Mūsu māja

Mūsu ceļš uz savu māju

Tag: arhitektūra (Page 1 of 2)

Mērnieks – būvasu nospraušana

11.09.2022 / / 0 Comments

Kā minējām iepriekšējā rakstā, tad, saņemot būvatļauju, bija nepieciešams izveidot būvasu nospraušanas aktu. Lai šo izdarītu, nepieciešams sertificēts mērnieks.

Mērnieka atrašana

Mērnieka atrašana bija vienkārša – brālis nesen bija sadarbojies ar kādu mērnieku, par ko deva ļoti labas atsauksmes, tāpēc nolēmām sadarboties ar jau pārbaudītu speciālistu.

Mērnieks Vladimirs Boļšakovs (SIA “Mērvienība”) tik tiešām sevi pierādīja kā lielisku speciālistu, kurš ne tikai paveica visu ļoti operatīvi un ārkārtīgi pedantiski, bet arī daudz skaidroja par to, ko dara.

Nodotie dati un sagatavošanās

Lai mērnieks varētu sagatavoties, bija nepieciešams nosūtīt:

  1. Ģenerālplānu (.pdf)
  2. Būvatļauju (.pdf)
  3. Tehnisko projektu (.dwg)

Tālāk mērnieks pats devās uz zemes īpašumu izveidot ģeodēzisko tīklu, veicot mērījumus dabā, lai pēc tam no šiem mērījumiem un tehniskā projekta varētu atzīmēt visus koordināšu punktus (asis).

Vienojāmies, ka tuvākajās dienas būs nepieciešams doties uz zemes īpašumu, lai iedzītu mietiņus visos punktos. Jāpiebilst, ka mietiņu iedzīšanu var uzreiz neveikt, ja nav plānots tuvā laikā veikt būvdarbus (to var veikt arī būvnieki, kas cels pamatus), taču tā kā vēlējāmies virzīties uz priekšu ar pamatu izbūvi (un zinājām, ka to darīsim tuvākajā laikā), tad izvēlējāmies mietiņus iedzīt uzreiz.

Pirms to darīt, mums bija nepieciešams sarūpēt pāris lietas:

  1. Mietiņi – visbiežāk tiek izmantoti metru gari 8-10mm diametra vītņstieņi. Tos iegādājāmies DEPO. Mērnieks mūs teica, lai sarūpējam 20 stieņus (20 punktiem)
  2. Kuvalda/liels āmurs – mietiņu iedzīšanai zemē. Āmuram jābūt pamatīgam, lai varētu tos iedzīt zemē. Ar parasto āmuru, visticamāk, dzīšana būtu daudz “sportiskāka”.
  3. Norobežojošā sarkanbaltā līmlenta – mietiņu galu marķēšanai, lai tie ir labāk pamanāmi
  4. Fluoriscējoši oranžas krāsas baloniņš – nav obligāts, bet vēlams, lai pēc mietiņu iedzīšanas var uzkrāsot krustpunktu, kur mietiņš iedzīts. Tas varētu būt noderīgi, lai būtu drošs, ka mietiņus kāds nav pārvietojis.

Mietiņu dzīšana

Tikāmies zemes gabalā kopā ar mērnieku, lai varētu sākt dzīt mietiņus. Pats process bija ārkārtīgi vienkāršs – mērniekam bija instruments (turpmāk – kāts) ar ekrānu, kurā rādīja jau iepriekš sagatavotu ģeodēzisko tīklu, un pārvietojot šo kātu, ekrānā rādījās norādes, kur šo kātu pārvietot, lai tas būtu precīzi uz tā koordināšu punkta, kurā jādzen mietiņš. Bijām pārsteigti, ka precizitāte ir milimetros. Un arī mērnieks bija pedantisks un “dzina milimetrus”.

Interesanti, ka, lai arī mājai tradicionāli ir 4 stūri, ir nepieciešami 8 mietiņi. Jo mietiņus nedzen precīzi mājas stūros, bet iznestus, piemēram, divus metrus uz āru (par šo pamatu būvētāji bija ļoti priecīgi). Būvējot pamatus, būs nepieciešama būvbedre, kas būs nedaudz lielāka par mājas izmēriem. Ja mietiņi būtu iedzīti precīzi mājas stūros, tad būvbedri varētu izrakt tikai ar visiem mietiņiem. Tātad darbs vējā.

Katram stūrim iedzen divus mietiņus, kas ir 2 metri ārpus mājas asīm, tādejādi var izrakt būvbedri, neskarot mietiņus. Vēlāk starp šiem mietiņiem novelkot striķi, būs iespējams redzēt reālos mājas stūrus un asis.

buvasis
Būvasis

Manis zīmētajā šedevrā to var labāk saprast – sarkanie punkti ir iedzītie mietiņi, brūnais pleķis ir izraktā būvbedre un rozā strīpas ir striķi, kas tiek novilkti. Šeit veidotais rozā kvadrāts ir reālie mājas izmēri.

Tā nu dzinām mietiņus vienu pēc otra. Kāpēc 20 mietiņi? Jo mums būs māja (8 mietiņi), palīgēka (8 mietiņi), auto nojumes siena, kurai vajadzēs pamatus (2 mietiņi) un vēl divi mietiņi reperam (vai pareizi ir reperim?).

Mietiņi tika dzīti tā, lai paliek kādi 15-20 cm ārā. Zāle jau arī bija saaugusi tādā pašā garumā tāpēc no malas pat īsti nevarēja neko redzēt. Tās arī bija bažas, kas mums radās – vai nav gadījumu, kad kāds tos mietiņus reāli pārsprauž. Izrādās tādi gadījumi ir bijuši 🙂

Kā stāstīja mērnieks, bija gadījums, kad viņi sprauda mietus gar ceļa malu, kur ies elektrolīnija, un kādas mājas saimnieks uzskatījis, ka mietiņi tiek sprausti viņa zemē. Attiecīgi onkulis pats gāja vēlāk un “pārvietoja līniju” 🙂 Kad ieviesēji brauca rakt līniju tad apjuka, jo mērījumi nesakrita. Diemžēl GPS nemelo, tāpēc tāda pašdarbība ar punktu pārspraušanu noteikti nav pieļaujama. Jāpiebilst, ka tā tiek traktēta kā kaitniecība un par to pat paredzēts sods.

Mūsu gadījumā mietiņus sadzinām un garā zāle tos nedaudz paslēpa, mazinot bažas. Lai gan, iespējams, bažām nav pamata. Kaimiņi normāli, zemes gabals arī nav tādā vietā, kur garām staigātu cilvēki. Pirms būvdarbu sākšanas tad jau tos mietiņus appļautu ar trimeri padarot tos redzamus traktoristam.

Pirms pāris rindkopām minēju terminu – repers. Tā ir augstuma atzīme. Iedzinām vienu mietiņu tik dziļi, ka tā augšējā mala ir precīzi 11 metri virs jūras līmeņa. Tā kā pamatu izbūves augstums ir precīzs un pieskaņots konkrētiem augstumiem (piemēram, mājas pamatu augstums ir 11.30m virs jūras līmeņa), tad būvnieki, izmantojot repera augstumu (11m) zinās, ka pamatu augšējā mala ir 30 cm virs repera atzīmes. Pēdējo mietiņu iedzinu blakus reperim, lai to varētu pamanīt, jo pats repers tika iedzīts, praktiski, gandrīz līdz ar zemes virsmu.

