Mūsu ceļš uz savu māju

Tag: būvniecība

Jumts – valcprofila segums

Viedojot projektu, ar arhitektu diskutējām par jumta segumiem. Lai gan mēs paši sākotnēji sliecāmies uz betona dakstiņu, nolēmām par labu melna matēta valcprofila uzstādīšanai sekojošu iemeslu dēļ:

  1. Betona dakstiņš ir dārgāks materiāls ( labots: pēc komentāra šim rakstam papētījām un tiešām, dakstiņš kā materiāls nav daudz dārgāks par valcprofilu)
  2. Betona dakstiņš ir arī daudz smagāks materiāls, tāpēc nesošās jumta konstrukcijas būtu jāveido daudz izturīgākas, kas papildus radītu palielinātas izmaksas
  3. Betona dakstiņš būtu klusāks materiāls (lietus laikā), salīdzinot ar metālu, taču tā kā mums būs aukstie bēniņi (neapdzīvoti), tad materiāla klusums mums nav būtisks
  4. Uzstādīšanas ātrums – valcprofila uzstādīšana ir ļoti ātra un vienkārša (it sevišķi, ja nav sarežģītas konfigurācijas jumts)
  5. Vizuālais izskats – mūsu izvēlētajam mājas stilam valcprofils piestāvētu labāk
  6. Ilgmūžība – lai gan dakstiņu jumti teorētiski kalpo pat līdz 100 gadiem, valcprofila piedāvātie 25-50 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai šis nekļūtu par noteicošo faktoru.

Lai arī sākotnēji bijām domājuši, ka izmantosim jumiķu pakalpojumus, beigās tomēr izlēmām, ka mēģināsim paši, it īpaši ņemot vērā, ka garāžas jumts mums ir klasisks divplakņu, kas neprasa sarežģītākas manipulācijas ar metālu.

Sastāvdaļas

Iesākumā jumta segumu terminoloģija šķita mulsinoša, tāpēc arī šeit talkā nāk lieliskā Ruukki dokumentācija.

Bilde aizgūta no Ruukki dokumentācijas.
  • #2 – Karnīzes. Tie ir metāla profili, kas stiprinās pie apakšējās garenlatas un kalpo kā stiprinājums valcprofilam (valcprofils aiz tām aizāķējas), lai ūdens pa to notecētu notekā. Karnīzes mēdz dēvēt arī par lāseņiem.
  • #8 – Vējmalas – metāla profili, kas izveido nobeigumu jumta sānos un arī nostiprina valcprofilus jumta malās.
  • #1 – Kore – metāla profils, kas stiprinās jumta augšā un ne tikai kalpo kā “cepurīte” jumtam, bet arī, stiprinoties uz speciāliem metāla profiliem, darbojas kā ventilācijas kanāls.

Uzlikšanas secība ir – karnīze, valcprofils, vējmalas un kore.

Valcprofila iegāde

Veicām cenu aptauju 4 dažādos uzņēmumos. Ideālā gadījumā būtu labi cenu pieprasījumiem nosūtīt gatavu formu (izmantojot tāmes pozīcijas), jo katrs piegādātājs piedāvājumu atsūta “pa savam”. Kāds iekļauj difūzijas membrānu, kāds nē, kāds iekļauj sniega barjeras, kāds nē u.t.t.

Mēs saņēmām piedāvājumus un salikām vienā excel tabulā, lai varētu līdzvērtīgi veikt cenu salīdzinājumu.

Cenu salīdzinājuma tabula 85m2 jumta segumam. Ar sarkano krāsu atzīmētas pozīcijas, kas nebija iekļautas piedāvājumā, tāpēc ielikām aptuvenas izmaksas.

Svarīgi ir ne tikai salīdzināt cenas, bet arī to, lai specifikācija ir vienāda visiem piemēram, valcprofila biezums (0.5 vai 0.6mm) un būtiski arī – click tehnoloģija.

Valcprofilam ir divi tipi – klasiskais, kur malas ir jāloka pašiem ar speciāliem instrumentiem, vai arī “click” tipa, kur valcprofila loksnes savienojas savā starpā ar jau iepriekš izveidotiem metāla profiliem, kas savstarpēji saāķējas.

Viens no piedāvājumiem bija iekļāvis klasisko profilu, kas ir lētāks, taču uzstādīšanā daudz sarežģītāks, turklāt locīšanas instrumenti maksā pilnīgu kosmosu. Ja ar to nenodarbojaties profesionāli, tad, mūsuprāt, ņemt klasisko savienojumu būtu “vakars uz ezera”.

Kā redzams no tabulas, cenu atšķirība ir gandrīz divas reizes. Aprunājoties ar ģimenēm, kas ir izvēlējušās lētākā piedāvājuma ražotāju, bija labas atsauksmes, tāpēc nolēmām garāžai riskēt ar lētāko piedāvājumu. Kad būsim nonākuši līdz mājas būvniecībai, tad jau varēsim izlemt tālāk.

Komunikācija nebija ārkārtīgi gluda, laicīga un izsmeļoša, bet cenas atšķirības to atsvēra.

Neliels nepatīkams pārsteigums bija par piegādi, kur pirmdienas rītā 8:40 pēkšņi ir zvans no šofera, ka jumts ir klāt. Par to nebija iepriekš brīdinājuši, tāpēc nācās neplānoti kavēt darbu un steigties uz zemes gabalu, lai palīdzētu jumtu izkraut.

Tā kā bija jau vēls rudens un bija lijis lietus, tad gan pļava, gan iebraucamais ceļš bija ūdenī. Smagās mašīnas šoferis atteicās (cilvēcīgi saprotams) braukt pļavā vai uz iebraucamā ceļa, baidoties iestigt. Visus materiālus ar manipulatoru izkrāva ceļa malā. Visus metāla profilus (teknes, sniega barjeras, karnīzes, kores, vējmalas) sanesām garāžā, bet par jumta loksnēm šoferis aicināja atrast steidzami kādu traktoru ar frontālo iekrāvēju (forklift), kas varētu tās aizvest tuvāk pie garāžas. No viņa pieredzes, šie materiāli mēdz ātri pazust, ja nav pieskatīti.

Par laimi mums kaimiņos ir saimniecība, kurā ir traktors. Pusstundas laikā jumta lokšņu paka tika aizvesta pie garāžas.

Jumtu likt bija plānots nedēļas nogalē, tāpēc visu nedēļu nelielā paranojā dzīvojām, cerot, ka loksnes neizdomās pārvietoties uz citām mājām.

Karnīze

Kā minēts, karnīze ir metāla profils, kas stiprinās pie apakšējās (pirmās) garenlatas, un pie tās tālāk jau aizāķēsies jumta loksnes.

Karnīze un jumta loksnes stiprināšana pie tās. Attēls aizgūts no Ruukki dokumentācijas

Nevar pietiekami daudz uzsvērt cik kritiski svarīgi ir karnīzi (un pirmo valcprofila loksni) uzlikt taisni un pareizi, jo no tā atkarīgs, cik labi klāsies pārējās loksnes. Ja karnīze (un pirmā loksne) tiks uzlikta šķībi (ne perfektā 90 grādu leņķī), tad var gadīties, ka jumta nobeigumā loksnes būs jau šķības pret latojuma malu, un gala loksne izskatīsies nevis kā vertikāls taisnstūris, bet jau trapece vai pasarg dies’ trijstūris.

Karnīzes mums bija 2.5m garas un tās skrūvējām pie latas no augšpuses (kur skrūves nosegs valcprofila loksne). Karnīzes savā starpā savienojām blakus (nepārklājot vienu otrai), jo tās nosegs valcprofila loksne. Karnīzi stiprinājām tikai ar divām skrūvēm, lai tā turētos vietā, un tad jau ar katru valcprofila loksni skrūvējot cauri karnīzei tā tiek nostiprināta pilnībā.

Valcprofila segums

Segumu sāk likt no labās uz kreiso pusi.

Pirms liek valcprofila loksni, uz latojuma gareniski (vertikāli) ir jāpieskavo izolācijas lenta. Tā samazina loksnes trokņošanu lietus/vēja laikā. Ir ražotāji, kam šīs lentas jau ir pielīmētas pie loksnēm, bet mums to vajadzēja pieskavot pie latām atsevišķi.

Pirmā loksne ir jānovieto perfektā 90 grādu leņķī pret karnīzi, un no tā ir atkarīgs, cik pārējais jumts būs taisns. Ja šeit būs pieļautas kļūdas, izlabot to būs nereāli. Loksni aizāķējām aiz karnīzes un pieskrūvējām ar vienu skrūvi pie pirmās latas. Tad ar pitagora teorēmu izrēķinot hipotenūzu varēja loksni nolikt, lai tā ir 90 grādu leņķī pret karnīzi. Tālāk loksni skrūvējām pie katras latas. Jāpiemin, ka pašai pirmajai loksnei labā mala nebūs pieskrūvēta. Tā stiprināsies vēlāk ar vējmalu.

Kad loksne piestiprināta, tad plēsām nost aizsargplēvi.

Nākamo loksni atkal aizāķējām aiz karnīzes un tad sākot no apakšas ar gumijas āmuru savienojām “click” profilu, kas saāķē abas loksnes kopā. Tad jau kreisajā loksnes malā atkal skrūvējām to pie katras latas. Vēl viena svarīga nianse, ko min dokumentācijā – skrūves nedrīkst pārvilkt, lai ļautu metāla loksnēm nedaudz kustēties karstuma izplešanās procesā.

Pirmās divas un pēdējās divas loksnes skrūvējām katrā latā, bet pārējās tikai katrā otrajā latā.

Lokšņu likšana bija ļoti ātrs un vienkāršs process, lai gan viens to īsti paveikt nevar. Pirmajā dienā mums bija palīgos ģimenes draugs, bet otrajā dienā jau mēs ar sievu tikām galā divatā.

Pēdējā loksne visticamāk būs jāgriež šaurāka vertikāli, atkarībā no jumta platuma. Mums ārkārtīgi paveicās, jo pēdējā loksne bija vajadzīgajā platumā, tāpēc varējām iztikt bez griešanas.

Mājai, kur būs sarežģītākas konfigurācijas jumts, tur, iespējams, būs jāīrē kaut kāds mehānisks griezējs (angliski – metal nibbler).

Trepes

Valcprofila loksnes likt virsū bija vienkārši, jo pārvietošanās galvenokārt notika pa latojumu. Kad pienāca laiks vējmalām un korei, tad sākās izaicinājumi – kā pārvietoties pa jumta segumu droši, to nebojājot.

Izlēmām, ka uztaisīsim paši savas trepes no koka brusām un latām, kas palika pāri. Izmantojot ūdensvadu izolācijas caurules, aplīmēsim koka brusas, lai trepes atbalstītos uz jumta uz mīksta seguma. Trepju galā uztaisījām tādu kā stiprinātu T burtu, lai trepes varētu aizāķēt aiz gala latas un tādā veidā pārvietot pa jumtu uz priekšu. Tas ļauju gan stiprināt vējmalas, gan arī kores stiprinājumus.

Svarīgi piebilst, ka jumta loksnes augšā jumta korē iet pāri pēdējai latai ar pārkari. Tāpēc, ja izmantotu vienkāršu “T” veida stiprinājumu trepēm, tās salocītu augšējās lokšņu metāla malas. Nācās trepēm piestiprināt koka klucīšus, kas ļautu trepes aizāķēt aiz latas, nevis aiz metāla profila.

Mūsu zīmētais šķērsgriezuma šedevrs varbūt ļaus labāk saprast, par ko runājam.

Ilustrācija, parādot trepes uzbūvi, lai tās aizāķētos aiz latas, nevis aiz metāla loksnes.

Lai arī trepes bija diezgan smagas, tās bija pietiekami stabilas un neprasīja nekādus līdzekļus, jo tās varējām izgatavot no pāri palikušajiem materiāliem.

Stairway to heaven

Vējmalas

Kā minēts iepriekš, vējmalas ir tās, kas piestiprina pirmo un pēdējo loksni pie jumta, un veido nobeigumu jumta plaknei, nosedzot latojuma dēļus no lietus.

Ja visas iepriekšējās detaļas skrūvējām ar plakangalvu skrūvēm, tad šeit jau svarīgi izmantot skrūves, kam ir blīvējums, jo tās būs atsegtas lietum. Visas skrūves mums bija iekļautas pasūtījumā.

Vējmalas jāsāk ir no apakšas, jo katrai nākamajai vējmalai ir jāpārklāj zemāk esošā vējmala, lai ūdens varētu dabiski notecēt lejā. Skrūvējām skrūves aptuveni ik pēc 40-60 cm latās. Vējmalas būtu jāskrūvē arī pie vertikālās plaknes (no sāniem), bet tā kā mums vēl nav fasādes dēļu, tad tās mēs skrūvēsim vēlāk.

Vēl pāris svarīgas nianses, ko min dokumentācijā: 1) vējmalas ir jāpārlaiž viena otrai 10-15cm; 2) nedrīkst skrūvēt skrūvi cauri divām vējmalām, jo metāliem karstumā izplešoties, ir jāļaujiem tiem savā starpā nedaudz kustēties; 3) skrūves ar blīvējumu nedrīkst pievilkt ar lielu spēku, citādi blīvējums var saplīst.

Piebilde no mūsu pieredzes – skrūvējot šīs skrūves, jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesabojātu segumu. Šīs ir pašurbjošās skrūves, taču bija situācijas, kur tās ietiepīgi negribēja skrūvēties, un nomūkot skrūvgrieznim, nācās uzsist segumu, bojājot pārklājumu. Šādos gadījumos jāizmanto krāsa, lai pietušētu bojājumu un novērstu koroziju. Mums noderēja sievas nagu lakas pudelīte, kurā varēja pārliet krāsu. Tādā veidā vienmēr kabatā pa rokai bija pudelīte ar otiņu korķī, lai bojājumus uzreiz novērstu turpat uz jumta, nekāpjot lejā pēc otas un krāsas budžas.

Vējmala

Nianse, ko nekur neviens nemin un nedokumentē, kā veidot vējmalu galus. Mēs vējmalas apakšējo malu nogriezām jumta leņķī, lai būtu vertikāla mala. Kad liksim teknes, tad šo malu vēl piekrāsosim, lai neredz pelēko gruntskrāsu, un tās savienosies ar notekām. Arī karnīze pēc tam tiks nedaudz pielocīta pēc vajadzībām (fasādes dēļu novietojuma un teknes atrašanās vietas.

