela. Kad pateicām pamatu izmēru, konsultants ieteica nolikt plauktā atpakaļ 2 spaiņus. Nav ne jausmas, kā tas kalkulators rēķina patēriņu, bet uz 47m2 pamatu laukumu aizgāja puse spaiņa (2.5L).
Pamatu gruntēšana bija ārkārtīgi vienkārša un viegla. Izmantojām balsināšanas birstes/otas, lai grunti uzklātu. Mēs gan ieteiktu noteikti vilkt drēbes, kuras pēc hidroizolācijas klāšanas nebūs žēl izmest. Ieteiktu arī nopirkt kasti ar plānajiem lateksa cimdiem, tie arī ļoti noderēs.
Gruntējām vertikālo pamatu plakni, pamatu pēdas horizontālo plakni un arī pie reizes pamatu augšējo horizontālo plakni.
Pamatu gruntēšana ar weber.tec 901
Vertikālā hidroizolācija
Kā jau minējām, sākotnēji bijām paredzējuši izmantot Weber.tec 915 mastiku. Internetā var daudz labu video redzēt par šo materiālu, kuru var uzklāt ar zobaino špakteļlāpstu un tai uzreiz klāt var likt putuplastu. Tātad, idejiski šis materiāls gan veido hidroizolāciju, gan arī kalpo kā putuplasta līme, turklāt uzklāšana ir ļoti vienkārša.
Izmantojot “bēdīgi slaveno” kalkulatoru, izrēķinājām, ka mums būtu nepieciešami 8*30L spaiņi, kas kopā veidotu tuvu pie 700 eur. Pie šādas summas jau sākām pētīt alternatīvas un nonācām pie vecās labās hidroizolācijas mastikas. Ej nu sazin, varbūt, ka beigās nemaz tik daudz to spaiņu nevajadzētu, bet nu nolēmām neriskēt.
Veikalā mums konsultants ieteica izmantot “Izobit DK” – ar sveķiem modificēta bituma-kaučuka mastiku (spaiņos pa 10 vai 19kg), kas paredzēta agresīvām vidēm (augsti gruntsūdeņi). Spainim virsū norādīts, ka patēriņš ir 0.5-0.9kg uz m2, nepieciešami divi slāņi un instrumenti jātīra ar organisku šķīdinātāju.
Rēķinājām, ka nepieciešams 47m2 (pamatu laukums) * 2 (slāņi) * 0.8 (kg uz m2) = 75kg = 8* 10kg spaiņi. Nolēmām gan nopirkt pusi (4 spaiņus) un tad skatīties, pēc pirmās kārtas, cik tad vajadzēs piepirkt, un kāds ir reālais patēriņš.
Beigās bija nepieciešami 6* 10kg spaiņi, kas veido 0.65kg/m2 patēriņu.
Mastiku klājām ar tām pašām balsināšanas otām, ko bijām iepirkuši lielā daudzumā (varat aizmirst par otu “atmazgāšanu”), taču, lai to varētu izdarīt, mastika sākumā ir jāpadara mazāk viskoza (šķidrāka).
Te nu ir divi varianti – organisks šķaidītājs (dīzelis) vai karstums (spaiņu atstāšana saulē vai arī izmantojot celtniecības karsto fēnu). Sākotnēji izmantojām tikai dīzeli un maisījām ar rokām. Negāja viegli, tāpēc noteikti ieteiktu izmantot arī karstumu un vēlams maisīt izmantojot urbjmašīnu.
Jāpiebilst, ka pilnīgi viss jums smirdēs pēc mastikas un dīzeļa. Drēbes būs vai nu beigās jāsadedzina vai arī jāpārdod Balenciaga modes namam. Lateksa cimdi arī aizies uz urrā. Noteikti arī ieteiktu nopirkt šķaidītāju, kas palīdzēs notīrīt darbarīkus un jebko, uz kā mastika būs tikusi virsū.
Šis darbs noteikti nav viegls, nav ātrs un nav patīkams, bet ļoti lēts un izdevīgs, salīdzinot ar alternatīvām. Beigās tiek maksāts par savu laiku, ko uz šo tērē.
Pamatu hidroizolācija izmantojot bitumena mastiku
Horizontālā hidroizolācija
Visbiežāk izmantotais horizontālās hidroizolācijas veids ir ruberoīda klāšana. Te arī ir daudz dažādu veidu un paņēmienu. Mēs nolēmām izmantot parastu ruberoīdu (veikalos meklējams kā “ruberoīda apakšklājs”) un to līmējot klāt ar bitumena mastiku (it kā esot “speciāla” mastika šim nolūkam, lai gan nezinām ar ko tā atšķiras no tās, ko smērējām uz pamatiem pirmīt).
Veikalos ir nopērkami ruberoīda ruļļi, kam ir 33cm platums. Būtu ērti tādus izmantot, bet mūsu gadījumā pamati ir 30cm plati un vēl ir putuplasts 7cm. Nepieciešama neliela pārkare ruberoīdam abās pusēs, tāpēc nepieciešamās lentas platums būtu aptuveni 42cm. Vienīgā opcija ir pirkt metru platu rulli, ko tad var sadalīt divās daļās.
Ruļļa dalīšanu normāli cilvēki veic ar cirvi, sitot pa to ar kuvaldu. Mums cirvis nebija pa rokai, tāpēc izmantojām rokas zāģi (fuksīti). No sirds iesakām tomēr aizskriet un nopirkt cirvi. Kā saka #neverAgain ar zāģi, jo no siltuma ruberoīda darva salīp starp zāģa zobiem, kas padara šo procesu laika un spēka ietilpīgu.
Ruberoīdu nepieciešams klāt divās kārtās, lai pirmās kārtas salaiduma vietas būtu pārklātas ar otro kārtu.
Būtiska mācība no mūsu kļūdas – tieši horizontālo hidroizolāciju jāveic tad, kad ir jau aizbērti un noblietēti pamati. Mēs pasteidzāmies un to uzklājām, kad vēl pamati nebija aizbērti. Traktoram berot smilts, šur tur sanāca aizķert to ruberoīda klājumu, to bojājot. Traktoram noteikti būtu vienkāršāk, ja nebūtu par to jāuztraucas.
Horizontālā izolācija ar ruberoīda apakšklāju
Izmaksas
Saskaņā ar mūsu kosmisko tāmi uz pamatu hidroizolāciju bija paredzēti 740 EUR (uz 47m2) uz vertikālo izolāciju un 245 EUR (uz 10m2) uz horizontālo hidroizolāciju.
Iztērējām attiecīgi 122 EUR (2.6 EUR/m2; ietaupīti 618 EUR) un 138 EUR (13.8 EUR/m2; ietaupīti 107 EUR).
Nav pats foršākais un patīkamākais darbs, bet ietaupījumi priecē.
Iepriekšējos rakstos bijām minējuši, ka pamatus lejot, būvnieki neierīkoja komunikāciju kanālus pamatos, caur kuriem varētu izlaist ūdensvadus, elektrības vadus un kanalizāciju. Būvnieki solīja to izdarīt vēlāk, taču nevēlējāmies paļauties uz šiem solījumiem, tāpēc izlēmām, ka darbus noorganizēsim paši. Beigās tas arī bija prātīgs lēmums, jo nauda, ko bijām ieturējuši un nesamaksājuši būvniekiem par neizdarītajiem darbiem, palika pāri, noorganizējot šos darbus paši.
Kur urbt?
Tagad, kad viss jau izdarīts, jāsaka, ka tomēr mums paveicās, ka būvnieki kanālus pamatos neierīkoja, jo kārtīgi visu pārdomājot, caurumus mums vajadzēja krietni vairāk nekā bijām vienojušies ar pamatu būvniekiem.
Pamatu būvniecības laikā kaut kā mums nebija skaidri nodefinēts, kur un kā ēkā ieies visas komunikācijas, tāpēc ar būvnieku vienojāmies par aptuvenām dažām vietām pamatos, kur jābūt lieliem kanāliem, caur kuriem visu varētu ievilkt, kas ir nepieciešams.
Taču tagad bija iespēja kārtīgi izplānot visas komunikācijas (ūdens, kanalizācija, elektrība), cik daudz, kurā ēkā tās ieietu/izietu, kā arī kāda diametra caurumi būtu nepieciešami. Tādejādi caurumu novietojumu varējām izplānot daudz loģiskāku.
Precīzi izplānotas pamatu caurumu vietas var ietaupīt gan uz materiāliem (nevajag vilkt caurules un vadus daudzus liekus metrus uz vienīgo caurumu ēkā), gan uz darbu (mazāk jārok tranšejas).
Par pamatu, protams, ņēmām ģenerālplānu, kurā ir norādītas visas galvenās komunikācijas, taču bija jāveic vairākas korekcijas, kad izlēmām, ka spice atradīsies citā vietā, nekā tika paredzēts sākotnēji plānā. Arhitekts arī norādīja, ka izmaiņas plānā vērēs pēc tam pielāgot atbilstoši situācijai dabā, galvenais kārtīgi izmērīt, kurās vietās jaunie kabeļi un komunikācijas atradīsies.
Sazīmējām aptuvenus urbumu plānus mājai un garāžai, lai tie palīdzētu noorientēties gan mums pašiem, gan arī pašiem urbējiem.
Te ir pāris lietas, ko ņēmām vērā:
Dziļums – varbūt ir kādi regulējumi, taču tos īsti nezinām. Arhitekts bija ielicis plānā kanalizācijas cauruli 70cm dziļumā zem zemes līmeņa (pie izejas no mājas). Ūdens caurules vajadzētu arī laist aptuveni tādā dziļumā (varbūt pat dziļāk), lai nebūtu risks ar sasalšanu. Elektrības vadiem it kā esam dzirdējuši, ka laiž 50cm dziļumā, taču mēs visus caurumus taisījām 70cm dziļumā, izņemot ūdens cauruļu caurumus, ko palaidām dziļāk drošības labad.
