Mūsu māja

Mūsu ceļš uz savu māju

Page 4 of 4

Plānojums – Arhitektūras skice Nr. 1

Mana māsīca ir pabeigusi arhitektus, tāpēc bija iespēja uzreiz izrunāt un saprast arhitektūras procesu kopumā. Jāsaka, kādam, kas ar to iepriekš nav saskāries, mājas plānojums un arhitektūra liekas diezgan liels kosmoss.

Tā kā viņa darbojas nu jau nedaudz citā virzienā, viņa īsti nebija gatava taisīt visu pilno arhitektūras projektu, taču ar prieku piekrita uztaisīt vismaz skici, lai to tad varētu nest pie arhitektiem, kas varētu visu novest līdz galam. Sadarbība ar pazīstamu cilvēku, protams, bija ļoti laba, jo viegli un nepiespiesti varēja izrunāties par vēlmēm un vajadzībām, turklāt to visu viņa darīja kategoriski iebilstot pret atlīdzību.

Tā nu, ņemot vērā mūsu vēlmes, bet pieliekot savu redzējumu, tapa skice iekš “Sketch Up”.

ēku plānojums
Vidējā ēka ir garāžas ēka un labajā pusē kādreiz nākotnē paredzētā atpūtas māja

Pirmās reakcijas, protams, bija sajūsmas pilnas! Telpiskā vizualizācija jau ļāva iztēloties, kā tas izskatīsies dzīvē.

Ēku izkārtojums uz zemes tika novietots vienā zemes stūrī saglabājot plašu zaļo zonu, lai nākotnē tur varētu stādīt priežu silu, rakt dīķi, audzēt pļavas bitēm vai stādīt kartupeļus (kādas nu ienāks prātā idejas). 🙂

zemes plānojums
Zemes un ēku izvietojuma plānojums. Kreisajā pusē iet iela.

Īpaši patika piebraucamais ceļš ar līkumiņu caur kalnu priedēm.

ēku plānojums
Auto nojume ar piebraucamo ceļu

Tā kā pa blakus esošo zemes ceļu paredzama kravas automašīnu satiksme, vēlējāmies atdalīt ceļu ar daudz kalnu priedēm. Arī skats no ielas mums ļoti patika. Kas svarīgi, ka uz ielas pusi logu praktiski nav, jo tajā ēkas pusē būtu lielākā daļa saimniecības telpu, kā arī īpaši nevēlētos logus uz ielu.

ēku plānojums

Ēkas plānojums iekšienē bija tas, kas radīja vēl lielāku sajūsmu. Ēkas šķersgriezumā sanāk garš gaitenis, kam ir 5m (!) augsti griesti un otrajā stāvā gaitenis ir kā balkons, no kura var redzēt lejā gaiteni. Diemžēl bildēs nevar sajust to telpiskumu, bet bijām sajūsmā par šādu plānojumu, kas šķita tik interesants un nestandarta.

Telpu plānojums arī šķita fantastisks. Virtuve, kurā var ieiet no divām pusēm, kā arī ar izeju uz terasi. Viesistaba, kurā ir augsts logs (7m) un redzams otrais stāvs un balkons, kas ved uz istabu. Otrajā stāvā atdalīts “master” bloks un istaba bērnam.

telpu plānojums
Telpu plānojums. Kopējā telpu platība 190m2, no kuras dzīvojamā būtu 110m2

Tālāk dažas bildes no interjera, lai varētu saprast izkārtojumu.

Viesistaba (skats no gaiteņa/virtuves)
Skats uz viesistabu un virtuvi
Virtuve
Skats no balkona uz garo vertikālo logu

Kā jau minēju, bijām sajūsmā. Māsīca gan piebilda, ka vēl jāļauj idejai nosēsties. Lai “pasēžam” ar ideju kādu laiku, un iespējams vēl mūsu iespaidi mainīsies.

Pagāja kāds pusgads un tik tiešām – šo visu fonā pārdomājot tomēr sapratām, ka šis plānojums nebūs mums īstais.