Te gan jāpiebilst, ka ar to mums radās neliels starpgadījums. Ik pa brīdim aizbraucot uz zemes gabalu, vienā reizē pamanījām, ka kaimiņš pļaujot savu zemes gabalu ir ar traktoriņu tam pārbraucis pāri, to pamatīgi noliecot. Nerunāju ar kaimiņu, pieļauju, ka asmeņi būs jāasina pēc šāda šķēršļa. Tā kā žogu mums zemes gabaliem vēl nav, tad kaimiņš ieraduma pēc ir vienmēr pļāvis arī dažus metrus no mana gabala, domājot, ka tas ir viņa īpašums (līdzīgi kā stāstā ar onkuli un elektrolīniju). 🙂 Repers saliekts, bet kā vēlāk izrādījās, pamatu celtniekiem tas lielas problēmas nesagādāja.

Neilgi pirms pamatu darbiem, ar trimmeri appļāvu visus stabiņus un ar krāsas baloniņu iekrāsoju krustus, lai vieglāk būtu pamanīt.

mietiņš
Mietiņš

Rezultāti

Pēc “lauka darbiem” pāris dienu laikā mērnieks atsūtīja nospraušanas aktu, ko mums vajadzēja parakstīt ar elektronisku parakstu, un viņš nosūtīja nospraušanas plānu uz reģistrāciju (mēs gan neprecizējām, uz kurieni tieši). Beigās visus dokumentus, kas parakstīti ar e-parakstu, nosūtījām mūsu arhitektam.

Izmaksas/Ilgums

Kopumā viss šis aizņēma tikai 4 dienas no sazināšanās līdz pat aktu saņemšanai.

Šis pakalpojums man izmaksāja 220 EUR (ieskaitot PVN) + 30 EUR par vītņstieņiem un pārējiem materiāliem.

Citi mērījumi

Bijām vienojušies par asu nospraušanu, tāču bija vēl citi punkti, ko būtu vēlējušies izdarīt. Piemēram, būtu vēlējušies nospraust mietiņus zemes stūros, lai zinātu robežas. Taču, lai arī mērnieks parādīja aptuveni stūrus zemes gabalam, nebija mietiņu, ko iedzīt (tāpēc arī tas pārpratums ar nopļauto reperi). Ir vēl daudzas citas lietas, piemēram, punkti, kuros ies elektrības kabelis no sadales skapja uz māju (lai zinātu, kur rakt tranšejas), punkti, kur būs iebraucamie vārti, punkti, kur būs ūdens spice un citi komunikāciju punkti. Bet tos šobrīd nebūtu jēga nospraust, jo būvniecības laikā tie varētu tāpat tikt pabojāti.

Mērnieks gan teica, ka tādu punktu nospraušana nākošreiz būs ātra un lēta, lai tik zvanām. Un ņemot vērā lielisko sadarbību, noteikti arī zvanīsim.

Būvatļauja

20.08.2022 / / 2 Comments

E-pastos ik pa brīdim nāca paziņojumi par izmaiņām BIS. Tā kā notifikācijas nāca par jebkuru darbību, un dokumenti iziet vairākām saskaņošanas fāzēm, tad paziņojumu e-pasti bija daudz. Bet tomēr, cik gavilējoša sajūta bija redzēt paziņojumu, ka ir piešķirta būvatļauja. Ne velti šis posms daudziem ir tik būtisks, jo ne tikai tas nozīmē, ka tūlīt, tūlīt sāksies būvniecība, bet arī ir beidzies “čakars” ar dokumentu saskaņošanām un mājas plānošanu. Tas “čakars” gan katram ir ļoti dažāds, kas ir atkarīgs gan no pašvaldības (būvvaldes), gan tā, cik projekts ir bijis atbilstoši izveidots. Mums šis “čakars” nebija liels un arī laiks ar visām dokumentu saskaņošanām nebija pārāk ilgs (mums arī nebija lielas nepieciešamības pēc steigas).

Lai nu kā – būvatļauja ir izsniegta. Sajūta, ka nu tikai tagad viss sāksies, un jābrauc zemē iespraust lāpsta.

Taču lai brauktu “spraust lāpstu”, teorētiski ir vēl divas lietas, kas jāveic pirms būvniecības sākšanas:

  1. Būvniecības apdrošināšana
  2. Būvasu nospraušanas akts

Būvniecības apdrošināšana

Tā kā būvlaukumā var notikt viss kas neparedzēts (kaut vai, piemēram, kaimiņa žoga bojāšana) ir nepieciešama būvniecības civiltiesiskā apdrošināšana, lai bojājumu gadījumā zaudējumi nebūtu jāsedz pašam. Tā ir “Fizisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise”, kurai darbības teritorija ir būvniecības objekta laukums.

Tā kā jau daudzus gadus sadarbojamies ar vienu apdrošināšanas brokeri, kas kārto visas mūsu apdrošināšanas (dzīvokļa, auto octa, kasko utt), nācās tikai uzrakstīt, ko vēlamies, un polisi jau saņēmām divu dienu laikā. Polises darbība ir viens gads un cena bija 20 EUR.

būvniecības apdrošināšana
Apdrošināšana

Būvasu nospraušanas akts

Vēl viens dokuments, ko sagaida būvvalde pirms darbu uzsākšanas ir būvasu nospraušanas akts, kas principā ir dokuments, kas satur informāciju par būvasīm, koordināšu punktiem, piemēram, ēku stūriem un citiem mērījumiem, kas apstiprina ēku novietojumu atbilstību un to, vai tā neskar sarkanās līnijas.

Lai šo izdarītu, nepieciešams sertificēts mērnieks, kas to var izdarīt, taču par to nākamajā rakstā.

BIS

16.08.2022 / / 0 Comments

BIS (Būvniecības informācijas sistēma) ir pašsaprotama lieta mūsdienu digitālajā pasaulē.

Būvniecības informācijas sistēma BIS www.bis.gov.lv ir elektroniskā vide, kurā tiek nodrošināta informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie elektroniskie pakalpojumi (e-pakalpojumi).

Es pat negribu iedomāties to ārprātu, kam bija jāiziet cauri, lai saskaņotu būvniecības dokumentāciju pirms BIS ieviešanas, tāpēc ir prieks, ka visa saskaņošana ir pārskatāma un ērta.

Pēc tam, kad bija pabeigta būvkonstrukcijas fāze, arhitekts visu nepieciešamo dokumentāciju (ģenerālplāns, būvkonstrukcijas, arhitektūras risinājumi un citi) augšupielādējā sistēmā, kur tā sāka savu ceļu caur saskaņošanu.

Tālāk mēs kā pasūtītāji varējām tikai vērot, kā parādās jauni dokumenti, esošie parakstīti, saskaņoti, dažreiz arī noraidīti, kad bija nepieciešami kādi precizējumi no arhitekta.

BIS
Ekrānšāviņš no BIS

Tāpēc BIS ir lielisks – visas puses var sekot līdzi statusam, redzēt visu dokumentāciju vienuviet, precizēt, veikt izmaiņas un citas darbības, kas pēc tam glabāsies kā dokumentācijas arhīvs konkrētai būvei.

Vienā no posmiem uz zemes gabalu arī devās kāds no būvvaldes, lai pārliecinātos, ka uz zemes gabala nav jau sākta patvaļīga būvniecība.

Lai arī Mārupes Būvvalde vienmēr ir bijusi izslavēta ar ātro būvatļaujas izsniegšanu (ir dzirdēts, ka tas pat nokārtojams nedēļas laikā), mums tik ātri diemžēl negāja.