Diametrs – caurumus veidojām ar nelielu rezervi, piemēram, ja elektrības vadu gofra būs 50mm diametrā, tad caurumu plānojām uz 70mm. Kanalizācijas cauruļu caurumiem arī noteikti vajag paredzēt rezervi, jo caurulēm ir jābūt ar kritumu (1-2cm uz 1m).
Pielietojums – arī par šo īsti nezinām kā ir noteikumiem, vai, piemēram, pa vienu kanālu var laist gan ūdens cauruli gan elektrības cauruli? Ja kāds zina atbildi, var padot ziņu komentāros. Mēs nolēmām taisīt atsevišķus caurumus.
Papildus uz pamatiem ar spligti oranžas krāsas baloniņu atzīmējām precīzus punktus un blakus ciparu ar urbuma diametru, lai urbējiem būtu vieglāk.
Urbumu plāns garāžai. Starp citu – iPad un iPencil ir ģeniāls izgudrojums, kas ļoti palīdz šādas lietas plānot un vizualizēt
Kurš urbs?
Te nu atkal vērsāmies pie top Google meklējumu rezultātiem. Sazinājāmies ar diviem pretendentiem, lai noskaidrotu cenu, un vienojāmies, ka sadarbosimies ar Izurbt.lv.
Priecē, ka šis uzņēmums ir publicējis cenas savā mājaslapā, kas būtiski atvieglo aprēķinus un izpratni par to, cik tas maksās. No mājaslapā redzamās cenu tabulas ir skaidrs, ka cenas atšķirība starp 80 vai 100mm nav ļoti būtiska, tāpēc te noteikti mūsu ieteikums būtu labāk izurbt nedaudz lielāku caurumu, ja nu izlemjat, ka pa to caurumu vēlēsieties ielaist nevis vienu bet divas vai trīs tādas gofras.
Gala cena gan atkarīga arī no lokācijas, taču mums kopējā summa sanāca 200 EUR par 8 caurumiem, ieskaitot transporta izmaksas.
Vēlamies arī paslavēt Artūru no Izurbt.lv. Lieliska, ātra un precīza komunikācija no sākuma līdz galam, punktualitāte, kā arī lieliska kvalitāte un ātrums paveiktajos darbos. Noteiki varam ieteikt un rekomendēt viņu.
Kā urbj?
Izvēlās ērtāko pamatu pusi, no kuras urbt. Galvenokārt, kur mazāk ūdens un kur ir mazāk jāatrok zeme
Tiek veikti mazāki urbumi, lai pie tiem var piestiprināt stiprinājuma sliedi. Pie tās tad jau stiprinās urbjmašīna ar kroņurbi atkarībā no vajadzīgā diametra.
Urbšana notiek salīdzinoši ātri. Dimanta urbji iet cauri vienalga kam – betonam vai kādai armatūrai. Kopējais laiks, kas uz šo aizgāja, bija kādas 4 stundas. Lielākais laiks aiziet uz sagatavošanos katram caurumam.
Urbšanai ir divas prasības:
Elektrība – pats par sevi saprotams
Ūdens – mēs pirms tam speciāli ierīkojām spici, jo zinājām, ka vajadzīgs ūdens šo darbu veikšanai, taču patiesībā tas vajadzīgais ūdens daudzums ir salīdzinoši niecīgs. Ja nav ūdens padeves, tad var iztikt arī ar vairākām 5l ūdens pudelēm (par šo gan vajag precizēt ar meistariem).
Ūdens būvniecībā ir kritiska nepieciešamība, taču līdz šim mēs bez tā varējām iztikt. Pamatu būvniecībā ūdens nebija nepieciešams.
Taču nu pienāca brīdis, kad sapratām, ka bez ūdens vairs nekā. Lai arī bijām plānojuši to ierīkot krietni vēlākā posmā, sapratām, ka tas jādara jau šobrīd, jo viens no pirmajiem darbiem sarakstā ir komunikācijas kanālu urbšana monolītajos betona pamatos (ko pamatu būvnieki “aizmirsa” ierīkot lejot pamatus). Lai to paveiktu, ir nepieciešamas divas lietas – elektrība (ir) un ūdens (nav).
Tā nu nācās kā pašu pirmo 2023. gada darbu ieplānot ūdens ierīkošanu.
Spice vs Dziļurbums
Plānojot ūdens ierīkošanu visiem agri vai vēlu rodas dilemma – ierīkot spici vai dziļurbumu. Internetā ir atrodami gana daudz materiāli par plusiem un mīnusiem abos gadījumos, tāpēc daudz neizplūdīsim detaļās.
Galvenie punkti, kas ietekmēja mūsu izvēli:
Izmaksas – dziļurbumu ierīkošana, cik mums zināms, izmaksā ap 50eur/metrā. Un problēma ir tāda, ka neviens nezina, cik dziļi būs urbums. Tie var būt 60 metri un tie var būt arī 130 metri, kuros būs ūdens. Šī šķiet tāda liela laimes spēle, nezinot vai būs jāmaksā 3000 EUR vai 6500 EUR. Turklāt būvniecības sākumā ir morāli grūti samaksāt tādu naudu par ūdens ieguvi, kad nauda noderētu arī citām lietām. Īpaši ņemot vērā, ka spices ierīkošana parasti izmaksā 200-400 EUR (tikai spices urbums bez sūkņiem).
Dabas resursa nodoklis – Neesam pētījuši jaunāko informāciju (iespējams kaut kas ir mainījies likumos), taču dziļurbumi skaitās kā dabas resursu ieguve, par ko ir jāmaksā. Uz dziļurbuma tiek uzstādīts ūdens skaitītājs un ir jāmaksā par ūdens patēriņu (kaut kur figurē informācija, ka jāmaksā tikai par pārtēriņu virs 10m3 diennaktī, tā ka varbūt ikdienas vajadzībām pietiktu). Lai nu kā, dzīvojot “laukos” kaut kā plakstiņš raustās, domājot par to, ka jāmaksā par ūdeni. Arī dārza laistīšanai izmantot maksas ūdeni būtu “grezni”, tāpēc daudzi tāpat ierīkotu vai nu spici vai lietusūdeņu kolektorus.
Kvalitāte – te nu ir būtiskā atšķirība. Tīri praktiski, “avota ūdens” no 100 metru dziļuma noteikti būs veselīgāks un dzeramāks nekā tas, kas nāk no gruntsūdeņiem. Attiecīgi, ņemot vērā, ka apkārt ir dzīvojamās mājas un netālu arī pa vasaru tiek audzēta labība, tad pieļaujam, ka ūdeni no gruntsūdeņiem dzert nebūtu pārāk prātīgi, vismaz ilgtermiņā. Ūdeni dzeršanai varētu arī pirkt bunduļos.
Apkope – gan spicei, gan dziļurbumam būs nepieciešami ūdens mehāniskie filtri, lai ūdeni attīrītu no dzelzs un smilts daļiņām, mīkstinātu to u.t.t.. Pie tam, lai arī šķiet, ka no dziļurbuma vajadzētu tecēt kristāldzidram avota ūdenim, uz kuru nāktu visi meža zvēri padzerties, realitātē mēdz būt tieši pretēji – ūdens ir ar daudziem piejaukumiem, mēdz būt ar sēra smaku, tāpēc filtri būs vajadzīgi abos gadījumos.
Ūdens apjoms – dzīvojoties pa ģimenes vasarnīcu, mums vasarās allaž bija problēma ar mazu ūdens apjomu. Mūsu baseins pildījās lēni (jā, zinām, “1st world problems” 🙂 ), ūdens spiediens arī salīdzinoši mazs, un, intensīvi laistot dārzu, ūdens palika mazāk un mazāk, līdz pēc ilgāka laika gruntī ūdens atkal saplūda atpakaļ. Šis, protams, ir risks, ko neviens nevar paredzēt (varbūt vienīgi rīkstnieki, kam, piedodiet, līdz galam neticam), bet, sliktākajā gadījumā, var ierīkot vairākas spices zemes gabalā. Nav ideāls variants, bet tā ir opcija. Dziļurbumam šādu risku nav, tur ūdens būs visu laiku ražīgā apjomā.
“Viss slikti” variants – tad, kad izbesīs vadāt Venden bunduļus vai arī, kad pēc dušas sāks parādīsies izsitumi (joks), tad varēsim arī ieurbt dziļurbumu tajā pašā akā, kurā būs spice un izmantot tās pašas ūdens caurules, kas aizvilktas uz māju.
Kā jau noprotams no punktiem un uzstājīgo #teamSpice toni, vairāk velkam uz spices ierīkošanas pusi, ar domu, ka nākotnē, ja būs nepieciešams, ierīkosim dziļurbumu.
Ūdens ieguve kaimiņiem
Mēs arī aprunājāmies ar kaimiņiem par viņu ūdens ieguvi – vieniem ir dziļurbums, citiem spice. Katrā gadījumā savi plusi un mīnusi. Te varētu kādam šķist – ja kaimiņam ir dziļurbums, tad jau var izrēķināt, cik dziļi būs jāurbj. Nu jau vairs neatceramies to dziļumu, ko viņš minēja, bet nu tas bija tāds, lai divreiz padomātu vai vēlamies 5k+ veltīt ūdenim. Šis kaimiņš arī minēja, ka viņam dziļurbuma ūdens ir ar sēra smaku. Savukārt kaimiņš, kam ir spice, teicās, ka viss ir kārtībā, un nekādu problēmu neesot. Spices ūdeni bija reiz nesis uz analīzēm, un tur nekas traks neatklājās.
Mēs arī domājam vairākas reizes gadā uztaisīt kontrolmērījumus. Mazums uz mūsu spices ūdeni tomēr tie meža zvēri nāks padzerties. 🙂
Tehnika
Spices gadījumā parasti tiek izmantots virszemes sūknis (dziļurbumiem parasti iegremdējamie, kas ar trosi tiek ielaisti caurulē līdz apakšai).
Spices sūkņu gadījumā īpaši ir jādomā par ziemu, jo ūdenim sasalstot, pasākums var ātri izbeigties, ja par to nav padomāts.
