Tag: betons

Logiem un durvīm izmantojām gatavās Bauroc pārsedzes. Garāžas vārtiem platums ir 4.4m, un šādam platumam gatavās pārsedzes neatradām, tāpēc ir skaidrs, ka variants ir viens – betona pārsedze. Kā jau ar lielāko daļu darbu šajā būvniecībā – uzdevām jautājumu “How hard can it be?”, tāpēc nolēmām, ka taisīsim paši.

Nedaudz par specifikāciju – paredzēts, ka betona pārsedzes biezums + XPS putuplasta siltināšanas slānis veidotu bloka biezumu (skat. attēlu). Pārsedzei būs nepieciešams arī armatūras režģis, lai veicinātu stiprību.

Nepieciešamie materiāli

Izplānojām visus materiālus, kas būs nepieciešami:

• Koka dēļi kastei – no pamatu būvniecības bija palikuši pāri daudz zāģmateriālu (dēļi 5cm x 20cm x 6metri), kas būs gana izturīgi kastes izveidei, tādejādi ietaupot izmaksas
• Vītņstieņi – lai kaste neatsprāgtu vaļā no betona svara un spiediena, nolēmām kasti saturēt ar vītņstieņiem. Tos nācās nopirkt kopā ar saplākšņiem un uzgriežņiem. Izmantojām M10 diametru.
• Betons – izrēķinājām, ka pārsedzes tilpums būs 0.539 m³. Kaut kur atradām, ka betona gatavais maisījuma svars jāreizina ar divi (beigās pierādījās, ka tas ir pareizs aprēķins), tātad būtu nepieciešami 1078kg betona maisījuma. Ja rēķina 40kg maisos, tad tie bija 27 maisi. Nolēmām divos piegājienos ar busu atvest šādu daudzumu no veikala paši. Pēc specifikācijas, nepieciešams C25/30 klases betona maisījums, un izvēlējāmies Havek maisījumu Kuršos. Iespējams, prātīgāk būtu sagādāt smiltis, cementu un jaukt betonu pašiem, taču ņemot vērā, cik pārsedze ir kritiska, nevēlējāmies paši “riskēt” tāpēc ņēmām gatavu produktu, kas atbilst prasībām.
• Betona maisītājs – par laimi, brālis pirms kāda laika bija iegādājies betona maisītāju, tāpēc arī šeit nauda nebija jātērē.
• Stutes – Izrēķinājām, ka kopējais svars (ļoti aptuveni) būtu 1250kg (betons, ūdens, armatūra), un to vajadzēs noturēt “gaisā” ar stutēm. Kaut kāda iekšēja paranoja teica priekšā, ka vajadzētu ņemt 4 stutes, kas katra var noturēt 1 tonnu. Tātad ar 4 stutēm noturība būtu 4 tonnas, kam būtu jāpietiek, tā teikt, “ar atliektiem galiem”. Ir variants izmantot koka brusas kā stutes, bet (paranoja!) izvēlējāmies izmantot metāla stutes. Apskatot nomas piedāvājumus, sapratām, ka par stutēm (uz trīs nedēļām) nomā samaksātu gandrīz tik pat, cik nopērkot 4 stutes paši. Iegādājāmies stutes no Exicon Baltic ar domu, ka tās gan jau vēl noderēs mājai, un arī pēc tam tās varbūt varēs pārdot par nedaudz mazāku summu kādam citam, kas ies cauri tam pašam procesam.
• Armatūra – izrēķinājām no projekta, ka nepieciešams 17.6m ar d16 armatūru, 8.8m ar d12 un 25.3m ar d6 armatūru. Armatūras stieņi ir 6 metrus gari. Ieplānojām pasūtīt arī armatūru betona joslai un atstāt pāris stieņus arī rezervē. Armatūras iegādājāmies ar piegādi no visimetali.lv. Jāpiebilst, ka uz mūsu vēlo jautājumu e-pastā (uzrakstījām viņiem 01:19 naktī)) viņi atbildēja pēc 7 minūtēm. Mēs, šķiet, pirmo reizi redzam uzņēmumu, kas komunicē arī naktī tik īsā laikā! 🙂
• XPS putuplasts – nolēmām izmantot jau zināmo Finfoam FL-300 (siltinājām pamatus) ar pusspundi. Izrēķinājām, ka būs nepieciešams viens iepakojums.
• Vibrovāle – betonu lejot, ir svarīgi izvibrēt gaisa burbuļus, lai palielinātu betona stiprību, un to parasti dara ar vibrovāli. Rēķinājām, ka vibrovāle garāžas ēkai būs nepieciešama vismaz vairākas reizes, un to nopirkt būs lētāk, nekā iznomāt (un tērēt laiku, vedot to turp/atpakaļ). Nopirkām šo un pagaidām tā ir attaisnojusi cerību jau divās lietošanās reizēs.