Galvenie iemesli:

  • Divstāvu māja – sapratām, ka tomēr vēlamies vienstāvu māju. Daudz esam dzirdējuši no citiem, ka ja celtu otreiz, tad celtu vienstāvu ēku, kas ir ērtāka dzīvošanai. Mums arī zeme atļauj izplesties. Vienstāvu mājā vieglāk dzīvot, ņemot vērā, ka jaunāki nekļūsim un trepes kādā brīdī var palikt “augstākas un augstākas” 🙂
  • Telpas izlietojums – šim projektam, lai arī tas ir ļoti interesants un nestandarta, ir salīdzinoši daudz telpas, kas nav optimāli izmantota – gaitenis, balkons, griestu nišas. Arī skatoties šķērsgriezumu, var redzēt, ka saimniecības telpām griestu augstums ir 4.6m. Var uztaisīt zemos griestus, bet tad augšējā telpa paliek neizmantota. Varētu taisīt tur atvērtu pažobeli ar lūku, bet nu tas nešķiet pārāk ērti.
  • Inženiertehniskie risinājumi – noteikti šāds nestandarta plānojums būtu izaicinošāks no tehniskās uzbūves. Māsīca jau minēja par to, ka varētu būt jāmeklē risinājums augsto sienu stiprināšanas konstrukcijām, jo istabas neveido tipisko šūnu režģi visā mājā.
  • Telpu apkure – ļoti daudz atvērtu nišu līdz pat griestiem, kas nozīmē, ka ir daudz vairāk jāveic apkure telpām, kas īsti netiek izmantotas
  • Nav slēgtā tipa istabas – lai arī mums patīk nestandarta risinājumi, šeit ļoti daudzas telpas ir savienotas bez sienām un durvīm (virtuve, viesistaba, gaitenis, otrā stāva gaitenis ar balkonu). Tas nozīmē, ka taisot telpu remontus, ir jāveic remonts ļoti daudzās telpās vienlaikus.

Šī bija lieliska iespēja par brīvu pamēģināt tādu kā “trial run”. Šis projekts joprojām šķiet ļoti interesants, netipisks un foršs, bet iekšējie racionālie spriedumi tomēr ņem virsroku. Daudzas nianses no šī projekta esam iemīlējuši un noteikti tās gribēsim redzēt mūsu gala projektā, tāču lielākā atziņa un mācība mums – projekta izveide noteikti nebūs ātra un viegla, ja gribam māju tādu, kādu vēlamies paši (tipveida projekti mums ne līdz galam patīk). Turklāt, laikam ejot, idejas un vēlmes mainās, kas padara visu vēl sarežģītāku. Kādā brīdī būs jāiemācās atrast kompromisus un palikt pie kāda gala lēmuma, citādi var regulāri veikt izmaiņas un uzlabojumus projektā.

Nobeigumā jāpiebilst, ka, lai arī sadarbībā ar radiniekiem ir daudz priekšrocību, tomēr ir arī trūkumi, kā piemēram, empātija, bailes aizvainot. Ja vēl tas viss tiek darīts bez maksas, tad ir vainas apziņa, prasot veikt kādus labojumus.

Pirmās idejas

Pienāca brīdis, kad sapratām, ka tad, kad iesim runāt ar arhitektiem, viņi gribēs saprast, ko tad īsti vēlamies. Arī paši priekš sevis vēlējāmies apkopot idejas un vēlmes, lai ne tikai arhitektam vieglāk, bet arī pašiem ir skaidrāks definējums, ko tad vēlamies.

Ir divas būtiskas lietas, ko prasa visi arhitekti:

  1. Telpu apraksts – kādas telpas nepieciešamas, cik lielas, vai ir kāda specifika katrai telpai?
  2. Vizuālās idejas – vizuāli izvilkumi ar idejām gan par interjeru telpām, gan arī eksterjeru mājai.

Šķiet lieki piebilst, ka, jo vairāk izpaudīsieties, jo vieglāk arhitektam būs uzķert jūsu sajūtu un izveidot tādu “kopsaucēju”, kas vismaz sākotnējā versijā jums patiks un to būs vērts tālāk attīstīt.

Telpu apraksti

Mums par laimi, zemes izmēri neierobežo mūsu vēlmes, tāpēc varam izvēlēties gan lielu vienstāvu māju, gan kompaktāku divstāvu māju. Daudz esam lasījuši par to, kas tad labāk – vienstāvu vai divstāvu māja. Izmaksu ziņā, cik esam pētījuši, lielas starpības nav, taču daudzi, kuri ir uzbūvējuši divstāvu mājas, ir teikuši, ka ja būtu iespēja, celtu tomēr vienstāvu māju. Tas galvenokārt saistīts ar staigāšanu pa trepēm, turklāt, jo vecāks paliec, jo tas ir izaicinošāk. 🙂 Mums gan pašiem nav vienozīmīga viedokļa par šo, tāpēc sākotnēji orientējāmies uz divstāvu māju.