Te būtu divi varianti:
Sūknis atrodas ēkā – sūkni uzstādīt kādā no apsildāmām ēkām un ūdens cauruli pa zemi ~0.70-1m dziļumā aizvelk līdz sūknim. Šajā scenārijā trūkums ir tāds, ka sūknis ir paskaļš, kad tas darbojas. Ieguvumi, savukārt, ir tādi, ka nav jāvelk elektrība uz spices urbuma vietu, un nav jāierīko grodi sūknim (skatīt nākošo punktu).
Sūknis atrodas ieraktos grodos – spice tiek ierīkota siltinātos grodos. Ieguvumi un trūkumi ir tieši pretēji iepriekšējam punktam. Jārēķinās, ka šajā gadījumā kaut kur jūsu zemes gabalā atradīsies akas vāks. Taču šajā scenārijā, ja nepieciešams, nākotnē varētu ieurbt dziļurbumu, pie kam gan elektrība, gan ūdens caurules jau būtu ierīkotas, neprasot lielas pārbūves.
Spices novietojums
Spices ierīkošanai mums būs otrais scenārijs, tāpēc jāparedz ir akas vāks kaut kur zemes gabalā. Pēc ģenplāna bija paredzēts, ka aka būs starp māju un garāžu (skatīt attēlu), tādejādi atrodoties vienādā attālumā no mājas un garāžas. Taču tādā variantā akas vāks atrastos tieši pa vidu lielam zālāja laukumam, ko nevēlējāmies. Nezinu gan, kāpēc to jau sākotnēji neiedomājāmies un neizmainījām, bet sazinoties ar arhitektu, vienojāmies, ka varam spici ierīkot aiz garāžas mazāk redzamā vietā un ģenplānu pielabot pie mājas nodošanas ekspluatācijā.
Akas sākotnēji paredzētā vieta
Spices ierīkošana
Šeit neveicām ārkārtīgi lielu izpēti. Viens no pirmajiem google search rezultātiem norādīja uz spicumeistari.lv
Sākotnēji vispār zvanījām uzņēmumam, lai pārrunātu, kas ir tās lietas, kuras būtu nepieciešams mums izdarīt un iegādāties. Mēs jau bijām sākuši plānot, kur iegādāties siltinātus grodus (stiklšķiedras), vāku, kādi sūkņi jāpērk, kādas caurules u.t.t..
Uzņēmuma pārstāvji bija ārkārtīgi atsaucīgi, komunikabli un plaši pastāstīja gan par procesu, gan to, kas ir nepieciešams. Spices ierīkošanas izmaksas viņi minēja 200 EUR (cena, droši vien, atkarīga arī no attāluma), taču uzreiz piedāvāja variantu, ka pa 1050 EUR viņi var sarūpēt un izdarīt visu. Tajā cenā tad būtu iekļauts pilnīgi viss – siltināts stikļšķiedras grods ar siltinātu akas vāku (plastmasas), groda ierakšana, spices ieskalošana (jo tehniski tā nav urbšana), oļi, keramzīta bloks, caurules ar pārejām, vārsti, sūknis, plūsmas slēdzis un ārējais ūdens izvads (dārza šļūtenei), visa saslēgšana un uzstādīšana. Ņemot vērā individuālās izmaksas katrai pozīcijai un to, ka tas viss vēl būtu jābrauc, jāmeklē un jāpērk, nolēmām, ka šī būtu vissaprātīgākā versija.
Darbu brigāde, lai gan ieradās ar divu stundu kavēšanos (nepabrīdinot iepriekš), darbus paveica ārkārtīgi kvalitatīvi un ātri (3 stundās).
Ūdens spices akaŪdens spices akaDārza šļūtenes izvads
Mūs instruēja, ka, lai gan iekšā akā nekas nesasals ziemā, tomēr dārza šļūtenes izvads ir ārpusē, tāpēc ir atsevišķi vārsti, kas pirms ziemas jāatver, lai notecinātu ūdeni, un pasargātu ārējo vārstu no sasalšanas.
Sūknis un plūsmas slēdzis (tas, kas atrodas virs sūkņa) ir itāļu ražojums, un šis uzņēmums tos rekomendē kā labus un uzticamus, kas kalpo 10-15 gadus. Iedoti līdzi arī garantijas dokumenti.
Tad, kad varēsim pievilkt elektrību un ūdens caurules uz māju, tad jau paraksim šo aku vaļā no sāna un ielaidīsim pa apakšu caurules. Pagaidām elektrība sūknim tiek pievadīta ar pagarinātājiem (4x25m :)) un pieslēgta, kad tas ir nepieciešams. Pārējo laiku akas vāks ir aizslēdzams.
Ūdens spiediens un ražīgums esot ļoti labs (~40l/minūtē), kas esot ļoti labs apjoms privātmājai. Tas, vai ūdens būs ar tādu ražīgumu arī vasarā, to jau rādīs laiks. Katrā ziņā esam ļoti priecīgi un pateicīgi spicumeistari.lv par operatīvo un kvalitatīvo darbu.
Sākās jaunais 2023. gads, tāpēc gatavojāmies doties uz banku, lai pieteiktos būvniecības kredītam. Taču, lai to izdarītu, vispirms ir nepieciešama tāme, kas parādītu pilnās būvniecības izmaksas. Jāpiebilst, ka tāme nav summa, ko jums vajag no bankas. Tāme ir pilnās būvniecības izmaksas, ieskaitot visu to, ko jau esat ieguldījuši būvniecībā.
Tāmētāji
Pirmais uzdevums – atrast tāmētāju. Interesējoties bankā, viņiem nav īpašs saraksts ar tāmētājiem, ar kuriem sadarbojas, tāpēc der jebkurš sertificēts tāmētājs.
Bez īpašiem nosacījumiem, atradām internetā pakalpojuma sniedzēju, kam ir pietiekami liela pieredze, sazinājāmies, izrunājāmies un nolēmām sadarboties.
Tāmētājs palūdza nosūtīt visu projekta tehnisko dokumentāciju un pēc pāris telefona zvaniem, kuros pārrunājām nianses, sāka darbu.
Termiņi
Tāmes sastādīšana bija ārkārtīgi ātra, gala varianta tāmi saņēmām 7 kalendāro dienu laikā.
Pakalpojuma izmaksas
Tāmes sastādīšana izmaksāja 450 EUR. Tāmes sastādīšanas cena gan ir atkarīga no projekta lieluma un sarežģītības, tāpēc, lai tāmētājs varētu jums pateikt izmaksas, jums būs sākumā jāaizsūta projekts.
Sastādītā tāme
Atnāca tāme, kad bijām atvaļinājumā. Atvērtām to telefonā, sākām rullēt līdz lejai un tad bija apmēram šādi:
Mēs, pētot tāmi
Apzinājāmies, ka būvmateriāli un būvniecība kopumā šobrīd ir ļoti dārga, taču nebijām pat iedomājušies, ka cipari būs tik iespaidīgi, ņemot vērā, ka māja tomēr, mūsuprāt, ir relatīvi “normāla” un uz arhitektūras balvām īsti arī nepretendējam (nav īpašas dizaina un arhitektūras izvirtības).
Kāds tad ir tas kosmiskais cipars? 470 tūkstoši eiro. Gandrīz PUSMILJONS!
Ar ko bijām rēķinājušies paši? Kaut kā bijām domājuši un orientējušies, ka izmaksas varētu būt kaut kur 280-320k EUR robežās. Ak, mēs naivie.
Tā kā mums ir divas fiziski atsevišķas ēkas, tad summas tāmē veidojas sekojoši:
Māja
Mājas tāmētās izmaksas
Garāža
Garāžas tāmētās izmaksas
Tāmes izvērtēšana
Tāmes pozīcijas
Tāmei noteikti vajadzētu iziet cauri. Ļoti iespējams, ka izdosies pamanīt kaut kādas nianses, kuras raisīs jautājumus vai neskaidrības, kas būs jāprecizē gan ar tāmētāju, gan arī arhitektu.
Mums bija šādi:
Kamīnkrāsns – pamanījām, ka tāmē nav kamīnkrāsns izmaksas (kamīnkrāns, skurstenis, uzstādīšana). To tad tāmētājs pievienoja papildus.
Ārdurvis – tāmē šai pozīcijai summa ir 3250 EUR, kur 2800 ir durvis. Nedaudz nošokēja cena durvīm. Papētot detalizētāk, jā, kvalitatīvas ārdurvis maksā dārgi, bet mēs noteikti nepirktu tās pa 2800 EUR.
Darbi, ko varam darīt paši – ir daudz darbu, kurus veiksim paši (par to pāris paragrāfus zemāk). Kaut vai piemēram, “nojumes sienas apšūšana ar dēļiem” – darbu izmaksas ir 800 eur. Pieteikami liela summa un vienkāršs darbs, lai to varētu paveikt paši. Un tādu piemēru ir daudz.
Bruģis – šo speciāli ar arhitektu vienojāmies, ka bruģis būs tikai pie mājas zem nojumes. Iebraucamais ceļš pēc projekta ir paredzēts “šķembas”. Jau projekta tapšanas gaitā sapratām, ka mūsu gadījumā bruģēt vajadzētu aptuveni 440m2 (viens būtisks trūkums lielajiem zemes gabaliem), kas pārvēršas aptuveni 25 000 EUR. Tādā veidā ar šķembām var samazināt tāmes izmaksas un nobruģēt visu varēs kaut kad vēlāk paši. Lai gan šie 25k EUR pārvērstu tāmi jau par 500k EUR. Ja jau, ta jau! 🙂
Kvadrātmetra izmaksas
Parasti kvadrātmetra izmaksas ir labs indikators, ko bieži izmanto arī bankas. Šobrīd, piemēram, SEB bankai minimālās izmaksas ir 1400 EUR/m2. Tas nozīmē, ka tāme nedrīkst būt mazāka par šo summu (lai gan realitātē zem šiem limitiem tikt ir tāpat diezgan nereāli, ja vien lielāko daļu darbu nedara paši).
