Tad, kad māja ir piesaistīta topogrāfijai, jeb ir zināms, kur tieši uz zemes gabala ēka atradīsies, tad nepieciešams veikt ģeoloģisko izpēti. Ģeoloģiskās izpētes laikā veic vairākus zemes urbumus mājas atrašanās vietā, lai izpētītu augsnes sastāvu. Tādā veidā tiek noskaidrots, kādā dziļumā ir gruntsūdeņi, kāds ir zemes sastāvs, vai tas ir purvains u.t.t.. Tas savukārt ļauj būvkonstruktoriem saprast un izlemt kāda veida pamati būs nepieciešami mājai. Ir augsnes, kuras ir izteikti purvainas, tāpēc klasiski pamati droši vien nebūtu atbilstoši, un būtu jādomā, piemēram, par pāļveida pamatiem.
Ģeoloģiskās izpētes veikšanā mūsu arhitekts piedāvāja savus kontaktus, ja nu mēs nevēlamies meklēt paši. Tā nu sazinājos ar kungu gados, kas bija gatavs uzņemties šo darbu par ļoti draudzīgu cenu – 150 EUR (parasti tas ir ap 300-400 EUR).
Tā kā kungs prasīja vairākkārt, kā īpašumu atrast, piedāvājām satikties zināmā vietā un pavadīt līdz zemes gabalam, pie reizes uzzinot nedaudz vairāk par procesu. Lai gan nepalikām un neskatījāmies procesu, uzzinājām, ka kungs ģeotehnisko izpēti veic jau daudzus gadus (par ko pat nešaubījāmies 🙂 ). Viņš iepriekš jau bija iepazinies ar publiskajiem datiem augsnes datos, tāpēc jau zināja, ka nekādi īpaši pārsteigumi nav gaidāmi. Urbumus veica ar rokas urbi, un teica, ka jaunībā varējis izurbt 10 metru dziļumā. Tagad jau spēka vairs nav tik daudz, bet tik dziļi arī neesot nepieciešams. Vēl uzjautrināja tas, ka mūs pabrīdināja, ka ar datoriem ir uz “Jūs”, tāpēc dokumenti būs rasēti un zīmēti ar roku. Bet tā neesot problēma, jo viņš ir vienojies ar atbilstošajām institūcijām, ka tas ir pieņemami 🙂
Lai nu kā, ja reiz arhitekts ar viņu ir vairākkārt sadarbojies, tad izlēmām neapšaubīt darba specifiku. Ne jau mums būs ar tiem dokumentiem vēlāk jāstrādā.
Pēc neilga laika (šķiet nedēļa) dokumenti bija nosūtīti arhitektam tālākām darbībām.
Ģeoloģiskā izpēte – rezultāts
Grunts sastāvs, kā jau minēts, neradīja pārsteigumus tam reģionam. Gruntsūdens līmenis gan ir salīdzinoši augsts, kas potenciāli varētu radīt problēmas ar biokanalizācijas sistēmas izvietošanu, bet par to domāsim rīt. Bet mājai nav paredzēts pagrabs un tā būs arī tikai vienstāvu māja, tāpēc nekādu raķešzinātni ar pamatiem un būvkonstrukcijām nevajadzēs.
Tas var šķist pašsaprotami, bet – zāles pļaušana ir jāveic. Man par to atgādināja pašvaldības policija. 🙂
Vienu dienu saņēmu vēstuli no policijas, ar aicinājumu ierasties policijā un sniegt paskaidrojumu par “nesakopto” īpašumu. Pēc vēstules saņemšanas uzreiz veicu zāles pļaušanu un devos uz iecirkni. Sodu nesaņēmu. Pietika ar to, ka sniedzu apliecinājumu, ka zāle ir nopļauta. Pazemīgi arī atvainojos un tajā brīdī sapratu, cik drausmīgi, ka policijai ir jātērē laiks uz šādām lietām, apsekojot īpašumus divreiz. Vienreiz, lai konstatētu faktu, brīdinātu un dotu laiku īpašumu sakopt. Otreiz, lai pārbaudītu, vai īpašums ir nopļauts dotajā termiņā. Sev (un arī policijai) apsolīju, ka šādas “problēmas” viņiem vairs neradīšu.
Zāles pļaušanas un garuma nosacījumi ir katras pašvaldības noteikti. Mārupei tie ir:
Savrupmāju, mazstāvu dzīvojamās, daudzstāvu dzīvojamās, sabiedrisko objektu, darījumu, jauktas dzīvojamās un darījumu, ražošanas, vasarnīcu teritorijās zāles garums apstādījumos nedrīkst pārsniegt 20 cm.
