Viedojot projektu, ar arhitektu diskutējām par jumta segumiem. Lai gan mēs paši sākotnēji sliecāmies uz betona dakstiņu, nolēmām par labu melna matēta valcprofila uzstādīšanai sekojošu iemeslu dēļ:
- Betona dakstiņš ir
dārgāks materiāls( labots: pēc komentāra šim rakstam papētījām un tiešām, dakstiņš kā materiāls nav daudz dārgāks par valcprofilu) - Betona dakstiņš ir arī daudz smagāks materiāls, tāpēc nesošās jumta konstrukcijas būtu jāveido daudz izturīgākas, kas papildus radītu palielinātas izmaksas
- Betona dakstiņš būtu klusāks materiāls (lietus laikā), salīdzinot ar metālu, taču tā kā mums būs aukstie bēniņi (neapdzīvoti), tad materiāla klusums mums nav būtisks
- Uzstādīšanas ātrums – valcprofila uzstādīšana ir ļoti ātra un vienkārša (it sevišķi, ja nav sarežģītas konfigurācijas jumts)
- Vizuālais izskats – mūsu izvēlētajam mājas stilam valcprofils piestāvētu labāk
- Ilgmūžība – lai gan dakstiņu jumti teorētiski kalpo pat līdz 100 gadiem, valcprofila piedāvātie 25-50 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai šis nekļūtu par noteicošo faktoru.
Lai arī sākotnēji bijām domājuši, ka izmantosim jumiķu pakalpojumus, beigās tomēr izlēmām, ka mēģināsim paši, it īpaši ņemot vērā, ka garāžas jumts mums ir klasisks divplakņu, kas neprasa sarežģītākas manipulācijas ar metālu.
Sastāvdaļas
Iesākumā jumta segumu terminoloģija šķita mulsinoša, tāpēc arī šeit talkā nāk lieliskā Ruukki dokumentācija.
- #2 – Karnīzes. Tie ir metāla profili, kas stiprinās pie apakšējās garenlatas un kalpo kā stiprinājums valcprofilam (valcprofils aiz tām aizāķējas), lai ūdens pa to notecētu notekā. Karnīzes mēdz dēvēt arī par lāseņiem.
- #8 – Vējmalas – metāla profili, kas izveido nobeigumu jumta sānos un arī nostiprina valcprofilus jumta malās.
- #1 – Kore – metāla profils, kas stiprinās jumta augšā un ne tikai kalpo kā “cepurīte” jumtam, bet arī, stiprinoties uz speciāliem metāla profiliem, darbojas kā ventilācijas kanāls.
Uzlikšanas secība ir – karnīze, valcprofils, vējmalas un kore.
Valcprofila iegāde
Veicām cenu aptauju 4 dažādos uzņēmumos. Ideālā gadījumā būtu labi cenu pieprasījumiem nosūtīt gatavu formu (izmantojot tāmes pozīcijas), jo katrs piegādātājs piedāvājumu atsūta “pa savam”. Kāds iekļauj difūzijas membrānu, kāds nē, kāds iekļauj sniega barjeras, kāds nē u.t.t.
Mēs saņēmām piedāvājumus un salikām vienā excel tabulā, lai varētu līdzvērtīgi veikt cenu salīdzinājumu.
Svarīgi ir ne tikai salīdzināt cenas, bet arī to, lai specifikācija ir vienāda visiem piemēram, valcprofila biezums (0.5 vai 0.6mm) un būtiski arī – click tehnoloģija.
Valcprofilam ir divi tipi – klasiskais, kur malas ir jāloka pašiem ar speciāliem instrumentiem, vai arī “click” tipa, kur valcprofila loksnes savienojas savā starpā ar jau iepriekš izveidotiem metāla profiliem, kas savstarpēji saāķējas.
Viens no piedāvājumiem bija iekļāvis klasisko profilu, kas ir lētāks, taču uzstādīšanā daudz sarežģītāks, turklāt locīšanas instrumenti maksā pilnīgu kosmosu. Ja ar to nenodarbojaties profesionāli, tad, mūsuprāt, ņemt klasisko savienojumu būtu “vakars uz ezera”.
