Kā minējām iepriekšējā rakstā, tad, saņemot būvatļauju, bija nepieciešams izveidot būvasu nospraušanas aktu. Lai šo izdarītu, nepieciešams sertificēts mērnieks.
Mērnieka atrašana
Mērnieka atrašana bija vienkārša – brālis nesen bija sadarbojies ar kādu mērnieku, par ko deva ļoti labas atsauksmes, tāpēc nolēmām sadarboties ar jau pārbaudītu speciālistu.
Mērnieks Vladimirs Boļšakovs (SIA “Mērvienība”) tik tiešām sevi pierādīja kā lielisku speciālistu, kurš ne tikai paveica visu ļoti operatīvi un ārkārtīgi pedantiski, bet arī daudz skaidroja par to, ko dara.
Nodotie dati un sagatavošanās
Lai mērnieks varētu sagatavoties, bija nepieciešams nosūtīt:
- Ģenerālplānu (.pdf)
- Būvatļauju (.pdf)
- Tehnisko projektu (.dwg)
Tālāk mērnieks pats devās uz zemes īpašumu izveidot ģeodēzisko tīklu, veicot mērījumus dabā, lai pēc tam no šiem mērījumiem un tehniskā projekta varētu atzīmēt visus koordināšu punktus (asis).
Vienojāmies, ka tuvākajās dienas būs nepieciešams doties uz zemes īpašumu, lai iedzītu mietiņus visos punktos. Jāpiebilst, ka mietiņu iedzīšanu var uzreiz neveikt, ja nav plānots tuvā laikā veikt būvdarbus (to var veikt arī būvnieki, kas cels pamatus), taču tā kā vēlējāmies virzīties uz priekšu ar pamatu izbūvi (un zinājām, ka to darīsim tuvākajā laikā), tad izvēlējāmies mietiņus iedzīt uzreiz.
Pirms to darīt, mums bija nepieciešams sarūpēt pāris lietas:
- Mietiņi – visbiežāk tiek izmantoti metru gari 8-10mm diametra vītņstieņi. Tos iegādājāmies DEPO. Mērnieks mūs teica, lai sarūpējam 20 stieņus (20 punktiem)
- Kuvalda/liels āmurs – mietiņu iedzīšanai zemē. Āmuram jābūt pamatīgam, lai varētu tos iedzīt zemē. Ar parasto āmuru, visticamāk, dzīšana būtu daudz “sportiskāka”.
- Norobežojošā sarkanbaltā līmlenta – mietiņu galu marķēšanai, lai tie ir labāk pamanāmi
- Fluoriscējoši oranžas krāsas baloniņš – nav obligāts, bet vēlams, lai pēc mietiņu iedzīšanas var uzkrāsot krustpunktu, kur mietiņš iedzīts. Tas varētu būt noderīgi, lai būtu drošs, ka mietiņus kāds nav pārvietojis.
Mietiņu dzīšana
Tikāmies zemes gabalā kopā ar mērnieku, lai varētu sākt dzīt mietiņus. Pats process bija ārkārtīgi vienkāršs – mērniekam bija instruments (turpmāk – kāts) ar ekrānu, kurā rādīja jau iepriekš sagatavotu ģeodēzisko tīklu, un pārvietojot šo kātu, ekrānā rādījās norādes, kur šo kātu pārvietot, lai tas būtu precīzi uz tā koordināšu punkta, kurā jādzen mietiņš. Bijām pārsteigti, ka precizitāte ir milimetros. Un arī mērnieks bija pedantisks un “dzina milimetrus”.
Interesanti, ka, lai arī mājai tradicionāli ir 4 stūri, ir nepieciešami 8 mietiņi. Jo mietiņus nedzen precīzi mājas stūros, bet iznestus, piemēram, divus metrus uz āru (par šo pamatu būvētāji bija ļoti priecīgi). Būvējot pamatus, būs nepieciešama būvbedre, kas būs nedaudz lielāka par mājas izmēriem. Ja mietiņi būtu iedzīti precīzi mājas stūros, tad būvbedri varētu izrakt tikai ar visiem mietiņiem. Tātad darbs vējā.
Katram stūrim iedzen divus mietiņus, kas ir 2 metri ārpus mājas asīm, tādejādi var izrakt būvbedri, neskarot mietiņus. Vēlāk starp šiem mietiņiem novelkot striķi, būs iespējams redzēt reālos mājas stūrus un asis.
Manis zīmētajā šedevrā to var labāk saprast – sarkanie punkti ir iedzītie mietiņi, brūnais pleķis ir izraktā būvbedre un rozā strīpas ir striķi, kas tiek novilkti. Šeit veidotais rozā kvadrāts ir reālie mājas izmēri.
Tā nu dzinām mietiņus vienu pēc otra. Kāpēc 20 mietiņi? Jo mums būs māja (8 mietiņi), palīgēka (8 mietiņi), auto nojumes siena, kurai vajadzēs pamatus (2 mietiņi) un vēl divi mietiņi reperam (vai pareizi ir reperim?).