Vējmalas sākums

Kore

Kā minējām sākumā – kore ir metāla profils, kas stiprinās jumta augšā un ne tikai kalpo kā “cepurīte” jumtam, bet arī, stiprinoties uz speciāliem metāla profiliem, darbojas kā ventilācijas kanāls.

Tā kā jumta lokšņu savienojuma vietas veido 3 cm pacēlumus, tad kori nesanāktu pieskrūvēt tāpat vien pie jumta. Tāpēc tiek izmantoti metāla stiprinājumi, kas skrūvējas pie valcprofila loksnes, un pie tās tad tālāk stiprinās kore. Šie stiprinājumi darbojas gan kā distancieri korei, gan arī ventilācijas kanāls jumtam.

Jumta kores šķērsgriezums. Attēls aizgūts no Ruukki dokumentācijas.

Dokumentācijās min, ka skrūves, ar kurām stiprina kores stiprinājumus, nedrīkst skrūvēt latās, lai ļautu metālam izplesties karstumā.

Jumta kores stiprinājumi.

Kori jumta galā laiž pāri vējmalām, lai nosegtu to savienošanas vietu. Tā kā apakšējie kores stiprinājumi, kuros jāskrūvē kore, ir salīdzinoši mīksts metāls, tad ar pašurbjošajām skrūvēm mums te pa visam niķīgi gāja. Pirmajā dienā negāja viegli (gan mentāli, gan fiziski), jo skrūves nevarēja normāli ieskrūvēt, visu laiku bojājot segumu. Turklāt to darot, sēžot jāteniski uz diezgan asa skārda. Nākamajā dienā izmantojām tievu metāla urbi, ar ko veicām priekšurbumus. Tad viss aizgāja kā pa sviestu.

Pirmās divas kores piestiprinātas.

Attēlā var redzēt, ka kores stiprinājuma profilam ir izgriezti divi caurumi. To darījām, lai varētu stiprinājumus pieskrūvēt jumta loksnei. Mūsu gadījumā jumta loksnes varēja būt kādus 2-3cm garākas, kas ļautu stiprinājumus pieskrūvēt daudz ērtāk. Tāpēc nācās nedaudz improvizēt.

Arī šeit, līdzīgi kā ar vējmalām, kores jāpārlaiž viena pār otru kādi 10-15cm, un skrūves nedrīkst skrūvēt cauri divām korēm vienlaicīgi, lai ļautu metālam izplesties.

Ja visus šos darbus varējām paveikt izmantojot trepes, pa kurām uzkāpām līdz korei un tad jāteniski pārvietojāmies par kori, tad ar pēdējo kores posmu bija vislielākais izaicinājums. Trepes izmantot vairs nebija iespējams, jo tā daļa, aiz kuras trepes bija aizāķētas, bija jānosedz ar kori.

Papildus izaicinājums bija arī tas, ka jumtu likām vēlā rudenī, kad bija liels mitrums. Tāpēc pa jumta segumu pārvietoties bija diezgan bīstami.

Vienā ēkas pusē novietojām stalažas uz kurām stāvēja sieva. Pie šīm stalažām piesējām striķi. Otrā ēkas pusē pieslējām trepes, pa kurām varētu uzkāpt un tad turoties pie striķa, kāpt augšā pa jumta segumu.

Kad mugursomā bija salikti kores stiprinājumi un visi nepieciešamie instrumenti, sākās jautrākā daļa. Par laimi, uzkāpt līdz korei izdevās veiksmīgi un tik pat veiksmīgi piestiprināt kori un nokāpt atpakaļ.

Pēdējais kores posms piestiprināts

Sniega barjeras

Tā kā strauji tuvojās ziema un vajadzēja vēl finišēt ar sezonu, tad nolēmām vēl nelikt sniega barjeras. Kad tās būsim uzlikuši, ieliksim atsauci šajā sadaļā.

Notekas

Notekas stiprināsim tad, kad būs izveidota koka fasāde. Tiklīdz par to būs atsevišķs raksts, ieliksim atsauci arī te.

Lietas, kas noderēja

  • Taktiskā josta ar somiņām. Jau minējām rakstā par latojumu, strādājot uz jumta ir svarīgi, ka visi instrumenti ir pa rokai. Šāda josta ar dažādiem nodalījumiem ļāva pa rokai turēt gan skrūves, gan akumulatornieku, metāla šķēres, metramēru un citas lietas.
  • Salvetes kabatā. Uz jumta strādājot ar asu skārdu, it sevišķi skrūvējot skrūves, kas nepadodas, un akumulatornieks var nomukt no skrūves jebkurā brīdī, var gadīties satraumēties. Izmantot atbilstošus cimdus būtu visieteicamāk, bet tajos retajos brīžos, kad cimdus neesat uzvilkuši, tad salvetes ļoti noder, lai noasiņotu vismaz nedaudz lēnāk 🙂
  • Tievs metāla urbis. Priekšurbumus veikt būtu visātrāk, visērtāk un radot vismazāko skādi jumta segumam.
  • Nagu lakas pudelīte ar iebūvēto otiņu korķī. Mazus jumta seguma skrāpējumus visērtāk ir aizdarīt uzreiz, kad tie ir pamanīti, nevis ik pa brīdim kāpjot lejā pēc krāsas bundžas un otas, mēģinot atcerēties, kur tad tie skrāpējumi bija.
  • Striķis ar karabīni. Jumta segums ir slidens materiāls, it sevišķi mitrā laikā. Drošība, veselība un dzīvība ir svarīgāka par visu.

Izmaksas

Jumta plakņu izmērs 85m2, kores garums 12.5m, karnīzes kopējais garums 22.5m, vējmalu kopējais garums 20m, horizontālās notekas 20m, sniega barjeras 10m.

  • Valcprofila segums
    • Tāmē paredzēti 5413 EUR (no kuriem 1700 EUR darbs)
    • Iztērēts: 1384 EUR
    • Ietaupījums: 4029 EUR
  • Kores
    • Tāmē paredzēti 459 EUR (no kuriem 160 EUR darbs)
    • Iztērēts: 129 EUR
    • Ietaupījums: 330 EUR
  • Vējmalas
    • Tāmē paredzēti 421 EUR (no kuriem 223 EUR darbs)
    • Iztērēts: 48 EUR
    • Ietaupījums: 373 EUR
  • Karnīzes
    • Tāmē paredzēti 295 EUR (no kuriem 160 EUR darbs)
    • Iztērēts: 85 EUR
    • Ietaupījums: 209 EUR
  • Notekas
    • Tāmē paredzēti 827 EUR (no kuriem 335 EUR darbs)
    • Iztērēts: 190 EUR
    • Ietaupījums: 637 EUR
  • Sniega barjeras
    • Tāmē paredzēti 369 EUR (no kuriem 177 EUR darbs)
    • Iztērēts: 274 EUR
    • Ietaupījums: 94 EUR

Darot pašiem, kopējais ietaupījums ir iespaidīgi 5674 EUR!

Ar šādu ietaupījumu gan rodas jautājums, kā tas var būt tik apjomīgs. Taisnības labad jāpiemin, ka tāmē bija ielikts Ruukki 0.6mm jumts, kas ir top-of-the-top. Mēs tomēr gājām lētāko ceļu.

Laiks rādīs, vai lēmums nebija kļūda, taču šis noteikti apstiprina to, ka darot pašiem izdodas būtiski ietaupīt, un šī noteikti bija aizraujoša un interesanta pieredze.

Jumta latojums

Jumta latojums un difūzijas membrāna ir pēdējais solis, lai beidzot varētu ķerties pie jumta seguma klāšanas. Jumta latojums ir ārkārtīgi svarīgs, lai veidotu dabisku jumta ventilāciju un mitruma novadīšanu.

Projektā mums paredzēti aukstie bēniņi, kas, droši vien, atvieglo konstrukcijas sarežģītību, jo siltinājums būs likts “uz griestiem”. Taču sarežģītību rada fakts, ka mums jumts būs bez pārkares, tāpēc svarīgi ir nenokļūdīties ar izmēriem, lai ēkas dēļu fasāde savienotos ar jumtu bez pārsteigumiem.

Kā redzams zemāk šķērsgriezumā, difūzijas membrāna, caur kuru mitrums tvaiku veidā iziet tai cauri un tad kondensējoties notek uz ūdens noteku.

Jumta šķērsgriezums.

Rīki

Ir pāris rīki, kuri mums ļoti noderēja:

  1. Taktiskā josta ar somām. Uz jumta strādājot negribās visu laiku lēkāt augšā un lejā, lai kaut ko paņemtu. Mums ārkārtīgi noderīga bija taktiskā josta un dažādas somiņas un instrumentu turētāji, kas universāli tai var piestiprināties. To visu var iegādāties dažādās konfigurācijās AliExpress un šis ir bijis viens no labākajiem un noderīgākajiem pirkumiem, kas noderēs vēl daudzas reizes būvniecībā.
  2. Karabīne un striķis. Lai arī par laimi šis mums nebija jānotestē, ir svarīgi padomāt par drošību, strādājot uz jumta. Visi ir “profi” uz jumtiem, līdz pirmajam kritienam. Mūsu paziņa, kas strādā par fizioterapeiti traumās, pastāstīja kādi jumiķi viņai tiek atvesti (dažos gadījumos arī pa taisno uz morgu), ka šis lika aizdomāties.
  3. Labs āmurs vai naglu pistole. Mēs gājām manuālo ceļu, tāpēc, ņemot vērā, cik daudz naglu būs jāiedzen, nopirkām labu un ērtu āmuru no “dārgā gala”. Cerības attaisnoja.
  4. Striķis trepēm. Ja izmantosiet pieslienamās trepes, iesakām tās piesiet pie kopnes vai pirmās latojuma rindas, it sevišķi, ja darbojaties vieni paši. Kādā vējainā dienā, kad sāka jau satumst un kļuva vēss, trepes vējš nopūta un tad nācās kādu laiku sēdēt uz jumta un gaidīt, kad ieradīsies palīdzība. Labi, ka bija kabatā telefons, ar ko piezvanīt sievai 🙂

Jumta plēve

Šajā tēmā ir viegli apjukt. Ir daudz dažādu plēvju tipu un arī katram plēves tipam ir vēl dažāda specifikācija. Mums saskaņā ar projektu ir paredzēta difūzijas membrāna, kas ir plēve ar mikroporām, caur kurām ūdens tvaiks izgaro cauri, un tad atdziestot kā ūdens pilieni (kondensāts) vairs netiek cauri atpakaļ plēvei, notekot pa plēvi lejā, kur tie ietek lietus ūdeņu teknē.

Difūzijas membrānām ir dažāda specifikācija, tāpēc arī šeit ilgi lauzījām galvu, jo plēves specifikācija projektā nav norādīta. Faktori ir dažādi – svars uz kvadrātmetru (plēves izturība), slāņu skaits, poru izmēri. Arī cenu amplitūda ir ārkārtīgi plaša. Jāatzīst, ka lai kā mēģinājām iedziļināties tēmā, tā arī nespējām līdz galam saprast visas nianses.

Nolēmām izmantot DuPont Tyvek Solid ELTETE membrānu (75m2 rullī), ko daudzi izmanto klājumos.

Plēve ir jāklāj sākot no apakšas, veidojot pārkares (svarīgi lejā arī atstāt lieku malu, ko varēs ievietot teknē) un to skavo pie kopnēm. Plēves jāklāj ar uzrakstiem uz augšu (lai tie ir redzami) un jāveido katrai plēvei pārkares (uz plēves ir atzīmes, kur jāveido pārkares), lai pilieni no augšas notecētu līdz lejai. Īpaši svarīgi ir atstāt plēvei starp kopnēm “vēderus” (plēvi nedrīkst nostiept), lai veidojas dabiskas notekas renes. Ir ļoti daudz materiālu gan Youtube, gan arī jumta segumu klājumu mājaslapās, kur ļoti labi ir aprakstīts klāšanas process.

Plēves uzklāšanu veicām pa vienai rindai – uzklāj plēvi, izveido garenlatojumu, izveido šķērslatojumu un tad, pārvietojoties pa šķērslatojumu var klāt nākamo plēves rindu.

Izveidojām arī tādu kā T veida koka rīku – ruļļa turētāju, lai plēves rulli var uzvērt uz tā un atbalstīt pret kopnēm, lai rulli pakāpeniski ripinot uz jumta, tas neizkrīt starp kopnēm lejā.

Skice ar “T” veida rīku, kas palīdzēja rulli noturēt vietā, kamēr plēvi ritina ārā un pakāpeniski skavo pie kopnēm.

Pirmo plēves rindu klājām ārkārtīgi vējainā dienā, kas nav pats jautrākais process. Bija laba cīņa ar stihiju, taču to izdevās paveikt, un pārējās rindas jau klājām normālās dienās, kad to paveikt ir ļoti viegli.

Pirmās rindas difūzijas membrānas uzklāšana.

Plēves galus, kas karājas malās ieteicams pieskavot pie sienām, jo, laikam ejot, vējš tos pluinīs un var stipri pabojāt.

Klājot nākamo rindu ar plēvi, ir svarīgi izmantot arī divpusējo līmlentu (paredzētu tvaika barjerām), lai salīmētu abu plēvju rindu pārkares savā starpā.

Garenlatojums

Garenlatojums nodrošina atstarpi starp plēvi un škērslatojumu/jumta klāju, lai veidojas ventilējama sprauga un tas tiek klāts gareniski uz kopnēm. Lai gan jāvadās pēc projekta, jo mēdz būt atšķirības, mēs izmantojam zāģmateriāla (50x50x6000mm) impregnētas brusas.

Brusas pie kopnēm naglojām ar 4x120mm cinkotām naglām (svarīgi ir tieši cinkotas, lai mitrumā nerūsē) un izmantojām āmuru. Apsvērām arī naglu pistoli, bet, parēķinot izmaksas, sapratām, ka apjoms nav tik milzīgs, lai tērētu uz to naudu, kā arī iegādātos kompresorus, gaisa caurules utt. Iespējams, mājai, kur apjoms būs daudz lielāks, apsvērsim naglu pistoles iegādi.

Būtiska prasība ir arī butila (elastīgs, sintētisks bitumens) lenta, ko līmē uz brusas. Tā veido blīvējumu starp brusu un kopni/plēvi, lai dzenot naglas, izveidojas blīvējums ap naglu.

Un te nu ilgi nācās pa veikaliem meklēt šo vienradzi. Lentas 50mm platumā nekur nevarējām atrast uzreiz pieejamas. Bija pieejamas tikai 20mm platumā (Būvniecība ABC). Šo lentu laicīgi būtu ieteicams pasūtīt no internetveikaliem vajadzīgajā platumā.