Taču ir nianses – bankai, piemēram, atšķiras minimālās kvadrātmetra izmaksas terasēm un garāžām. Ir skaidrs, ka garāžas izmaksas būs lētākas, par klasisku dzīvojamo platību. Ja nemaldāmies, tad garāžām bija minimums 600 EUR/m2 un terasēm 300 EUR/m2, bet ļoti iespējams, ka kļūdāmies.
Un te nu, ja skatāmies mūsu tāmi, tad ir ko paanalizēt:
Garāža – izmaksas uz kvadrātmetru ir 1052 EUR. Ja bankas minimālais slieksnis palīgēkām ir 600 EUR, tad šis ir diezgan “sālīti”, bet nu tas vienmēr, protams, atkarīgs no daudziem faktoriem (cik arhitektūras ziņā sarežģīts ir projekts, un kas tāmē ir iekļauts)
Māja – 1594 EUR izmaksas uz kvadrātmetru nešķiet kriminālas un ir tikai nedaudz (kaut kā grūti rakstīt vārdus “tikai nedaudz” pie šādām summām) vairāk par bankas minimālo slieksni. Bet šeit ir problēma – šīs izmaksas ir ņemot vērā visu mājas platību, ieskaitot auto nojumi un terasi, kas kopā veido 80 m2. Ļoti stipri šaubāmies, ka terase un nojume izmaksās 128 000 EUR. Līdz ar to, ja mēs sākam dalīt izmaksas precīzāk, tad dzīvojamajai platībai 172m2 izmaksas ir 2100 EUR/m2, kas jau būtiski pārsniedz bankas minimumu.
Pašu darbs
Mums ārkārtīgi patīk darboties pašiem, un, par laimi, esam auguši ļoti darbīgu un zinošu vecāku paspārnē. Tāpēc ir skaidrs, ka daļu darbu varēsim un gribēsim darīt paši. Ieraugot šādu tāmi, “varēsim un gribēsim” neviļus pārvēršas par “vajadzēs”.
Tā nu atrotījām piedurknes un sākām likt nullītes “darba izmaksas” lauciņos pie tiem darbiem, kurus varētu darīt paši. Galvenokārt, tie bija iekšdarbi (iekšējā kanalizācija, elektrība, grīdas, reģipša darbi u.t.t.). Špaktelēšana un slīpēšana mums riebjas, tāpēc tur esam gatavi pat kādam piemaksāt. Arī koka fasāde ēkām, žoga uzlikšana ir kaut kas, ko varētu darīt paši.
Šos darbus ņemot uz sevi, tomēr jāpatur prātā, ka mums ir klasisks dienas darbs no 09:00 līdz 18:00, tāpēc centāmies arī nepārspīlēt.
Kad apskatījāmies gala ciparus, tad ar savu laiku un darbu varam “ietaupīt” 50 tūkst. EUR. Tas, protams, ir lieliski, bet gala summa noslīd no 470k uz 420k, kas tāpat ir tālu prom no tā, ko uzskatījām par saprātīgu summu.
Banka
Bijām sazinājušies arī ar banku. Arī bankas pārstāvis bija nedaudz apmulsis par tāmes summām un piebilda, ka šādas cenas (eur/m2) parasti ir lielajiem projektu attīstītājiem, nevis privātmāju būvētājiem. Bet nu tas, protams, galu galā atkal ir atkarīgs no daudziem faktoriem – kurš būvē, kādi materiāli tiek izmantoti, vai tehnika ir jānomā no ārpuses u.t.t..
Banka ierosināja sazināties ar vēl kādu personu (bankas iedoti kontakti), kas varētu tāmi izvērtēt un pateikt, vai to ir nepieciešams “pārstrādāt”.
Neatkarīga izvērtēšana
Bijām tāmi nosūtījuši gan saviem draugiem, kam paziņas nodarbojas ar būvniecību, un spētu pakomentēt tāmi. Tāpat arī bijām nosūtījuši tāmi bankas ieteiktajam būvuzraugam, lai arī tas varētu iedot savu komentāru.
Cerējām, ka kāds no šiem neatkarīgajiem izvērtētājiem pateikts, ka tāme ir kosmoss, un ka to var būtiski samazināt.
Cerība, protams, bija naiva, un to arī labi apzinājāmies. Tāmi galu galā sagatavoja sertificēts tāmētājs, kas ar to nodarbojas ikdienā. Visi komentāri, ko saņēmām no neatkarīgajiem vērtētājiem būtībā pateica to, ka tāme nav nekāds “kosmoss”. Cipari ir adekvāti, ja tiek izmantoti kvalitatīvi materiāli un normālas būvniecības firmas. Jā, dažām pozīcijām, iespējams, skaitļi ir krietni lielāki, nekā tiks iztērēts, bet tik pat labi ir arī pozīcijas, kam tāmē summas ir mazākas, nekā realitātē. Beigu beigās tas viss izlīdzināsies.
Lēmums
Tāmes summa mūs nošokēja pamatīgi, tāpēc nācās pārdomāt mūsu optimistisko plānu celt māju jau šogad.
Ir vairāki faktori, kas mūs dara piesardzīgus:
Būvniecības izmaksas – lai gan ir skaidrs, ka tās lētākas nepaliks.
EURIBOR – visi, kam ir kaut kādi kredīti, jau ir saskārušies ar likmju pieauguma sekām. Arī te ir nojausma, ka likmes tuvākās desmitgadēs vairs nebūs tuvu nullei vai negatīvas. Bet šobrīd likmes straujais kāpums, protams, liek aizdomāties un varbūt pat nogaidīt. Lai gan te arī nevar zināt, vai nogaidīšana beigās nebūs kļūda.
Darba maiņa – tā nu ir sakritis, ka gadu mijā vīrs nolēma mainīt darba vietu. Jebkurā jaunā darba vietā ir nepieciešams laiks lai “iestrādātos”, tāpēc nešķita mums prātīgi lekt apjomīgā kredītā.
Neskaidrība kopumā ar visu ekonomiku un politiku – kā jau visiem, šis laiks ir diezgan trauksmains, tāpēc tas ir būtisks faktors, kas raisa jautājumu – vai tiešām būvniecības bankas kredīts šobrīd ir neatliekams.
Bažu un apsvērumu, kā redzams, ir daudz. Šobrīd dzīvojam ērtā, pietiekami lielā dzīvoklī, lai nebūtu akūta nepieciešamība pārvākties, tāpēc nolēmām, ka vismaz gadu mēs nogaidīsim ar kredīta ņemšanu.
Bet… Tā kā ir liela vēlme darboties pašiem, tad izlēmām, ka šogad garāžas ēku celsim pašu spēkiem. Tas būtu gan interesants izaicinājums, gan forša nodarbošanās. Garāžas ēka ir vienkārša, tāpēc šobrīd šķiet, ka nav neviens darbs, ko nevarētu paveikt paši (izņemot valcprofila uzstādīšanu, ko paši laikam nevēlēsimies darīt). Arī izmaksu ziņā būs ļoti interesanti redzēt, kādas būs reālās izmaksas pret to, kas tika tāmēts, jo esam pārliecināti, ka izmaksu ietaupījums būs ļoti vērā ņemams.
Un beigu beigās mums būs liela garāžas ēka, kur pa ziemu varēs par nesezonas cenām iepirkt un glabāt būvmateriālus mājai.
Izvēle par tālāku sadarbību pamatu būvēšanā krita par labu “ATPAZĪSTAMAJIEM”. Kā jau iepriekšējā rakstā minējām, izmaksas lielākoties visiem bija līdzīgas (tad, kad izdziļinās, kurš ko piedāvā), tāpēc būtisks izvēles faktors bija uzņēmuma relatīvā atpazīstamība un lieliskā komunikācija.
Ar būvniekiem pārrunājām procesu un tika minēts, ka darbu apjoms ir uz kādām trīs nedēļām, un ir paveicies, ka ir pieejami cilvēki, kas nodarbojas ar pamatu būvniecību, tāpēc darbus var sākt uzreiz. Tā kā runājām septembra sākumā, tad nopriecājāmies, ka darbi būs pabeigti līdz septembra beigām.
Vienojāmies, ka darbus sāks pirmdienā 5. septembrī, tāpēc arī sarunājām no rīta 9:00 satikties pie zemes gabala, lai varētu pārrunāt nianses, plānojumu u.c. jautājumus. Par lielu pārsteigumu, 9:00 tiešām atbrauca brigadieris, pēc 5 minūtēm atbrauca busiņš ar diviem darbiniekiem un vēl pēc 5 minūtēm pilnā ātrumā atnesās ekskavators, kurš tik pat ātri iebrauca gabalā un sāka šķūrēt zemi. Pāris minūšu laikā traktors sāka pamatīgas zemes transformācijas, kas iedvesa bijību un cerību, ka darbi tiks paveikti ātri un profesionāli.
Būvbedres rakšana
Būvbedres sķūrēšana un zemes virskārtas noņemšana notika ļoti ātri, tajā pašā dienā viss jau bija pabeigts.
Velēnas noņemšanaPēc brigadiera ieteikuma, tika noņemta arī zeme piebraucamajam ceļam
Pēc būvbedres izrakšanas, no koka tika izveidoti būvasu stiprinājumi (neatceros, kāds bija īstais nosaukums). Uz horizontālās latas ir skrūve, no kuras var novilkt striķi, un tas būs precīzi turpat, kur mērnieka atzīmētais mietiņš (redzams bildē). Kāpēc neizmanto tos pašus sadzītos mietiņus – es domāju, ka tas vairāk, lai būtu pamanāma un stingrāka konstrukcija, kas nebūtu viegli izkustināma. To horizontālo latu var izmantot arī papildus striķu novilkšanai, ja nu nepieciešams atzīmēt ārējo/iekšējo pamatu malu
Būvasu stiprinājumu izveide
Tālāk ar ekskavatoru tika izrakta pamatu tranšeja, kurā tad veidos pamatu pēdu un pašus pamatus.