Mietiņi tika dzīti tā, lai paliek kādi 15-20 cm ārā. Zāle jau arī bija saaugusi tādā pašā garumā tāpēc no malas pat īsti nevarēja neko redzēt. Tās arī bija bažas, kas mums radās – vai nav gadījumu, kad kāds tos mietiņus reāli pārsprauž. Izrādās tādi gadījumi ir bijuši 🙂
Kā stāstīja mērnieks, bija gadījums, kad viņi sprauda mietus gar ceļa malu, kur ies elektrolīnija, un kādas mājas saimnieks uzskatījis, ka mietiņi tiek sprausti viņa zemē. Attiecīgi onkulis pats gāja vēlāk un “pārvietoja līniju” 🙂 Kad ieviesēji brauca rakt līniju tad apjuka, jo mērījumi nesakrita. Diemžēl GPS nemelo, tāpēc tāda pašdarbība ar punktu pārspraušanu noteikti nav pieļaujama. Jāpiebilst, ka tā tiek traktēta kā kaitniecība un par to pat paredzēts sods.
Mūsu gadījumā mietiņus sadzinām un garā zāle tos nedaudz paslēpa, mazinot bažas. Lai gan, iespējams, bažām nav pamata. Kaimiņi normāli, zemes gabals arī nav tādā vietā, kur garām staigātu cilvēki. Pirms būvdarbu sākšanas tad jau tos mietiņus appļautu ar trimeri padarot tos redzamus traktoristam.
Pirms pāris rindkopām minēju terminu – repers. Tā ir augstuma atzīme. Iedzinām vienu mietiņu tik dziļi, ka tā augšējā mala ir precīzi 11 metri virs jūras līmeņa. Tā kā pamatu izbūves augstums ir precīzs un pieskaņots konkrētiem augstumiem (piemēram, mājas pamatu augstums ir 11.30m virs jūras līmeņa), tad būvnieki, izmantojot repera augstumu (11m) zinās, ka pamatu augšējā mala ir 30 cm virs repera atzīmes. Pēdējo mietiņu iedzinu blakus reperim, lai to varētu pamanīt, jo pats repers tika iedzīts, praktiski, gandrīz līdz ar zemes virsmu.
Te gan jāpiebilst, ka ar to mums radās neliels starpgadījums. Ik pa brīdim aizbraucot uz zemes gabalu, vienā reizē pamanījām, ka kaimiņš pļaujot savu zemes gabalu ir ar traktoriņu tam pārbraucis pāri, to pamatīgi noliecot. Nerunāju ar kaimiņu, pieļauju, ka asmeņi būs jāasina pēc šāda šķēršļa. Tā kā žogu mums zemes gabaliem vēl nav, tad kaimiņš ieraduma pēc ir vienmēr pļāvis arī dažus metrus no mana gabala, domājot, ka tas ir viņa īpašums (līdzīgi kā stāstā ar onkuli un elektrolīniju). 🙂 Repers saliekts, bet kā vēlāk izrādījās, pamatu celtniekiem tas lielas problēmas nesagādāja.
Neilgi pirms pamatu darbiem, ar trimmeri appļāvu visus stabiņus un ar krāsas baloniņu iekrāsoju krustus, lai vieglāk būtu pamanīt.
Rezultāti
Pēc “lauka darbiem” pāris dienu laikā mērnieks atsūtīja nospraušanas aktu, ko mums vajadzēja parakstīt ar elektronisku parakstu, un viņš nosūtīja nospraušanas plānu uz reģistrāciju (mēs gan neprecizējām, uz kurieni tieši). Beigās visus dokumentus, kas parakstīti ar e-parakstu, nosūtījām mūsu arhitektam.
Izmaksas/Ilgums
Kopumā viss šis aizņēma tikai 4 dienas no sazināšanās līdz pat aktu saņemšanai.
Šis pakalpojums man izmaksāja 220 EUR (ieskaitot PVN) + 30 EUR par vītņstieņiem un pārējiem materiāliem.
Citi mērījumi
Bijām vienojušies par asu nospraušanu, tāču bija vēl citi punkti, ko būtu vēlējušies izdarīt. Piemēram, būtu vēlējušies nospraust mietiņus zemes stūros, lai zinātu robežas. Taču, lai arī mērnieks parādīja aptuveni stūrus zemes gabalam, nebija mietiņu, ko iedzīt (tāpēc arī tas pārpratums ar nopļauto reperi). Ir vēl daudzas citas lietas, piemēram, punkti, kuros ies elektrības kabelis no sadales skapja uz māju (lai zinātu, kur rakt tranšejas), punkti, kur būs iebraucamie vārti, punkti, kur būs ūdens spice un citi komunikāciju punkti. Bet tos šobrīd nebūtu jēga nospraust, jo būvniecības laikā tie varētu tāpat tikt pabojāti.
Mērnieks gan teica, ka tādu punktu nospraušana nākošreiz būs ātra un lēta, lai tik zvanām. Un ņemot vērā lielisko sadarbību, noteikti arī zvanīsim.