Daudzi mēdz improvizēt ar dažādiem blīvējumiem, piemēram, izmantojot skaņas izolācijas lentu, ko parasti līmē starp betonu un metāla reģipša profiliem, bet pakonsultējoties ar speciālistiem, tie tomēr rekomendēja izmantot butila lentas un neeksperimentēt ar neatbilstošiem materiāliem.

Tā nu nācās ņemt 20mm platuma lentu ar cerību, ka dzenot naglas, tās (vismaz vairumu) izdosies izdzīt cauri šai lentai.

Brusas (garenlatas) sazāģējām aptuveni 120cm posmos, uz tām uzlīmējām butila lentu un sākām naglot pie kopnēm tā, lai paliek vēl vieta nākamās plēves rindas pārkarei (skatīt bildi zemāk).

Pirmās rindas brusām galus zāģējām 37 grādu leņķī, ņemot vērā jumta slīpumu, lai vertikālā plakne ir pilnīgi taisna. Šeit gan jāpiebilst, ka viss ir atkarīgs no jumta konfigurācijas. Mūsu gadījumā jumtam nebūs pārkares, kā tas ir klasiskajiem jumtiem, tāpēc ir ļoti kārtīgi jāizrēķina, kur un kā ir jāstiprina šīs brusas, lai beigās fasāde savienotos ar jumtu precīzi. Te nu īpaši uzmanība jāpievērš projektā esošajiem jumtu šķērsgriezumiem.

Pirmās rindas garenlatojuma uzstādīšana

Šķērslatojums

Šķērslatojums nodrošina dēļu klājumu, kas, gan satur kopā visas kopnes, gan arī pie tā stiprināsies jumta segums. Škērlatojumā būtu būtiski (kā jau ar lielāko daļu aspektu) jāvadās pēc projekta, jo katram jumta seguma tipam klājums var atšķirties. Piemēram, valcprofilam nepieciešams biežāks dēļu klājums nekā rievotajam metāla jumtam (lai caur gludo valcprofilu neredzētu “ribas”).

Tā kā jumts mums paredzēts no metāla valcprofila, tad mums bija jāizmanto 25x100mm dēļi (pasūtījām impregnētu zāģmateriālu) ar soli 200mm (starp dēļu centriem), kas nozīmē, ka ir jānaglo viens dēlis, tad viens dēļa platums jāizlaiž, tad atkal dēlis u.t.t.. Te gan jāpiebilst, ka mums atstatums starp kopnēm ir 900mm. Ja kopnēm atstatums būtu 1200mm, tad būtu jāizmanto 32x100mm dēļi.

Jumta latojuma šķērsgriezums. Bilde aizgūta no Ruukki mājaslapas.

Ruukki ir fantastiska dokumentācija, kur papildus jumta klājumam ļoti labi ir izskaidrots gan par jumta plēves, gan arī par latojuma izveidi un prasībām.

Latojumu jāsāk no apakšējās malas, lai uz pienaglotajiem dēļiem var kāpt virsū un pārvietoties pa jumta plakni. Pašsaprotami, pirmo rindu vajadzētu uzlikt ideāli taisnu (horizontālu), jo no tās būs atkarīgs, cik viegli būs likt jumta klāju. Izmantojām cinkotas 3.5×90 naglas, lai šķērslatas pienaglotu pie garenlatām. Talkā nāca arī sazāģēti škērslatas dēļa klucīši, kas kalpoja kā distanceri nākamajai dēļa rindai.

Dēļu galus ēkas galos laidām ar pārkari, lai pēc tam, kad viss šķērslatojums būtu uzklāts, tad izmērot jumta plaknes diagonāles, visus dēļus varētu ar garenzāģi un sliedi nozāģēt perfekti taisnā līnijā.

Mums bija nelielas aizķeršanās ar vairākām dēļu salaiduma vietām. Tā kā dēļi nav ēvelēti, tad to biezums mēdz variēt 1-2mm robežās (nezinām vai tas ir normāli, vai arī “nepaveicās” ar piegādātāju). Attiecīgi veidojās dēļu savienojumu vietas, kur bija augstuma atšķirība. Izmantojot leņķa slīpmašīnu (fleksi) ar slīpējamajām ripām, mēģinājām samazināt šo augstuma starpību. Darījām to tādēļ, ka valcprofils ir plāns un gluds metāls, tāpēc teorētiski šādas nepilnības varētu būt labi redzamas, ja neizlabotas. Vissmukāk, protams, būtu izmantot elektrisko ēveli, lai panāktu vienādu dēļu biezumu salaiduma vietās, bet tad tas būtu jādara, kamēr dēļi vēl nav pienagloti.

Pašā augšā pie jumta kores ir svarīgi dēļus nelaist līdz pat pašai korei, bet atstāt dēļa platumu līdz korei, lai būtu ventilācijas kanāli jumtam (skatīt Ruukki šķērsgriezuma bildi augstāk).

Pirmā plēves un latojuma rinda pabeigta
Otrā plēves rinda pabeigta un turpinās latojuma klāšana
Vienas jumta plaknes latojums pabeigts
Lieliskie darba apstākļi

Latojuma galu apzāģēšana

Teorētiski šeit nav nekas sarežģīts. Jāizmēra jumta plaknes ģeometrija un diagonāles, jāsaprot, kāds būs taisns leņķis, un noliekot sliedi/līmeņrādi/taisnu dēļi, ar ripzāģi gar to nozāģējam latojuma galus vajadzīgajā izmērā.

Praktiski ar šo mums bija lielas problēmas divu iemeslu dēļ – 1) liekot kopnes, tās mēs nenostiprinājām perfektā 90 grādu leņķī, tāpēc tās nevarējām izmantot kā atskaites punktu, no kura izmērot zinātu, cik daudz jāzāģē nost latojuma gali; 2) mums jumts būs bez pārkares (jumta malas savienosies ar fasādes dēļiem), tāpēc šis ārkārtīgi sarežģī aprēķinus, mēģinot izrēķināt, kur fasādes dēļu klājs savienosies ar jumtu, kā arī pa vidu cīnoties ar diagonālēm, kas nekādi negribēja mums izveidot perfektos leņķus.

Ilgi sēdējām uz jumta un domājām, kā situāciju vērst par labu. Lai atvieglotu mērījumus, izveidojām milzīgu 2x4m stūreni no latu dēļiem, kas ļāva nedaudz labāk “simulēt”, kādai būtu jābūt zāģējuma līnijai latu dēļu galiem.

Beigās latojuma dēļus nozāģējām ar nelielu rezervi, lai nepilnības varētu novērst ar fasādes dēļiem, izveidojot pēc nepieciešamības biezāku apakšlatojumu dēļu fasādei.

Izmaksas

Izmaksas uz 85m2 jumta izmēru mums bija sekojošas:

  • Difūzijas membrāna
    • Tāmē paredzēts 657 EUR (no kuriem 339 EUR darbs)
    • Iztērējām 264 EUR
    • Ietaupījām pret tāmi 393 EUR
  • Garenlatojums
    • Tāmē paredzēts 671 EUR (no kuriem 407 EUR darbs)
    • Iztērējām 225 EUR (no kuriem 70 eur butila lentas)
    • Ietaupījām 446 EUR
  • Škērslatojums
    • Tāmē paredzēts 1679 EUR (no kuriem 815 EUR darbs)
    • Iztērējām 482 EUR
    • Ietaupījām 1196 EUR

Darot pašiem, sanāca ietaupīt 2036 EUR pret tāmi.

Kopnes

Kad mūrlatas ir uzliktas, pie tām var stiprināt kopnes vai spāres. Šobrīd ir divas plaši izplatītas metodes:

  • Spāres – jumta nesošo konstrukciju veidošana pašiem, izmantojot kokmateriālus.
  • Kopnes – gatavi koka trijstūrveida konstrukciju profili, kas tiek atvesti jau gatavā veidā, tāpēc tos atliek uzcelt uz jumta un nostiprināt pie mūrlatām.

Par ieguvumiem un trūkumiem daudz nevarēsim pastāstīt, jo tas, iespējams, atšķiras no vajadzībām (bēniņu tips, nestspēja), kā arī to, vai ceļat paši, vai to dara brigāde. Arī cenu atšķirībās neesam detalizēti veikuši aprēķinus, tāpēc mūsu lēmumā izmantot kopnes balstījāmies uz šādiem mūsu subjektīvajiem pieņēmumiem:

  1. Uzstādīšanas ātrums – kā vēlāk apstiprinājās, tas ir paveicams neticami ātri.
  2. Drošība – mums nav pieredze ar spāru veidošanu, tāpēc šķita, ka gatavas kopnes samazinātu riskus, kas rastos kaut kādu mūsu kļūdu rezultātā, veidojot spāres.
  3. Izmaksas – sākotnēji veiktā cenu aptauja parādīja, ka kopņu izmaksas ir salīdzinoši saprātīgas. Uz spāru kokmateriāliem tāpat aizietu būtiski līdzekļi, tāpēc ietaupīt, iespējams, sanāktu tikai dažus simtus. Ņemot vērā uzstādīšanas ātrumu, tas ir tā vērts.

Jāmin arī, ka mums garāžai būs aukstie bēniņi, kuros neko neglabāsim. Ja vēlētos glabāt bēniņos mantas, tad izmaksas, droši vien, būtiski pieaugtu, jo esošie kopņu kokmateriālu biezumi ir paredzēti tikai jumta slodzei.

Pieļaujam, ka ja māju būvē brigāde, tad tas, ko pārmaksājat par kopnēm (salīdzinot ar spārēm), tas būtu jāsamaksā brigādei par darbu, veidojot spāres.

Kopņu pasūtīšana

Cenu aptauja

Veicām cenu salīdzinājumu divos uzņēmumos – Tenter un Freimans. Nosūtot ēkas projektu pēc neilga laika saņēmām kopņu plānu, skices, 3d vizualizāciju un izmaksu tāmi.

Freimans atbildēja ļoti ātri. Sazvanījās ar mums, aprunājās un 3 dienu laikā atsūtīja visu informāciju. Noteikti jāuzteic ir izcilā komunikācija no Freimans puses. Visās fāzēs sākot no pieteikuma līdz pat kopņu uzlikšanai viņi uzturēja ļoti cilvēcīgu un patīkamu komunikāciju. Lai arī mūsu pasūtījums bija salīdzinoši mazs, visu laiku bija neviltota sajūta, ka viņiem ir lielas rūpes par mums . Šis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas mums liks izvēlēties tieši viņus arī mūsu mājas kopņu pasūtījumā.

Tenter diezgan ilgi klusēja un neatbildēja. Nolēmām, ka ja jau nevēlas klientus, tad neko. Vienojāmies par sadarbību ar Freimans, un tad Tenter sazinājās ar mums. Kļūdas rezultātā viņu piedāvājums bija “iestrēdzis” izejošajos e-pastos.

Lai gan cenu ziņā Tenter piedāvājums bija nedaudz lētāks, viņu piedāvājumā bija mazāk kopņu ar lielāku soli starp kopnēm (120cm). Tas nozīmē, ka būtu lielākas izmaksas uz latojumu, kas būtu jāuzstāda biezāks, nekā variantā, kur kopņu atstatums ir 90cm.

Kopņu projekts

Kopņu plāns paredzēja, ka būs 12 kopnes ar savstarpējo atstatumu 90cm, turklāt gala kopnes ir ar nedaudz citādāku konfigurāciju (vertikālajām stutēm).

kopņu plāns
Kopņu plāns – novietojums
kopnes
Kopņu profils
kopnes
Gala kopņu profils
kopņu 3d plāns
Kopņu 3d modelis

Kopņu projektā ir arī minēta tehniskā specifikācija par izturībām pret sniegu, vēju un citiem rādītājiem. Tas, kas pārsteidza, ka kopņu svars specifikācijā norādīts tikai 48kg, līdz ar to tas ir pietiekami viegls svars, lai nebūtu vajadzība pēc celtņa. To arī mums telefonsarunā apstiprināja Freimans pārstāvis, kad uzdevām šādu jautājumu – teica, ka nav vajadzības pēc celtņa uz šādu apjomu. To visu var izdarīt ar rokām.

Kopnes standartā nāk neimpregnētas. Bija iespēja izvelēties impregnētas par papildus samaksu (aptuveni 10% dārgāk), taču tā kā virsū tiks likta difūzijas membrāna un latojums būs impregnēts, tad nolēmām, ka nav vajadzības. Cerams, ka neesam pieņēmuši nepareizu lēmumu.

Papildus kopnēm, lūdzām arī pievienot piedāvājumam pastiprinātus stūra leņķus un enkurnaglas, ar ko stiprināt kopnes pie mūrlatas.

Piegāde

Plānotā piegāde no samaksas brīža bija 2 nedēļas. Plānotie termiņi arī tika ievēroti un bija regulāra un proaktīva komunikācija ražošanas laikā.

Kādā dienā ieradās smagā mašīna (vilcējs) ar garu piekabi un manipulatoru. Bijām iepriekš sagatavojuši vietu, kur kopnes novietot – uz zemes saliktas paletes, kas bija vēl palikušas no bloku mūrēšanas. Tā kā kopnes tiek atvestas stāvot vertikāli, tieši tā arī tās ieteicams novietot.

Šoferis no Freimans bija ļoti atsaucīgs, komunikabls un izpalīdzīgs. Kopā ar viņu pa abiem kopnes ar manipulatoru novietojām uz paletēm un tām blakus novietot stalažas, pie kurām kopnes ar stropēm piesējām, lai vējā nenogāžas. Cik mums teica, horizontāli tās novietot nebūtu ieteicams.

Kopnes tiek atvestas neietītas plēvēs, tāpēc, ja tās ir ilgāku laiku jāglabā zem klajas debess, būtu ieteicams tās apsegt, it sevišķi, ja kopnes nav impregnētas.

kopnes
Kopņu novietošana

Kopņu uzstādīšana

Pirms kopņu uzstādīšanas veicām atzīmes uz mūrlatas, kurās vietās kopnes būs jāliek. Tādā veidā arī varējām izmērīt ne tikai attālumus un pozīcijas kopnēm, bet arī diognāles, kas ir īpaši svarīgi. Šis posms ļoti atviegloja kopņu uzstādīšanu, jo tās atlika uzcelt uz ēkas un novietot jau iepriekš atzīmētās vietās.