Kā redzams no tabulas, cenu atšķirība ir gandrīz divas reizes. Aprunājoties ar ģimenēm, kas ir izvēlējušās lētākā piedāvājuma ražotāju, bija labas atsauksmes, tāpēc nolēmām garāžai riskēt ar lētāko piedāvājumu. Kad būsim nonākuši līdz mājas būvniecībai, tad jau varēsim izlemt tālāk.
Komunikācija nebija ārkārtīgi gluda, laicīga un izsmeļoša, bet cenas atšķirības to atsvēra.
Neliels nepatīkams pārsteigums bija par piegādi, kur pirmdienas rītā 8:40 pēkšņi ir zvans no šofera, ka jumts ir klāt. Par to nebija iepriekš brīdinājuši, tāpēc nācās neplānoti kavēt darbu un steigties uz zemes gabalu, lai palīdzētu jumtu izkraut.
Tā kā bija jau vēls rudens un bija lijis lietus, tad gan pļava, gan iebraucamais ceļš bija ūdenī. Smagās mašīnas šoferis atteicās (cilvēcīgi saprotams) braukt pļavā vai uz iebraucamā ceļa, baidoties iestigt. Visus materiālus ar manipulatoru izkrāva ceļa malā. Visus metāla profilus (teknes, sniega barjeras, karnīzes, kores, vējmalas) sanesām garāžā, bet par jumta loksnēm šoferis aicināja atrast steidzami kādu traktoru ar frontālo iekrāvēju (forklift), kas varētu tās aizvest tuvāk pie garāžas. No viņa pieredzes, šie materiāli mēdz ātri pazust, ja nav pieskatīti.
Par laimi mums kaimiņos ir saimniecība, kurā ir traktors. Pusstundas laikā jumta lokšņu paka tika aizvesta pie garāžas.
Jumtu likt bija plānots nedēļas nogalē, tāpēc visu nedēļu nelielā paranojā dzīvojām, cerot, ka loksnes neizdomās pārvietoties uz citām mājām.
Karnīze
Kā minēts, karnīze ir metāla profils, kas stiprinās pie apakšējās (pirmās) garenlatas, un pie tās tālāk jau aizāķēsies jumta loksnes.
Nevar pietiekami daudz uzsvērt cik kritiski svarīgi ir karnīzi (un pirmo valcprofila loksni) uzlikt taisni un pareizi, jo no tā atkarīgs, cik labi klāsies pārējās loksnes. Ja karnīze (un pirmā loksne) tiks uzlikta šķībi (ne perfektā 90 grādu leņķī), tad var gadīties, ka jumta nobeigumā loksnes būs jau šķības pret latojuma malu, un gala loksne izskatīsies nevis kā vertikāls taisnstūris, bet jau trapece vai pasarg dies’ trijstūris.
Karnīzes mums bija 2.5m garas un tās skrūvējām pie latas no augšpuses (kur skrūves nosegs valcprofila loksne). Karnīzes savā starpā savienojām blakus (nepārklājot vienu otrai), jo tās nosegs valcprofila loksne. Karnīzi stiprinājām tikai ar divām skrūvēm, lai tā turētos vietā, un tad jau ar katru valcprofila loksni skrūvējot cauri karnīzei tā tiek nostiprināta pilnībā.
Valcprofila segums
Segumu sāk likt no labās uz kreiso pusi.
Pirms liek valcprofila loksni, uz latojuma gareniski (vertikāli) ir jāpieskavo izolācijas lenta. Tā samazina loksnes trokņošanu lietus/vēja laikā. Ir ražotāji, kam šīs lentas jau ir pielīmētas pie loksnēm, bet mums to vajadzēja pieskavot pie latām atsevišķi.
Pirmā loksne ir jānovieto perfektā 90 grādu leņķī pret karnīzi, un no tā ir atkarīgs, cik pārējais jumts būs taisns. Ja šeit būs pieļautas kļūdas, izlabot to būs nereāli. Loksni aizāķējām aiz karnīzes un pieskrūvējām ar vienu skrūvi pie pirmās latas. Tad ar pitagora teorēmu izrēķinot hipotenūzu varēja loksni nolikt, lai tā ir 90 grādu leņķī pret karnīzi. Tālāk loksni skrūvējām pie katras latas. Jāpiemin, ka pašai pirmajai loksnei labā mala nebūs pieskrūvēta. Tā stiprināsies vēlāk ar vējmalu.
