Betona josla ir noslēdzošā daļa sienu būvniecībā, kas satur visas sienas kopā, kā arī nodrošina stingru pamatu mūrlatas stiprināšanai, uz kuras vēlāk tiek stiprinātas kopnes vai spāres.

Tipi

Visbiežāk tiek izmantotas divu veidu betona joslas – izmantojot dobjos blokus (šķersgriezumā ir U burta izgriezums, kurā lej betonu) vai arī taisa no finiera veidnes, kurās lej betonu.

U bloku uzstādīšana ir tik pat vienkārša kā parasto bloku mūrēšana, taču tas izmaksā dārgāk kā veidot betona joslu izmantojot finiera veidnes. Mums U-bloki uz 54m2 ēku izmaksāja nedaudz virs 1000 EUR, kas noteikti ir dārgāk, nekā pašiem taisīt betona joslu. Kā jau vairumā gadījumu – bieži vien nākas maksāt vairāk, ja grib ietaupīt uz izmantoto laiku, taču mēs neesam veikuši cenu salīdzinājumu abiem scenārijiem.

Labots 03.05.2024: Ir iespēja pašiem vai, izmantojot pakalpojumus sludinājumos, U-blokus sazāģēt no parastajiem blokiem.

U-bloki

Mūsu gadījumā projektā pēdējā bloku rinda bija paredzēta no Bauroc U-blokiem, kas ir precīzi tādā pašā izmērā (375mm), kā bloki, no kuriem mūrējām visu ēku.

Bauroc U-bloki. Bilde aizgūta no https://bauroc.lv/product/u-bloki/

Šie U-bloki tika mūrēti tieši tā pat kā parastie bloki, taču, protams, tie ir daudz trauslāki, tāpēc ar tiem ir jāapietas ļoti uzmanīgi.

U-bloku rinda

Izaicinājums gan bija tieši ēkas stūri. Interesanti, ka Bauroc nevienos materiālos nav atrodams, kā tieši būtu ieteicams veidot stūrus. Sūtījām jautājumu pašam Bauroc, bet saņēmām ļoti vispārīgu atbildi no sērijas “nav pareizu, vai nepareizu variantu, vajag darīt tā, kā pašiem liekas pareizāk”. Labots 03.05.2024: tikai tagad pamanījām, ka e-pastā Bauroc tomēr bija iekļāvis attēlus ar piemēriem, kā veidot stūrus, taču tos nebijām pamanījuši.

Bauroc sūtītais piemērs ar stūru konfigurāciju
Bauroc sūtītais piemērs ar stūru konfigurāciju

Tad nu nolēmām blokus mūrēt 10cm tālāk no malas un tad pielīmēt 10cm pilnā bloka atgriezumu, lai izveidotu malu. Pēc tam tad ar lokanu zāģa asmeni izzāģējām nepieciešamās malas.

Tā kā bija bažas, ka lejot betonu tie gali tiktu atspiesti, drošības labad no ārpuses ar metāla perforēto lentu pieskrūvējām šos galus pie sānu blokiem. Lai gan, iespējams, tas nebija nepieciešams.

Tikai pēc tam runājot ar citiem, sapratām, ka ir vēl viens variants, par ko apkaunojoši nebijām iedomājušies – zāģēt šos stūru blokus 45 grādu leņķī. Tas būtiski padarītu šo stūru veidošanu vienkāršāku.

Armatūra

Pēc projekta specifikācijas bijām izrēķinājuši, ka ir nepieciešami 23gab * 10mm diametra stieņi (6m gari) un 12gab * 6mm diametra stieņi (6m gari). Tos pasūtījām vienā reizē ar armatūru, kas bija nepieciešama betona pārsedzei no Visimetali.lv.

Armatūras gredzeni

Līdzīgi kā betona pārsedzei, arī šeit ir nepieciešami armatūras “gredzeni” ik pēc 20 cm. Uz visu perimetru tātad nepieciešami 156 gab. Izmantojot to pašu rīku armatūras locīšanai, tikai ar skrūvju izvietojumu citās, vietās ķērāmies pie locīšanas. Neskatoties uz lielo apjomu, to varēja salocīt salīdzinoši ātri. Tā kā armatūrām savienojumu vietās jābūt pārlaidumam (garenvirzienā, savienojot divus armatūras stieņus, jābūt 30cm pārklājumam), tad arī šiem locījumiem veidojām pārlaidumu (skatīt attēlu zemāk). Šos pārklājumus varētu siet ar armatūras stieplēm, bet tā kā esam ar brāli uz pusēm nopirkuši metināmo aparātu visādām dzīves vajadzībām, gribējās “patrenēties” metināt, tāpēc katram gredzenam savienojumus metinājām ar diviem punktiem (kas klasiski būtu jāsien ar armatūras stiepli).