Vienas kopnes svars ir 48kg, kas ir salīdzinoši mazs svars, tāpēc var iztikt bez ceļamkrāna. Mums rekomendēja kopnes celt augšā ar stropēm, bet tās āķēt nevis aiz virsotnes, bet apakšējās brusas.

Novietojām vairākas 50x50mm sešmetrīgas brusas un uz tām uzskrūvējām mazus dēlīšus. Tālāk jau uzlikām kopni uz šīm brusām, lai tā turās virs dēlīšiem, piesējām stropes un no augšās katrs savā pusē vilkām augšā. Kad kopne uzcelta augšā, tad katrs kantējot savu pusi pakāpeniski aizvirzījām kopni līdz savai vietai.

kopņu uzcelšana
Kopņu uzcelšana

Augšā kopni nostiprinājām pie mūrlatas ar pastiprinātajiem leņķiem un enkurnaglām. Šādā veidā kopnes turējās vertikāli pašas no sevis, taču uz tām nevajadzētu atbalstīties, citādi tās kā domino varētu visas sagāzties. Mēs nolēmām salikt visas kopnes un tikai tad tās visas savienot kopā, lai tās savstarpēji nekustētos. Prātīgāk, droši vien, būtu katru kopni atsaitēt pie iepriekšējās, lai mazinātu riskus, ka tās sagāžas.

kopnes
Kopnes
kopnes
Kopnes

Īpaši jāizceļ ātrums, kādā uzlikām kopnes. Par to pat paši bijām pārsteigti. Mums divatā izdevās visas kopnes uzlikt 3 stundu laikā, kas, mūsuprāt, ir ļoti iespaidīgs rādītājs. Un ne jau izceļot mūsu spējas, bet to, ka kopnes tiešām ir viegli uzstādīt arī bez īpašām priekšzināšanām (Freimans mūs pakonsultēja).

Kopņu stabilizēšana

Tad, kad kopnes bija novietotas un piestiprinātas mūrlatai, bijai nepieciešams izveidot atsaites, lai tās nostabilizētu un savienotu visas kopā. Tā kā pēc tam būs veidots latojums, kas tās visas kārtīgi nostiprinās, tad šīs atsaites ir pagaidu variants, lai kopnes nekustētos.

Diemžēl nesanāca labi iemūžināt bildēs šīs atsaites, taču process bija sekojošs:

  1. Novietojām latām paredzētus dēļus (25x100x6000mm) horizontāli virs apakšējām kopņu brusām un pieskrūvējām pie katras kopnes. Tādejādi izveidojot “dēļu grīdu” pāris dēļu platumā, pa kuru varētu pārvietoties un arī saturētu apakšējās kopņu daļas kopā.
  2. Izveidojām hipotenūzu no 50×50 brusas, savienojot gala kopni ar 3. kopnes apakšējo brusu, tādejādi ar līmeņrādi panākot gala kopnei taisnu un nekustīgu leņķi.
  3. Pārvietojoties pa izveidoto dēļu laipu, ar latas dēli sākām savienot visas kopnes sākot ar gala kopni, kura ir nekustīga (atsaitēta solī #2). Katru nākamo kopni, pirms skrūvējām ar latu, iztaisnojām ar līmeņrādi.

Spāru svētki

Jebkurā būvniecībā spāru svētki ir ilgi gaidīts brīdis, kad ēka ir jau ieņēmusi savas aprises un smagākie darbi ir aiz muguras. Tradīcijās minēts, ka vainagu pin būvnieki un novieto to mājas augstākajā punktā, savukārt mājas saimnieki klāj galdu un aicina būvniekus pie galda, nosvinot sasniegumus. Pēc 10 dienām vainagu noņem un glabā bēniņos.

Tā kā paši būvējām, tad piegājam šim ar nelielu improvizāciju. Paši pinām vainagu un paši klājām sev galdu 🙂

spāru svētki
Spāru svētku vainags uzlikts! Attēlā var redzēt arī kopņu atsaites no latojuma dēļiem.

Izmaksas

Tā kā saņēmām individuālus piedāvājumus, tad neesam saskaņojuši izmaksu publicēšanu ar Freimans.

Varam tik pateikt, ka kopnes un piegāde izmaksāja nedaudz virs 2000 EUR. Jāatzīmē, ka mūsu kosmiskajā tāmē par darbu kopņu uzstādīšanā bija paredzēti 1050 EUR, tāpēc ietaupījums patīkams.

Mūrlata

Mūrlata ir koka brusa, kas stiprinās mūra augšpusē, un pie tās tālāk stiprinās vai nu spāres vai jumta kopnes.

Mūrlatas šķērsgriezums
Izgriezums no projekta ar šķērsgriezumu
3d vizualizācija
3d vizualizācijas piemērs no kopņu projekta, kurā redzamas kopnes uz mūrlatas

Hidroizolācija

Pabeidzot mūrēt, vienmēr starp mūri un mūrlatu ir jāklāj hidroizolācijas kārta, lai kapilārais mitrums no mūra nesūktos mūrlatā.

Līdzīgi kā pamatu izolācijai, arī šeit nolēmām izmantot metru platu rulli un to sadalīt ar cirvi divos vajadzīgajos platumos. Veikalos ir bieži vien divi veidi -apakšklāji un virsklāji. Izmantojām apakšklāju “Eko-10 PVS3s Pluvitec 1x10m”, kas bija salīdzinoši biezāks par citiem.

Klājām vienā kārtā un savienojuma vietās veidojām pārlaidumus. Caurumus, kurus nācās griezt, lai materiālu uzdabūtu pāri vītņstieņiem, salīmējām ar līmlentu. Bituma lentu nekausējām un nelīmējām, īsti neredzējām tam vajadzību.

hidroizolācijas uzklāšana
Hidroizolācijas klāšana
hidroizolācijas uzklāšana
Hidroizolācijas klāšana

Mūrlatas uzstādīšana

Mūrlatas paredzētie izmēri ir 100x150mm. Īsti nekur nevarējām atrast pilnvērtīgu informāciju par koka specifiku, kāda būtu jāizmanto. Tikai to, ka jābūt C24 klases kokmateriālam. Lai arī, iespējams, tas nebija nepieciešams, nolēmām ņemt ēvelētu, kalibrētu kokmateriālu, lai tas būtu pilnīgi taisns. Tas aiz apsvēruma, lai mūrlata būtu perfekti taisna un būtu mazāk problēmu pēc tam ar izmēriem, kad liktu virsū kopnes. Iespējams, ka pārmaksājām un varējām ņemt parastu zāģmateriālu. Koksni ņēmām arī antiseptizētu.

Šādu brusu garums standartā ir 6m. Tā kā garākās sienu malas ir 10 metri, tad mūrlata būs jāveido no diviem stiķētiem posmiem.

Mūrlatu uzlikām uz mūra blakus vītņstieņiem. Tādā veidā ar stūreni varējām atzīmēt vietas, kur būs jāveic urbumi. Ar mērlentu no ārējās malas arī nomērījām un atlikām urbumu centrus, jo vītņstieņi netika ievietoti betonā perfektā taisnā līnijā.

mūrlata
Caurumu vietu atzīmēšana

Tālāk jau ar garu urbi veicām urbumus. Ja vītņstieņu diametrs mums bija 12mm, tad urbumu veicām 16mm, lai būtu iespējams vieglāk mūrlatu uzvietot uz vītņstieņiem. Mums nebija 16mm urbja tāpēc veicām urbumu ar 10mm urbi un tad ar 16mm spalvurbi izurbām lielākus caurumus.

Mūrlatas uzvietošana uz vītņstieņiem sanāca pārsteidzoši vienkārša, ņemot vērā, ka vītņstieņus centāmies līmeņot tikai uz aci.

mūrlata
mūrlatas savienošana
Mūrlatas savienojumu vietas
mūrlata
Beigās atliek nozāģēt vītņstieņus

Izmaksas

Izmaksas mūrlatas uzstādīšanai veidojās sekojošas:

  • Hidroizolācija – bija nepieciešami 2x 10m ruļļi. Izmaksāja 78 EUR
  • Kokamateriāls/mūrlata – bija nepieciešamas 6x 100x150x6000mm brusas. Izmaksāja 260 EUR, neskaitot piegādi.

Kā jau minējām iepriekš, iespējams, pietiktu arī ar vienkāršu zāģmateriāla brusu (neēvelētu), kur būtu iespējams izmaksas samazināt.

Bloku mūrēšana

Bloku mūrēšana nav sarežģīta, bet ir laikietilpīga. Youtube ir atrodami ļoti daudz dažādi materiāli par bloku mūrēšanu, no kuriem smēlāmies zināšanas. Vairums labo materiālu gan ir krievu valodā. Latvieši kaut kā ir kūtri uz tādu video veidošanu. Arī pašam Bauroc ir ļoti labi video materiāli par procesu, kas noteikti palīdzēja labāk saprast to.

Kā jau ar visiem iepriekšējiem rakstiem, jāpiebilst, ka aprakstām mūsu būvniecības gaitu, bet noteikti neapgalvojam kā visu darām pareizi.

Bloku pasūtīšana

Projekts jau tika veidots paredzot, ka būs Bauroc Ecoterm+ 375 bloki. Alternatīva būtu YTONG, taču cenas ziņā rēķinājām, ka tie sanāktu līdzīgi, turklāt arī izmēri nedaudz atšķiras, tādēļ būtu jāveic izmaiņas projektā. Izvēlējāmies šāda biezuma blokus, jo tiem nav nepieciešams siltinājums. Tā kā garāža mums ir paredzēta apsildāma, tad tas mums ir aktuāli. Mājai projektā gan ir paredzēti 500mm biezuma bloki, kam energoefektivitāte ir vēl labāka.

Nosūtījām piedāvājuma pieprasījumu Bauroc un neilgi pēc tam atnāca piedāvājums, kas iekļāva blokus, Murfor armatūras rituļus, U-blokus un gatavās pārsedzes durvīm/logam. Bauroc bloku cena mums bija 127 eur/m3 (2023. gada jūnijs) un bija nepieciešami 41m3. Salīdzinot cenas ar citiem piegādātājiem, uz to brīdi nekur lētāk neko neatradām.

Piegāde no pasūtīšanas brīža – pāris dienas, pretēji 2022. gadam, kad jāgaida būtu 3 mēneši! Šo būtu jāņem vērā un jānoskaidro piegādes laicīgi, lai nesanāk, ka plānojat mūrēt maijā, pasūtat blokus aprīlī, bet bloki atnāk tikai jūlijā. Bauroc gatavojot piedāvājumu parasti arī norāda aptuveno gaidīšanas laiku.

Piedāvājumā arī iekļauta maksa (depozīts) par bloku paletēm, kuras nododot atpakaļ, var saņemt naudu.

Nu jau pēc mūrēšanas beigām varam secināt, ka mājai apjomus tomēr rēķināsim paši, jo izskatās, ka Bauroc nerēķināja ārā logus, durvis un garāžas vārtus, tāpēc pēc mūrēšanas pāri palika iespaidīgas 4 ar pusi paletes ar blokiem. Tās sanāca notirgot, bet, protams, par stipri zemāku cenu.

Bloku atvešana un sagatavošana

Kādā dienā ieradās smagā mašīna pilna ar paletēm. Pirmajā brīdī bija šoks, jo neticējās, ka tas viss nepieciešams garāžas ēkai.

bloku atvešana
Bloku piegāde

Šoferis sāka darbu ar manipulatoru, savukārt mums bija nepieciešams palīdzēt ar metāla “dakšu”, ko bija jāieriktē zem paletēm, paletes ceļot, jāiegroza pozīcijā un tad jāizvelk “dakša” no paletes apakšas, kad palete nolaista. Tā aizgāja divas diezgan sportiskas stundas.

Ir pretrunīga informācija par to, kur labāk novietot paletes ar blokiem. Daudzi blokus ieliek uzreiz iekšā pamatos, lai tie būtu pa rokai, taču tas padara neispējamu diognāļu mērīšanu. Tāpēc mēs blokus novietojām L burta formā apkārt ēkai.

Tāpat arī griezām nost plēves divām paletēm kādas divas dienas pirms mūrēšanas, atstājot plēves “cepurīti”. Tādā veidā bloki, kas iepakojumā ir ļoti mitri, var izvēdināties un izžūt, kļūstot arī krietni vieglākiem nēsājot.

Jārēķinās, ka transportējot, būs bloki, kas būs nošķēlušies vai dažos gadījumos pat pārlūzuši. Tos tāpāt var izmantot, jo bloki daudz kur būs jāpiezāģē no atgriezumiem.

Pirmā rinda

Horizontālie izmēri

Ir lieki teikt, ka vajadzētu zināt ēkas izmērus. Bet ir vēl viena būtiska nianse, kas ir jāzin – diognāļu izmēri. Jo kvadrāts var kļūt par rombu nemaz nenojaušot, kur malu izmēri atbilst “rasējumiem”, bet diognāles atšķiras. Tāpēc, izmantojot Pitagora teorēmu un zinot malas izmērus, var izrēķināt, kāds ir diognāles izmērs, kas būs jāievēro.

Vertikālie izmēri

Visbiežāk, pamatu virsma nebūs ideāla spoguļvirsma, tāpēc dažādās vietās pamatu virsmas augstums atšķirsies. Šo augstuma atšķirību ir nepieciešams saprast, lai zinātu a) cik pamatu zemākajā vietā biezs būs mūrjavas biezums zem bloka; b) kādā augstumā likt blokus, lai pirmā bloku rinda veido perfektu līmeni.

Šeit mums atkal jāslavē mūsu iepriekšejais pirkums – lāzera līmeņrādis ar lāzera uztvērēju, kas uzlikts uz mērlatas. Ar šo instrumentu noeejot pa visu pamatu virsmu varējām atrast augstāko un zemāko pamatu virsmas vietu. Par laimi, mums augstuma atšķirība bija līdz 3 centimetri. Kāpēc par laimi? Jo, teorētiski mūrjavas biezums nedrīkst būt lielāks par 5 cm. Pat īsti nezinām, kas notiek, ja augstuma atšķirība ir lielāka – vai nu tad jāliek armatūra mūrjavā (spekulējam), vai nu pamatu virsma kaut kādā veidā jālīdzina vai arī pirmajai rindai bloki jāzāģē horizontāli atkarībā no konkrētās vietas augstuma.