Kad loksne piestiprināta, tad plēsām nost aizsargplēvi.
Nākamo loksni atkal aizāķējām aiz karnīzes un tad sākot no apakšas ar gumijas āmuru savienojām “click” profilu, kas saāķē abas loksnes kopā. Tad jau kreisajā loksnes malā atkal skrūvējām to pie katras latas. Vēl viena svarīga nianse, ko min dokumentācijā – skrūves nedrīkst pārvilkt, lai ļautu metāla loksnēm nedaudz kustēties karstuma izplešanās procesā.
Pirmās divas un pēdējās divas loksnes skrūvējām katrā latā, bet pārējās tikai katrā otrajā latā.
Lokšņu likšana bija ļoti ātrs un vienkāršs process, lai gan viens to īsti paveikt nevar. Pirmajā dienā mums bija palīgos ģimenes draugs, bet otrajā dienā jau mēs ar sievu tikām galā divatā.
Pēdējā loksne visticamāk būs jāgriež šaurāka vertikāli, atkarībā no jumta platuma. Mums ārkārtīgi paveicās, jo pēdējā loksne bija vajadzīgajā platumā, tāpēc varējām iztikt bez griešanas.
Mājai, kur būs sarežģītākas konfigurācijas jumts, tur, iespējams, būs jāīrē kaut kāds mehānisks griezējs (angliski – metal nibbler).
Trepes
Valcprofila loksnes likt virsū bija vienkārši, jo pārvietošanās galvenokārt notika pa latojumu. Kad pienāca laiks vējmalām un korei, tad sākās izaicinājumi – kā pārvietoties pa jumta segumu droši, to nebojājot.
Izlēmām, ka uztaisīsim paši savas trepes no koka brusām un latām, kas palika pāri. Izmantojot ūdensvadu izolācijas caurules, aplīmēsim koka brusas, lai trepes atbalstītos uz jumta uz mīksta seguma. Trepju galā uztaisījām tādu kā stiprinātu T burtu, lai trepes varētu aizāķēt aiz gala latas un tādā veidā pārvietot pa jumtu uz priekšu. Tas ļauju gan stiprināt vējmalas, gan arī kores stiprinājumus.
Svarīgi piebilst, ka jumta loksnes augšā jumta korē iet pāri pēdējai latai ar pārkari. Tāpēc, ja izmantotu vienkāršu “T” veida stiprinājumu trepēm, tās salocītu augšējās lokšņu metāla malas. Nācās trepēm piestiprināt koka klucīšus, kas ļautu trepes aizāķēt aiz latas, nevis aiz metāla profila.
Mūsu zīmētais šķērsgriezuma šedevrs varbūt ļaus labāk saprast, par ko runājam.
Lai arī trepes bija diezgan smagas, tās bija pietiekami stabilas un neprasīja nekādus līdzekļus, jo tās varējām izgatavot no pāri palikušajiem materiāliem.
Vējmalas
Kā minēts iepriekš, vējmalas ir tās, kas piestiprina pirmo un pēdējo loksni pie jumta, un veido nobeigumu jumta plaknei, nosedzot latojuma dēļus no lietus.
Ja visas iepriekšējās detaļas skrūvējām ar plakangalvu skrūvēm, tad šeit jau svarīgi izmantot skrūves, kam ir blīvējums, jo tās būs atsegtas lietum. Visas skrūves mums bija iekļautas pasūtījumā.
Vējmalas jāsāk ir no apakšas, jo katrai nākamajai vējmalai ir jāpārklāj zemāk esošā vējmala, lai ūdens varētu dabiski notecēt lejā. Skrūvējām skrūves aptuveni ik pēc 40-60 cm latās. Vējmalas būtu jāskrūvē arī pie vertikālās plaknes (no sāniem), bet tā kā mums vēl nav fasādes dēļu, tad tās mēs skrūvēsim vēlāk.
Vēl pāris svarīgas nianses, ko min dokumentācijā: 1) vējmalas ir jāpārlaiž viena otrai 10-15cm; 2) nedrīkst skrūvēt skrūvi cauri divām vējmalām, jo metāliem karstumā izplešoties, ir jāļaujiem tiem savā starpā nedaudz kustēties; 3) skrūves ar blīvējumu nedrīkst pievilkt ar lielu spēku, citādi blīvējums var saplīst.