Armatūras gredzens, kur gali pārklāj viens otru. Sarkanie punkti ir metinājuma/siešanas vietas.

Garenstiegras

Tā kā gredzenu daudzums ir apjomīgs un katrs gredzens ir jāsien pie 4 garenstiegrām, tad arī siešanas apjoms ir vēl pamatīgāks. Lai būtu vieglāk, nolēmām to visu darīt uz zemes, un kad tādas 6-metrīgas “desas” jeb kolonnas ir sasietas, tad tās iecelt iekšā U-blokos. Garāžas garajām sienām garums sanāk 10 metri, tāpēc vajadzēja 6-metrīgos stieņus pagarināt, ievērojot iepriekšminēto faktu, ka savienojumu vietās armatūras stieņiem ir jāpārklājas vismaz 30 cm.

Armatūras kolonnas tika novietotas U blokos uz distanceriem (minēti arī rakstā par betona pārsedzi).

Stūri

Stūros šīs kolonnas savienojām ar tā paša diametra stiegrām, ievērojot 50cm pārlaidumu.

Zemāk redzamajā bildē rakurss ir neveiksmīgs un stūris neizskatās parāk labi, bet nu te skaistumam īpašas nozīmes nav.

[Labots: 02.03.2024]Šis NAV pareizs stūru savienojums. Pareizu armatūru savienošanu stūros var meklēt internetā pēc atslēgvārdiem “rebar corner joints”. Tāpēc sākām ar garāžu, lai iemācītos no kļūdām. Šī dēļ garāža gluži nesabruks, bet mājai taisīsim pareizi.

Armatūras kolonnu savienojums stūros.

Betons

Izrēķinājām, ka mums būs nepieciešams 0.91m3 betona, lai izveidotu betona joslu. Tas nozīmē, ka tie ir 1820kg gatavā maisījuma, jeb 46 maisi (40kg). Vēl jārēķina, ka betona josla atrodas 3.4m augstumā, uz kuru būtu jāceļ spaiņi viens pēc otra ļoti ātri, lai betons nepaspēj savilkties. Tad nu sapratām, ka laikam negribam tērēt uz to visu laiku un enerģiju, tāpēc nolēmām skatīties uz opciju ar betonvedēju un sūkni.

Betons bija nepieciešams C25/30 klases, bija nepieciešams betona vedējs ar sūkni (jo ir betonvedēji bez sūkņa), turklāt bija nepieciešams lielāks apjoms, jo daļa betona paliek sūkņa caurulēs, ko nevar uzpumpēt augšā, tāpēc tas pārpalikums (aptuveni 0.3 kubi) būs kaut kur jāizgāž zemē.

Šādus mazus apjomus pasūtīt nav pats izdevīgākais pasākums, jo piemēram no 450 EUR tāmes, aptuveni tikai 120 EUR ir pats betons, kamēr pārējais ir par sūkņa nomu, piegādi, nepilnu kravu u.t.t.

SIA Betons 97 ir lielisks online kalkulators, kur var aprēķināt izmaksas.

Mēs pasūtījām betona piegādi no AM Betons, un pasūtījām 1.4m3. Lai arī betona joslai nepieciešami 0.91m3, nolēmām pasūtīt ar rezervi.

Svarīgi ir arī apskatīties noteikumus, ko izvirza betona piegādātāji objektiem (piebraucamais ceļš, pieejamais laukums apkārt betonvedējam, attālums līdz tālākajam punktam, līdz kuram sūkņa caurulei jāaizsniedzas). To visu vēlams pārrunāt, lai nav pārsteigumu uz vietas. Prasībās bija minēta ūdens pieejamība, lai izmagātu sūkni, taču mūsu gadījumā betonvedējam tas nebija nepieciešams.