Atradām augstāko pamatu vietu, pierēķinājām bloka augstumu un 1 cm mūrjavas biezumu un tas tad bija tas augstums, ko turpmāk izmantotu kā atskaites punktu visu citu bloku likšanai (vertikālā augstuma piedzīšanai). Mūrējot, uz koka līstes uzlikām lāzera uztvērēju un liekot blokus, tos ar āmuru dzinām zemāk, ik pa brīdim pieliekot līsti ar uztvērēju uz bloka. Ja uztvērējs sāka pīkstēt, tātad augstums blokam bija piedzīts pareizais.

Stūru atlikšana

Arī šeit, domājams, ir lieki minēt cik ļoti svarīgi ir atlikt stūrus precīzi.

Nolikām pamatu stūros blokus un izmērījām attālumus – gan malas, gan diognāles. Bīdījām blokus šurpu turpu līdz izmērus piedzinām tādus, kādi ir projektā.

Tālāk ir jāpārliecinās par to, ka stūru bloku ārējās plaknes ir taisnā līnijā ar citiem stūriem. Te talkā nāk mūrnieku striķis, ko ar skrūvēm piestiprinājām bloku malām. Tas ne tikai kalpos tālāk kā ārējā mala visiem pārējiem blokiem, bet arī tas ļauj saprast, vai stūru bloki ir novietoti taisnos leņķos. Zemāk attēlā (skats no augšas) var redzēt situāciju, kur novilktais striķis parāda to, ka stūra bloks nav novietots taisni.

bloku stūris
Skats uz stūri no augšas. Striķis parāda bloka novietojumu un taisnos leņķus.

Pārmērīšanas un bloku piekoriģēšanas veicām neskaitāmas reizes, lai būtu pārliecināti, ka visi izmēri atbilst projektam.

Izmantojām metāla garo mērlentu, lai mērītu attālumus, bet ja darītu to vēlreiz, visticamāk iegādātos lāzera tālmēru, kas procesu padarītu vienkāršāku (nebūtu nepieciešami divi cilvēki mērīšanai, turklāt mazāks risks blokus izkustināt (jo mērlentu vajag kārtīgi nostiept, lai būtu patiess izmērs)), turklāt tāds rīks noteikti vēl būvniecībā noderēs.

Kaut kas, kas jāatgādina – ļoti jāuzmanās blokus neizkustināt, nejauši aizķerot, citādi viss process vējā.

bloku stūris
Stūra bloka novietošana
bloka stūris
Stūra bloka novietošana

Sānu bloku mūrēšana

Kad visa stūru atlikšana ir pabeigta, rodas jautājums – kādā veidā tos blokus tagad “uzmūrēt”, saglabājot izmērus. Stūra blokus ir jāmūrē kā pēdējos, kad pieguļošie bloki ir uzmūrēti.

Pirmo rindu mūrējām izmantojot “Masterline” mūrjavu. Uzlikām kārtīgu slāni un tad, izmantojot gumijas āmuru dzinām bloku līdz sasniedzām vajadzīgo vertikālo līmeni. Te ir jāpiebilst, ka sākot mūrēšanu ar blokiem, kas pieguļ stūriem, īpaši jāuzmanās par stūru izkustināšanu. Kāds no tuviniekiem var tikmēr uz stūriem sēdēt, kamēr klapējat pieguļošos blokus. Izmantojām arī ūdens smidzinātāju, lai samitrinātu virsmas, lai bloki nedaudz lēnāk uzsūc mitrumu no mūrjavas.

mūrjava
Mūrjavas uzlikšana. Lielākiem blokiem (500mm) Bauroc iesaka likt divas mūrjavas “desas” un pa vidu iepūst Bauroc Easyfix putas siltumefektivitātes uzlabošanai.
bloku stūris
Pieguļošie bloki ir uzmūrēti
bloku stūri
Pieguļošie bloki ir uzmūrēti

No stūriem gar ārpusi nostieptie mūrnieka striķi palīdzēja noturēt ārējos izmērus. Daudz arī izmantojām līmeņrādi no visiem iespējamiem leņķiem. Ja kādu bloku iedzinām par zemu, ņēmām nost, likām javu pa jaunu un sākām vēlreiz.

Perfekta pirmā rinda ir kritiski svarīga tam, cik gludi ies nākamajās rindās.

Pirmā rinda uzmūrēta

Rindas slīpēšana

Kad pirmā rinda bija pabeigta, tad ar rīvdēli slīpējām visas rindas virsmu. Šeit ļoti noderīgs bija ieteikums no paziņas izmantot 2m trapeci, kuras aso malu varēja izmantot, lai pamanītu virsmas nepilnības. Virsmu slīpēt ir svarīgi ne tikai, lai izlīdzinātu salaiduma vietas, bet nākamās rindas mūrējot, ar slīpēšanu var “izvilkt” līmeņa nepilnības kuras varbūt nesanāca piedzīt ar gumijas āmuru.

Vertikālo šuvju aizpildīšana

Mūsu izmantotajiem Bauroc blokiem vertikālās virsmas netiek klātas ar līmi, tāpēc ir tādi caurumi, kuros lejot nedaudz sķidrāku bloku līmi, veidojas savienojums, kas arī nodrošina siltumizolāciju.

Līmei izmantojām Sakret GMS pelēko līmi. Ja nu gribās “smukas” šuves, var pirkt arī balto līmi, taču tā ir dārgāka, un tā kā mums tāpat būs vēl koka fasāde, tad šuvju smukums mums nebija svarīgs.

Līmes jaukšanai izmantojām mikseri. Urbjmašīnai nepietiks jaudas, savukārt lielajam betona maisītājam apgriezieni ir par mazu, lai līmi sajauktu. Turklāt līme cietē diezgan ātri (itsevišķi mūrējot saulainā dienā), tāpēc tā vēl ir jāpaspēj iestrādāt.

Jāpievērš uzmanība, lai vertikālo šuvju salaiduma vietās bloki apakšā nav nodrupuši, citādi līme, ko lej caurumos sāks tecēt ārā pa apakšu.

Armējums

Saskaņā ar Bauroc specifikāciju, uz pirmās, katras ceturtās un priekšpēdējās rindas ir jāklāj Murfor armatūra, ko pie blokiem stiprinājām ar skavu pistoli. Šī armatūra ir pārsteidzoši dārga, taču tā ir tik plāna, lai blokus varētu likt pa taisno virsū. Var ņemt parasto stieņu armatūru, frēzēt gropes, bet šķiet, ka tas būtu krietni laikietilpīgāk un nesanāktu stipri lētāk.

Saskaņā ar Bauroc specifikāciju, zem logiem un zem pārsedzēm ir jāiestrādā 8mm armatūra. Gropes veidojām izmantojot virsfrēzi.

armatūra zem loga
Frēzētās gropēs ir ielikta armatūra vietā, kur paredzēts logs.

Nākamās rindas

Pretēji pirmajai rindai, nākamās rindas sākām ar stūru iemūrēšanu.

Darbu secība līdzīga:

  1. Pielīmējām stūrus
  2. Nostiepām striķus pa perimetru
  3. Līmējam blokus
  4. Slīpējam blokus
  5. Ielejam līmi savienojumos

Tālāk jau “rinse & repeat”.

Pāris nianses:

  1. Līmi, ko lējām spraugās jaucām krējuma biezumā. Ja jauc šķidrāku, tad vieglāk ieliet, bet tad līme būtiski saraujas, pēc kā līme būtu jāpilda vēlreiz.
  2. Kādā brīdī mēs sasniedzām augstumu, kur jau blokus uzlikt nevarēja, stāvot kājās. Atradam sludinājumā lietotas alumīnija stalažas ar riteņiem (zināmas kā “krāsotāja tornis”. Šis mums ir bijis ārkārtīgi noderīgs pirkums. Vieglāk gan būtu, ja mums būtu melnā grīda, tad stalažas būtu bijis vieglāk ripināt. Tā kā mums garāžas bloku augstums ir 3.4m (kādreiz gribēsim ierīkot auto pacēlāju), tad vienā brīdī bija nepieciešams iegādāties vēl vienas stalažas no tā paša ražotāja, lai varētu darba augstumu palielināt. Stalažas beigās varēsim pārdot par nedaudz zemāku cenu, jo tām nolietojums būs minimāls un vērtība krīt ļoti lēni.
  3. Protams, svarīgi ir arī ievērot standarta rekomendācijas/prasības – piemēram, lai bloku salaiduma vietas divos līmeņos ir vismaz ar 10cm nobīdi.
  4. Ik pa brīdim vajadzētu pārmērīt ēkas izmērus un diognāles, lai ir pārliecība, ka izmēri nav nobīdījušies.
  5. Ja blokus plānots atstāt uz ziemu bez jumta, tad horizontālās virsmas ieteicams apsegt ar plēvi vai bitumena klājumu (šim neesam atraduši oficiālu ieteikumu un pamatojumu, bet tā “daudzi dara”). Labots 03.03.2024: Aprunājoties ar Bauroc pārstāvjiem, tie apstiprināja, ka šādi būtu jādara.
  6. Šuvju aizdare – bildēs redzams, ka ļoti daudz kur “špaktelējām” šuves, lai arī tas funkcionāli nav nepieciešams. Viens mūsu lasītājs, gan minēja, ka labā prakse skaitoties šuves aiztaisīt ar to pašu bloku līmi beigās, lai uzlabotu energoefektivitāti vietās, kur līme varbūt nav perfekti izveidojusi šuvojumu. Šo gan varam ieteikt darīt labāk beigās, ja ir tāda nepieciešamība, jo, špaktelējot šuves, bloku siena nebūs perfekti gluda, kas sarežģī līmeņrāža lietošanu un precizitāti. Labots 03.03.2024: Bauroc pārstāvji minēja, ka šuvju špaktelēšana var tikt veikta tikai vizuālai uzlabošanai. Praktiski tas nav nepieciešams.
  7. Temperatūras – mūrēšanu var veikt arī aukstā laikā. Ir nopērkamas līmes (piemēram, Sakret GMS-F), ar kurām var strādāt līdz -10 grādiem. Arī pārāk karsts laiks nav ieteicams pēc specifikācijas (līdz +25 grādi). Taču mēs mūrējām arī ļoti karstās dienās. Tad vairāk mitrinājām blokus un jaucām līmi mazākās porcijās, lai var ātrāk iestrādāt.
  8. Remontsastāvs – lai arī nedaudz lielākus bloku defektus aizdarījām ar līmi, Bauroc iesaka izmantot Bauroc remontsastāvu (smalki gāzbetona bloka putekļi sajaukti ar līmi), kam būs labāka siltumvadītspēja, salīdzinot ar līmi.

Pārsedzes

Mums bija nepieciešamas trīs pārsedzes – logam, durvīm un vārtiem. Logiem un durvīm mums bija atvestas gatavās Bauroc pārsedzes, savukārt lielā vārtu platuma dēļ (4.4m), bija nepieciešams veidot pārsedzi pašiem no betona. Par to taps atsevišķs raksts.

Gatavās pārsedzes mums svēra aptuveni 100kg, tāpēc izmantojot divas stalažas, un divatā mums sanāca tās uzcelt vietā saviem spēkiem. Garākām (attiecīgi arī smagākām) pārsedzēm, droši vien, būtu nepieciešams celtnis, kas būtiski paaugstinātu izmaksas.

Pārsedžu uzstādīšana
Pārsedžu uzstādīšana
Pārsedžu uzstādīšana
Pārsedžu uzstādīšana

Betona josla / U-bloki

Kā noslēdzošais posms mūrēšanā ir betona joslas veidošana, kas “savelk kopā” visas sienas, un kurā ir vītņstieņi, lai nostiprinātu koka mūrlatu. Taču par to sekos atsevišķs raksts

Pamatu aizbēršana

Beidzot pienācis brīdis, kad esam gatavi aizbērt pamatus un pamatu iekšpusē varēs nokļūt, nelaipojot pa dēļiem. Pamatu aizbēršana sastāv no divām daļām, kur katrai daļai nepieciešama nedaudz cita pieeja – zemes aizbēršana iekšpusē un zemes aizbēršana ārpusē,

Ārpusē saskaņā ar projektu, pamati ir jāpieber ar esošo smilti (kas izrakta pamatu būvēšanas laikā), savukārt iekšpusē ir jāveido “pīrāgs” no esošās grunts, smilts un šķembām.

Grīdas pīrāgs. Pārtrauktā līnija parāda pamatu horizontālo virsmas līmeni.

Pamatu aizbēršana ārpusē

Ar šo daļu ir visvienkāršāk, jo šeit nekādi papildus materiāli nebija nepieciešami. Traktors no esošajām izraktajām dzelteno smilšu kaudzēm aizbēra pamatus. Vienīgā nianse ir tā, ka, šķiet, nav vēlams izmantot melnzemi (ar organiskajām daļiņām), jo tā ar laiku varētu sasēsties, organiskajām daļiņām trūdot.

Ārpusē smiltis tika piebērtas aptuveni pārējās zemes līmenī. Pēc blietēšanas tās nosēdās un tad, kad garāža būs pabeigta, tad jau tiks bērta un līdzināta melnzeme.

Blietēšanai izmantojām 100kg vibroblieti, ko mums uz būvniecības laiku iedeva lietošanā radinieki. Lieliski, ka nebūs jāņemās ar nomu, un bliete vienmēr būs pa rokai. Neesam gan droši par to vai varbūt būtu nepieciešama smagāka bliete, bet šķiet, ka zeme sablietējās labi un pietiekami.

Blietējot pamatu ārpusi

Jāpiebilst, ka pamatu cokolu (redzamo daļu virs zemes līmeņa) neesam vēl nekādi apstrādājuši. Tad, kad taisīsim ārējo fasādi, tad pamatus lāpstas dziļumā paraksim nost, noarmēsim un uzklāsim apmetumu.

Pamatu aizbēršana iekšpusē

Smilts piebēršana

Jāsaka, ka ar smilts piebēršanu pamatu iekšpusē bija daudz jautājumu un neskaidrību. Kā tas notiek, cik daudz smilts vajag, kā notiek blietēšana u.c. jautājumi.

Ja skatāmies teorētiski, tad šim darbam būtu jābūt ļoti koordinētam, kur uz vietas ir brigāde, kas darbojas gan ar ekskavatoru, gan ar blieti. Būtu jāizlīdzina esošā zeme pamatu iekšpusē (kas pamatu rakšanas laikā ir sarakta tādā kā piramīdas formā), ar ekskavatoru jāieceļ bliete iekšpusē, jānoblietē, tad jāber smilts 30cm, jāblietē, jāber vēl 30cm smilts, jāblietē un tā tālāk līdz tiek sasniegta vajadzīgā augstuma atzīme. Turklāt lielākiem objektiem tiek sabērta smilts uz pamatiem tā, lai tajos iekšā var iebraukt ar frontālo iekrāvēju (bobkatu). Mums gan visur var tikt ar parastu ekskavatoru, tāpēc šī problēma atkrīt.