Sākām ar sausu sarakstu ar telpām un pamatinformāciju:

MASTER BEDROOM/BATHROOM/WALK-IN CLOSET
Galvenā guļamistaba būtu kopā ar atsevišķu vannasistabu un ieejamu skapi. Guļamistabai pietiktu ar 14-16m2, skapim varētu būt kādi 8-10m2, vannasistabai 6-9m2.

BĒRNISTABA
Bērnistabu vajag vienu, kas varētu būt līdz 16m2.

DARBISTABAS
Tā kā abi ģimenē pārsvarā strādājam no mājām, būtu nepieciešamas divas atsevišķas darbistabas, kas varētu būt 8-12m2 lielas (katra). Tajās pavadīsim daudz laika ikdienā, tāpēc būtu vēlams ar daudz maz plašiem logiem, lai ir gaisma.

VIRTUVE
Vēlētos lielu virtuvi, kādus 20m2. Pa vidu virtuvei būtu arī sala. Virtuvi vēlamies kā atsevišķu telpu, nevis “studio tipa”. Ieeja var būt vai nu no vienas puses (viesistaba) vai arī no divām pusēm (viesistaba/gaitenis).

VIESISTABA
Viesistabu vēlētos plašu ar atvērtā tipa griestiem, lai redz jumta kori/kopnes. Vēlētos arī ļoti plašus un lielus logus (no grīdas). Izmērs varētu būt kādi 40m2. Vēlēsimies arī kamīnu un ēdamgaldu 8 personām.

KOPĒJĀ VANNASISTABA/TUALETE
Būtu nepieciešama arī kopējā tualete/vannasistaba bērnam/viesiem. Varētu būt kādi 6-8m2

SAIMNIECĪBAS TELPA
Būs nepieciešama telpa dažādām iekārtām (apkures sistēmas skapis (siltumsūknis), ūdens filtrācija/sūkņi (?). Šādu telpu varētu apvienot arī ar mantu glabātuvi (slēpes, koferi, u.c.). Par izmēru grūti pateikt. Saimniecības telpa mums noderētu salīdzinoši liela, varbūt kādi 9m2

VEĻAS TELPA
Varētu būt neliela, kādi 2.5-3m2, kur varētu turēt veļasmašīnu,veļas žavētājus. Šo pat varbūt nav obligāti kā atsevišķu telpu, var arī apvienot ar saimniecības telpu.

ĀRPUSE
Vēlēsimies ļoti daudz dažādu skujeņu (egles, kalnu priedes, priedes, u.c.). Plānojam blīvi aizstādīt malu pie ceļa, jo tur ir zemes ceļš, un daudz braukā smagās mašīnas, kas rada putekļus

GARĀŽA

Garāžā netiks turētas automašīnas. Tā tiks izmantota gan kā darbnīca, gan arī dažādu mantu novietošanai (zāles pļāvēji, motocikli, divriteņi u.c.). Garāžā kādreiz nākotnē gribētu nodarboties ar dažādiem auto remontiem, tāpēc gribētu tur arī kādreiz ielikt auto pacēlāju.
Garāžas platību gribētu diezgan lielu, tie varētu būt 6m x 9m (54m2). Griestu augstumam pusei no garāžas būtu jābūt kādiem 3.5m augstiem, lai var ierīkot pacēlāju un attiecīgi arī pacelt automašīnu. Garāžas griesti var būt arī kā vienkāršas sijas (kopnes), nav obligāti jātaisa standarta griesti. Garāžu vēlēšos apsildāmu, lai aukstajos mēnešos varu tur darboties. Garāžas ēka var arī nebūt obligāti kā daļa no mājas, bet var būt arī kā atsevišķa ēka, lai arī tas varbūt radītu neertības lietū un ziemā, ka tur nevarētu aiziet no mājas pa taisno.

AUTO NOJUME
Automašīnas ikdienā plānojam turēt zem nojumes (nevis garāžā). Nojumei būtu jābūt pie mājas, lai sniegā un lietū varētu iekāpt automašīnā neejot zem atvērtām debesīm un nesamirkstot.

ATPŪTAS ĒKA

Ļoti tālā nākotnē varētu arī uzcelt atpūtas ēku ar pirti, lielu nojumi, ārā kamīnu u.c. labumus. Tā kā zeme mums atļauj izpausties, māju izkārtojums varētu būt līdzīgs viensētām, kur vairākas ēkas veido ansambli. Jāskatās gan vēl ierobežojumi, ko paredz zemes izmantošanas plāns.