Pamatu tranšeja
Pamatu pēda
Kad tranšejas izraktas, tālāk ir jāveido pamatu pēda, kas nodrošina pašiem pamatiem stabilitāti. Tika atvestas šķembas, sabērtas tranšejā un pieblietētas. Jāpiebilst, ka šo visu sagādāja būvnieks, un mūsu iesaiste bija tikai tik, cik samaksāt par visu un atbraukt paskatīties laiku pa laikam.
Škembu klājums pamatu pēdai
Esot ticējums/tradīcija, zem pamatiem ierakt naudu, kas veicinās dzīvē labklājību. Tā kā mājas celšana nav lēts prieks, tad atļāvāmies laicīgi “ieinvestēties”, starp šķembām iestūķējot pāris monētas. Lielākos nominālus atstājām pamatu vietām, kur atradīsies darbistabas ar tālredzīgu mērķi. 🙂
Tālāk no koka brusēm tiek veidotas veidnes pamatu pēdai. Jāpiebilst, ka šīs bruses vēlāk tiek ņemtas nost, un tā kā starp tām ir ieklāta plēve pirms betona liešanas, tad bruses vēlāk varēs tikt izmantotas citos būvniecības darbos.
Pamatu pēdas veidņu veidošana
Tiek veidots armatūras režģis betona stiprībai.
Pamatu pēdas armēšana
Diemžēl, betona atvešanu redzējām tikai caur uzstādīto kameru, jo nebija zināms precīzs laiks piegādei. Izveidotajā pēdas veidnē tika ieliets betons, kur tika sasprausti arī vertikālie armatūras stieņi, lai veidotu tālāku sasaisti ar vertikālajiem pamatiem, kas tiks veidoti uz šīs pēdas.
Betona pamatu pēda pabeigta
Vertikālie pamati
Tad, kad pamatu pēda bija sacietējusi, varēja sākties fāze, kurā tiek īrētas veidnes. Veidņu noma ir dārga, tāpēc būvnieki ir ieinteresēti šajā fāzē darbus paveikt pēc iespējas operatīvāk. Tādēļ tika piesaistīti “papildspēki” – vēl divi papildus strādnieki. Pamatu veidnes tiek liktas uz uzlietās pamatu pēdas un stiprināti savā starpā. Tad jau starp šīm veidnēm tiks liets betons.
Pamatu veidņu uzstādīšana
Šajā posmā jau sākās lielākās bažas. Darbi dažādu apstākļu dēļ ļoti būtiski kavējās un ievilkās, sāka nākt virsū aukstumi un vēl visvisāda kaudze ar problēmām, par ko tad nedaudz vēlāk.
Betona ieliešana veidnēs
Vairākas dienas vēlāk pēc betona ieliešanas, tika ņemtas nost veidnes. Bija uzsnidzis pirmais sniegs, bet priekšā vēl garāžas betonēšana. Lai gan mums bija pieņēmums, ka gan mājai, gan garāžai veidnes tiks liktas vienlaicīgi, tas tomēr tā nenotika. Šajā bildē redzams, kad veidnes tiek ņemtas nost mājai, lai tālāk tiktu liktas virsū garāžas pamatiem. Jāpiebilst gan, ka aukstums, ja nav lieli mīnusi virs -10, nav liels šķērslis betonēšanai, jo betonam tiek piejauktas pretsala vielas. Pat lielākos mīnusos ir iespējams betonēt, ja ļoti nepieciešams, tik tad ir jāsedz betons un jānodrošina siltā gaisa plūsma, kas jau būtiski sadārdzina visu.
Tā kā bija uzsnidzis sniegs, un laiks kļuvis diezgan slapjš, kādā dienā brigadieris zvana un saka, ka ir problēma. Piebraucamais ceļš ir jau kļuvis ļoti dubļains, un ir bažas, ka betonvedējs pēc garāžas pamatu ieliešanas, nevarēs izbraukt ārā. Jau iepriekš, lejot pamatus mājai, betonvedējs izbrauca tikai ar trešo reizi. Pie tam tad vēl nebija snidzis un zeme bija sausāka.
Brigadieris ierosināja, ka vajag atvest un uzbērt ceļam šķembas. Tās, protams, ir “neplānotas” izmaksas, kas būtu jāliek pa virsu tāmei. Bija, protams, cepiens un diskusija par to, ka, ja būvnieki nebūtu kavējušies ar termiņiem, tad būtu visu vēl paspējuši pirms šādas problēmas piezogas. Ceļa bēršanu bijām plānojuši segt no bankas kredīta, jo līdzekļi uz to apjomu ir nepieciešami diezgan lieli. Bet nu nav jau variantu – kas jādara, jādara.
Mierinājums gan bija tāds, ka tā nav zemē izmesta nauda (no pun intended) un tas tāpat agri vai vēlu būtu jādara. Priecēja arī tas, ka šķembu uzbēršana bija krietni lētāka, nekā to sākumā plānoja brigadieris. Vismaz viens labums no tā, ka netālu (400m) ir karjers, ka smiltis un šķembas atvest sanāk ļoti lēti.
Gan mājai, gan garāžai, gan nojumes sienai betona pamati bija ielieti, Visas veidnes novāktas un atdotas, visi darbarīki aizvākti.
Bildē gan neizskatās, ka kaut kas īsti būtu pabeigts. Un taisnība jau ir – vēl jau nevar teikt, ka pamati ir pabeigti, katrā ziņā pirmā fāze ir noslēgusies.
Kokmateriāli, kas tika izmantoti pamatu būvniecībā, tika atstāti sakrauti vairākās kaudzēs apkārt ēkām. Tā kā par tiem bijām samaksājuši, tad nevēlējāmies, lai tie sabojātos. Nedaudz padarbojāmies, pastrādājām svaigā gaisā un kārtīgi sakrāvām dēļus, lai tie varētu labi izžūt pēc stāvēšanas ārā un pavasarī būtu izmantojami cituviet.
Pāri palikušie kokmateriāli
Kas tālāk?
Pēc pēdējām bildēm ir skaidrs, ka pamati neizskatās gluži līdz galam pabeigti. Un tā arī ir. Jau pašā sākumā brigadieris piedāvāja pamatu siltināšanu veikt pavasarī, nevis rudenī. Tas ļautu iegādāties laicīgāk putupolistirolu siltināšanai pa zemāku cenu “nesezonā” un, protams, arī nauda (tāmes vērtība), kas būtu jāsamaksā rudenī, būtu mazāka.
Arī komunikāciju kanāli (caurumi kanalizācijas caurulēm, elektrības kabeļiem, ūdens caurulēm u.c.) pamatos netika ierīkoti pirms betona liešanas, lai arī vairākas reizes par to runājām un vienojāmies par konkrētām vietām, kur tiem būtu jābūt. Pieļauju, ka bija ļoti liela steiga, jo tik tiešām, termiņi bija pamatīgi kavēti. Brigadieris solījās, ka komunikāciju kanālus izurbs pēc tam, bet mēs uz to lielas cerības neliekam, tāpēc atradīsim paši, kas to izdara.
Vienā no mūsu instagram postiem par pamatu būvniecību kāds sekotājs (@luucinjsh) ieteica palūgt pamatos iestrādāt armatūru tā, lai tā kādā punktā “līstu ārā” no pamatiem, tādejādi nodrošinot labu zemējumu, kas nebūtu pēc tam jātaisa atsevišķi. Arī šo lūgumu brigadieris palaida garām un neizdarīja.
Kas īsti nogāja greizi?
Tā racionāli skatoties, nekas traks jau nav noticis. Pamati ir ielieti un tās lietas, kas netika izdarītas, ir sīkumi, taču ir jāpiemin tās lietas, kas raisīja lielāku “pukstēšanu” no mūsu puses.
Izmaksas
Tā kā jau sākotnēji vienojāmies, ka pirmajā fāzē neveiksim pamatu siltināšanu, tad pamatu izbūves tāme tika samazināta gandrīz par 30%.
Laika gaitā tāme tomēr izauga par 3k EUR saistībā ar neplānotu un būtisku pieaugumu betona un koksnes cenām (ko pierādīja arī ar pavadzīmēm). Tāmes pieaugums nekad, protams, nav patīkams, bet vienmēr visi atgādina, ka jārēķina vismaz 10% pa virsu, turklāt šādā laikā, kad būvmateriālu cenas kāpj augšā pa stundām, tad tas procents var sanākt arī lielāks. Lai nu kā, jebkuras nobīdes no tāmes vienmēr raisa jautājumus un bažas – vai Tevi necenšas apčakarēt. Būvniecības gaitā tāmes palielināšana ir arī kaut kas tāds, ko bieži vien nevar ietekmēt. Kādas ir alternatīvas? Nemaksāt? Raut stop krānu un meklēt kādu, kas to pabeigs “lētāk”? Visticamāk, ka beigās tas sanāktu pat dārgāk.
Papildus šīm izmaksām nāca klāt arī 1300 EUR par grants ceļa seguma uzbēršanu (neiekļauts tāmē). Pozitīvs un uzticību raisošs faktors bija tas, ka, bijām iedevuši krietni vairāk naudas, balstoties uz summu, ko paredzēja brigadieris, bet realitātē tika iztērēts krietni mazāk un attiecīgi atlikums arī atdots.
Termiņi
Nu te, jāsaka, bija pilnīgas auzas.
Vēl joprojām atceramies, kā septembra sākumā brigadieris teica, ka darbs uz kādām trīs nedēļām. Tā kā darbus sāka septembra sākumā, tad tos būtu jāpabeidz septembra beigās. Darbi tika pabeigti decembra vidū.
Mums ļoti paveicās, ka nebija ieplānoti secīgi darbi. Mūsdienas pamatiem vairs nevajag “nostāvēties” gadu, tāpēc būvēt tālāk var jau pēc mēneša. Šādas kavēšanās būtu ļoti stresainas un radītu daudz izmaiņu plānos.