Lai nu kā, tā kā vēlējāmies darīt pēc iespējas vairāk paši un negribējās traktoru saukt vairākas reizes (pēc katras blietēšanas), tad bija jāsaprot, ko varam darīt lietas labā. Bija skaidrs, ka jāatrod kompānija/traktorists, kas varētu pamatus aizbērt. Ar tiem tad varētu pakonsultēties, ko un kā var darīt.

Meklējot internetā pamanījām, ka mums netālu esošais karjers ne tikai piedāvā smiltis, bet arī veic pamatu aizbēršanu un citus tāda veida darbus. Uzzinot, ka mums īpašums ir 500 m attālumā un esam kaimiņi, vienojāmies, ka ar īpašnieku satiksimies mūsu zemes gabalā aprunāties par šiem jautājumiem.

Tāmē mums aprēķināts, ka nepieciešams piebērt 10m3 smilts, taču mums ieteica tomēr uzreiz vest 2* 18m3 (maksimālais apjoms smagajai mašīnai). Tā arī beigās bija, ka visi 18m3 aizgāja pamatu iekšpusē, turklāt pēc blietēšanas vajadzēja vēl pāris kubus. Otrajā piegājienā mums arī atveda 18m3 ar domu, ka pārpalikumu tāpat vajadzēs kaut kad bērt mājai.

Uz jautājumu par blietēšanu, teica, ka var darīt pēc “sentēvu” metodes. Atstāt diennakti pumpēties ūdeni pamatu iekšpusē, jo ūdens vislabāk noblietēs un sasēdinās smiltis. Tad nu nolēmām iet vieglāko ceļu (cerams arī, ka ne nepareizo).

Uz pamatiem iekšpusē ar oranžu baloniņu uzpūtām svītras, lai traktorists zina, līdz kādai augstuma atzīmei smiltis bērt. Lai gan no tā jēga maza, jo, smiltis blietējot, tās tāpat sasēžas krietni zem līmeņa.

Traktoristu sarunājām no netālu esošā karjera, un agrā sestdienas rītā kāpurķēdēm grabot tas ieradās veikt darbus. Pamatu aizbēršana prasīja 2h traktora darba.

Traktors ieradies veikt darbus. Noteikti ērtāk būtu traktors ar riteņiem, bet galvenais, ka darbs izdarīts.
pamatu piebēršana
Pamatu aizbēršana
pamatu aizbēršana
Pēc padarītā darba traktors dodas tālākās gaitās.

Pēc aizbēršanas, pamatos atstājām diennakti pumpēties ūdeni. Nākamajā dienā pēc skata daudz kur bija peļķes, bet mēģinot kāpt sausākajā vietā, kāja smiltīs iegāja līdz pat celim, gluži kā purvā. Pēc pāris dienām zeme bija ļoti stingra un smilšu līmenis arī krietni nokrities zem iekrāsotājām augstuma atzīmēm.

Pēc tam, kad smiltis bija daudz maz izžuvušas, blietējām ar mūsu 100kg blieti, un kā redzams zemāk attēlā, virsma ir nelīdzena, jo vēl nepieciešams piebērt smiltis līdz vajadzīgajai augstuma atzīmei.

smilts blietēšana
Smilšu blietēšana.

Tālāk jau sekoja fizisks pašu darbs ar smilšu piebēršanu vajadzīgajā līmenī. Nolēmām, ka tā dēļ nesauksim traktoru. Līmeņa aptuvenai augstuma atzīmei izmantojām brusu, lai zinātu, cik daudz smiltis kurā vietā ir jāpieber.

smilšu piebēršana
Smilšu piebēršana līdz nepieciešamajam līmenim

Pēc smilšu piebēršanas noblietējām ar blieti, kas gan negāja tik viegli, kā gribētos, jo smiltis ir mīkstas un bliete apaļa, tāpēc perfektā gludā virsma īsti nesanāca, bet nu pa virsu tāpat vēl tiks bērtas šķembas.

Šķembu piebēršana

Projektā ir paredzēts 5cm slānis ar šķembām 5-16mm frakcijā, kā arī aprēķinot nepieciešamo apjomu, sanāca, ka ir nepieciešami 3 m3 šķembu. Nolēmām ņemt uzreiz 10 m3, jo šķembas vēl noderēs dāžādos darbos un posmos būvniecībā. Kā saka, ja jau maksā par atvešanu, tad lai ved uzreiz ar rezervi.

Šķembas mums atveda smagā mašīna un izgāza turpat uz iebraucamā ceļa blakus garāžas ēkai. Bijām plānojuši, ka šķembas saraksim un savedīsim ar ķerru. Sākām to darīt, taču pēc vairākām ķerrām sapratām, ka progress ir gaužām neliels, taču piepūle pamatīga.

pamatu aizbēršana
Tik daudz šķembu sabērām, kad sapratām, ka labāk sauksim traktoru 🙂

Nākamajā rītā sazinājāmies ar cilvēku, ar ko kārtojām šķembu atvešanu, un palūdzām, lai garām braucot ar traktoru saber šķembas pamatu iekšpusē. Tie bija labāk iztērētie 40 eur pēdējā pusgada laikā, iedomājoties, cik daudz spēka un laika aizietu to darot ar rokām.

pamatu aizbēršana
Patīkamais skats sēžot dīvānā un skatoties kamerā kā citi strādā.

Šķembas gan traktorists īsti nezināja, cik daudz sabērt. Aptuveni iebēra tos 5 cm, aptuveni pielīdzināja ar kausu un vidū atstāja kaudzi, ko tad varētu izlīdzināt mēs paši un piebērt tur, kur vēl nepieciešams.

Daudz izmantojām grābekli, lai stumdītu un līdzinātu šķembas, un par to, ka vajadzēja vilkt cimdus, sapratām tikai vakarā. Pārējās dienas rokas bija ar plāksteru plāksteriem, lai caur sāpēm vēl varētu pastrādāt.

Šķembu līmeni izlīdzināt mums ļoti palīdzēja lāzera līmeņrādis ar mērlatu un lāzera uztvērēju, kas darbojas kā nivelieris. Arī šis instrumentu komplekts mums jau vairākkārt ir sevi pierādījis kā ļoti noderīgs.

mērlata un līmeņrādis
Bilde aizgūta no www.bosch-professional.com. Mums gan līmeņrādis un uztvērējs ir no krietni pieticīgākas sērijas, un arī mērlatu taisījām paši no līstes un līmējamas mērlentas.

Darbības princips ir vienkāršs – uz trijkāja ārpus pamatiem ir novietots lāzera līmeņrādis un tad uz mērlatas ir nostiprināts lāzera uztvērējs, kas rāda, vai tas ir novietots par zemu vai par augstu. Tad, kad bīdot uztvērēju pa mērlatu augšup/lejup sāk pīkstēt un iedegas zaļā gaismiņa, tad ir skaidrs, ka uztvērējs ir vienā līmenī ar līmeņrādi. Tad var nolasīt augstumu no zemes uz mērlatas.

Droši vien lieki piebilst, ka šis neparādīs absolūtos augstumus, bet nomērot divu punktu augstumu uz mērlatas būs skaidrs, cik liela augstuma starpība centimetros ir starp abiem punktiem. Tad nu vienā stūrī pieberam šķembas tādā augstumā, kā ir paredzēts projektā (5cm zem pamatu horizontālās virsmas), nolasām augstumu uz mērlatas (piemēram 145cm), tad mērot pamatu vidū, ja uztvērējs pīkst pie atzīmes 151cm, tas nozīmē, ka tajā vietā līmenis šķembām ir par 6 cm zemāks, nekā atskaites punktā.

Šādi tad iztaigājām pa daudziem punktiem pamatu iekšpusē un varējām saprast, kur šķembas ir par daudz, un kur ir par maz.

Pēc šī, kad šķembas visur bija izlīdzinātas, sākām blietēt ar to pašu 100kg vibroblieti. Noteikti noderīgi ir šķembas pirms tam aplaistīt, citādi blietējot pa gaisu ies baigie putekļi.

Šķembu klājumu atstāsim sienu mūrēšanas laikā, jo pārējam grīdas pīrāgam (putuplasts un estrich) ir nepieciešama vismaz pirmā bloku rinda (betona grīdas līmenis būs pirmās bloku rindas vidū).

Rakstot šo rakstu nu var teikt, ka baigi aizrauties ar ideālā līmeņa ķeršanu, ja neplāno likt melno grīdu, īsti nav jēgas, jo mūrēšanas laikā pa šķembām tāpat daudz staigā, bīda stalažas ar riteņiem, un tas līmenis beigās būs jāatjauno.

Izmaksas

Ir divas lietas, kas līdz šim ir mulsinājušas:

  • Kā var aprēķināt reālo nepieciešamo smilšu daudzumu, kas nepieciešams, jo tāmē iekļautie apjomi bija krietni par maz. Mums tāmē bija paredzēti 27 kubi, bet reāli aizgāja kādi 40.
  • Visi smilšu piegādātāji vienmēr operē ar kubikmetriem, bet cenas visur norādītās tonnās. Un nav gluži tā, ka viena tonna = viens kubikmetrs.

Lai nu kā, mūsu gadījumā ir ērti, ka tas viss būs nepieciešams arī vēlāk mājas celtniecībā, tāpēc varam atļauties paņemt pilnu kravu un to, kas netiks iztērēts garāžai, paliks mājai. Bet ja ir nepieciešams uzķert precīzu apjomu, tad tas jau kļūst diezgan sarežģīti.

Ekskavators mums izmaksāja 140 EUR par divām stundām, skalota smilts izmaksāja 170 EUR par 18 m3 kravu (vajadzēja 3 tādas piegādes), šķembas izmaksāja 300 EUR par 10 m3 kravu (kā minējām, vajadzēja reāli aptuveni 3 m3)

Pamatu hidroizolācija (vertikālā/horizontālā)

Sena paruna saka “Ja negribat pazaudēt draugus, nerunājiet par politiku un par reliģiju”. Šeit varētu pievienot arī “pamatu hidroizolācija”. Ir ārkārtīgi daudz dažādu tehnoloģiju un paņēmienu, tāpēc cik cilvēku tik viedokļu Lai arī mums nav paredzēts pagrabs, mums ir ārkārtīgi augsts gruntsūdeņu līmenis, kas skaitās “agresīva vide”, tāpēc nolēmām vadīties tomēr pēc tā, kā ir paredzēts projektā. Un mūsu gadījumā projekts paredz hidroizololāciju.

Pamatu hidroizolācija sastāv no divām daļām:

  • Vertikālā pamatu hidroizolācija – tiek klāta uz pamatu vertikālās (sānu, ārējās) virsmas, kas aizsargā pamatus no gruntsūdeņiem.
  • Horizontālā pamatu hidroizolācija – tiek klāta uz pamatu horizontālās virsmas, uz kuras tiks likti bloki vai cits materiāls. Šī hidroizolācija aizsargā blokus vai citas konstrukcijas virs pamatiem no kapilārā mitruma, kas sūktos augšup caur pamatiem.

Sagatavošanās darbi

Lai varētu ķerties pie hidroizolācijas darbiem, vispirms mums bija jāparok vaļā pamati, lai pilnībā atsegtu no ārpuses pamatus un pamatu pēdu. Pamati stāvot kopš rudens, no blakus esošajām smilšu kaudzēm jau bija aizpūsti. Darbiņš, kas likās paies ātri, beigās aizņēma vairākas stundas intensīvas rakšanas, kur smiltis bija jāmet ārā no bedres.

pamatu pēdas atrakšana
Pamatu pēdas atrakšana

Gruntēšana

Teorētiski, lai uzlabotu mastikas saķeri ar betonu, pamatus vēlams nogruntēt.

Iesākumā bijām plānojuši izmantot Weber.tec 901 (grunts) + Weber.tec 915 (hidroizolācija/putuplasta līme). Pēc Weber kalkulatora izrēķinājām, ka nepieciešami 3*5L spaiņi ar grunti. Turklāt, šī grunts ir jāšķaida ar ūdeni proporcijā 1:10.

Veikalā ielikām trīs spaiņus ratos un devāmies tālāk iepirkties. Kādā brīdī, pēc sarunas ar veikala konsultantu, viņš paskatījās ratos un prasīja, ko mēs grasāmies darīt. Uz atbildi, ka gruntēsim garāžas pamatus, iepleta acis un jautāja, cik tad tā garāža liela. Kad pateicām pamatu izmēru, konsultants ieteica nolikt plauktā atpakaļ 2 spaiņus. Nav ne jausmas, kā tas kalkulators rēķina patēriņu, bet uz 47m2 pamatu laukumu aizgāja puse spaiņa (2.5L).

Pamatu gruntēšana bija ārkārtīgi vienkārša un viegla. Izmantojām balsināšanas birstes/otas, lai grunti uzklātu. Mēs gan ieteiktu noteikti vilkt drēbes, kuras pēc hidroizolācijas klāšanas nebūs žēl izmest. Ieteiktu arī nopirkt kasti ar plānajiem lateksa cimdiem, tie arī ļoti noderēs.

Gruntējām vertikālo pamatu plakni, pamatu pēdas horizontālo plakni un arī pie reizes pamatu augšējo horizontālo plakni.

Pamatu gruntēšana
Pamatu gruntēšana ar weber.tec 901

Vertikālā hidroizolācija

Kā jau minējām, sākotnēji bijām paredzējuši izmantot Weber.tec 915 mastiku. Internetā var daudz labu video redzēt par šo materiālu, kuru var uzklāt ar zobaino špakteļlāpstu un tai uzreiz klāt var likt putuplastu. Tātad, idejiski šis materiāls gan veido hidroizolāciju, gan arī kalpo kā putuplasta līme, turklāt uzklāšana ir ļoti vienkārša.

Izmantojot “bēdīgi slaveno” kalkulatoru, izrēķinājām, ka mums būtu nepieciešami 8*30L spaiņi, kas kopā veidotu tuvu pie 700 eur. Pie šādas summas jau sākām pētīt alternatīvas un nonācām pie vecās labās hidroizolācijas mastikas. Ej nu sazin, varbūt, ka beigās nemaz tik daudz to spaiņu nevajadzētu, bet nu nolēmām neriskēt.