Kā redzams, nekas ļoti konkrēts, toties par garāžu ir konkrēts un skaidrs viedoklis :). Katrā ziņā šis droši vien aptuveni sniedz ieskatu mūsu vēlmēs un telpu izmēros. Bez šaubām, daudz kas no augstākminētā tiks mainīts, jo arī arhitekts ieteiks izmaiņas ne tikai no ergonomikas viedokļa, bet arī no iespējām tās izvietot projektā. Pieļauju, ka tipiski ir sākotnēji plānot lielākas telpas, bet tāpēc ir arhitekts, kas palīdzēs saplānot optimālākos izmērus un izvietojumu.

Vizuālās idejas

Šis ir kaut kas, kas mums prasīja visvairāk laika. Mēnešu un pat gadu garumā esam vākuši dažādos veidos idejas, bildes, ekrānšāviņus, instagram postus u.c. materiālus, kas formulētu mūsu vēlmes. To visu tad varēsim nodot arhitektiem kā mūsu vēlmju un ideju apkopojumu, kas ļautu labāk saprast mūsu gaumi. Apkopojām gan interjera, gan eksterjera bildes, bet te ielieku pāris bildes, kas raksturotu mūsu ideālo mājas eksterjeru.

Tas, ko noteikti vēlamies, ir koka fasāde, tumšie, pelēkie toņi, kas tagad ir ļoti populāri.

Elektrības ievilkšana

Iegādājoties zemi, īpašumam nebija pievilkta elektrība. Kā iepriekš minēju, elektrības ievilkšanas izmaksas noskaidroju jau pirms zemes īpašuma iegādes, tāpēc īpašu pārsteigumu (vismaz par izmaksām) nebija. Šo visu veicu pirms kādiem 4 gadiem, tāpēc visas detaļas varu arī neatcerēties precīzi. Iespējas šis tas procesā varbūt ir mainījies laika gaitā. Katrā ziņā informatīvie materiāli par procesu nu jau ir daudz saprotamāki, nekā tad, kad to darīju es.

Viss process mums iedalījās sekojošos posmos:

  1. Pieteikums pieslēgumam
  2. Pieslēguma projekts/dokumentācija
  3. Pieslēguma ierīkošana

Pieteikums elektrības pieslēgumam

Viss sākās ar elektroniskās formas aizpildīšanu Sadales Tīklu mājas lapā. Te jau sākās pirmie izaicinājumi, jo ir jāsaprot, kāds tad pieslēgums ir vajadzīgs. Tas atkarīgs no plānotā enerģijas patēriņa – vai katru dienu metināsiet traktorus, darbināsiet trīs fāzu ripzāģi un kurināsiet māju ar elektrības radiatoriem, vai tomēr būsiet pieticīgāki. Runājot par ampēriem, parasti privātmājām ir 25 vai 32A. Es pieteicos uz 25A variantu. To nākotnē varēs arī palielināt (cerot, ka apakštacijai būs kapacitāte un jums nevajadzēs papildus investīcijas).

Pēc vairākām dienām saņēmu vēstuli no ST par prognozējamām izmaksām. 690 EUR par elektrības ievilkšanu skaitoties ļoti lēti. Mūsu gadījumā paveicās, ka kabelis gāja tieši gar zemes īpašumu, attiecīgi izmaksas tikai tik, cik uzstādīt sadales kasti. Pēc tam, runājot ar kaimiņu, ieminējos par zemajām ierīkošanas izmaksām. Viņš smīnot retoriski pajautāja, kā es domāju, kāpēc man tik lēti 🙂 Katrā ziņā paldies kaimiņiem par to, ka man šis pasākums bija tik izdevīgs.

elektrības tāme
Tehniskie noteikumi

Elektrības pieslēguma projekts/dokumentācija

Tālāk ir jāveido pieslēguma projekts. Šis ir īpašnieka pārziņā atrast uzņēmumu, kas šo var izveidot. Pēc nelielas cenu aptaujas izvēlējos Doma Būve. Par projekta izstrādi samaksāju 600 EUR (ietverta arī topogrāfija). Jāsaka, ka sadarbība bija ļoti laba, ātra un bez aizķeršanās. Biju pārsteigts par daudzajiem zīmogiem un parakstiem, kas viņiem bija jāsavāc saskaņošanas procesā. 6 personas uzlika savu parakstu un zīmogu no Mārupes būvvaldes, Mārupes komunālajiem pakalpojumiem, Sadales Tīkliem, Lattelecom u.c.

Sagatavotais projekts tika iesniegts Sadales Tīklos, veicu ST izsniegtā rēķina (tāmes) apmaksu, un tālāk jau varēja sākties ieviešanas fāze, ar ko gāja visinteresantāk.