Lielāko daļu laika līdz veidņu atvešanai, laukumā darbojās divi cilvēki. Tad, kad veidnes atveda, tad parādījās vēl divi darbinieki, lai paātrinātu gaitu (jo veidņu noma maksā dārgi par katru dienu). Kā teica vēlāk brigadieris, viņi divus darbiniekus atlaida, jo darbi bija veikti pavirši, tāpēc bija jāpasauc vēl divi citi darbinieki, kas palīdzētu izdarīt, to, ko neizdarīja iepriekšējie.
Tas esot bijis galvenais iemesls, kāpēc notika kavēšanās, un pēc brigadiera teiktā, viņi kavējuši tikai pusotru nedēļu no plānotā. Tātad, iespējams, kaut ko esam sākotnēji pārpratuši ar termiņiem.
Lai nu kā, šāda termiņu kavēšana, pieļaujam, bija arī stresaina pašam brigadierim, jo kavēšanās nozīmē ilgāku veidņu nomu, tātad mazāku peļņu beigās.
Gūtie secinājumi
Pilnīgi visus lēmumus un vienošanās ar brigadieri/būvniekiem nepieciešams veikt rakstiski. Pat ja komunicējat klātienē, nosūtiet pēc tam Whatsapp ziņu ar izrunāto un, vēlams arī, palūdziet, lai to apstiprina otra puse.
Būvnieki ir būvnieki. Būs gan termiņi pārsniegti, gan izmaksas lielākas, gan vēl visvisādi brīnumi. Ar to, diemžēl, ir jārēķinās.
Būvuzraugsnoteikti noderētu. Nebūtu mūžīgā sajūta, ka Tevi cenšas apčakarēt, noteikti pamanītu kādas nepilnības, kas jānovērš un būtu vairāk laika sekot līdzi un pārliecināties, ka visas vienošanās ir izdarītas.
Ja nauda tiek dota pakāpeniski pa fāzēm, tad pašsaprotami, rūpīgi jāpiefiksē katra summa, kas tiek nodota. Saņēmējam arī jāuzliek savs paraksts par to. Mūsu gadījumā, pēc brigadiera aprēķiniem, nebijām pietiekami samaksājuši, lai gan uzreiz varējām pierādīt, ka par visu esam norēķinājušies.
Būtu svarīgi vienoties par atkritumu “menedžmentu” ar būvniekiem. Mūsu gadījumā gandīz visus sadzīves atkritumus būvnieki paši vāca miskastes maisos un izveda. Bet būvniecības atkritumus (armatūras atgriezumus, armatūras stiepļu spoles, plastmasas caurules no veidnēm, u.c.) gan meta būvbedrēs. Tas viss, protams, tiks aprakts tik un tā, bet šāda rīcība mūs neiepriecināja. Bijām gaidījuši, ka tas tiks vēl savākts, pirms darbu pabeigšanas.
Papildinot atkritumu menedžmentu – jau sākumā būtu nepieciešams vienoties par to, kāds tiks atstāts būvlaukums, kad darbi būs pabeigti. Maksājot naudu pa daļām, noteikti beigās vajadzētu pēdējo maksājumu ieturēt pirms neesat pārliecinājušies, ka viss ir satīrīts un nokopts.
Caurumi komunikācijām – jau pašā sākumā būvnieki prasīja – kur taisīt komunikāciju šahtas pamatos. Mums atbildes uz šo jautājumu nebija, jo visi dokumenti, kas bija jāiesniedz BIS, lai saņemtu būvatļauju, neparedzēja UKT (ārējie ūdens apgādes un kanalizācijas tīkli) dokumentācijas sagatavošanu, kas būtībā ir projekts/plāns, kur un kā īpašumā atradīsies kanalizāciju kanāli, kurās vietās pamatos tie izies no ēkām u.c.. Sazvanoties ar arhitektu, viņš mums ātri atsūtīja vienkāršu plānu ar to, kur pamatos būtu jābut šiem caurumiem. Ironiski, pamatu būvētāji beigās tāpat šo noignorēja un neierīkoja.
Tualete – šo arī vajag pārrunāt ar būvnieku. Kaut kāda veida tualete būtu ļoti nepieciešama gan strādniekiem, gan arī jūsu kaimiņiem, kas negrib pa logiem redzēt to visu. Ja iznomājamās tualetes ir par dārgu (nezinām ciparus, bet varētu būt kādi 100 eur mēnesī ar dažām apkopēm, atkarībā no lokācijas, protams), tad var arī no koka brusēm un OSB sanaglot savu “pirmo jaunbūvi” zemesgabalā.
Būvatļaujas saņemšana nozīmēja vienu lietu – varam beidzot sākt ķerties pie praktiskākām un pamatīgākām lietām.
Tā kā bija augusts un vēl šogad vēlējāmies uzcelt pamatus, bija jāsāk meklēt būvnieki, kas būtu gatavi un spējīgi to izdarīt.
Mums arī nebija nojausmas, cik pamati varētu izmaksāt, taču nojautām, ka tie nebūs ļoti lēti, ņemot vērā, ka mums būs divas atsevišķas ēkas ar salīdzinoši lielu platību.
Piebilde! Šajā rakstā, lai arī atspoguļosim cenas, neminēsim konkrētus uzņēmumus, kas droši vien nebūtu korekti, ņemot vērā, ka cenu piedāvājumi ir individuāli.
Atlase
Mums nebija daudz rekomendāciju no paziņu loka, tāpēc sākām ar Google meklējumiem. Atrasti bija daudz dažādi varianti, kas izskatījās daudz maz uzticami, bet arī ne pārāk lieli uzņēmumi, kas visticamāk negribētu smērēt rokas uz šādiem maziem projektiem. No atrastajām opcijām izvēlējāmies 4 diezgan dažādus variantus:
Uzņēmums No. 1 (PROFI)- Uzņēmums, kas šķiet, ir pilnībā orientēts tikai uz pamatu izbūvi. Ja viņi to vien dara, kā būvē pamatus, tad tas, droši vien, būtu vislabākais variants – optimizētas izmaksas, sava tehnika, liela pieredze.
Uzņēmums No. 2 (NECILIE)- Būvuzņēmums, kas, pēc mājas lapas spriežot, šķita ļoti mazs un necils, mājaslapa tāda “nekāda”. Nelikām lielas cerības, bet piedāvājumu dažādošanai nekaitēs.
Uzņēmums No. 3 (ATPAZĪSTAMIE) – Uzņēmums, kura aktivitātēm esam sekojuši līdzi jau pasen, stabils uzņēmums, kam pamatu būve nav prioritāte, bet nepieciešama viņu darbības sfērai.
Uzņēmums No. 4 (PRIVĀTIE) – Privāta “brigāde” no paziņu rekomendācijām, kas darbus paveikuši ātri un ļoti akurāti. Tā kā tas nav uzņēmums, tad izmaksas teorētiski varētu būt vismazākās.
Sagatavojām e-pastu ar lūgumu sniegt darbu un izmaksu novērtējumu, pielikām lielu apjomu ar projekta tehniskajiem dokumentiem un izsūtījām visiem 4 pretendentiem.
Tāmes
Pagāja dažas dienas un sāka nākt iekšā piedāvājumi.
PROFI – Tāme atnāca ļoti vienkārša, bez detalizēta skaidrojuma, kā to paredzēts redzēt tāmēs (materiāli,darbi,tehnika). Sajūta, ka vispār nav iespringuši uz atbildi, un ka tik pat pavirša varētu būt gan komunikācija, gan darbi. E-pastā arī uzreiz pateica, ka izvēlētais pamatu veids ir nepareizs (no fibo blokiem) un vajag labāk veidot monolītos lentveida pamatus. Viņi gan labi argumentēja, kāpēc pamati no FIBO blokiem nebūtu izdevīgākais un labākais variants, kā tas sākotnēji bija plānots saistībā ar materiālu sadārdzināšanos.
Tāmes summa: 21 724.20 EUR (+ nodokļi)
Tāmes fragments no PROFIEM
NECILIE – Lai arī nelikām lielas cerības, tāme atnāca uz 5 lapām un ārkārtīgi detalizēta. Tāmē bija ieliktas visas iedomājamākās pozīcijas līdz sīkākajām niansēm, ieskaitot strādnieku vagoniņa īri, pārvietojamās tualetes uzstādīšanu, atkritumu savākšanu u.c. lietas, par ko pat nebijām aizdomājušies. Ļoti profesionāli un izsmeļoši, taču arī tāmes kopējās izmaksas mūs pamatīgi pārsteidza salīdzinot ar PROFU tāmi. Jāmin, ka tāme tika atsūtīta saskaņā ar projekta plānoto tehnoloģiju (FIBO bloki), un nebija komentāru par to, ka viņuprāt lentveida pamati būtu labāka opcija.
Tāmes izmaksas: 36 556.60 EUR (+nodokļi)
Tāmes fragments no NECILAJIEM
ATPAZĪSTAMIE – Viegla un laba komunikācija, atsūtīta labi detalizēta tāme. Piedāvāja satikties klātienē, ko labprāt izmantojām. Sarunu gaitā varējām pārrunāt darbu gaitu, nianses, arī viņi argumentēti piedāvāja nomainīt FIBO bloku pamatus uz monolītu lentveida.
Tāmes izmaksas: 35 500.80 EUR (+nodokļi)
Tāmes fragments no ATPAZĪSTAMAJIEM
PRIVĀTIE – Ļoti labas detalizācijas tāme. Tāme bija atsūtīta jau paredzot, ka tie būs monolītie lentveida pamati. Lai gan privāta komanda, tomēr tāmes izmaksas būtiski neatšķīrās no lielākiem uzņēmumiem pretēji tam, kā bijām uzskatījuši
Tāmes izmaksas: 29 257.80 EUR (+nodokļi)
Tāmes fragments no PRIVĀTAJIEM
Izdarītie secinājumi
Līdzīgi, kā ar arhitektu piedāvājumiem – katrs atsūta tāmi “pa savam”. Vieniem ir ļoti apjomīga detalizācija, citam pāris punkti. Vieniem ir izdalītas pozīcijas (materiāli/tehnika/darbs), citiem tikai viena izmaksu pozīcija pie katra punkta. Tas, protams, padara jebkādu salīdzināšanu daudz sarežģītāku – nestrādā princips “apples and apples”. Prātīgs ieteikums būtu jau sākumā izveidot tāmi visām celtniecības fāzēm un izmaksām, ko veido neatkarīgs/sertificēts tāmētājs (šis tāpat būs nepieciešams, ja tiek plānots bankas kredīts). Šis solis ļautu izmantot jau konkrētu tāmes šablonu, ko izsūtīt visiem pretendentiem. Tādā veidā varētu visus piedāvājumus salīdzināt kā līdzvērtīgus.