Veikalā mums konsultants ieteica izmantot “Izobit DK” – ar sveķiem modificēta bituma-kaučuka mastiku (spaiņos pa 10 vai 19kg), kas paredzēta agresīvām vidēm (augsti gruntsūdeņi). Spainim virsū norādīts, ka patēriņš ir 0.5-0.9kg uz m2, nepieciešami divi slāņi un instrumenti jātīra ar organisku šķīdinātāju.

Rēķinājām, ka nepieciešams 47m2 (pamatu laukums) * 2 (slāņi) * 0.8 (kg uz m2) = 75kg = 8* 10kg spaiņi. Nolēmām gan nopirkt pusi (4 spaiņus) un tad skatīties, pēc pirmās kārtas, cik tad vajadzēs piepirkt, un kāds ir reālais patēriņš.

Beigās bija nepieciešami 6* 10kg spaiņi, kas veido 0.65kg/m2 patēriņu.

Mastiku klājām ar tām pašām balsināšanas otām, ko bijām iepirkuši lielā daudzumā (varat aizmirst par otu “atmazgāšanu”), taču, lai to varētu izdarīt, mastika sākumā ir jāpadara mazāk viskoza (šķidrāka).

Te nu ir divi varianti – organisks šķaidītājs (dīzelis) vai karstums (spaiņu atstāšana saulē vai arī izmantojot celtniecības karsto fēnu). Sākotnēji izmantojām tikai dīzeli un maisījām ar rokām. Negāja viegli, tāpēc noteikti ieteiktu izmantot arī karstumu un vēlams maisīt izmantojot urbjmašīnu.

Jāpiebilst, ka pilnīgi viss jums smirdēs pēc mastikas un dīzeļa. Drēbes būs vai nu beigās jāsadedzina vai arī jāpārdod Balenciaga modes namam. Lateksa cimdi arī aizies uz urrā. Noteikti arī ieteiktu nopirkt šķaidītāju, kas palīdzēs notīrīt darbarīkus un jebko, uz kā mastika būs tikusi virsū.

Šis darbs noteikti nav viegls, nav ātrs un nav patīkams, bet ļoti lēts un izdevīgs, salīdzinot ar alternatīvām. Beigās tiek maksāts par savu laiku, ko uz šo tērē.

Pamatu vertikālā hidroizolācija
Pamatu hidroizolācija izmantojot bitumena mastiku

Horizontālā hidroizolācija

Visbiežāk izmantotais horizontālās hidroizolācijas veids ir ruberoīda klāšana. Te arī ir daudz dažādu veidu un paņēmienu. Mēs nolēmām izmantot parastu ruberoīdu (veikalos meklējams kā “ruberoīda apakšklājs”) un to līmējot klāt ar bitumena mastiku (it kā esot “speciāla” mastika šim nolūkam, lai gan nezinām ar ko tā atšķiras no tās, ko smērējām uz pamatiem pirmīt).

Veikalos ir nopērkami ruberoīda ruļļi, kam ir 33cm platums. Būtu ērti tādus izmantot, bet mūsu gadījumā pamati ir 30cm plati un vēl ir putuplasts 7cm. Nepieciešama neliela pārkare ruberoīdam abās pusēs, tāpēc nepieciešamās lentas platums būtu aptuveni 42cm. Vienīgā opcija ir pirkt metru platu rulli, ko tad var sadalīt divās daļās.

Ruļļa dalīšanu normāli cilvēki veic ar cirvi, sitot pa to ar kuvaldu. Mums cirvis nebija pa rokai, tāpēc izmantojām rokas zāģi (fuksīti). No sirds iesakām tomēr aizskriet un nopirkt cirvi. Kā saka #neverAgain ar zāģi, jo no siltuma ruberoīda darva salīp starp zāģa zobiem, kas padara šo procesu laika un spēka ietilpīgu.

Ruberoīdu nepieciešams klāt divās kārtās, lai pirmās kārtas salaiduma vietas būtu pārklātas ar otro kārtu.

Būtiska mācība no mūsu kļūdas – tieši horizontālo hidroizolāciju jāveic tad, kad ir jau aizbērti un noblietēti pamati. Mēs pasteidzāmies un to uzklājām, kad vēl pamati nebija aizbērti. Traktoram berot smilts, šur tur sanāca aizķert to ruberoīda klājumu, to bojājot. Traktoram noteikti būtu vienkāršāk, ja nebūtu par to jāuztraucas.

Horizontālā hidroizolācija
Horizontālā izolācija ar ruberoīda apakšklāju

Izmaksas

Saskaņā ar mūsu kosmisko tāmi uz pamatu hidroizolāciju bija paredzēti 740 EUR (uz 47m2) uz vertikālo izolāciju un 245 EUR (uz 10m2) uz horizontālo hidroizolāciju.

Iztērējām attiecīgi 122 EUR (2.6 EUR/m2; ietaupīti 618 EUR) un 138 EUR (13.8 EUR/m2; ietaupīti 107 EUR).

Nav pats foršākais un patīkamākais darbs, bet ietaupījumi priecē.

Caurumu urbšana pamatos

Iepriekšējos rakstos bijām minējuši, ka pamatus lejot, būvnieki neierīkoja komunikāciju kanālus pamatos, caur kuriem varētu izlaist ūdensvadus, elektrības vadus un kanalizāciju. Būvnieki solīja to izdarīt vēlāk, taču nevēlējāmies paļauties uz šiem solījumiem, tāpēc izlēmām, ka darbus noorganizēsim paši. Beigās tas arī bija prātīgs lēmums, jo nauda, ko bijām ieturējuši un nesamaksājuši būvniekiem par neizdarītajiem darbiem, palika pāri, noorganizējot šos darbus paši.

Kur urbt?

Tagad, kad viss jau izdarīts, jāsaka, ka tomēr mums paveicās, ka būvnieki kanālus pamatos neierīkoja, jo kārtīgi visu pārdomājot, caurumus mums vajadzēja krietni vairāk nekā bijām vienojušies ar pamatu būvniekiem.

Pamatu būvniecības laikā kaut kā mums nebija skaidri nodefinēts, kur un kā ēkā ieies visas komunikācijas, tāpēc ar būvnieku vienojāmies par aptuvenām dažām vietām pamatos, kur jābūt lieliem kanāliem, caur kuriem visu varētu ievilkt, kas ir nepieciešams.

Taču tagad bija iespēja kārtīgi izplānot visas komunikācijas (ūdens, kanalizācija, elektrība), cik daudz, kurā ēkā tās ieietu/izietu, kā arī kāda diametra caurumi būtu nepieciešami. Tādejādi caurumu novietojumu varējām izplānot daudz loģiskāku.

Precīzi izplānotas pamatu caurumu vietas var ietaupīt gan uz materiāliem (nevajag vilkt caurules un vadus daudzus liekus metrus uz vienīgo caurumu ēkā), gan uz darbu (mazāk jārok tranšejas).

Par pamatu, protams, ņēmām ģenerālplānu, kurā ir norādītas visas galvenās komunikācijas, taču bija jāveic vairākas korekcijas, kad izlēmām, ka spice atradīsies citā vietā, nekā tika paredzēts sākotnēji plānā. Arhitekts arī norādīja, ka izmaiņas plānā vērēs pēc tam pielāgot atbilstoši situācijai dabā, galvenais kārtīgi izmērīt, kurās vietās jaunie kabeļi un komunikācijas atradīsies.

Sazīmējām aptuvenus urbumu plānus mājai un garāžai, lai tie palīdzētu noorientēties gan mums pašiem, gan arī pašiem urbējiem.

Te ir pāris lietas, ko ņēmām vērā:

  • Dziļums – varbūt ir kādi regulējumi, taču tos īsti nezinām. Arhitekts bija ielicis plānā kanalizācijas cauruli 70cm dziļumā zem zemes līmeņa (pie izejas no mājas). Ūdens caurules vajadzētu arī laist aptuveni tādā dziļumā (varbūt pat dziļāk), lai nebūtu risks ar sasalšanu. Elektrības vadiem it kā esam dzirdējuši, ka laiž 50cm dziļumā, taču mēs visus caurumus taisījām 70cm dziļumā, izņemot ūdens cauruļu caurumus, ko palaidām dziļāk drošības labad.
  • Diametrs – caurumus veidojām ar nelielu rezervi, piemēram, ja elektrības vadu gofra būs 50mm diametrā, tad caurumu plānojām uz 70mm. Kanalizācijas cauruļu caurumiem arī noteikti vajag paredzēt rezervi, jo caurulēm ir jābūt ar kritumu (1-2cm uz 1m).
  • Pielietojums – arī par šo īsti nezinām kā ir noteikumiem, vai, piemēram, pa vienu kanālu var laist gan ūdens cauruli gan elektrības cauruli? Ja kāds zina atbildi, var padot ziņu komentāros. Mēs nolēmām taisīt atsevišķus caurumus.

Papildus uz pamatiem ar spligti oranžas krāsas baloniņu atzīmējām precīzus punktus un blakus ciparu ar urbuma diametru, lai urbējiem būtu vieglāk.

pamatu urbšanas plāns
Urbumu plāns garāžai. Starp citu – iPad un iPencil ir ģeniāls izgudrojums, kas ļoti palīdz šādas lietas plānot un vizualizēt

Kurš urbs?

Te nu atkal vērsāmies pie top Google meklējumu rezultātiem. Sazinājāmies ar diviem pretendentiem, lai noskaidrotu cenu, un vienojāmies, ka sadarbosimies ar Izurbt.lv.

Priecē, ka šis uzņēmums ir publicējis cenas savā mājaslapā, kas būtiski atvieglo aprēķinus un izpratni par to, cik tas maksās. No mājaslapā redzamās cenu tabulas ir skaidrs, ka cenas atšķirība starp 80 vai 100mm nav ļoti būtiska, tāpēc te noteikti mūsu ieteikums būtu labāk izurbt nedaudz lielāku caurumu, ja nu izlemjat, ka pa to caurumu vēlēsieties ielaist nevis vienu bet divas vai trīs tādas gofras.

Gala cena gan atkarīga arī no lokācijas, taču mums kopējā summa sanāca 200 EUR par 8 caurumiem, ieskaitot transporta izmaksas.

Vēlamies arī paslavēt Artūru no Izurbt.lv. Lieliska, ātra un precīza komunikācija no sākuma līdz galam, punktualitāte, kā arī lieliska kvalitāte un ātrums paveiktajos darbos. Noteiki varam ieteikt un rekomendēt viņu.

Kā urbj?

Izvēlās ērtāko pamatu pusi, no kuras urbt. Galvenokārt, kur mazāk ūdens un kur ir mazāk jāatrok zeme

Tiek veikti mazāki urbumi, lai pie tiem var piestiprināt stiprinājuma sliedi. Pie tās tad jau stiprinās urbjmašīna ar kroņurbi atkarībā no vajadzīgā diametra.

Urbšana notiek salīdzinoši ātri. Dimanta urbji iet cauri vienalga kam – betonam vai kādai armatūrai. Kopējais laiks, kas uz šo aizgāja, bija kādas 4 stundas. Lielākais laiks aiziet uz sagatavošanos katram caurumam.

Urbšanai ir divas prasības:

  • Elektrība – pats par sevi saprotams
  • Ūdens – mēs pirms tam speciāli ierīkojām spici, jo zinājām, ka vajadzīgs ūdens šo darbu veikšanai, taču patiesībā tas vajadzīgais ūdens daudzums ir salīdzinoši niecīgs. Ja nav ūdens padeves, tad var iztikt arī ar vairākām 5l ūdens pudelēm (par šo gan vajag precizēt ar meistariem).
pamatu urbšana
pamatu urbšana
pamatu urbšana

Pamatu būvniecība

Izvēle par tālāku sadarbību pamatu būvēšanā krita par labu “ATPAZĪSTAMAJIEM”. Kā jau iepriekšējā rakstā minējām, izmaksas lielākoties visiem bija līdzīgas (tad, kad izdziļinās, kurš ko piedāvā), tāpēc būtisks izvēles faktors bija uzņēmuma relatīvā atpazīstamība un lieliskā komunikācija.

Ar būvniekiem pārrunājām procesu un tika minēts, ka darbu apjoms ir uz kādām trīs nedēļām, un ir paveicies, ka ir pieejami cilvēki, kas nodarbojas ar pamatu būvniecību, tāpēc darbus var sākt uzreiz. Tā kā runājām septembra sākumā, tad nopriecājāmies, ka darbi būs pabeigti līdz septembra beigām.

Vienojāmies, ka darbus sāks pirmdienā 5. septembrī, tāpēc arī sarunājām no rīta 9:00 satikties pie zemes gabala, lai varētu pārrunāt nianses, plānojumu u.c. jautājumus. Par lielu pārsteigumu, 9:00 tiešām atbrauca brigadieris, pēc 5 minūtēm atbrauca busiņš ar diviem darbiniekiem un vēl pēc 5 minūtēm pilnā ātrumā atnesās ekskavators, kurš tik pat ātri iebrauca gabalā un sāka šķūrēt zemi. Pāris minūšu laikā traktors sāka pamatīgas zemes transformācijas, kas iedvesa bijību un cerību, ka darbi tiks paveikti ātri un profesionāli.