Piebilde no mūsu pieredzes – skrūvējot šīs skrūves, jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesabojātu segumu. Šīs ir pašurbjošās skrūves, taču bija situācijas, kur tās ietiepīgi negribēja skrūvēties, un nomūkot skrūvgrieznim, nācās uzsist segumu, bojājot pārklājumu. Šādos gadījumos jāizmanto krāsa, lai pietušētu bojājumu un novērstu koroziju. Mums noderēja sievas nagu lakas pudelīte, kurā varēja pārliet krāsu. Tādā veidā vienmēr kabatā pa rokai bija pudelīte ar otiņu korķī, lai bojājumus uzreiz novērstu turpat uz jumta, nekāpjot lejā pēc otas un krāsas budžas.
Nianse, ko nekur neviens nemin un nedokumentē, kā veidot vējmalu galus. Mēs vējmalas apakšējo malu nogriezām jumta leņķī, lai būtu vertikāla mala. Kad liksim teknes, tad šo malu vēl piekrāsosim, lai neredz pelēko gruntskrāsu, un tās savienosies ar notekām. Arī karnīze pēc tam tiks nedaudz pielocīta pēc vajadzībām (fasādes dēļu novietojuma un teknes atrašanās vietas.
Kore
Kā minējām sākumā – kore ir metāla profils, kas stiprinās jumta augšā un ne tikai kalpo kā “cepurīte” jumtam, bet arī, stiprinoties uz speciāliem metāla profiliem, darbojas kā ventilācijas kanāls.
Tā kā jumta lokšņu savienojuma vietas veido 3 cm pacēlumus, tad kori nesanāktu pieskrūvēt tāpat vien pie jumta. Tāpēc tiek izmantoti metāla stiprinājumi, kas skrūvējas pie valcprofila loksnes, un pie tās tad tālāk stiprinās kore. Šie stiprinājumi darbojas gan kā distancieri korei, gan arī ventilācijas kanāls jumtam.
Dokumentācijās min, ka skrūves, ar kurām stiprina kores stiprinājumus, nedrīkst skrūvēt latās, lai ļautu metālam izplesties karstumā.
Kori jumta galā laiž pāri vējmalām, lai nosegtu to savienošanas vietu. Tā kā apakšējie kores stiprinājumi, kuros jāskrūvē kore, ir salīdzinoši mīksts metāls, tad ar pašurbjošajām skrūvēm mums te pa visam niķīgi gāja. Pirmajā dienā negāja viegli (gan mentāli, gan fiziski), jo skrūves nevarēja normāli ieskrūvēt, visu laiku bojājot segumu. Turklāt to darot, sēžot jāteniski uz diezgan asa skārda. Nākamajā dienā izmantojām tievu metāla urbi, ar ko veicām priekšurbumus. Tad viss aizgāja kā pa sviestu.
Attēlā var redzēt, ka kores stiprinājuma profilam ir izgriezti divi caurumi. To darījām, lai varētu stiprinājumus pieskrūvēt jumta loksnei. Mūsu gadījumā jumta loksnes varēja būt kādus 2-3cm garākas, kas ļautu stiprinājumus pieskrūvēt daudz ērtāk. Tāpēc nācās nedaudz improvizēt.
Arī šeit, līdzīgi kā ar vējmalām, kores jāpārlaiž viena pār otru kādi 10-15cm, un skrūves nedrīkst skrūvēt cauri divām korēm vienlaicīgi, lai ļautu metālam izplesties.
Ja visus šos darbus varējām paveikt izmantojot trepes, pa kurām uzkāpām līdz korei un tad jāteniski pārvietojāmies par kori, tad ar pēdējo kores posmu bija vislielākais izaicinājums. Trepes izmantot vairs nebija iespējams, jo tā daļa, aiz kuras trepes bija aizāķētas, bija jānosedz ar kori.
Papildus izaicinājums bija arī tas, ka jumtu likām vēlā rudenī, kad bija liels mitrums. Tāpēc pa jumta segumu pārvietoties bija diezgan bīstami.
Vienā ēkas pusē novietojām stalažas uz kurām stāvēja sieva. Pie šīm stalažām piesējām striķi. Otrā ēkas pusē pieslējām trepes, pa kurām varētu uzkāpt un tad turoties pie striķa, kāpt augšā pa jumta segumu.