Un viens no iemesliem gaužām muļķīgs – nesamaksāta būvnodeva. Kādu dienu man zvanīja no pašvaldības un informēja, ka esmu “nokavējis” termiņu par būvnodevas samaksāšanu – 100 EUR. Liels bija mans pārsteigums to dzirdot, jo nebiju neko saņēmis. Atklājās, ka sūtot rēķinu bija kļūdaini ievadīts mans e-pasts, tāpēc rēķinu nesaņēmu. Pagāja vismaz divas nedēļas kopš rēķina “izsūtīšanas” līdz apmaksai, kuras laikā nekas neturpinājas no tālākās virzības.

Lai nu kā, būvnodevas apmaksa bija veikta, ļaunu prātu neturējām, un atlika gaidīt gala lēmumu – būvatļauju.

Būvkonstrukcijas

16.08.2022 / / 0 Comments

Tad, kad beidzot nonācām līdz stadijai, kad projekta dizains un plānojums apmierināja, bija nepieciešams veidot būvkonstrukcijas. Būvkonstrukciju fāzē būvkonstruktors izveido detalizētus “rasējumus” visiem būvniecības mezgliem, kādi materiāli izmantojami (un to izturība), cik augsti pamati, kāds ir pamatu pīrāgs, kādas ir logu pārsedzes un citi parametri, kas ir svarīgi, lai māja “nesabruktu”.

būvkonstrukcijas
Būvkonstrukcijas – piemērs no pamatu šķērsgriezuma.

Parasti arhitektiem ir būvkonstruktori, ar ko tie sadarbojas un arī mūsu gadījumā visu kārtoja arhitekts.

Pirms šīs fāzes pārrunājām ar arhitektu tehniskās nianses un vēlmes galvenojos punktos:

  1. Pamati – lai gan pamatu veidu lielā mērā nosaka ģeoloģiskā izpēte (piemēram, purvainā vietā piemērotāki būtu pāļveida pamati, stabilā gruntī lentveida vai plātņveida), šo tomēr izrunājām. Tad, kad lēmām par pamatiem, tad Krievijas veiktā kara ietekmē sākās milzīgas problēmas ar materiālu piegādēm un cenām, īpaši uz armatūru. Vienojāmies, ka vienkāršāks un šķietami lētāks variants būtu pamatus veidot no Fibo blokiem, kas tika iekļauts arī projektā. Tā kā es pats no šī neko nesaprotu, tad uzticējos arhitektam. Vēlāk gan domas par pamatu veidu mainījām (par to kādā nākamajā rakstā).
  2. Sienas – jau sākotnēji pirms vēl sākām skices, vienojāmies, ka māju būvēsim no gāzbetona blokiem (Bauroc, Ytong). Ar arhitektu pārrunājām sienu “pīrāgu” un kā mūsu variantu izvēlējāmies 500mm blokus (parasti liek 300mm). Šādi biezie bloki ir, pašsaprotami, dārgāki, taču ieguvums ir tāds, ka nav nepieciešama siltumizolācija ne no iekšpuses, ne ārpuses. Vēl viens ieguvums ir tāds, ka šādi uzmūrēti bloki var kādu laiku stāvēt bez ārējās apdares (vēlamies dēļu apdari), savukārt siltumizolācijas nepieciešamības gadījumā apdare būtu jāveic nosacīti uzreiz pēc sienu uzbūvēšanas. 500mm bloku gadījumā ārējo apdari varēšu uzstaisīt vēlāk pats.
  3. Jumts – arī šeit pārrunājām ar arhitektu mūsu vēlmes. Apsvērām betona dakstiņu jumtu un tērauda valcprofilu. Betona dakstiņu galvenie ieguvumi ir klusāks jumts (piemēram, lietus laikā), ilgmūžība (pat 50 gadi), uzstādīšanas vienkāršums un vizuālā pievilcība (betona dakstiņu jumti izskatās lieliski, turklāt to profilu var izvēlēties gan klasisku, gan moderni askētisku). Pie trūkumiem noteikti jāpieskaita gan pašu dakstiņu izmaksas, gan arī to, ka ir nepieciešamas daudz izturīgākas jumta konstrukcijas, kas varētu noturēt lielo svaru, tātad galu galā atkal izmaksas. Tā kā mums būs vienstāvu māja un mansardā neviens nedzīvos, tad lietus trokņi mums nav aktuāli. Arī plānotais mājas eksterjers ar koka fasādi labāk sasauktos ar valcprofilu, tāpēc palikām pie tā varianta.

Visi šie jautājumi jau tāpat tika idejiski runāti skices fāzē, bet nu pirms sākās būvkonstrukciju fāze, tika precizētas šīs gala nianses un izvēles. Kopumā īpašs ieguldījums no mūsu puses šajā fāzē nebija nepieciešams.

Iespējams kāds, kurš ar būvniecību ir uz “Tu”, lasot šīs tehniskās izvēles šūpos galvu par mūsu izvēlēm. Diemžēl īpaši neorientējamies šajos jautājumos padziļināti, un ja godīgi, tad nav īsti arī vēlmes tērēt laiku uz to. Nedomāju, ka ir ari kāds ideālais variants – vienmēr kādām no opcijām būs plusi un mīnusi. Visticamāk par mūsu izvēļu pareizību vai kļūdām vēl uzzināsim tad, kad durvis būs jau slēdzamas. 🙂 Katrā ziņā, ja ir iespēja un ir kādi paziņas, kas šajā visā ļoti labi orientējas un seko līdzi aktualitātēm būvniecības tehnoloģijās, tad nenāktu par sliktu tomēr uzklausīt kāda cita viedokli, kaut vai lai saprastu labāk plusus un mīnusus visiem variantiem un ļautu ar arhitektu runāt produktīvāk un argumentētāk.

Ģeoloģiskā izpēte

02.08.2022 / / 0 Comments

Tad, kad māja ir piesaistīta topogrāfijai, jeb ir zināms, kur tieši uz zemes gabala ēka atradīsies, tad nepieciešams veikt ģeoloģisko izpēti. Ģeoloģiskās izpētes laikā veic vairākus zemes urbumus mājas atrašanās vietā, lai izpētītu augsnes sastāvu. Tādā veidā tiek noskaidrots, kādā dziļumā ir gruntsūdeņi, kāds ir zemes sastāvs, vai tas ir purvains u.t.t.. Tas savukārt ļauj būvkonstruktoriem saprast un izlemt kāda veida pamati būs nepieciešami mājai. Ir augsnes, kuras ir izteikti purvainas, tāpēc klasiski pamati droši vien nebūtu atbilstoši, un būtu jādomā, piemēram, par pāļveida pamatiem.

Ģeoloģiskās izpētes veikšanā mūsu arhitekts piedāvāja savus kontaktus, ja nu mēs nevēlamies meklēt paši. Tā nu sazinājos ar kungu gados, kas bija gatavs uzņemties šo darbu par ļoti draudzīgu cenu – 150 EUR (parasti tas ir ap 300-400 EUR).