Būvbedres rakšana

Būvbedres sķūrēšana un zemes virskārtas noņemšana notika ļoti ātri, tajā pašā dienā viss jau bija pabeigts.

zemes virskārtas noņemšana
Velēnas noņemšana
zemes virskārtas noņemšana
Pēc brigadiera ieteikuma, tika noņemta arī zeme piebraucamajam ceļam

Pēc būvbedres izrakšanas, no koka tika izveidoti būvasu stiprinājumi (neatceros, kāds bija īstais nosaukums). Uz horizontālās latas ir skrūve, no kuras var novilkt striķi, un tas būs precīzi turpat, kur mērnieka atzīmētais mietiņš (redzams bildē). Kāpēc neizmanto tos pašus sadzītos mietiņus – es domāju, ka tas vairāk, lai būtu pamanāma un stingrāka konstrukcija, kas nebūtu viegli izkustināma. To horizontālo latu var izmantot arī papildus striķu novilkšanai, ja nu nepieciešams atzīmēt ārējo/iekšējo pamatu malu

būvniecības asis
Būvasu stiprinājumu izveide

Tālāk ar ekskavatoru tika izrakta pamatu tranšeja, kurā tad veidos pamatu pēdu un pašus pamatus.

pamatu tranšeja
Pamatu tranšeja

Pamatu pēda

Kad tranšejas izraktas, tālāk ir jāveido pamatu pēda, kas nodrošina pašiem pamatiem stabilitāti. Tika atvestas šķembas, sabērtas tranšejā un pieblietētas. Jāpiebilst, ka šo visu sagādāja būvnieks, un mūsu iesaiste bija tikai tik, cik samaksāt par visu un atbraukt paskatīties laiku pa laikam.

pamatu pēdas pamatne
Škembu klājums pamatu pēdai

Esot ticējums/tradīcija, zem pamatiem ierakt naudu, kas veicinās dzīvē labklājību. Tā kā mājas celšana nav lēts prieks, tad atļāvāmies laicīgi “ieinvestēties”, starp šķembām iestūķējot pāris monētas. Lielākos nominālus atstājām pamatu vietām, kur atradīsies darbistabas ar tālredzīgu mērķi. 🙂

monētas pamatos

Tālāk no koka brusēm tiek veidotas veidnes pamatu pēdai. Jāpiebilst, ka šīs bruses vēlāk tiek ņemtas nost, un tā kā starp tām ir ieklāta plēve pirms betona liešanas, tad bruses vēlāk varēs tikt izmantotas citos būvniecības darbos.

pamatu pēdas veidnes
Pamatu pēdas veidņu veidošana

Tiek veidots armatūras režģis betona stiprībai.

pamatu pēdu armēšana
Pamatu pēdas armēšana

Diemžēl, betona atvešanu redzējām tikai caur uzstādīto kameru, jo nebija zināms precīzs laiks piegādei. Izveidotajā pēdas veidnē tika ieliets betons, kur tika sasprausti arī vertikālie armatūras stieņi, lai veidotu tālāku sasaisti ar vertikālajiem pamatiem, kas tiks veidoti uz šīs pēdas.

pamatu pēda
Betona pamatu pēda pabeigta

Vertikālie pamati

Tad, kad pamatu pēda bija sacietējusi, varēja sākties fāze, kurā tiek īrētas veidnes. Veidņu noma ir dārga, tāpēc būvnieki ir ieinteresēti šajā fāzē darbus paveikt pēc iespējas operatīvāk. Tādēļ tika piesaistīti “papildspēki” – vēl divi papildus strādnieki. Pamatu veidnes tiek liktas uz uzlietās pamatu pēdas un stiprināti savā starpā. Tad jau starp šīm veidnēm tiks liets betons.

pamatu veidnes
Pamatu veidņu uzstādīšana

Šajā posmā jau sākās lielākās bažas. Darbi dažādu apstākļu dēļ ļoti būtiski kavējās un ievilkās, sāka nākt virsū aukstumi un vēl visvisāda kaudze ar problēmām, par ko tad nedaudz vēlāk.

pamatu betona ieliešana
Betona ieliešana veidnēs

Vairākas dienas vēlāk pēc betona ieliešanas, tika ņemtas nost veidnes. Bija uzsnidzis pirmais sniegs, bet priekšā vēl garāžas betonēšana. Lai gan mums bija pieņēmums, ka gan mājai, gan garāžai veidnes tiks liktas vienlaicīgi, tas tomēr tā nenotika. Šajā bildē redzams, kad veidnes tiek ņemtas nost mājai, lai tālāk tiktu liktas virsū garāžas pamatiem. Jāpiebilst gan, ka aukstums, ja nav lieli mīnusi virs -10, nav liels šķērslis betonēšanai, jo betonam tiek piejauktas pretsala vielas. Pat lielākos mīnusos ir iespējams betonēt, ja ļoti nepieciešams, tik tad ir jāsedz betons un jānodrošina siltā gaisa plūsma, kas jau būtiski sadārdzina visu.

pamatu būvniecība

Tā kā bija uzsnidzis sniegs, un laiks kļuvis diezgan slapjš, kādā dienā brigadieris zvana un saka, ka ir problēma. Piebraucamais ceļš ir jau kļuvis ļoti dubļains, un ir bažas, ka betonvedējs pēc garāžas pamatu ieliešanas, nevarēs izbraukt ārā. Jau iepriekš, lejot pamatus mājai, betonvedējs izbrauca tikai ar trešo reizi. Pie tam tad vēl nebija snidzis un zeme bija sausāka.

Brigadieris ierosināja, ka vajag atvest un uzbērt ceļam šķembas. Tās, protams, ir “neplānotas” izmaksas, kas būtu jāliek pa virsu tāmei. Bija, protams, cepiens un diskusija par to, ka, ja būvnieki nebūtu kavējušies ar termiņiem, tad būtu visu vēl paspējuši pirms šādas problēmas piezogas. Ceļa bēršanu bijām plānojuši segt no bankas kredīta, jo līdzekļi uz to apjomu ir nepieciešami diezgan lieli. Bet nu nav jau variantu – kas jādara, jādara.

Mierinājums gan bija tāds, ka tā nav zemē izmesta nauda (no pun intended) un tas tāpat agri vai vēlu būtu jādara. Priecēja arī tas, ka šķembu uzbēršana bija krietni lētāka, nekā to sākumā plānoja brigadieris. Vismaz viens labums no tā, ka netālu (400m) ir karjers, ka smiltis un šķembas atvest sanāk ļoti lēti.

piebraucamais ceļš

Gan mājai, gan garāžai, gan nojumes sienai betona pamati bija ielieti, Visas veidnes novāktas un atdotas, visi darbarīki aizvākti.

Bildē gan neizskatās, ka kaut kas īsti būtu pabeigts. Un taisnība jau ir – vēl jau nevar teikt, ka pamati ir pabeigti, katrā ziņā pirmā fāze ir noslēgusies.

pamatu būvniecība

Kokmateriāli, kas tika izmantoti pamatu būvniecībā, tika atstāti sakrauti vairākās kaudzēs apkārt ēkām. Tā kā par tiem bijām samaksājuši, tad nevēlējāmies, lai tie sabojātos. Nedaudz padarbojāmies, pastrādājām svaigā gaisā un kārtīgi sakrāvām dēļus, lai tie varētu labi izžūt pēc stāvēšanas ārā un pavasarī būtu izmantojami cituviet.

kokmateriāli
Pāri palikušie kokmateriāli

Kas tālāk?

Pēc pēdējām bildēm ir skaidrs, ka pamati neizskatās gluži līdz galam pabeigti. Un tā arī ir. Jau pašā sākumā brigadieris piedāvāja pamatu siltināšanu veikt pavasarī, nevis rudenī. Tas ļautu iegādāties laicīgāk putupolistirolu siltināšanai pa zemāku cenu “nesezonā” un, protams, arī nauda (tāmes vērtība), kas būtu jāsamaksā rudenī, būtu mazāka.

Arī komunikāciju kanāli (caurumi kanalizācijas caurulēm, elektrības kabeļiem, ūdens caurulēm u.c.) pamatos netika ierīkoti pirms betona liešanas, lai arī vairākas reizes par to runājām un vienojāmies par konkrētām vietām, kur tiem būtu jābūt. Pieļauju, ka bija ļoti liela steiga, jo tik tiešām, termiņi bija pamatīgi kavēti. Brigadieris solījās, ka komunikāciju kanālus izurbs pēc tam, bet mēs uz to lielas cerības neliekam, tāpēc atradīsim paši, kas to izdara.

Vienā no mūsu instagram postiem par pamatu būvniecību kāds sekotājs (@luucinjsh) ieteica palūgt pamatos iestrādāt armatūru tā, lai tā kādā punktā “līstu ārā” no pamatiem, tādejādi nodrošinot labu zemējumu, kas nebūtu pēc tam jātaisa atsevišķi. Arī šo lūgumu brigadieris palaida garām un neizdarīja.

Kas īsti nogāja greizi?

Tā racionāli skatoties, nekas traks jau nav noticis. Pamati ir ielieti un tās lietas, kas netika izdarītas, ir sīkumi, taču ir jāpiemin tās lietas, kas raisīja lielāku “pukstēšanu” no mūsu puses.

Izmaksas

Tā kā jau sākotnēji vienojāmies, ka pirmajā fāzē neveiksim pamatu siltināšanu, tad pamatu izbūves tāme tika samazināta gandrīz par 30%.

Laika gaitā tāme tomēr izauga par 3k EUR saistībā ar neplānotu un būtisku pieaugumu betona un koksnes cenām (ko pierādīja arī ar pavadzīmēm). Tāmes pieaugums nekad, protams, nav patīkams, bet vienmēr visi atgādina, ka jārēķina vismaz 10% pa virsu, turklāt šādā laikā, kad būvmateriālu cenas kāpj augšā pa stundām, tad tas procents var sanākt arī lielāks. Lai nu kā, jebkuras nobīdes no tāmes vienmēr raisa jautājumus un bažas – vai Tevi necenšas apčakarēt. Būvniecības gaitā tāmes palielināšana ir arī kaut kas tāds, ko bieži vien nevar ietekmēt. Kādas ir alternatīvas? Nemaksāt? Raut stop krānu un meklēt kādu, kas to pabeigs “lētāk”? Visticamāk, ka beigās tas sanāktu pat dārgāk.

Papildus šīm izmaksām nāca klāt arī 1300 EUR par grants ceļa seguma uzbēršanu (neiekļauts tāmē). Pozitīvs un uzticību raisošs faktors bija tas, ka, bijām iedevuši krietni vairāk naudas, balstoties uz summu, ko paredzēja brigadieris, bet realitātē tika iztērēts krietni mazāk un attiecīgi atlikums arī atdots.

Termiņi

Nu te, jāsaka, bija pilnīgas auzas.

Vēl joprojām atceramies, kā septembra sākumā brigadieris teica, ka darbs uz kādām trīs nedēļām. Tā kā darbus sāka septembra sākumā, tad tos būtu jāpabeidz septembra beigās. Darbi tika pabeigti decembra vidū.

Mums ļoti paveicās, ka nebija ieplānoti secīgi darbi. Mūsdienas pamatiem vairs nevajag “nostāvēties” gadu, tāpēc būvēt tālāk var jau pēc mēneša. Šādas kavēšanās būtu ļoti stresainas un radītu daudz izmaiņu plānos.

Lielāko daļu laika līdz veidņu atvešanai, laukumā darbojās divi cilvēki. Tad, kad veidnes atveda, tad parādījās vēl divi darbinieki, lai paātrinātu gaitu (jo veidņu noma maksā dārgi par katru dienu). Kā teica vēlāk brigadieris, viņi divus darbiniekus atlaida, jo darbi bija veikti pavirši, tāpēc bija jāpasauc vēl divi citi darbinieki, kas palīdzētu izdarīt, to, ko neizdarīja iepriekšējie.

Tas esot bijis galvenais iemesls, kāpēc notika kavēšanās, un pēc brigadiera teiktā, viņi kavējuši tikai pusotru nedēļu no plānotā. Tātad, iespējams, kaut ko esam sākotnēji pārpratuši ar termiņiem.

Lai nu kā, šāda termiņu kavēšana, pieļaujam, bija arī stresaina pašam brigadierim, jo kavēšanās nozīmē ilgāku veidņu nomu, tātad mazāku peļņu beigās.

Gūtie secinājumi

  • Pilnīgi visus lēmumus un vienošanās ar brigadieri/būvniekiem nepieciešams veikt rakstiski. Pat ja komunicējat klātienē, nosūtiet pēc tam Whatsapp ziņu ar izrunāto un, vēlams arī, palūdziet, lai to apstiprina otra puse.
  • Būvnieki ir būvnieki. Būs gan termiņi pārsniegti, gan izmaksas lielākas, gan vēl visvisādi brīnumi. Ar to, diemžēl, ir jārēķinās.
  • Būvuzraugs noteikti noderētu. Nebūtu mūžīgā sajūta, ka Tevi cenšas apčakarēt, noteikti pamanītu kādas nepilnības, kas jānovērš un būtu vairāk laika sekot līdzi un pārliecināties, ka visas vienošanās ir izdarītas.
  • Ja nauda tiek dota pakāpeniski pa fāzēm, tad pašsaprotami, rūpīgi jāpiefiksē katra summa, kas tiek nodota. Saņēmējam arī jāuzliek savs paraksts par to. Mūsu gadījumā, pēc brigadiera aprēķiniem, nebijām pietiekami samaksājuši, lai gan uzreiz varējām pierādīt, ka par visu esam norēķinājušies.
  • Būtu svarīgi vienoties par atkritumu “menedžmentu” ar būvniekiem. Mūsu gadījumā gandīz visus sadzīves atkritumus būvnieki paši vāca miskastes maisos un izveda. Bet būvniecības atkritumus (armatūras atgriezumus, armatūras stiepļu spoles, plastmasas caurules no veidnēm, u.c.) gan meta būvbedrēs. Tas viss, protams, tiks aprakts tik un tā, bet šāda rīcība mūs neiepriecināja. Bijām gaidījuši, ka tas tiks vēl savākts, pirms darbu pabeigšanas.
  • Papildinot atkritumu menedžmentu – jau sākumā būtu nepieciešams vienoties par to, kāds tiks atstāts būvlaukums, kad darbi būs pabeigti. Maksājot naudu pa daļām, noteikti beigās vajadzētu pēdējo maksājumu ieturēt pirms neesat pārliecinājušies, ka viss ir satīrīts un nokopts.
  • Caurumi komunikācijām – jau pašā sākumā būvnieki prasīja – kur taisīt komunikāciju šahtas pamatos. Mums atbildes uz šo jautājumu nebija, jo visi dokumenti, kas bija jāiesniedz BIS, lai saņemtu būvatļauju, neparedzēja UKT (ārējie ūdens apgādes un kanalizācijas tīkli) dokumentācijas sagatavošanu, kas būtībā ir projekts/plāns, kur un kā īpašumā atradīsies kanalizāciju kanāli, kurās vietās pamatos tie izies no ēkām u.c.. Sazvanoties ar arhitektu, viņš mums ātri atsūtīja vienkāršu plānu ar to, kur pamatos būtu jābut šiem caurumiem. Ironiski, pamatu būvētāji beigās tāpat šo noignorēja un neierīkoja.
  • Tualete – šo arī vajag pārrunāt ar būvnieku. Kaut kāda veida tualete būtu ļoti nepieciešama gan strādniekiem, gan arī jūsu kaimiņiem, kas negrib pa logiem redzēt to visu. Ja iznomājamās tualetes ir par dārgu (nezinām ciparus, bet varētu būt kādi 100 eur mēnesī ar dažām apkopēm, atkarībā no lokācijas, protams), tad var arī no koka brusēm un OSB sanaglot savu “pirmo jaunbūvi” zemesgabalā.

© 2024 Mūsu māja

Theme by Anders NorenUp ↑