Mazsaimniecību teritorijās un lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālieni pļaujami ne retāk kā divas reizes sezonā – pirmo reizi ne vēlāk kā līdz 15.jūlijam un otro reizi ne vēlāk kā līdz 1.septembrim.
Saprotu šo prasību pamatotību un tām piekrītu. Mūsu novadam jābūt sakoptam. Arī 140 EUR potenciāls sods šo prasību ievērošanu padara vienkāršāku. 🙂
Tā kā mūsu zemes īpašums tiek klasificēts kā lauksaimniecības zeme, tad pļaušana jāveic tikai divas reizes gadā.
Par pašu pļaušanu – arī tas var būt sava veida izaicinājums. Zemes gabals tomēr nav tik mazs, lai nopļautu ar parasto pļaujmašīnu. Ar krūmgriezi (trimmeri) arī tomēr būtu jāpasvīst, turklāt jādomā par tā īri vai pirkšanu un glabāšanu. Te man lieti noderēja kaimiņa kontaktinformācija, ko biju ieguvis apskatot zemes gabalu. Zināju, ka kaimiņam arī ir dažas pļavas, tātad izaicinājumi tie paši. Viņš iedeva kontaktinformāciju cilvēkam, kuram netālu ir uzņēmums ar traktoru parku. Attiecīgi viņam šo gabalu nopļaut ar traktoru prasa ļoti īsu laiku, turklāt sanāk pat “pa ceļam”. Viena reize – 35 eur un pēc padarītā darba atsūta bildi. Lēti un ātri.
Pirmais būtiskais solis ceļā uz māju mums sākās pirms kādiem 4 gadiem. Nolēmām sākt zemes īpašuma meklējumus savas mājas celšanai. Lai arī esam sapņojuši par idillisku vietu ezera krastā blakus mežam, tomēr centāmies pieiet nedaudz realistiskāk, meklējot vietu netālu no Rīgas, lai tuvāk savējiem, un arī bērnam skolas izbraukāt vienkāršāk.
Paši jau ilgu laiku dzīvojam Mārupē. Mums te ļoti patīk, tāpēc arī likumsakarīgi, ka gribējām meklēt vietu tieši šajā novadā.
Mārupe
Sākot meklēt piedāvājumus, sapratām, ka Mārupes centra apkaimē zemes gabalu standarta izmēri ir 1200 – 2000 m2 turklāt vidējās cenas 2017. gadā bija 35-70 tūkst. EUR. Cena šķita pārāk liela, turklāt pēc dabas esam diezgan introverti, tāpēc mums nešķita piemērota doma celt māju uz maza pleķīša, kur kaimiņu māja ir ar “roku aizsniedzama”.
Jaunmārupe
Dabiskā ceļā nonācām līdz piedāvājumiem Jaunmārupē. Jaunmārupe kā lokācija šķita arī ļoti labs kompromiss, jo:
Attālums līdz Rīgai ir 10-15 minūšu brauciens
Ir labas skolas un bērnudārzi
Mārupe būtiski iegulda līdzekļus Jaunmārupes attīstībā, tāpēc nākotnes vērtība zemei varētu būtiski pieaugt.
Cenas vēl nav izaugušas līdz Mārupes kosmosam
Zonējums daudz kur nemaz neatļauj celt mājas tuvu vienu otrai blakus
Mīnusus mums bija pagrūti atrast, ja nu vienīgi lielāku “čakaru” bērnam nākotnē tikt līdz Rīgai. Bet arī šeit nodomājām, ka tad, kad tas būs aktuāli, gan jau būs arī transporta infrasturktūra vairāk attīstīta. It sevišķi ņemot vērā, ka Jaunmārupē šobrīd notiek ļoti aktīva apbūve.
Atradām!
Kaut kā vienmēr mēs lēmumus pieņemam diezgan spontāni, un tie par laimi arī vienmēr nokārtojas. Arī ar ideju iegādāties zemi bija līdzīgi. Ilgi it kā par to sapņojām, bet tad vienā dienā izdomājām, ka viss, vajag meklēt. Un ļoti ātri arī atradām divus realistiskus variantus Jaunmārupē, ko doties apskatīties.
Abi varianti bija puskilometra attālumā viens no otra, izmēri identiski (6100 m2), vienīgi vienam gabalam bija pievilkta elektrība, bet otram nē. Tas atspoguļojās arī cenās – 25k EUR (bez elektrības) un 44k EUR (ar elektrību). Kaut kā pašiem tas īpašums bez elektrības (un attīcīgi arī lētāks) uzrunājā vairāk, taču esmu dzirdējis trakus stāstus par elektrības pievilkšanas izmaksām, kur tāme iesniedzas 5 ciparos. Spriežot pēc būtiskās cenu starpības tā vien likās, ka šis arī būs tas stāsts. Taču to var pārbaudīt.