Tā kā kungs prasīja vairākkārt, kā īpašumu atrast, piedāvājām satikties zināmā vietā un pavadīt līdz zemes gabalam, pie reizes uzzinot nedaudz vairāk par procesu. Lai gan nepalikām un neskatījāmies procesu, uzzinājām, ka kungs ģeotehnisko izpēti veic jau daudzus gadus (par ko pat nešaubījāmies 🙂 ). Viņš iepriekš jau bija iepazinies ar publiskajiem datiem augsnes datos, tāpēc jau zināja, ka nekādi īpaši pārsteigumi nav gaidāmi. Urbumus veica ar rokas urbi, un teica, ka jaunībā varējis izurbt 10 metru dziļumā. Tagad jau spēka vairs nav tik daudz, bet tik dziļi arī neesot nepieciešams. Vēl uzjautrināja tas, ka mūs pabrīdināja, ka ar datoriem ir uz “Jūs”, tāpēc dokumenti būs rasēti un zīmēti ar roku. Bet tā neesot problēma, jo viņš ir vienojies ar atbilstošajām institūcijām, ka tas ir pieņemami 🙂

Lai nu kā, ja reiz arhitekts ar viņu ir vairākkārt sadarbojies, tad izlēmām neapšaubīt darba specifiku. Ne jau mums būs ar tiem dokumentiem vēlāk jāstrādā.

Pēc neilga laika (šķiet nedēļa) dokumenti bija nosūtīti arhitektam tālākām darbībām.

ģeoloģiskā izpēte
Ģeoloģiskā izpēte – rezultāts

Grunts sastāvs, kā jau minēts, neradīja pārsteigumus tam reģionam. Gruntsūdens līmenis gan ir salīdzinoši augsts, kas potenciāli varētu radīt problēmas ar biokanalizācijas sistēmas izvietošanu, bet par to domāsim rīt. Bet mājai nav paredzēts pagrabs un tā būs arī tikai vienstāvu māja, tāpēc nekādu raķešzinātni ar pamatiem un būvkonstrukcijām nevajadzēs.

Gala skice un ideja

02.08.2022 / / 0 Comments

Iepriekšējā rakstā (Pirmās tikšanās ar arhitektu) bijām minējuši, ka iestājās tāds “rinse and repeat” process, kurā arhitekts atsūta jaunāko versiju, mēs apskatāmies, apspriežamies, pāris dienas pārdomājam projektu un atkal sūtam lūgumu veikt labojumus. Tā tas turpinājās labu laiku, un lai arī šķita, ka veicam ar vien mazākus un mazākus labojumus, brīžiem šķita, ka tā var darboties mūžīgi, jo visu laiku radīsies idejas un labojumi. Tas droši vien ir atkarīgs no katra cilvēka, cik daudz laika ir gatavi tajā investēt. Mēs sapratām, ka projekts jau ieguvis tādu veidolu, kurā viss apmierina un laiks finišēt. Esam pārliecināts, ka laika gaitā radīsies vēl nepieciešamības kaut ko labot un gan jau uzceļot māju būs skaidrs, kur kļūdījāmies, un ko līdz galam nebūsim izdomājuši.

Izmaiņu bija daudz – komunikāciju kanāli, jumta konfigurācija, nojumes izmērs, logu izmēri, telpu plānojums, telpu izmēri, bruģa plānojums un daudz citu lietu…

Šis process katram, droši vien, ir pilnīgi citādāks, un daudz kas atkarīgs ir gan no tā, cik pasūtītājam ir skaidra vīzija par to, ko vēlās, un arī tas, cik iesaistīts (engaged) ir arhitekts. Mūsu gadījumā iestājās brīdis, kad bija sajūta, ka turpinam tik sūtīt idejas arhitektam, viņš tās ievieto un atsūta rezultātu bez īpašas iesaistes. Post-covid ērā viss notiek attālināti, taču vienojāmies ar arhitektu tikties birojā un klātienē izrunāt visas galvenās lietas un jautājumus. Tas mums bija ļoti liels ieguvums, jo tā klātienes tikšanās daudz ko sakārtoja pa plauktiņiem. Kopā ar arhitektu tur pat pie datora varējām šo to izmainīt un redzēt, kā tas projektā izskatīsies, nevis aizsūtīt lūgumu veikt izmaiņas un pēc pāris dienām redzēt to, kā tas izskatīsies projektā. Klātienes tikšanās tomēr ir svarīgas, lai gan to mums nebija pārāk daudz. Tik delikātā un, varbūt, pat intīmā procesā kā mājas plānošana, sadarbība ar arhitektu ir kritiski svarīga.

Lai arī esam nonākuši līdz gatavam mājas projektam un tas ir tāds, kā to vēlējāmies, tomēr jāsaka, ka gribētos tomēr labāku sadarbību ar arhitektu, kas vairāk “paturētu rociņu” un pavilktu ārā idejas, pārrunātu mūsu ieteikumus un labojumus, jo šāds process mums ir kas jauns.

Katrā ziņā – ideju un mājas projektu novedām līdz stadijai, kurā viss, šķiet, ka apmierina, tāpēc var virzīties tālāk – būvkonstrukcijas, ģeoloģija, būvatļauja.

Ģenerālplāns

ģenerālplāna projekts
Ģenerālplāns

Kā redzams ģenerālplānā, būs divas ēkas – galvenā māja ar auto nojumi un saimniecības ēka, kurā automašīnas netiks turētas, bet tā drīzāk būs tāda kā darbnīca.

Daudz plānojām par komunikāciju kanāliem. Vēlējos aizvilkt elektrību gan uz vārtiem, gan arī tālāko dārza malu, lai pēc tam nebūtu jāvelk pagarinātāji pāri visam dārzam, bet būtu vieta āra rozetēm tajā galā. Tā kā vēlos daudz ko veikt ar automatizāciju, tad esmu paredzējis arī vilkt tīkla vadu gan uz vārtiem, gan garāžu, gan arī dārza tālāko stūri 🙂

Ūdeni paredzēts ievilkt gan uz māju, gan garāžu, gan tālāko dārza stūri. Arī kanalizācija ies gan no mājas, gan garāžas.

Tā kā vēlējos garāžu apsildāmu, lai arī ziemā varētu tur darboties, sākotnēji bija paredzēta siltumtrase no mājas uz garāžu. Taču parēķinot izmaksas tādai siltumtrasei, sanāktu ap 1500 EUR. Painteresējos, ka siltumsūknis tādai platībai varētu maksāt aptuveni tik pat, tāpēc siltumtrase tika izņemta no projekta un tā vietā izlemts uzstādīt divus siltumsūkņus – vienu mājai un vienu garāžai.

Interesanti, ka sākotnējais plāns paredzēja 440m2 bruģētu laukumu. Parēķinot, ka tas izmaksu ziņā varētu būt krietni aiz 20k EUR robežas, vienojāmies ar arhitektu, ka bruģi neliks kā obligātu 🙂 Vismaz no ceļa līdz mājai. Gan jau tad kādreiz ar laiku to nokārtosim. Vismaz psiholoģiski bankas kredīts būs “vieglāk sagremojams”.

Mājas plānojums

telpu plānojums un projekts
Mājas plānojums

Mājas plānā nekādu īpašu pārsteigumu nav. Pārsvarā jau visiem plānojums ir līdzīgs. Liela viesistaba ar augstajiem griestiem (varēs redzēt jumtu), liela virtuve. Nelielas problēmas radās ar mājas labo pusi un telpu izvietojumu. Sākotnējā istabu novietojumā virtuve bija ļoti maza, taču pārkārtojot telpas tā atkal kļuva pārāk liela. Tās telpas mēs bīdījām šurpu-turpu līdz izdomājām, ka virtuves atlikušo daļu (lai tā nebūtu abnormāli liela) varētu nodalīt un izvedot pieliekamo (pantry). Tur varēs glabāt ļoti daudz lietu, tāpēc nebūs visa virtuve jāaizkrauj ar skapīšiem, kur to visu salikt.