Elektrības pieslēguma ierīkošana

Pieslēguma ierīkošanu praktiski neveic pats Sadales Tīkls. Sadales Tīkls izsludina konkursu, kurā var pieteikties ierīkošanas uzņēmumi, un uzvar, protams, lētākais.

Man bija aptuveni zināms laiks, kad notiks darbu ieviešana, tāpēc nākamajā dienā aizbraucu apskatīties jauno elektrības kasti. Diemžēl kasti neatradu. Aprunājos ar kaimiņiem, kas esot redzējuši, ka atbrauca kungi ar lāpstām, pusstundu paraka zemi, savāca mantas un aizbrauca.

Saņēmu vēstuli no Sadales Tīkliem:

vēstule no Sadales Tīkliem

Dabiski nodomāju “te Tev nu bija – samaksāšu vairāk, lai mazāk problēmu”. Sazinājos ar Doma Būve un sāku jautāt, kā tieši viņi ir sagatavojuši projektu, ka projekts neatbilst īstenībai. Uzstāju, ka viņiem ir jāpārtaisa projekts, taču viņi bija manāmi apmulsuši par šādu vēstuli no Sadales Tīkliem, jo viņi izmantoja Sadales Tīklu plānus un shēmas.

Tālāk sākās dažādas sarakstes starp visām trīs pusēm, mēģinot atrast vainīgo.

Pagāja vairākas nedēļas līdz sapratām, kas tad īstenība notika. Atbrauca strādnieki, sāka rakt zemi, lai ierīkotu sadales kasti, taču saprata, ka tur, kur viņi rok, tur kabeļa nemaz nav. Tātad Sadales Tīklu plānos šāds kabelis tur atrodas. No šiem plāniem Doma Būve attiecīgi arī uztaisīja būvprojektu. Izrādās, ka tad, kad kādreiz tas kabelis tika ievilkts, tad kāds nohaltūrēja un palaida kabeli nevis smukā Z formā pāri ceļam, bet pa taisno S burtā. Attiecīgi kāds darba pieņēmējs – pofigists no Sadales Tīkliem uzlika savu parakstu, ka viss ir labi un ir saskaņā ar dokumentāciju.

Kārtējais rūgtums par valsts sektora neizdarībām un kontroles trūkumu.

Pēc kāda laika saņēmu zvanu no Sadales Tīkliem ar atvainošanos un savas kļūdas atzīšanu. Pašsaprotami, Sadales Tīkli piekrita nosegt jebkādas papildus ierīkošanas izmaksas, kas būtu radušās šī pārpratuma rezultātā.

Kopumā, jārēķina, ka elektrības ievilkšana varētu aizņemt gadu. ST gan daudz strādā pie tā, lai būtiski paātrinātu ieviešanas laiku. Iespējams tagad tempi ir daudz ātrāki. Manā gadījumā sāku visu procesu maijā un pieslēgums tika pabeigts martā. Tātad gandrīz gads uz visu procesu. Par kļūdu ST uzrakstīja novembrī, tātad, ja nebūtu šīs aizķeršanās, elektrība tiktu ierīkota 7 mēnešos.

Kas tālāk?

Īpašumā man ir uzlikta sadales kaste, bet reāli tālāku kabeli neesmu ierīkojis, jo nav vajadzība.

Katru mēnesi gan maksāju Elektrum aptuveni 10 EUR par garantēto pieslēgumu, pat ja neizmantoju elektrību. Var arī tā nedarīt un atteikties no pakalpojuma, bet tad, kad tas būs vajadzīgs, tad var būt risks, ka esošajā apakšstacijā nav kapacitāte, kas var tālāk jau radīt papildus izmaksas uz apakšstacijas uzlabojumiem. Ņemot vērā straujo apbūvi Jaunmārupē nolēmu tomēr neriskēt. Var jau būt, ka bažām nav pamata, bet aprunājoties ar dažādiem profesionāļiem šajā jomā, viņi tomēr ieteica labāk maksāt mēnesī tos 10 EUR un būt drošam, ka elektrība būs tad, kad to vajadzēs.

Viena nianse gan jāpiebilst. Faktiski elektrība šobrīd netiek patērēta. Tomeŗ Elektrum automātiskie zvanu roboti un atgādinājumi mani ik pa brīdim brīdina, ka jau ilgu laiku neesmu iesniedzis skaitītāja rādījumus. Elektrum pārstāve minēja, ka diemžēl tur neko nevar darīt.

