Jāpiebilst, ka tad, kad veicām cenu aptauju, mūsu izvēlētais arhitekts atsūtīja anketu ar jautājumiem, kas ļautu gūt priekšstatu par mūsu vēlmēm, lai precīzāk varētu pateikt plānotās izmaksas.
Jautājumi bija vispārīgi:
- Vēlamā ēkas platība un stāvu skaits
- Sanmezglu, guļamistabu skaits
- Vai nepieciešams darba kabinets
- Virtuve kopā ar viesistabu vai atsevišķi
- Vecāku guļamistaba ir ar atsevišķu ģērbtuvi
- Vai ir specifiska vēlme, kurā debesspusē būtu vecāku guļamistaba
- Vai ir preferences sienu sastāvam (mūris/koks)
- Vai ir formulēta vēlme ēkas apsildes iekārtai
- Kādi plānoti centralizētie pieslēgumi (elektrība, kanalizācija u.c.)
- Vai vēlaties kamīnu
- Vai ir specifiskas vēlmes jumta formai
- Vai būs garāža, vai tomēr tikai nojume
- Kādi būs logi (PVC, alumīnija, koka)
Papildus šiem punktiem arī nosūtīju dažādas gatavu projektu bildes, kas mums patīk, lai gūtu priekšstatu, nosūtīju sevis veidotā Sketchup projekta bildes ieskatam, kā arī zemes plānu.
Topogrāfija
Pašā sākumā arhitekts palūdza uztaisīt topogrāfiju, uz kā pamata tad varētu plānot ēkas novietojumu, un saprastu ierobežojumus. Par topogrāfiju taps atsevišķs raksts pēc šī.
Pirmā tikšanās
Lai arī pandēmijas ietekmē pārsvarā komunikācija notiek attālināti, pirmo tikšanos sarunājām pie zemes gabala, lai arhitekts redzētu apkārtni un pašu zemes gabalu.
Arhitekts ieradās jau ar aptuvenu ēku novietojumu, tāpēc klātienē varējām pārrunāt, kur un kā ēka varētu atrasties, kur telpas varētu atrasties attiecībā pret debesspusēm.
Arhitekts arī bija apskatījis zemes ierobežojumus (topogrāfija) – mūs gadījumā ir ceļa sarkanā līnija, kas “apēd” labu daļu gabala. Attiecīgi, ēkas var celt tikai aiz šīs līnijas. Žogus, krūmus un citas lietas var likt arī pirms šīs līnijas, bet kādā brīdī tālā nākotnē, ja pašvaldība nolemj būvēt nopietnu ielu ar ietvēm, tad šo zonu var nākties atdot. Par laimi zemes izmērs (6100 m2) ļauj par to neuztraukties, kā arī tas būtiski neietekmē ēkas izmērus vai novietojumu.
Arhitekts arī palūdza atsūtīt detalizētu aprakstu ar telpām un vēlamajiem izmēriem. Tā kā to jau bijām sākuši veidot paši labu laiku iepriekš, tad atlika tikai nosūtīt.
Tālāk jau sekoja gaidīšana, kad arhitekts atsūtīs pirmās skices.
Pirmā skice
Kopš tikšanās pagāja labs laiks – kādi divi mēneši. Steigas tāpat mums nebija, jo bija jau rudens, un tāpat nekādus praktiskos darbus neplānojām veikt vēl tajā gadā. Vēlējāmies labāk lēnāk un rūpīgāk pārdomāt projektu un nesasteigt to.
Arhitekts atsūtīja pirmo versiju. Bijām ļoti patīkami pārsteigti, jo gatavības stadija bija tāda, ka jau varētu iet uz būvvaldi. Turklāt klāt e-pastam bija arī links uz TwinMotion 3D versiju (uz Unreal Engine bāzes) – weblapā var “izstaigāt” projektu un aplūkot no visām pusēm. Šis ir ģeniāls izgudrojums, jo jebkuras izmaiņas projektā arhitekts ielādē šajā servisā, un uzreiz ir iespēja redzēt projektu 3D versijā. Man pat bail iedomāties, kā šo visu darīja agrāk, kad šādi pakalpojumi nebija pieejami.
Kā jau ierasts – sākumā bija liela sajūsma, jo māja jau ieguvusi veidolu. Taču, nākamo nedēļu, domājot un pētot projektu nodefinējām, kādas izmaiņas projektā ir nepieciešamas.
Dažas no izmaiņām plānā, ko vēlējāmies:
- Viesistabas sienu pabīdīt par 1 metru uz āru, lai nav jāspraucas gar ēdamgaldu
- Darbistabu pārnest uz blakus telpu, jo darbistaba liela nav nepieciešama
- Bērnistabu pārnest uz bijušo darbistabu
- Virtuves sienu noņemt, lai ir liela un plaša virtuve
- Pabīdīt nojumi, lai ir vieta divām automašīnām
- Saimniecības telpu dārza instrumentiem noņemt, jo tādas lietas plānojam varēsim turēt garāžā
Otrā, trešā, n-tā skice
Tālāk kā saka “rinse and repeat” – arhitekts atsūta labojumu un 3d vizualizāciju, mēs ar sievu nedēļu spriežam, domājam, izveidojam labojumus un sūtam arhitektam.
Interesanti, ka vienā no nākamajām iterācijām pat lūdzām atgriezt atpakaļ kādu no mūsu iepriekš sūtītajām izmaiņām. Par laimi steigas mums nebija, tāpēc varējām ilgāk un rūpīgāk padomāt par visām niansēm. Laikam gan jāņem vērā tas teiciens, ka “vislabākā uzceltā māja ir otrā”, jo, uzceļot pirmo māju saproti visas kļūdas, ko esi pieļāvis. Nešaubos, ka tā arī būs, jo, šķiet, absolūto ideālo projektu ir gandrīz nereāli uzcelt, jo plānošana notiek uz papīra. Te var arī trāpīt otrā grāvī – “analysis paralysis”, kas brīžiem šķita, ka uzmācās arī mums.
Rakstot šo rakstu vēl turpinām sūtīt izmaiņas, saņemt labojumus, apspriest, sūtīt izmaiņas, saņemt labojumus…
Leave a Reply