Mājā, kā jau sākotnēji vēlējāmies, būs divas darbistabas. Sievai, protams, tiks lielākā un smukākā telpa pie viesistabas ar franču stila durvīm uz viesistabu. 🙂

Puikam istaba nebūs nenormāli liela, bet pietiekoši uz kādiem gadiem 8. Tad jau viņš visdrīzāk gribēs dzīvot dzīvoklī kaut kur tuvāk pilsētai.

Kā jau parasti – guļamistabas bloks ar atsevišķu vannas istabu un lielo “walk-in” tipa skapi.

Arī neliela “veļas telpa”, kurā būs arī siltumsūknis un citas ierīces.

Nav īsti tāda izteikta pieliekamā, tāpēc sezonālas mantas varēs turēt mansardā (piekļuve caur lūku) vai garāžā.

No virtuves (un arī no viesistabas) ir plānota izeja uz nelielu terasi. Jumts neies pāri terasei, lai virtuvi nepadarītu ļoti tumšu, taču ir plānā vai nu pergola vai izbīdāma markīze.

Kopējā platība dzīvojamai mājai ir 172m2. Nav maz, nav daudz, ņemot vērā, ka būs divas darbistabas.

Garāžā nav nekas ievērības cienīgs – garāža kā jau garāža. Tur arī vēlējos atsegtos griestus ar sijām. Garāžas platība ir plānota uz 54m2, lai potenciāli nākotnē pietiktu vietas visādām dārza tehnikām un arī kādam auto restaurācijas projektam.

Vizualizācijas

Māja pagaidām plānota antracīta krāsā, taču iespējams, ka tad, kad nonāksim līdz eksterjera krāsai, izdomāsim par kādu naturālāku un gaišāku toni.

Eksterjera vizualizācija
Eksterjers
Eksterjera vizualizācija
Eksterjers
Eksterjera vizualizācija
Eksterjers

Topogrāfija

31.07.2022 / / 0 Comments

Kā jau minējām iepriekšējā rakstā (Pirmās tikšanās ar arhitektu) viena no pirmajām lietām, ko arhitekts lūdza pirms vispār sākt, ir topogrāfija. Mājas plānojumam būtu jābūt pieskaņotam tieši zemes formai un izmēriem, ņemot vērā “sarkanās” līnijas un dažādus apgrūtinājumus, un kas būtiski – arī debess pusēm, lai saules gaismu varētu “pieskaņot” istabām. Var idejiski domāt par telpu plānu pirms tam, bet tas var būtiski mainīties, tiklīdz to vēlas “nolikt dabā”.

Pašos pirmssākumos bijām domājuši (neko nezinot par procesu) uztaisīt ģeodēzisko izpēti, jo tai nav noilguma (expiry date) un tas šķita kaut kas, ko varētu izdarīt, lai ir miers. Sazinoties ar vairākiem uzņēmumiem, saņēmu dažādas atbildes, taču viena atbilde mūs patīkami pārsteidza. Ulvis Lehtla-Frolovs no SIA “Izpēte” sniedza ļoti detalizētu, viegli saprotamu un izsmeļošu atbildi par visu procesu (un to, kāpēc ģeodēziju tajā brīdī nebūtu vērts taisīt). Bijām patīkami pārsteigti un pateicīgi par izglītošanu, kaut arī tajā brīdī mums sadarbība tomēr nebija nepieciešama. Likumsakarīgi, ka tagad, kad bija nepieciešama topogrāfijas izveide, vēlējos sadarboties tieši ar viņu (lūk lielisks piemērs, kur laba komunikācija atmaksājas ilgtermiņā 🙂 )

Nosūtīju informāciju par zemes gabalu un vienojāmies par 250 EUR + PVN samaksu. Samaksa gan katram var būt ir invidivuāla, jo tā var būt atkarīga no dažādiem faktoriem – zemes lieluma, atrašanās vieta, piekļūšana, koku, krūmu un citu objektu atrašanās un skaits uz zemes u.c..

Visa komunikācija ar Ulvi bija lieliska, process viegli un saprotami izskaidrots, un arī darbi tika paveikti ļoti operatīvi. Pāris dienu laikā jau saņēmām “melnrakstu”, taču vēl aizgāja kādas 2 nedēļas, kamēr topogrāfija tika saskaņota ar visām institūcijām un reģistrēta. Man tika atsūtīti gan tehniskie faili arhitektam (.dgn, .dwg), gan fails .pdf formā.

topogrāfija
Topogrāfijas rezultāts

Kā redzams no attēla, tad zemes gabals ir salīdzinoši līdzens un bez kokiem, kas padara visu tālāko plānošanu vienkāršāku, lai gan ļoti gribām iestādīt kokus pēc iespējas ātrāk, tiklīdz būs zināms mājas novietojums (koki aug iiiiiilgi).

Topogrāfijā gan ir redzama viena būtiska lieta, ko mēs jau zinājām, kad pirkām zemi – sarkanā līnija, kas šķērso zemes gabalu. Tā šeit “noēd” lielu daļu zemes gabala, un uz ceļa pusi no tās nedrīkst neko būvēt. Tā ir pašvaldības “rezerve” nākotnei, ja nu ir nepieciešamība izbūvēt zaļo koridoru/paplašināt ielu. Lai arī tā daļa pieder mums, to var jebkurā brīdi “atņemt”. Stādīt kokus un likt žogu aiz tās drīkst, tāpēc tā īsti nav problēma. Nu un ņemot vērā zemes gabala izmēru, tas arī nerada pārāk lielas problēmas, taču tas būtu jāņem vērā tiem, kas tikai plāno pirkt kādu zemes gabalu. Pirms zemes pirkšanas būvvaldē vajadzētu par šo pārliecināties, lai nav tā, ka atlikušajā zemes gabalā var uzcelt tikai bāku.

Topogrāfijas derīguma termiņš ir viens gads (ja nemaldos), tāpēc gada laikā noteikti vajadzētu tikt galā ar projektu un būvatļauju, lai nebūtu topogrāfija jātaisa atkal.

Pirmās tikšanās ar arhitektu

28.07.2022 / / 0 Comments

Jāpiebilst, ka tad, kad veicām cenu aptauju, mūsu izvēlētais arhitekts atsūtīja anketu ar jautājumiem, kas ļautu gūt priekšstatu par mūsu vēlmēm, lai precīzāk varētu pateikt plānotās izmaksas.

Jautājumi bija vispārīgi:

  • Vēlamā ēkas platība un stāvu skaits
  • Sanmezglu, guļamistabu skaits
  • Vai nepieciešams darba kabinets
  • Virtuve kopā ar viesistabu vai atsevišķi
  • Vecāku guļamistaba ir ar atsevišķu ģērbtuvi
  • Vai ir specifiska vēlme, kurā debesspusē būtu vecāku guļamistaba
  • Vai ir preferences sienu sastāvam (mūris/koks)
  • Vai ir formulēta vēlme ēkas apsildes iekārtai
  • Kādi plānoti centralizētie pieslēgumi (elektrība, kanalizācija u.c.)
  • Vai vēlaties kamīnu
  • Vai ir specifiskas vēlmes jumta formai
  • Vai būs garāža, vai tomēr tikai nojume
  • Kādi būs logi (PVC, alumīnija, koka)

Papildus šiem punktiem arī nosūtīju dažādas gatavu projektu bildes, kas mums patīk, lai gūtu priekšstatu, nosūtīju sevis veidotā Sketchup projekta bildes ieskatam, kā arī zemes plānu.