Pārsedzes veidošana

Koka veidnes

Koka kastes izveidē izmantojām visus kokmateriālu pārpalikumus, kas palika no pamatu pēdas betonēšanas. Īsti nenodarbojāmies ar detalizētiem aprēķiniem, cik bieži un kāda resnuma “ribas” ir nepieciešamas, lai betons neatspiestu vaļā dēļus, bet centāmies salikt tā, lai pašiem būtu daudz maz droša sajūta (kāds varbūt teiks, ka pārspīlējām, kāds – ka pa maz salikām). Visskarbākais scenārijs būtu, ka betons tomēr atspiež reti saliktas ribas un viss iztek tur pat uz zemes.

Lai nu kā, šo scenāriju nepiedzīvojām, par ko ir prieks.

Kā redzams zemāk redzamajā bildē, sākām ar dēļu grīdu, kuras augšējā plakne bija vienā līmenī ar bloku virsmu, uz kuras gulēs pārsedze. To nolīmeņojām un atbalstījām ar stutēm. Tālāk skrūvējām sānus, un pēc tam jau ar vītņstieņiem un koka latām savilkām kasti vajadzīgajos izmēros (platumā), lai tāds tas noturētos, kad tiks liets betons.

Jāpiemin divas atziņas:

• Izmantojām skrūves. Tā kā koks mitrumā maina formu, tad vēlāk jau jaucot ārā kasti, gandrīz visas skrūves nolūza, cenšoties tās izskrūvēt. Ko darīt, lai tā nebūtu? Nav ne jausmas, jo naglas šādos apstākļos, kas būtu elastīgākas, laikam īsti nebūtu labākais risinājums.
• Kastes malu augšpusi vēlams veidot tādā līmenī, kādā būs betona virsējā plakne. Tad, kad betons būtu ieliets, tad ar kādu brusu vai kādu metāla trapeci varētu vilkt perpendikulāri malām un iegūt precīzu un līdzenu betona virsmu. Mēs tā nebijām izdarījuši, tāpēc betona virsmu mēģinājām dabūt taisnu iekšā kastē, cik nu tas ir iespējams.

Putuplasts

Betonam siltumvadītspēja atšķiras no gāzbetona, tāpēc tam ir nepieciešams siltinājums. Pēc projekta, paredzēts 10cm ekstrudēts putuplasts. Izmantojām to pašu Finnfoam FL-300 ar pusspundi, ko izmantojām mājas pamatiem, un sazāģētu likām iekšā kastē.

Armatūra

Saskaņā ar projektu, pārsedzei armatūras režģis sastāv no 4 apakšējām stiegrām, divām augšējām un metāla “lokiem/kvadrātiem” ik pēc 20cm. Ja ar garajām stiegrām jautājumu īsti nav, tad tos kvadrātus nepieciešams sagatavot. Izrēķinājām, ka nepieciešami 23 šādi kvadrāti.