Viens no izaicinājumiem, kurus saredzējām, bija fakts, ka mums nav stalažas apkārt visai ēkai, tāpēc būtu jāiztiek ar krāsotāja torni, kurš būtu jāstumda pa riņķi, lai ielietu betonu.

Betona vedējs sāk izlocīt locītavas pirms darba

Par laimi, šoferis/operators Dagnis bija ļoti saprotošs un izpalīdzīgs. Bijām divi cilvēki, kas kāpa uz alumīnija torņa. Viens turēja betona cauruli un virzīja to tur, kur nepieciešams ieliet betonu, bet otrs ar vibrovāli vibrēja betonu. Tikmēr operators no lejas ar pulti kontrolēja sūkni, lai betons pumpētos ļoti mazām porcijām.

Šo visu darījām diezgan ātrā tempā divu iemeslu deļ. 1. lai pēc iespējas ātrāk palaistu vaļā betona vedēju, (jo samaksa ir par stundām). 2. betons ātri sāk savilkties, tāpēc vajag to visu darīt ātri, lai to var izlīdzināt un iespraust vītņstieņus.

Vītņstieņi

Betonā nepieciešami vītņstieņi pie kuriem vēlāk tiks stiprināta mūrlata. Mēdz izmantot divus variantus – vītņstieņus iesprauž svaigā betonā vai arī pēc tam, kad jau uzlikta mūrlata, tad urbj cauri kokam un betonam, un tad ar ķīmiskajiem enkuriem vītņstieņus nostiprina caurumos. Esam dzirdējuši atsauksmes no tiem, kas izvēlējušies otro variantu, ka tomēr viņi, vēlreiz to darot, izvēlētos pirmo variantu. Iemesls tam tāds, ka ne vienmēr vītņstieņi labi noturas caurumos un mūrlatu nevar kārtīgi pieskrūvēt.

Izvēlējāmies variantu, kur vītņstieņi tiek iesprausti betonā. Vītņstieņu galos, kurus paredzēts spraust betonā mēdz uzskrūvēt uzgriezni un paplāksni, lai izveidojas labāks enkurs, un ir arī nopērkami vītņstieņi, kam galā ir piemetināta metāla plāksne, kas nodrošina vēl lielāku enkuru betonā.

Interesanti, ka bijām rēķinājuši, kas ir izdevīgāk – taisīt šādus stieņus pašiem ar uzgriežņiem un paplākšņiem, vai pirkt gatavos ar metinātām plāksnēm. Pārsteidzoši, ka nopirkt gatavos vītņstieņus ir lētāk, nekā tos gatavot pašiem.

Pirkām vītņstieņus DEPO, un nācās pirkt dažāda izmēra, jo vajadzīgā garuma stieņi nebija pieejami tādā daudzumā. Lai arī nedaudz dārgāki, tos varēs pēc tam apzāģēt.

Tā kā zinājām izmērus un attālumus, kur būs stiprinātas kopnes uz mūrlatas, nolēmām izrēķināt un spraust vītņstieņus tajās vietās, kur tie netraucēs kopnēm, tādejādi neradot liekas problēmas.

Izrēķinājām attālumus, kuros spraust vītņstieņus, lai tie netraucētu kopnēm.

Vītņstieņus spraudām līmeņojot uz aci. Kāds varbūt bija nedaudz šķībāks, bet tas parāk netraucēja vēlāk mūrlatas uzstādīšanai.

Vītņstieņi sasprausti betonā

Pēcapstrāde

Ka jau bijām minējuši iepriekšējā rakstā, betons ļoti ātri žūst, tāpēc lai nerastos plaisas, nepieciešams betonu regulāri un kārtīgi mitrināt, palēlinot žūšanu.

Nekādas plēves nesedzām (lai arī tas būtu vēlāms), bet pirmās dienas regulāri braucām betonu laistīt.

Izmaksas

Lūk izmaksas uz betona joslu:

Bauroc U bloki = 1018.15 EUR
Armatūra (10mm x 6m) * 23gab * 3.55 EUR = 81.82 EUR
Armatūra (6mm x 6m) * 12gab * 1.60 EUR = 19.17 EUR
Armatūras cilpas 1 kompl * 7.50 EUR = 7.50 EUR
Vītņstieņi 36 gab = 55.79 EUR
Betons 1.4m3 = 447.94 EUR

Kopējās izmaksas uz betona joslas izveidi sastāda 1630.37 EUR.