Pļaušana un noteikumi

Tas var šķist pašsaprotami, bet – zāles pļaušana ir jāveic. Man par to atgādināja pašvaldības policija. 🙂

Vienu dienu saņēmu vēstuli no policijas, ar aicinājumu ierasties policijā un sniegt paskaidrojumu par “nesakopto” īpašumu. Pēc vēstules saņemšanas uzreiz veicu zāles pļaušanu un devos uz iecirkni. Sodu nesaņēmu. Pietika ar to, ka sniedzu apliecinājumu, ka zāle ir nopļauta. Pazemīgi arī atvainojos un tajā brīdī sapratu, cik drausmīgi, ka policijai ir jātērē laiks uz šādām lietām, apsekojot īpašumus divreiz. Vienreiz, lai konstatētu faktu, brīdinātu un dotu laiku īpašumu sakopt. Otreiz, lai pārbaudītu, vai īpašums ir nopļauts dotajā termiņā. Sev (un arī policijai) apsolīju, ka šādas “problēmas” viņiem vairs neradīšu.

Zāles pļaušanas un garuma nosacījumi ir katras pašvaldības noteikti. Mārupei tie ir:

Savrupmāju, mazstāvu dzīvojamās, daudzstāvu dzīvojamās, sabiedrisko objektu, darījumu, jauktas dzīvojamās un darījumu, ražošanas, vasarnīcu teritorijās zāles garums apstādījumos nedrīkst pārsniegt 20 cm.

Mazsaimniecību teritorijās un lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālieni pļaujami ne retāk kā divas reizes sezonā – pirmo reizi ne vēlāk kā līdz 15.jūlijam un otro reizi ne vēlāk kā līdz 1.septembrim.

Saprotu šo prasību pamatotību un tām piekrītu. Mūsu novadam jābūt sakoptam. Arī 140 EUR potenciāls sods šo prasību ievērošanu padara vienkāršāku. 🙂

Tā kā mūsu zemes īpašums tiek klasificēts kā lauksaimniecības zeme, tad pļaušana jāveic tikai divas reizes gadā.

Par pašu pļaušanu – arī tas var būt sava veida izaicinājums. Zemes gabals tomēr nav tik mazs, lai nopļautu ar parasto pļaujmašīnu. Ar krūmgriezi (trimmeri) arī tomēr būtu jāpasvīst, turklāt jādomā par tā īri vai pirkšanu un glabāšanu. Te man lieti noderēja kaimiņa kontaktinformācija, ko biju ieguvis apskatot zemes gabalu. Zināju, ka kaimiņam arī ir dažas pļavas, tātad izaicinājumi tie paši. Viņš iedeva kontaktinformāciju cilvēkam, kuram netālu ir uzņēmums ar traktoru parku. Attiecīgi viņam šo gabalu nopļaut ar traktoru prasa ļoti īsu laiku, turklāt sanāk pat “pa ceļam”. Viena reize – 35 eur un pēc padarītā darba atsūta bildi. Lēti un ātri.

pļaušana
Gan saimniekam patīk, gan stārķim.

Zemes gabala meklējumi

Meklējumi

Pirmais būtiskais solis ceļā uz māju mums sākās pirms kādiem 4 gadiem. Nolēmām sākt zemes īpašuma meklējumus savas mājas celšanai. Lai arī esam sapņojuši par idillisku vietu ezera krastā blakus mežam, tomēr centāmies pieiet nedaudz realistiskāk, meklējot vietu netālu no Rīgas, lai tuvāk savējiem, un arī bērnam skolas izbraukāt vienkāršāk.

Paši jau ilgu laiku dzīvojam Mārupē. Mums te ļoti patīk, tāpēc arī likumsakarīgi, ka gribējām meklēt vietu tieši šajā novadā.

Mārupe

Sākot meklēt piedāvājumus, sapratām, ka Mārupes centra apkaimē zemes gabalu standarta izmēri ir 1200 – 2000 m2 turklāt vidējās cenas 2017. gadā bija 35-70 tūkst. EUR. Cena šķita pārāk liela, turklāt pēc dabas esam diezgan introverti, tāpēc mums nešķita piemērota doma celt māju uz maza pleķīša, kur kaimiņu māja ir ar “roku aizsniedzama”.