Kad mugursomā bija salikti kores stiprinājumi un visi nepieciešamie instrumenti, sākās jautrākā daļa. Par laimi, uzkāpt līdz korei izdevās veiksmīgi un tik pat veiksmīgi piestiprināt kori un nokāpt atpakaļ.
Sniega barjeras
Tā kā strauji tuvojās ziema un vajadzēja vēl finišēt ar sezonu, tad nolēmām vēl nelikt sniega barjeras. Kad tās būsim uzlikuši, ieliksim atsauci šajā sadaļā.
Notekas
Notekas stiprināsim tad, kad būs izveidota koka fasāde. Tiklīdz par to būs atsevišķs raksts, ieliksim atsauci arī te.
Lietas, kas noderēja
- Taktiskā josta ar somiņām. Jau minējām rakstā par latojumu, strādājot uz jumta ir svarīgi, ka visi instrumenti ir pa rokai. Šāda josta ar dažādiem nodalījumiem ļāva pa rokai turēt gan skrūves, gan akumulatornieku, metāla šķēres, metramēru un citas lietas.
- Salvetes kabatā. Uz jumta strādājot ar asu skārdu, it sevišķi skrūvējot skrūves, kas nepadodas, un akumulatornieks var nomukt no skrūves jebkurā brīdī, var gadīties satraumēties. Izmantot atbilstošus cimdus būtu visieteicamāk, bet tajos retajos brīžos, kad cimdus neesat uzvilkuši, tad salvetes ļoti noder, lai noasiņotu vismaz nedaudz lēnāk 🙂
- Tievs metāla urbis. Priekšurbumus veikt būtu visātrāk, visērtāk un radot vismazāko skādi jumta segumam.
- Nagu lakas pudelīte ar iebūvēto otiņu korķī. Mazus jumta seguma skrāpējumus visērtāk ir aizdarīt uzreiz, kad tie ir pamanīti, nevis ik pa brīdim kāpjot lejā pēc krāsas bundžas un otas, mēģinot atcerēties, kur tad tie skrāpējumi bija.
- Striķis ar karabīni. Jumta segums ir slidens materiāls, it sevišķi mitrā laikā. Drošība, veselība un dzīvība ir svarīgāka par visu.
Izmaksas
Jumta plakņu izmērs 85m2, kores garums 12.5m, karnīzes kopējais garums 22.5m, vējmalu kopējais garums 20m, horizontālās notekas 20m, sniega barjeras 10m.
- Valcprofila segums
- Tāmē paredzēti 5413 EUR (no kuriem 1700 EUR darbs)
- Iztērēts: 1384 EUR
- Ietaupījums: 4029 EUR
- Kores
- Tāmē paredzēti 459 EUR (no kuriem 160 EUR darbs)
- Iztērēts: 129 EUR
- Ietaupījums: 330 EUR
- Vējmalas
- Tāmē paredzēti 421 EUR (no kuriem 223 EUR darbs)
- Iztērēts: 48 EUR
- Ietaupījums: 373 EUR
- Karnīzes
- Tāmē paredzēti 295 EUR (no kuriem 160 EUR darbs)
- Iztērēts: 85 EUR
- Ietaupījums: 209 EUR
- Notekas
- Tāmē paredzēti 827 EUR (no kuriem 335 EUR darbs)
- Iztērēts: 190 EUR
- Ietaupījums: 637 EUR
- Sniega barjeras
- Tāmē paredzēti 369 EUR (no kuriem 177 EUR darbs)
- Iztērēts: 274 EUR
- Ietaupījums: 94 EUR
Darot pašiem, kopējais ietaupījums ir iespaidīgi 5674 EUR!
Ar šādu ietaupījumu gan rodas jautājums, kā tas var būt tik apjomīgs. Taisnības labad jāpiemin, ka tāmē bija ielikts Ruukki 0.6mm jumts, kas ir top-of-the-top. Mēs tomēr gājām lētāko ceļu.
Laiks rādīs, vai lēmums nebija kļūda, taču šis noteikti apstiprina to, ka darot pašiem izdodas būtiski ietaupīt, un šī noteikti bija aizraujoša un interesanta pieredze.