Topogrāfija

Pašā sākumā arhitekts palūdza uztaisīt topogrāfiju, uz kā pamata tad varētu plānot ēkas novietojumu, un saprastu ierobežojumus. Par topogrāfiju taps atsevišķs raksts pēc šī.

Pirmā tikšanās

Lai arī pandēmijas ietekmē pārsvarā komunikācija notiek attālināti, pirmo tikšanos sarunājām pie zemes gabala, lai arhitekts redzētu apkārtni un pašu zemes gabalu.

Arhitekts ieradās jau ar aptuvenu ēku novietojumu, tāpēc klātienē varējām pārrunāt, kur un kā ēka varētu atrasties, kur telpas varētu atrasties attiecībā pret debesspusēm.

Arhitekts arī bija apskatījis zemes ierobežojumus (topogrāfija) – mūs gadījumā ir ceļa sarkanā līnija, kas “apēd” labu daļu gabala. Attiecīgi, ēkas var celt tikai aiz šīs līnijas. Žogus, krūmus un citas lietas var likt arī pirms šīs līnijas, bet kādā brīdī tālā nākotnē, ja pašvaldība nolemj būvēt nopietnu ielu ar ietvēm, tad šo zonu var nākties atdot. Par laimi zemes izmērs (6100 m2) ļauj par to neuztraukties, kā arī tas būtiski neietekmē ēkas izmērus vai novietojumu.

Arhitekts arī palūdza atsūtīt detalizētu aprakstu ar telpām un vēlamajiem izmēriem. Tā kā to jau bijām sākuši veidot paši labu laiku iepriekš, tad atlika tikai nosūtīt.

Tālāk jau sekoja gaidīšana, kad arhitekts atsūtīs pirmās skices.

Pirmā skice

Kopš tikšanās pagāja labs laiks – kādi divi mēneši. Steigas tāpat mums nebija, jo bija jau rudens, un tāpat nekādus praktiskos darbus neplānojām veikt vēl tajā gadā. Vēlējāmies labāk lēnāk un rūpīgāk pārdomāt projektu un nesasteigt to.

Arhitekts atsūtīja pirmo versiju. Bijām ļoti patīkami pārsteigti, jo gatavības stadija bija tāda, ka jau varētu iet uz būvvaldi. Turklāt klāt e-pastam bija arī links uz TwinMotion 3D versiju (uz Unreal Engine bāzes) – weblapā var “izstaigāt” projektu un aplūkot no visām pusēm. Šis ir ģeniāls izgudrojums, jo jebkuras izmaiņas projektā arhitekts ielādē šajā servisā, un uzreiz ir iespēja redzēt projektu 3D versijā. Man pat bail iedomāties, kā šo visu darīja agrāk, kad šādi pakalpojumi nebija pieejami.

Kā jau ierasts – sākumā bija liela sajūsma, jo māja jau ieguvusi veidolu. Taču, nākamo nedēļu, domājot un pētot projektu nodefinējām, kādas izmaiņas projektā ir nepieciešamas.

telpu plāns

Dažas no izmaiņām plānā, ko vēlējāmies:

  1. Viesistabas sienu pabīdīt par 1 metru uz āru, lai nav jāspraucas gar ēdamgaldu
  2. Darbistabu pārnest uz blakus telpu, jo darbistaba liela nav nepieciešama
  3. Bērnistabu pārnest uz bijušo darbistabu
  4. Virtuves sienu noņemt, lai ir liela un plaša virtuve
  5. Pabīdīt nojumi, lai ir vieta divām automašīnām
  6. Saimniecības telpu dārza instrumentiem noņemt, jo tādas lietas plānojam varēsim turēt garāžā

Otrā, trešā, n-tā skice

Tālāk kā saka “rinse and repeat” – arhitekts atsūta labojumu un 3d vizualizāciju, mēs ar sievu nedēļu spriežam, domājam, izveidojam labojumus un sūtam arhitektam.

Interesanti, ka vienā no nākamajām iterācijām pat lūdzām atgriezt atpakaļ kādu no mūsu iepriekš sūtītajām izmaiņām. Par laimi steigas mums nebija, tāpēc varējām ilgāk un rūpīgāk padomāt par visām niansēm. Laikam gan jāņem vērā tas teiciens, ka “vislabākā uzceltā māja ir otrā”, jo, uzceļot pirmo māju saproti visas kļūdas, ko esi pieļāvis. Nešaubos, ka tā arī būs, jo, šķiet, absolūto ideālo projektu ir gandrīz nereāli uzcelt, jo plānošana notiek uz papīra. Te var arī trāpīt otrā grāvī – “analysis paralysis”, kas brīžiem šķita, ka uzmācās arī mums.

Rakstot šo rakstu vēl turpinām sūtīt izmaiņas, saņemt labojumus, apspriest, sūtīt izmaiņas, saņemt labojumus…

Arhitektu meklējumi

26.01.2022 / / 0 Comments

Pienāca laiks arhitektu meklējumiem, kas palīdzēs radīt mūsu mājas ideju un salikt visu pa plauktiņiem. Bet kā atrast labu arhitektu? Šķiet, ka tas varētu būt līdzīgi kā ar mūzikas gaumi – ne vienmēr var paļauties uz draugu rekomendācijām. Tā kā vēlējāmies projektu no nulles, nevis tikai tipveida projekta piemērošanu zemes gabalam, tad likās īpaši svarīgi, lai sakristu domas un sajūtas. Tomēr tik un tā visi jautājumi un bažas jaucās galvā – kā zināt, ka būs laba sadarbība, ka būs kopējs “klikšķis”, ka ar rezultātu būsim apmierināti, kad būs samaksāts “lielais piķis”? Sākām kā jau ar jebkuru tēmu – meklējot Google. Piedāvājums liels, bet par laimi daudziem arhitektiem un arhitektu birojiem var apskatīt mājaslapās viņu portfolio, lai saprastu stilu, kādā arhitekts pārsvarā strādā. Tas uzreiz mums ļava daudzus variantus atfiltrēt. Gan jau ir daudz labu arhitektu, kuri var uztaisīt pilnīgi citādāku projektu, nekā tas ir portfolio, bet šāds “filtrs” mums likās visloģiskākais un drošākais. Vēl varētu būt opcija pabraukāt pa kādu privātmāju rajonu, atrast tīkamas mājas un parunāt ar saimniekiem, lai padalās ar kontaktiem, bet mēs sākām ar Google.

Tad, kad vairāki varianti tika atrasti, uzsākām komunikāciju ar arhitektu par aptuvenām izmaksām, lai saprastu, ar ko vispār rēķināties. Jāsaka, ka pamēģinājām arī savu laimi sazināties ar vienu arhitektu biroju, kas ir no “augstā plaukta”, un kas ir ieguvuši daudzus apbalvojumus, lai saprastu mūsu robežas un iespējas. 🙂

Kas ietilpst arhitektūras projektā?

Sākotnēji mums bija daudz neskaidrības par to, kas vispār ietilpst arhitektūras projektā (un arī tagad nevarētu teikt, ka ir 100% skaidrs 🙂 ) Katrs arhitekts pasniedz šo informāciju atšķirīgi, tāpēc vēlamies apkopot to, ko esam sapratuši, apvienojot visu arhitektu (ar ko sazinājāmies) atbildes. Ja redzat kādas nepilnības vai kļūdas, dodiet ziņu komentāru sadaļā!