Bija nepieciešams izveidot rīku, ar ko šādus kvadrātus varētu ātri, ērti un precīzi locīt. Pamanījām šādu principu internetā un nolēmām izmēģināt, jo tādu var izveidot vienkārši un lēti. Jāsaka, ka locīšana ar šo rīku bija tiešām vienkārša, bet šāds princips, droši vien, darbojas ērti ar 6mm armatūrām, kas labi padodas locīšanai. Resnākām armatūrām būtu nepieciešams mehānisks plecs locīšanai.

Visu armatūras gala siešanu veicām jau iekšā koka veidnēs.

Izmantojām automātisko armatūras stiepļu sējēju, lai gan ar vārdu “automātisks” biežāk asociējas elektriskie sējēji. Ja būtu lielāki siešanas apjomi (piemēram, pamatu veidošana), tad varētu nomāt elektrisko sējēju, bet šādiem apjomiem šāds rokas sienamais ir pilnīgi pietiekošs. Noteikti neieteiktu pirkt lētāko, piemēram, Jasper ražojumu. Izdomājām noskopoties un tādu iegādājāmies, bet tas verķis salūza pie otrās stieples siešanas. Stieplēm izmantojām šādas gatavās stieples. un tā kā pēc projekta paredzēts, ka armatūrām jāatrodas 3.5cm “gaisā”, tad iegādājāmies arī šādus distancerus.

Betona jaukšana un liešana

Kā jau minējām, mums pa rokai bija pieejams betona maisītājs, tāpēc betonu jaucām paši. Ūdens daudzumu lējām precīzi tik daudz, cik to ir paredzējis ražotājs, lai garantētu atbilstošo stiprību. Varbūt kāds jauc uz sajūtu, bet tie, kas strādā ar betonu ikdienā, teica, ka ūdens proporciju ir ārkārtīgi svarīgi ievērot pareizu, jo iejaucot par daudz ūdeni, betons zaudē savu stiprību. Tā kā šis nav vienkāršs lievenis, bet nesoša konstrukcija, vēlējāmies ievērot visas prasības.

Lai šķidrinātu betonu, bet nezaudētu tā tehniskās īpašības, izmanto papildus plastifikatorus. Tos gan mums nevajadzēja, jo betona konsistence bija pietiekami laba.

Sajaukto betonu ar spaiņiem cēlām augšā un lējām kastē, ko paralēli ar vibrovāli izvibrējām, izdzenot burbuļus un ļaujot betonam smuki izlīdzināties.

Cietēšana

Šķiet, ka visi to kaut kad kaut kur ir iemācījušies, ka betonu pēc ieliešanas svarīgi ir daudz mitrināt un laistīt, kā arī apsegt ar plēvi, lai mitrums pēc iespējas mazāk izgarotu. Ātra žūšana var radīt betonā plaisas, tāpēc īpaši svarīgi pirmajās dienās to kārtīgi laistīt ar ūdeni.

Laistīšanas daudzums un biežums, droši vien, atkarīgs no ārējiem laikapstākļiem, īpaši sausās un karstās vasaras dienās. Mēs apsedzām pārsedzi ar plēvi un īsi pēc tam sākās nenormāls lietus gāziens. Pēc lietus gan turpinājām regulāri pārsedzi laistīt.

Runā, ka betona cietība veidojas sekojoši: 16% – 1 dienas laikā, 40% – 3 dienu laikā, 65% – 7 dienu laikā, 90% – 14 dienu laikā, 99% – 28 dienu laikā.

Stutes un koka veidnes noņēmām tieši pēc mēneša, lai gan to visticamāk, varētu darīt arī agrāk.

Izmaksas

Pārsedzes izmaksas mums bija sekojošas:

• Kokmateriāli = 0 EUR (pārpalikumi)
• Armatūra = 60 EUR
• XPS putuplasts = 28 EUR
• Betons = 155 EUR
• Dažādi (cimdi, instrumenti, vītņstieņi, uzgriežņi, materiāli armatūras locītājam u.c.) = 70 EUR

Kopā: 313 EUR