Pat neesot īpašniekam, ir iespējams izveidot elektronisku pieteikumu AS Sadales Tīklu mājas lapā, lai noskaidrotu elektrības pievilkšanas izmaksas. Atbilde gan kādu nedēļa ir jāgaida (oficiāli laikam 20 dienas), taču liels bija mans pārsteigums, ka elektrības ievilkšanas izmaksas ir tikai 1400 EUR, no kurām pašam ir jāmaksā 50%. Elektrības ievilkšana gan ir vesels stāsts, par ko uzrakstīšu vēlāk.
Zemes īpašumam gan ir pāris trūkumi, ko bija jāņem vērā:
Ūdens apgāde un kanalizācija – nav un tuvā nākotnē nebūs, tātad ir jārēķinās ar spicēm, dziļurbumiem un septiķiem. Redzot to, cik aktīvi apkārtnē notiek apbūve, un kādi ir Mārupes novada attīstības plāni, ir cerība, ka tas nākotnē tiks nokārtots.
Zemes ceļš – protams, ka jo lētāk un tālāk prom grib dzīvot, jo mazāka iespēja uz “pilsētas komunikācijām”. Tas ir skaidrs, un ar to rēķinamies. Nākotnes attīstības plānos ir iekļauts zaļais koridors ar ietvi, soliņiem un sakārtotu ceļu, tā ka cerēsim un gaidīsim. Zemes ceļš gan nozīmē putekļus. Jādomā par veidiem kā aizsargāties, vai nu laicīgi stādot krūmus un kokus, vai rēķinoties, ka būs “jālīmē segums” ar specializētajiem līdzekļiem.
Derīgo izraksteņu ieguves vietas – tuvumā notiek smilšu ieguve, attiecīgi ir trokšņi no smagās tehnikas. Tas, protams, nav patīkami, lai gan šiem uzņēmumiem ir virkne ar ierobežojumiem – nedrīkst pārvietoties ar smago tehniku pa dzīvojamām zonām, jābūvē smilšu uzbērums apkārt darbības zonai (skaņas barjera), pārvietošanas ierobežojumi (tikai darba dienās, darba laikā). Šis ir būtiskākais trūkums, bet ceram, ka “viss būs izrakts”, kad ievāksimies 🙂
Ir gan jāpiebilst, ka bija vēl pāris soļi, ko veicām, lai iegūtu vairāk informācijas pirms pirkšanas:
kadastrs.lv noskaidrojām informāciju par zemes īpašumu t.sk .vai nav kādi apgrūtinājumi.
Mārupes Būvvaldē klātienē noskaidrojām detalizētāku informāciju par īpašumu un to, vai nav kādu šķēršļu potenciālai būvniecībai.
Īpašumam ir lauksaimniecības zemes zonējums, kam, lai arī ir būvniecības ierobežojumi, tie ir nekādi neietekmētu mūsu plānus (ne augstāk par 2 stāviem, noteikts attālums līdz kaimiņu īpašumiem u.c.). Nākotnē zonējumu iespējams mainīt (un visticamāk tā arī būs jādara)
Kartē parādīja sarkano līniju gar ceļu, kur māju celt nedrīkstēs, lai nākotnē potenciāli varētu veidot zaļo kordioru, paplašināt/asfaltēt ielu u.c. Līnija nerada būtiskus ierobežojumus, tāpēc tas mūs pārāk neietekmēs
Parunājām ar kaimiņiem – šis ir ļoti ieteicams, jo var iegūt vērtīgus komentārus par dzīvošanu, problēmām u.c. lietām. Protams, arī apmainīties ar kontaktinformāciju. Kaimiņi kā vienīgās problēmas minēja vēju (Mārupe ar savām pļavām ir ļoti vējaina kopumā) un iepriekš minēto smilšu ieguves vietas, kas tomēr ar smago tehniku ir traucējošas.
Apsverot visus trūkumus un ieguvumus sapratām, ka trūkumi mums tomēr nešķiet tik būtiski, tāpēc izlēmām, ka šī būtu īstā vieta, kur celt savu māju!
Zemes iegāde
Pats pirkšanas process nebija īpašas ievērības cienīgs. Tāpēc te pat īsti daudz nav ko stāstīt.
Mums droši vien vienkāršāku procesu padarīja fakts, ka īpašuma pārdošanu kārtoja pārdevējas puses mākleris. Viņš izveda mūs cauri visam procesam, un kopumā tas tika nokārtots bez aizķeršanās.
Zemesgrāmata tika saņemta, īpašums nu ir mūsu. Tagad atliek tik virzīties uz priekšu!