Visi arhitekti, ar ko sazinājāmies, parādīja, ka izmaksu pozīcijas un darbi iedalās 4 daļās daļās:

  1. Arhitektūra (obligāts) – radošā daļa, kurā arhitektam ir vislielākā nozīme
    1. Skiču daļa – arhitektūras konceptuālā tēla izstrāde, ēkas izvietojums, fasāžu varianti, ģenplāna skice, 3D modelis vai vizualizācijas. Šī ir daļa, kurā arī droši vien ir vislielākā iesaiste no pasūtītāja puses.
    2. Tehniskais projekts – būvprojekta vadība, saskaņošana būvvaldē un attiecīgajās institūcijās, arhitektūras detalizēto risinājumu daļa, kas ietver skaidrojošu aprakstu, funkcionālos plānus, celtniecības plānus, jumta plānu, fasādes, griezumus, logu un durvju specifikācijas, kāpņu dizains, sienu un pārsegumu sastāvi, principiālie mezgli, fasāžu apgaismojums.
    3. Ģenerālplāna daļa – ģenerālplāns ar tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, savietotais inženiertīklu plāns.
  2. Interjers (neobligāts) – daudzi arhitekti piedāvā iekļaut interjera projektu kopējā procesā, jo veidojot mājas arhitektūras projektu ir daudz ērtāk un labāk veidot uzreiz arī interjera projektu, kas būtu saskaņā ar arhitekta konceptu. Šis nav obligāta daļa, un interjera projekts nav nepieciešams, lai iegūtu būvatļauju.
    1. Skiču daļa – attēlu un sajūtu kolāžas (moodboards), konceptuālo vizualizāciju izveide, funkcionālo plānojumu varianti ar detalizētu mēbeļu izvietojumu, 3D modelis vai vizualizāciju attēli.
    2. Tehniskais projekts – funkcionālie un celtniecības plāni, sienu/grīdu/griestu apdares plāni, elektrības shēma gaismām/slēdžiem/kontaktiem, gaismekļu izvietojums, kāpņu dizains, durvju un rokturu dizains, principiālie interjera mezgli, mēbeļu/santehnikas/gaismekļu stilistiski vēlamo variantu atlase.
  3. Papildus būvprojekta daļas (obligāts, bet ja izvēlas, var būt kā ārpakalpojums, ko nekārto arhitekts)
    1. Būvkonstrukcijas (obligāts)
    2. Topogrāfija (obligāts)
    3. Ģeoloģija (obligāts)
    4. Ūdens un kanalizācijas iekšējie tīkli (neobligāts (?))
    5. Ūdens un kanalizācijas ārējie tīkli (obligāts)
    6. Elektrības un vājstrāvu iekšējie tīkli (neobligāts (?))
    7. Elektrības un vājstrāvu ārējie tīkli (obligāts)
    8. Apkure, ventilācija un kondicionēšana (neobligāts (?))
    9. Gāzes arējie tīkli un siltummezgls (obligāts, ja ir paredzēts gāzes pieslēgums)
    10. Energoefektivitātes pagaidu sertifikāts un ēkas siltuma bilances novērtējums (obligāts)
    11. Ainavu arhitektūra (neobligāts)
  4. Būvuzraudzība (obligāts) – būvniecības laikā būs nepieciešama autoruzraudzība un iespējamas projekta korekcijas.

Jāpiebilst, ka daudzas no šīm pozīcijām var kārtot arī paši, bet daudz dzirdēts, ka caur arhitektu tas būs daudz ātrāk un nesāpīgāk (lai gan ir dzirdēti visādi stāsti).

Arhitektu izmaksas

Nebūtu īsti korekti minēt arhitektus un arhitektu birojus pie cenu salīdzinājuma, jo izmaksas parasti tiek sūtītas individuāli. Turpmāk minēšu “anonimizētus datus”. Tabulā ir redzams apkopojums un cenu salīdzinājums. Kā redzams, katrs arhitekts cenas un pakalpojumus pasniedz dažādi, tāpēc dažiem kāds pakalpojums ir izcelts atsevišķi, kādam tie ir apkopoti vairāki vienā, kāds nav vispār norādījis cenu pie kādas pozīcijas.

Pirms arhitekti sūta kaut kādas aplēses, mums tika prasīts atsūtīt plānoto mājas kvadratūru (no kā parasti arhitekti aprēķina aptuvenas projektēšanas izmaksas), aptuvenu skaidrojumu, kādas ir vēlmes un dažus attēlus ar mājām, kas varētu raksturot vēlmes un idejas.

arhitektu piedāvājumu salīdzinājums
Arhitektu/biroju piedāvājumu salīdzinājums

Tā kā vairāki arhitekti neatsūtīja cenas dažām pozīcijām, tad lai varētu daudz maz jēdzīgi salīdzināt cenas, atļāvos ielikt “guestimate” cenas, kas atzīmētas ar tumši pelēku krāsu.

Kā redzams, mūsu godalgotais favorītbirojs maksā atbilstoši statusam. Lai arī būtu skaisti, tā tomēr nav summa, ko varam atļauties maksāt par projektu. Pārējie biroji/arhitekti daudz maz līdzīgās cenās.

Viens ieteikums, taisot cenu aptauju, būtu censties pieturēties pie viena “standarta”, jo augstāk minētā tabula ir manis veidots apkopojums, kas varētu nebūt ļoti precīzs un pareizs. Tas saistīts ar to, ka katrs arhitekts pasniedz katru pozīciju citādāk, dažas pozīcijas vienam ir izdalītas, dažam vairākas pozīcijas ir apvienotas vienā, tāpēc ne vienmēr ir viegli salīdzināt “ābolus ar āboliem”.

Būtisks aspekts veicot cenu aptauju – jāprecizē, vai norādītās cenas ir ieskaitot PVN, jo daži arhitekti cenas norāda bez PVN.

Redzot šos dažādos cenu piedāvājumus radās pārdomas par to, cik liela nozīme ir “dārdzībai”. Bieži par labām un kvalitatīvām mantām ir jāmaksā vairāk, un pērkot lētāk sanāk beigās ilgtermiņā samaksāt vairāk. Bet bieži tomēr mūsdienu pasaulē ir papildus jāmaksā tikai par “brand name”, “user experience”, glītiem iepakojumiem utt. Diez kā ir ar arhitektiem? Vai samaksājot dārgāk tiek maksāts par vārdu un statusu, vai tomēr tiek maksāts par lielāku pieredzi, mazāk kļūdām procesā? Tam atbildi droši vien neviens nespēs pateikt.

3D

Šeit nav runa par ēkas 3D vizualizāciju, ko piedāvā visi arhitekti.

Viens arhitektu birojs piedāvāja kā opciju taisīt visu projektu 3D. Galvenais pamatojums, ka var nopirkt lētu planšeti, iedot būvniekiem, un tad viņi var “zūmot”, grozīt jebkuru mezglu, kā viņiem nepieciešams. Tas varot samazināt būvniecībā radušās kļūdas (realitāte ir tāda, ka tās vienmēr radīsies) un galu galā ietaupīt pat 15-20% būvniecības izmaksu.

Kur āķis? Projekta izstrādes izmaksas pieaug 50-100%, tātad, ja parasts 2D projekts izmaksā 6000 EUR, tad 3D būs ap 10-12k EUR. 3D projektā gan ietilpst arī iekšējo komunikāciju izstrāde, kas noņem dažas no atsevišķajām pozīcijām.

Lai arī projekta izmaksu pieaugums liekas ievērojams, beigās to varētu viegli “atsist” uz būvniecības izmaksu ietaupījuma.

