Iepriekšējā rakstā (Pirmās tikšanās ar arhitektu) bijām minējuši, ka iestājās tāds “rinse and repeat” process, kurā arhitekts atsūta jaunāko versiju, mēs apskatāmies, apspriežamies, pāris dienas pārdomājam projektu un atkal sūtam lūgumu veikt labojumus. Tā tas turpinājās labu laiku, un lai arī šķita, ka veicam ar vien mazākus un mazākus labojumus, brīžiem šķita, ka tā var darboties mūžīgi, jo visu laiku radīsies idejas un labojumi. Tas droši vien ir atkarīgs no katra cilvēka, cik daudz laika ir gatavi tajā investēt. Mēs sapratām, ka projekts jau ieguvis tādu veidolu, kurā viss apmierina un laiks finišēt. Esam pārliecināts, ka laika gaitā radīsies vēl nepieciešamības kaut ko labot un gan jau uzceļot māju būs skaidrs, kur kļūdījāmies, un ko līdz galam nebūsim izdomājuši.
Izmaiņu bija daudz – komunikāciju kanāli, jumta konfigurācija, nojumes izmērs, logu izmēri, telpu plānojums, telpu izmēri, bruģa plānojums un daudz citu lietu…
Šis process katram, droši vien, ir pilnīgi citādāks, un daudz kas atkarīgs ir gan no tā, cik pasūtītājam ir skaidra vīzija par to, ko vēlās, un arī tas, cik iesaistīts (engaged) ir arhitekts. Mūsu gadījumā iestājās brīdis, kad bija sajūta, ka turpinam tik sūtīt idejas arhitektam, viņš tās ievieto un atsūta rezultātu bez īpašas iesaistes. Post-covid ērā viss notiek attālināti, taču vienojāmies ar arhitektu tikties birojā un klātienē izrunāt visas galvenās lietas un jautājumus. Tas mums bija ļoti liels ieguvums, jo tā klātienes tikšanās daudz ko sakārtoja pa plauktiņiem. Kopā ar arhitektu tur pat pie datora varējām šo to izmainīt un redzēt, kā tas projektā izskatīsies, nevis aizsūtīt lūgumu veikt izmaiņas un pēc pāris dienām redzēt to, kā tas izskatīsies projektā. Klātienes tikšanās tomēr ir svarīgas, lai gan to mums nebija pārāk daudz. Tik delikātā un, varbūt, pat intīmā procesā kā mājas plānošana, sadarbība ar arhitektu ir kritiski svarīga.
Lai arī esam nonākuši līdz gatavam mājas projektam un tas ir tāds, kā to vēlējāmies, tomēr jāsaka, ka gribētos tomēr labāku sadarbību ar arhitektu, kas vairāk “paturētu rociņu” un pavilktu ārā idejas, pārrunātu mūsu ieteikumus un labojumus, jo šāds process mums ir kas jauns.
Katrā ziņā – ideju un mājas projektu novedām līdz stadijai, kurā viss, šķiet, ka apmierina, tāpēc var virzīties tālāk – būvkonstrukcijas, ģeoloģija, būvatļauja.
Ģenerālplāns
Kā redzams ģenerālplānā, būs divas ēkas – galvenā māja ar auto nojumi un saimniecības ēka, kurā automašīnas netiks turētas, bet tā drīzāk būs tāda kā darbnīca.
Daudz plānojām par komunikāciju kanāliem. Vēlējos aizvilkt elektrību gan uz vārtiem, gan arī tālāko dārza malu, lai pēc tam nebūtu jāvelk pagarinātāji pāri visam dārzam, bet būtu vieta āra rozetēm tajā galā. Tā kā vēlos daudz ko veikt ar automatizāciju, tad esmu paredzējis arī vilkt tīkla vadu gan uz vārtiem, gan garāžu, gan arī dārza tālāko stūri 🙂
Ūdeni paredzēts ievilkt gan uz māju, gan garāžu, gan tālāko dārza stūri. Arī kanalizācija ies gan no mājas, gan garāžas.
Tā kā vēlējos garāžu apsildāmu, lai arī ziemā varētu tur darboties, sākotnēji bija paredzēta siltumtrase no mājas uz garāžu. Taču parēķinot izmaksas tādai siltumtrasei, sanāktu ap 1500 EUR. Painteresējos, ka siltumsūknis tādai platībai varētu maksāt aptuveni tik pat, tāpēc siltumtrase tika izņemta no projekta un tā vietā izlemts uzstādīt divus siltumsūkņus – vienu mājai un vienu garāžai.
Interesanti, ka sākotnējais plāns paredzēja 440m2 bruģētu laukumu. Parēķinot, ka tas izmaksu ziņā varētu būt krietni aiz 20k EUR robežas, vienojāmies ar arhitektu, ka bruģi neliks kā obligātu 🙂 Vismaz no ceļa līdz mājai. Gan jau tad kādreiz ar laiku to nokārtosim. Vismaz psiholoģiski bankas kredīts būs “vieglāk sagremojams”.
Mājas plānojums
Mājas plānā nekādu īpašu pārsteigumu nav. Pārsvarā jau visiem plānojums ir līdzīgs. Liela viesistaba ar augstajiem griestiem (varēs redzēt jumtu), liela virtuve. Nelielas problēmas radās ar mājas labo pusi un telpu izvietojumu. Sākotnējā istabu novietojumā virtuve bija ļoti maza, taču pārkārtojot telpas tā atkal kļuva pārāk liela. Tās telpas mēs bīdījām šurpu-turpu līdz izdomājām, ka virtuves atlikušo daļu (lai tā nebūtu abnormāli liela) varētu nodalīt un izvedot pieliekamo (pantry). Tur varēs glabāt ļoti daudz lietu, tāpēc nebūs visa virtuve jāaizkrauj ar skapīšiem, kur to visu salikt.
Mājā, kā jau sākotnēji vēlējāmies, būs divas darbistabas. Sievai, protams, tiks lielākā un smukākā telpa pie viesistabas ar franču stila durvīm uz viesistabu. 🙂
Puikam istaba nebūs nenormāli liela, bet pietiekoši uz kādiem gadiem 8. Tad jau viņš visdrīzāk gribēs dzīvot dzīvoklī kaut kur tuvāk pilsētai.
Kā jau parasti – guļamistabas bloks ar atsevišķu vannas istabu un lielo “walk-in” tipa skapi.
Arī neliela “veļas telpa”, kurā būs arī siltumsūknis un citas ierīces.
Nav īsti tāda izteikta pieliekamā, tāpēc sezonālas mantas varēs turēt mansardā (piekļuve caur lūku) vai garāžā.
No virtuves (un arī no viesistabas) ir plānota izeja uz nelielu terasi. Jumts neies pāri terasei, lai virtuvi nepadarītu ļoti tumšu, taču ir plānā vai nu pergola vai izbīdāma markīze.
Kopējā platība dzīvojamai mājai ir 172m2. Nav maz, nav daudz, ņemot vērā, ka būs divas darbistabas.
Garāžā nav nekas ievērības cienīgs – garāža kā jau garāža. Tur arī vēlējos atsegtos griestus ar sijām. Garāžas platība ir plānota uz 54m2, lai potenciāli nākotnē pietiktu vietas visādām dārza tehnikām un arī kādam auto restaurācijas projektam.
Vizualizācijas
Māja pagaidām plānota antracīta krāsā, taču iespējams, ka tad, kad nonāksim līdz eksterjera krāsai, izdomāsim par kādu naturālāku un gaišāku toni.