Katrai tāmei arī izmaksas būtiski atšķirās – tie pat nav dažu tūkstošu robežās. Tāpēc ir pašiem ļoti jāiedziļinās, kāpēc tā.
Svarīgi prasīt ir ne tikai izmaksas, bet arī to, kad var uzsākt darbus. Būvniecībā darbu apjomi nemitīgi mainās, tāpēc var gadīties, ka izvēlētā kompānija nevar uzsākt darbus par vairākus mēnešus. Atkarībā no pašu plāniem, tas jāņem vērā, cik ātri nepieciešams sākt darbus, un vai tie var gaidīt. Lielākoties visas kompānijas bija gatavas sākt darbus sākot no “uzreiz” līdz pat “mēneša laikā”.
Piedāvājumi lielākoties tika sūtīti norādot tīrās izmaksas (nenorādot nodokļus). Principā ir jārēķina summām klāt vēl 21% PVN un 8% uzņēmuma pieskaitāmās izmaksas un peļņa.
Šīs kompānijas, sūtot piedāvājumus, komentēja projektu un piedāvāja optimālākus variantus, kā to piedāvājis arhitekts. Tik pat, cik veca ir pasaule, tik pat ilgi ir bijusi “cīņa” starp būvniekiem un arhitektiem, kur viens uz otru rāda ar pirkstu un saka “kurš tad šādus brīnumus izdomājis?”. 🙂 Mūsu gadījumā būvkompānijas piedāvāja argumentētu viedokli kāpēc monolītie lentveida pamati būtu piemērotāki, un aprunājoties ar arhitektu, arī viņš piekrita, ka globālajai situācijai mainoties, var iet monolīto pamatu virzienā. Katrā ziņā noteikti nevajadzētu klausīties tikai vienā iesaistītajā pusē.
Ideāli, ja ir kāds paziņa, kas darbojas būvuzraudzības sfērā, un kas varētu palīdzēt ar savu objektīvo vērtējumu un viedokli (gluži kā vidutājs).
FIBO bloku pamati sākotnēji tika plānoti no arhitekta puses ar domu, ka tajā brīdī bija ārkārtīgi liels sadārdzinājums un deficīts armatūrai un bloku mūrēšanā nebūtu nepieciešami lielie veidņi (kuru noma izmaksā kosmosu). Aptaujas laikā armatūru cenas bija nokritušās, un kā minēja PROFI, arī FIBO blokiem būtu nepieciešamas armatūras, arī FIBO bloku apakšā būtu jāveido veidnes, FIBO bloku nestspēja ir vājāka, FIBO bloku cenas arī nav lētas u.t.t. Tāpēc tika nolemts veidot monolītos lentveida pamatus.
Interesanti, ka veidņu noma maksā 5-7k EUR (atkarībā no plānotā ilguma) un būvnieki, kas nodarbojas ar pamatu būvniecību tik un tā izmanto “outsoursēto” pakalpojumu un nomā veidnes no lielajām kompānijām. Acīmredzot ir kāds pamatojums, kāpēc iepirkt vismaz kaut kādu apjomu ar veidnēm un nomāt savu inventāru par lētākām cenām neatmaksājas.
Ir materiāli, kas paliks pāri, piemēram koka bruses pamatu pēdai. Šādas koka bruses izmaksās ap 1.5k EUR, un pēc pamatu ieliešanas, šīs bruses būs jāņem nost. Šo noteikti vajag vienoties ar būvnieku, ka bruses un citus materiālus vēlēsieties paturēt, lai nav tā, ka jūsu 1.5k EUR tiek “ierauti nāsīs”. Šīs bruses būs ļoti labi kokmateriāli, kas noderēs vēlāk citviet, kaut vai terases būvēšanā.
Prasības no būvnieka
Jautājām arī, kādas ir prasības būvniekam, un kas mums ir jāsarūpē, lai varētu veikt darbus:
Ūdens – no visiem tikai NECILIE bija minējuši, ka ūdens ir nepieciešams. Pārējie teica, ka var iztikt bez, un ja būs nepieciešams, atvedīs paši. Mūsu gadījumā šis bija atvieglojums, jo ūdens īpašumā vēl nav pieejams. Lai gan šādām vajadzībām spici var ierīkot salīdzinoši lēti
Mobilais žogs – teorētiski, būvlaukums ir jāapjož ar mobilo žogu. Parēķinot, ka šāds žogs apkārt visam zemes īpašumam mums nomā maksātu aptuveni 400 EUR mēnesī, bijām nobažījušies. Runājot ar vienu no kompānijām, viņi minēja, ka bez tā var iztikt. Jā, tas būtu drošāk (kāds svešs nenāktu šiverēt pa laukumu), bet bez tā varot iztikt, it sevišķi tādā vietā kā mums, kur nav intensīvas kustības. Mēs gan nezinām likumisko pusi – iespējams, ka šī ir obligāta prasība, bet mums teica, ka var bez tā iztikt.
Pārvietojamā tualete – šo arī vajadzētu pārrunāt ar būvnieku, kā viņi vēlētos to labāk organizēt. Tualetes noma ar atvešanu un tīrīšanu arī maksātu kādi 50 EUR mēnesī (atkarībā no attāluma un tīrīšanas biežuma). Ja plānojat likt tualeti, tad droši vien vajadzētu padomāt par slēdzeni ar kodu, lai šī būdiņa nekļūst par tuvējās apkaimes publiskajām labierīcībām.
LABOTS: kāda mūsu lasītāja iekomentēja, ka tualete būvniecības laikā ir obligāta prasība, un ja ierodas būvvalde uz pārbaudi, var izrakstīt sodu.
Novērošanas kamera – lai arī nav obligāta, viena kompānija ieteica pašu interesēs uzstādīt novērošanas kameru, kas varētu kalpot gan “drošības uzlabošanai”, gan arī attālinātai objekta novērošanai, lai redzētu progresu. 4G kamera no Ķīnas pasūtāma pa 70-80 eur. Kamera darbojas ar sim karti (pieslēgums aptuveni 7 eur mēnesī) un to var vadīt no telefona (360 grādu leņķis, zoom u.t.t.)
Izvēle
Kā jau minējām, cenas tāmēs ļoooooti būtiski atšķīrās. Mūsu gadījumā starpība starp lētāko un dārgāko bija pat 15 000 EUR.
Tad, kad sākām pētīt un iedziļināties tāmēs, tad sākām saprast kāpēc tā. Piemēram, PROFI (kam bija lētākais piedāvājums) tāmē pie pozīcijas “armatūra” ir atzīmēts 0 EUR un komentārs “izmaksas pēc faktiskā patēriņa”. Apskatoties citu kompāniju tāmēs, armatūra ir ap 3k EUR. Tātad “lētā” tāme paliek dārgāka. Arī traktora izmaksas “lētajam” piedāvājumam ir atzīmēts ar 0 EUR un “pēc faktiskā”. Citos piedāvājumos uz to ir atvēlēti 2-3k EUR. Atkal “lētā” tāme paliek dārgāka. Arī siltināšanai paredzētais putuplasts vienai kompānijai ir minēts ļoti lielā apjomā, paredzot, ka tiks veidots klājums zem grīdām (ne tikai ap pašiem pamatiem), kamēr citos piedāvājumos putuplasta (EPS) apjomi ir krietni mazāki (tātad tikai paredzot siltināt pašus pamatus). Attiecīgi “lētākais” PROFU piedāvājums pēkšņi izaug līdz tādam pašam cenu apjomam, ko piedāvā citi.
Tad, kad sapratām, ka cenu piedāvājumi beigu beigās tā arī nostājas ap 32-36k EUR, tad sapratām, ka lētākais piedāvājums nav vienīgais faktors, pēc kā jāizvēlas. Mūsu gadījumā ņēmām vērā arī punktualitāti komunikācijā un vispār kopējo sajūtu no komunikācijas, jo kā jau minējām iepriekš – mums tas bieži vien labi parāda to, kāda būs darba ētika un komunikācija arī pēc tam būvniecības procesā. Arī šeit, protams, priekšstati var būt maldīgi, bet beigu beigās tāpat neviens nevar paredzēt, kā būs praksē. Mums arī papildus faktors bija tas, lai uzņēmums būtu daudz maz zināms un stabils, kas samazina mūsu riskus (šāds uzņēmums noteikti negribēs bojāt savu reputāciju, un darīs visu, lai profesionāli sniegtu pakalpojumu).
Summas, protams, ir ārkārtīgi lielas, bet jārēķinās, ka mums būs divas atsevišķas ēkas ar salīdzinoši lielu platību.
Rupji rēķinot kvadrātmetra izmaksas, uz vidējo summu 35000 un 226 m2 (māja un garāža), sanāk 156 EUR/m2.
Jāmin arī par to, kā dalās šī summa, tā kā detalizētu tāmi pilnībā šeit nepublicējam: materiālu izmaksas sastāda aptuveni 55-60%, darba izmaksas aptuveni 30%, mehānismi aptuveni 10-15%.
Lai nu kā, izvēle ir izdarīta, atliek tik rakt tālāk (gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē).