Likās vilinoši, tomēr nolēmu aprunāties ar kādu projektu attīstītāju, kas tomēr teica, ka 3D projekti varētu būt labi ļoti lielām ēkām un komerciāliem projektiem, bet privātmājām tas tomēr nav īsti nepieciešams, kā arī nesniegs tik būtisku izmaksu ietaupījumu.

Nolēmām, ka tomēr paliksim pie vecā labā 2D.

Maksājumu secība

Arhitektu nosauktās summas, droši vien, nevienam neliksies mazas. Tāpēc radās jautājums, kā notiek maksājumi.

Katram arhitektam, iespējams var būt dažādi principi, bet bieži tika minēts princips 50% avanss un 50% gala maksājums par katru fāzi.

Attiecīgi sākot skiču daļu, kas, piemēram, izmaksā 1200 EUR, 600 eur būs avansa maksājums un 600 EUR tad, kad skices daļa ir pabeigta. Tad sākas nākamā fāze ar nākamajiem maksājumiem.

Ja plānots kārtot bankas kredītu, tad uz banku jau jāiet, kad ir būvvaldē atļauja (pēc projekta pabeigšanas). Tāpēc šīs izmaksas ir jāsedz pašiem. Atkarībā no bankas, iespējams, varbūt nokārtot, ka šie maksājumi tiek uzskatīti un ietverti kā daļa no pirmās iemaksas seguma.

Termiņi

Kā jau var nojaust, katram arhitektam/birojam ir atšķirīgi nosacījumi, kas atkarīgs no noslodzes un citiem projektiem. Ātrākie solītie bija 6 nedēļas projekta izstrāde un 6-12 nedēļas saskaņošana. Vidējais tomēr ir 3-6 mēneši.

Būtiski ir arī plānotās mājas atrašanās vieta. Jaunās pašvaldības ir ļoti efektīvas, un saskaņošana būvvaldē var pat tikt nokārtota nedēļas laikā. Rīga, savukārt, ir cits stāsts, kur tas var prasīt sākot ar mēnesi.

Mums par laimi ir Mārupes pašvaldība, tāpēc procesam būtu jābūt salīdzinoši ātram.

Ko nolēmām?

Lai kā gribētos godalgotos arhitektus, kuru projektu portfolio bija vienkārši apbrīnas vērts, tādu summu par projektu tomēr vēl neesmam gatavi maksāt, tāpēc izvēlējāmies arhitektu, kas bija cenu spektrā kaut kur pa vidu 🙂

Kā izvēlējāmies? Galvenokārt jau pēc esošajiem projektiem un sajūtām (gut feeling) pēc komunikācijas. Tam arī, mūsuprāt, ir liela nozīme – kā arhitekts/birojs komunicē, kā atsūta materiālus, vai pasniegtā informācija ir viegli uztverama un saprotama, cik atsaucīgs ir arhitekts u.t.t. Tas tomēr liecina par profesionālo ētiku un veidu, kāda sadarbība varētu izskatīties.

Plānojums – Arhitektūras skice Nr. 2

31.10.2021 / / 0 Comments

Mūsu pirmais mēģinājums ļava izkristalizēt vēlmes. Nolēmām, ka pirms dodamies pie arhitekta, gribam paspēlēties ar idejām paši. Tā kā man patīk darboties ar “Sketch Up”, vēlējos pats pamēģināt uztaisīt skici, lai kopā ar sievu varam paeksperimentēt ar plānojumu, bet tajā pašā laikā redzētu arī telpisku vizualizāciju. Tā tapa plānojums Nr.2

Pārņemot idejas no pirmās skices, uzskicējām māju un garāžu kā atsevišķas ēkas, ko savieno auto nojume. Noteikti gribētu ēku novietojumu līdzīgi kā pirmajā skicē. Arī līkumotu piebraucamo celiņu, minimālus logus uz ceļa pusi, daudz krūmu un koku, kas aizsegtu ceļu un pasargātu no trokšņiem un putekļiem.

Mājas dizains ir salīdzinoši vienkāršs, jo šeit būtiskākais bija saprast, kā varētu izskatīties telpu plānojums. Mums patīk plaši logi un viesistaba, tāpēc te aizguvām ideju, kas šobrīd ir populāra ar vienu plašu stiklotu sienu. Jāpiebilst, ka trūkst ļoti daudz detaļu mājai (piemēram, visi logi 🙂 ), jo negribēju veltīt pārāk daudz laika vizualizācijai. Galu galā sagaidām kaut kādu pienesumu dizainā arī no arhitekta.

mājas plānojums
Ēkas plānojums

Šeit redzama stikla siena un princips, kādu vēlamies viesistabu – lai tā būtu ar augstajiem griestiem un atsegtām griestu sijām.

Telpu plānojums

Šāds mūsuprāt bija sakarīgākais plānojums, kāds mums šķistu ērts un vēlams. Lai gan pieļaujam, ka problēma varētu būt ar garo gaiteni (14m), kas būtu salīdzinoši tumšs. Ir protams varianti ar gaismas kastēm, bet tās jau ir detaļas. Šeit nekādi neizdevās izplānot sakarīgu darbistabas novietojumu, tāpēc tai ir nestandarta L forma. Lai gan tas droši vien īpašas problēmas neradītu. Master bloks, kā redzams, ir atsevišķi. Arī virtuve ir ar skatu uz viesistabu, lai gan iespējams vēlētos durvis arī uz gaiteni.

Šo skici taisījām labu laiku atpakaļ, taču, laikam ejot, sapratām, ka mums visticamāk būtu nepieciešamas divas darbistabas. Pandēmija ir pierādījusi, ka no mājām var strādāt bez problēmām, ja ir sava telpa, un visticamāk, lai cik pesimistiski tas neskanētu, ne pēdējo reizi savā mūžā sēžam mājsēdē. Apdomājot šo plānojumu, radās “ektravaganta” ideja ēkas mansardu pārvēst par plašu telpu, kur katrā mājas galā ar stikla sienām atdalīt mājas ofisus sev un sievai. Taču tas rada divas problēmas:

  • Trepes – jāparedz trepes, tātad vieta pirmajā stāvā, kur tās varētu atrasties. Šādā mūsu plānā trepēm būtu jābūt ēkai pa vidu, taču tad būtiski jāmaina telpu plānojums pirmajā stāvā
  • Inženierkomunikācijas – vienstāvu mājām burvība ir tāda, ka pa bēniņiem var izlaist visas komunikācijas, piemēram, ventilācijas sistēmu. Ja mansards ir apdzīvojams, tad tas rada nepieciešamību pēc sarežģītākas uzbūves, telpas, kur sistēmu uzstādīt, ventilācijas cauruļu izvietojumu u.c.
  • Papildus izmaksas – apdzīvojams mansards nozīmē arī lielākas izmaksas ne tikai uz apdares rēķina, bet arī nopietnāku jumta siltināšanu, biezāku grīdu otrajā stāvā u.c.

Gribētos teikt, ka nu ir vēl lielāka skaidrība, ko vēlamies, taču “jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas”. Bez šaubām, šis ir ļāvis daudz vairāk pārdomāt to, ko vēlamies, bet ir skaidrs, ka mums nepieciešams arhitekts, kas visas šīs idejas un domas kaut kā racionalizēs, pateiks, kas der, kas neder un beigu beigās pieliks savu artavu, lai mums būtu sava sapņu māja.

« Older posts

© 2024 Mūsu māja

Theme by Anders Noren — Up ↑