Pašā sākumā, kad ir izlemts, ka ir vēlme celt māju, tad ir pašsaprotami, ka nav sapratnes, ar ko lai vispār sāk. Vismaz mums tā bija. Centāmies, protams, internetā meklēt informāciju kā vispār notiek projekta veidošana, kas vajadzīgs, kas jādara, bet pārsvarā saskārāmies ar ļoti selektīviem materiāliem par kādu konkrētu fāzi. Ļoti pietrūka materiāli par to, kāds tad ir kopējais process, un kā tas izskatās.
Tas arī ir iemesls, kāpēc vēlējamies šādu rakstu izveidot par to, kāds šis process līdz būvvatļaujas saņemšanai izskatījās no mūsu perspektīvas, cerot, ka tas kādam būs noderīgs un vismaz nedaudz samazinās neziņu.
Būtu ļoti priecājušies, ja mūsu arhitekts šādu vizualizāciju parādītu un paskaidrotu par katru soli – kas tas ir, kāpēc tas ir vajadzīgs, kurš ir iesaistīts, kuri soļi veicami paralēli u.t.t..
Piebilde – process attēlots pieņemot, ka zeme ir jau īpašumā.
Daudzus interesē (arī mūs), kurā brīdī jāiesaista banka. Lai arī ar banku var jau laicīgi aprunāties, lai saprastu ļoti aptuveni savas iespējas, tās iesaiste sākas krietni vēlāk – aiz šī procesa pēdējā soļa. Iemesls tam ir tāds, ka, lai banka varētu izvērtēt iespējas jūs finansēt, viņiem ir nepieciešama mājas projekta tāme. Un tāmi varēsiet uztaisīt tikai tad, kad jau projekts ir gatavs un izplānots.
Tātad visas izmaksas, kas saistītas ar zemāk aprakstīto procesu (arī arhitekta izmaksas) ir jāsedz pašiem. Jāņem vērā, ka banka noteikti prasīs arī “pirmo iemaksu”, kas nav gluži tā nauda, kas jums ir uzkrāta. Uzkrāto naudu vajadzēs ielikt būvniecībā, piemēram, pamatu izbūvē, un tās izmaksas tad banka uztvers kā “pirmo iemaksu”. Te gan tomēr būtu pirms tam ar banku vērts aprunāties par to kā viņi šo organizē, jo katrā bankā nianses var atšķirties. Piemēram, ir bankas, kuras zemes iegādi uzskata kā daļu no pirmās iemaksas, un ir bankas, kas to ignorē.
Komentārs: Pirms arhitekts sāk savu darbu, viņam būs nepieciešama zemes topogrāfija. Topogrāfiju var nokārtot un saņemt īsā laikā (pāris dienas/nedēļa), tāpēc šo var darīt jau tad, kad ir veikta izvēle par labu kādam arhitektam. Jāņem vērā, ka topogrāfijas derīguma termiņš ir gads, tāpēc šo nevajadzētu darīt krietnu laiku pirms arhitekta meklējumiem, lai neriskētu ar to, ka termiņš beidzas, pirms vēl projekts ir pabeigts.
Komentārs: Tas ir minēts arī rakstā, bet no procesa plūsmas attēla var redzēt, ka šo var darīt tikai tad, kad ir zināms mājas novietojums un mājas izmēri. Projektu var vēl turpināt attīstīt un labot, bet jāzina mājas stūru atrašanās vietas.
Iepriekš jau bijām minējuši, ka zemesgabalam pievilkām elektrību. Praktiski tas nozīmē, ka zemes īpašuma malā ir elektrības sadales skapis, kas ir Sadales Tīklu īpašums, taču tam nav rozešu, kurām pieslēgties. Šim skapim tad jau tālāk ir nepieciešams pieslēgties no īpašnieka puses un pievilkt elektrības kabeli uz māju, kur jau tālāk ir elektrības sadales skapis, kam var pieslēgt rozetes. Bet neraža – nav mājas, uz kuru aizvilkt elektrības kabeli, un arī kabeli vilkt uz māju nav vēl jēgas, jo būvniecības laikā būs zemes rakšana, kurai kabelis varētu traucēt.
Tā kā elektrības pieslēgums ar tradicionalām metodēm (rozetes) būtu noderīgs gan mums pašiem, gan arī būvniekiem, nolēmām uzstādīt pagaidu sadales skapi.
Koncepts
Doma vienkārša – iedzīt zemē stabu, tam pieskrūvēt sadales skapi ar rozetēm un aizvilkt kabeli uz lielo sadales skapi. Tādejādi būvnieki pēc tam varētu izmantot pagarinātājus un aizvilkt sev elektrību tur, kur nepieciešams.
Veikalos ir nopērkami gatavas āra sadales kastes šim mērķim, kas maksā aptuveni 50 EUR.
Mums gan paveicās, jo kolēģis, kas tikko pabeidzis būvniecību piedāvāja savu kasti apmaiņā pret torti. Te nu sanāca ietaupīt 35 EUR 🙂
Mums gan šai kastei nenāca līdzi kabelis, tāpēc bija jāiegādājas kabelis un gofra. Saskaņā ar projektu, nepieciešams spēka kabelis CYKY 5x16mm. Šis kabelis gan ir paredzēts slodzēm līdz 50A, un tā kā pagaidām faktiskais pieslēgums ir 25A, tad šāds kabelis būs ar lielu rezervi, ja nu nākotnē slodzi vajag palielināt. Tādam pagaidu variantam priekš sadales kastes pietiek ar CYKY 5x6mm (pie 25A). Sadales tīklu publicētie ieteikumi strāvas vadu šķērsgriezumi attiecībā pret strāvas stiprumu ir redzami attēlā.
Tā kā šī kaste ir kā pagaidu variants, tad nolēmām kasti uzstādīt blakus lielajam sadales skapim. Būvniekiem tāpat būs savi pagarinātāji, un nebūtu jēga tērēt naudu uz garu kabeli, ko pēc tam nevarētu izmantot. Savukārt pirkt uzreiz visagaruma kabeli (kas būtu paredzēts mājai) nozīmētu ārkārtīgi garus kabeļa rituļus guļot zālē ar trīs fāzu strāvu. Tas arī nebūtu labākais variants. Tādejādi nolēmām nopirkt 5m vadu un gofru.
Mājās kabeli ievilku gofrā un kabeli pieslēdzu sadales kastei, pie reizes arī nomainīju vienu rozeti, kam vāciņš bija bojāts. Mans tēvs visu mūžu ir darbojies ar elektrību (daudz ko ir iemācījis arī man), tāpēc viņš palīdzēja lietoto sadales kasti savest kārtībā un pārbaudīt vai es visu saslēdzu un savienoju pareizi. 🙂 Viņš arī sarūpēja no saviem krājumiem metāla stabu, uztaisīja finiera plāksni, ko var pieskrūvēt pie staba un tad pie tā pašu kasti.
Sadales tīklu pieteikums
Pašsaprotami, ka nav gluži tā, ka ņēmi un pieslēdzies lielajam sadales skapim. Skapis ir noplombēts, lai neviens neiedomātos nodarboties ar pašdarbību.
Sadales Tīkli gan ir izveidojuši lielisku procesu, lai šo padarītu ērtu. Caur e.st.lv portālu veicu pieteikumu “plombējuma noņemšana”. Tajā pašā brīdī tiek automātiski dota atļauja veikt darbus. Pēc ST informācijas, pēc trīs dienām viņu speciālisti atbrauks un uzliks plombējumu, piestādot par to rēķinu 43 EUR. Tātad no pieteikuma brīža ir 2 dienas, lai veiktu darbus.
Go-live
Veicot pieteikumu ST lapā, es vairākkārt apstiprināju, ka darbus veiks sertificēts elektriķis. Drošības un juridisku apsvērumu dēļ minēšu, ka darbus neveica mans tēvs, kurš visu mūžu ir strādājis ar elektrību, bet kuram nav atbilstoša sertifikāta. Diemžēl man ir “īss atmiņas zudums” par to, kā mēs atradām sertificētu elektriķi, cik tas maksāja utt., bet tāpat aprakstīšu darbus, ko veicām.
Process nebija sarežģīts, lai gan karstums 30+ grādi saulē nepadarīja to visu vieglāku.
Atskrūvējām lielo sadales skapi (starp citu, vajadzīga ir trīstūra atslēga, lai skapi atslēgtu. To var iegādāties DEPO pa diviem eiro), nokniebām plombējumu vākam un noņēmām aizsargvāku, lai var piekļūt skapja vadu spailēm.
Tad, kad tiek uzstādīti šie lielie sadales skapji, tiem iekšā ieiet gofra. Gofras otrs gals ir izvadīts ārpus skapja, lai pa to varētu ielaist savu kabeli. Nācās gofru parakt vaļā un pazemināt leņķi, lai kabeli ielaist būtu vieglāk. Sākotnēji, gofra ir tādā kā U formā skatoties šķērsgriezumā, tāpēc pa tādu ielaist kabeli ir pagrūti. Parokot zem gofras, panācām, ka gofra nostājas J formā, pa ko jau vieglāk ir ielaist kabeli.
Tad iedzinām zemē stabu ar jauno sadales skapi pāris metru tālāk un kabeli ielaidām gofrā. Gofru no jaunā sadales skapja ierakām zemē, lai būtu fenšuj, lai arī praktiski tas nav nepieciešams. Tālāk jau atlika pieslēgt kabeli pie spailēm un svinīgi rozetē iespraust telefona lādētāju, pārbaudot, ka elektrība strādā.
Sadales skapis
Drošība
Viens trūkums šim skapim ir tāds, ka tas nav aizslēdzams. Teorētiski, kaimiņi pa kluso varētu lādēt savas Teslas uz mūsu rēķina. Un pie mūsu šī brīža elektrības biržas cenām es arī nevienam nepārmestu par mēģinājumu. 🙂 Bet nu šis būs savā ziņā sociālais eksperiments, jo mēs ticam, ka cilvēki ir labi.
Bet ja šāds skapis jāuzstāda blīvi apdzīvotās vietās ar lielu kustību, tad aizslēdzams skapis būtu laba doma.