Jaunmārupe

Dabiskā ceļā nonācām līdz piedāvājumiem Jaunmārupē. Jaunmārupe kā lokācija šķita arī ļoti labs kompromiss, jo:

  • Attālums līdz Rīgai ir 10-15 minūšu brauciens
  • Ir labas skolas un bērnudārzi
  • Mārupe būtiski iegulda līdzekļus Jaunmārupes attīstībā, tāpēc nākotnes vērtība zemei varētu būtiski pieaugt.
  • Cenas vēl nav izaugušas līdz Mārupes kosmosam
  • Zonējums daudz kur nemaz neatļauj celt mājas tuvu vienu otrai blakus

Mīnusus mums bija pagrūti atrast, ja nu vienīgi lielāku “čakaru” bērnam nākotnē tikt līdz Rīgai. Bet arī šeit nodomājām, ka tad, kad tas būs aktuāli, gan jau būs arī transporta infrasturktūra vairāk attīstīta. It sevišķi ņemot vērā, ka Jaunmārupē šobrīd notiek ļoti aktīva apbūve.

Atradām!

Kaut kā vienmēr mēs lēmumus pieņemam diezgan spontāni, un tie par laimi arī vienmēr nokārtojas. Arī ar ideju iegādāties zemi bija līdzīgi. Ilgi it kā par to sapņojām, bet tad vienā dienā izdomājām, ka viss, vajag meklēt. Un ļoti ātri arī atradām divus realistiskus variantus Jaunmārupē, ko doties apskatīties.

Abi varianti bija puskilometra attālumā viens no otra, izmēri identiski (6100 m2), vienīgi vienam gabalam bija pievilkta elektrība, bet otram nē. Tas atspoguļojās arī cenās – 25k EUR (bez elektrības) un 44k EUR (ar elektrību). Kaut kā pašiem tas īpašums bez elektrības (un attīcīgi arī lētāks) uzrunājā vairāk, taču esmu dzirdējis trakus stāstus par elektrības pievilkšanas izmaksām, kur tāme iesniedzas 5 ciparos. Spriežot pēc būtiskās cenu starpības tā vien likās, ka šis arī būs tas stāsts. Taču to var pārbaudīt.

Pat neesot īpašniekam, ir iespējams izveidot elektronisku pieteikumu AS Sadales Tīklu mājas lapā, lai noskaidrotu elektrības pievilkšanas izmaksas. Atbilde gan kādu nedēļa ir jāgaida (oficiāli laikam 20 dienas), taču liels bija mans pārsteigums, ka elektrības ievilkšanas izmaksas ir tikai 1400 EUR, no kurām pašam ir jāmaksā 50%. Elektrības ievilkšana gan ir vesels stāsts, par ko uzrakstīšu vēlāk.

Zemes īpašumam gan ir pāris trūkumi, ko bija jāņem vērā:

  • Ūdens apgāde un kanalizācija – nav un tuvā nākotnē nebūs, tātad ir jārēķinās ar spicēm, dziļurbumiem un septiķiem. Redzot to, cik aktīvi apkārtnē notiek apbūve, un kādi ir Mārupes novada attīstības plāni, ir cerība, ka tas nākotnē tiks nokārtots.
  • Zemes ceļš – protams, ka jo lētāk un tālāk prom grib dzīvot, jo mazāka iespēja uz “pilsētas komunikācijām”. Tas ir skaidrs, un ar to rēķinamies. Nākotnes attīstības plānos ir iekļauts zaļais koridors ar ietvi, soliņiem un sakārtotu ceļu, tā ka cerēsim un gaidīsim. Zemes ceļš gan nozīmē putekļus. Jādomā par veidiem kā aizsargāties, vai nu laicīgi stādot krūmus un kokus, vai rēķinoties, ka būs “jālīmē segums” ar specializētajiem līdzekļiem.
  • Derīgo izraksteņu ieguves vietas – tuvumā notiek smilšu ieguve, attiecīgi ir trokšņi no smagās tehnikas. Tas, protams, nav patīkami, lai gan šiem uzņēmumiem ir virkne ar ierobežojumiem – nedrīkst pārvietoties ar smago tehniku pa dzīvojamām zonām, jābūvē smilšu uzbērums apkārt darbības zonai (skaņas barjera), pārvietošanas ierobežojumi (tikai darba dienās, darba laikā). Šis ir būtiskākais trūkums, bet ceram, ka “viss būs izrakts”, kad ievāksimies 🙂

Ir gan jāpiebilst, ka bija vēl pāris soļi, ko veicām, lai iegūtu vairāk informācijas pirms pirkšanas:

  • kadastrs.lv noskaidrojām informāciju par zemes īpašumu t.sk .vai nav kādi apgrūtinājumi.
  • Mārupes Būvvaldē klātienē noskaidrojām detalizētāku informāciju par īpašumu un to, vai nav kādu šķēršļu potenciālai būvniecībai.
    • Īpašumam ir lauksaimniecības zemes zonējums, kam, lai arī ir būvniecības ierobežojumi, tie ir nekādi neietekmētu mūsu plānus (ne augstāk par 2 stāviem, noteikts attālums līdz kaimiņu īpašumiem u.c.). Nākotnē zonējumu iespējams mainīt (un visticamāk tā arī būs jādara)
    • Kartē parādīja sarkano līniju gar ceļu, kur māju celt nedrīkstēs, lai nākotnē potenciāli varētu veidot zaļo kordioru, paplašināt/asfaltēt ielu u.c. Līnija nerada būtiskus ierobežojumus, tāpēc tas mūs pārāk neietekmēs
  • Parunājām ar kaimiņiem – šis ir ļoti ieteicams, jo var iegūt vērtīgus komentārus par dzīvošanu, problēmām u.c. lietām. Protams, arī apmainīties ar kontaktinformāciju. Kaimiņi kā vienīgās problēmas minēja vēju (Mārupe ar savām pļavām ir ļoti vējaina kopumā) un iepriekš minēto smilšu ieguves vietas, kas tomēr ar smago tehniku ir traucējošas.

Apsverot visus trūkumus un ieguvumus sapratām, ka trūkumi mums tomēr nešķiet tik būtiski, tāpēc izlēmām, ka šī būtu īstā vieta, kur celt savu māju!

Zemes iegāde

Pats pirkšanas process nebija īpašas ievērības cienīgs. Tāpēc te pat īsti daudz nav ko stāstīt.

Mums droši vien vienkāršāku procesu padarīja fakts, ka īpašuma pārdošanu kārtoja pārdevējas puses mākleris. Viņš izveda mūs cauri visam procesam, un kopumā tas tika nokārtots bez aizķeršanās.

Zemesgrāmata tika saņemta, īpašums nu ir mūsu. Tagad atliek tik virzīties uz priekšu!

zemes iegāde
Putna lidojums

Ideja par māju

Esam trīs cilvēku ģimene, kam ir ideja par savu māju.

Visu mūžu esam dzīvojuši dzīvokļos, un lai gan vasaras un brīvdienas ir bieži pavadītas vecāku vasarnīcā vai laukos, vienmēr ir gribējies savu māju. Vietu, kur brīvā brīdī iziet ārā basām kājām un neklausīties kaimiņu trokšņošanā no visām debess pusēm.

Ideja par māju radās sen, un stāsts, droši vien, tieši tāds pats kā citiem – gribam savu dārzu, brokastis uz terases, vietu, kur iekurt ugunskuru, mazu siltumnīcu un citas romantizētās “muļķības”. Jāsaka arī, ka abi strādājam ofisa darbus, tāpēc jo īpaši gribās darīt kaut ko, ko dienas beigās var “sataustīt un redzēt”. Ļoti labi apzināmies arī aisberga “neredzamo” daļu – darbus, kas neizbēgami būs jādara, taču dzīvojot dzīvoklī liekas – “how bad can it be?”. Katrā ziņā, no vecākiem aizgūtā mīlestība pret praktiskiem darbiem un nebaidīšanās ievilkt pa pirkstu ar āmuru nedaudz nomierina, ka ar visu tiksim galā.

Neplānojam visu māju celt paši. Lietas, kuras neprotam vai negribam darīt, atstāsim meistariem. Taču tāpat arī bez praktiskajiem darbiem, mājas celšana ir pamatīgs projekts ar ļoti garu darāmo darbu sarakstu, ko ceru, ka kādam būs interesanti lasīt (ja nu noder?). Mums līdz šim ir bijis ļoti interesanti sekot līdzi dažādiem pašmāju blogiem (piemēram šim, šim un šim) kas līdzīgi apraksta visu procesu no A-Z neslēpjot izmaksas, lēmumus, apsvērumus, problēmas un idejas. Tāpēc arī šādu blogu uzsākām, lai mūsu ideja par māju būtu atspoguļot gan citiem, gan arī priekš sevis.

Viegli un ātri nebūs. Arī šie bloga ieraksti parādīsies līdzejot visam procesam, cik nu ātri sanāks. Ceram arī, ka šis blogs mums pašiem būs kā neliels grūdiens un “atbildība” virzīties uz priekšu.

Ja ir interese, droši pieseko, lai saņemtu e-pastu, kad mums būs kādi jaunumi. Pagaidām pierakstīties var tikai aplūkojot lapu no datora (labajā pusē). Cenšamies sakārtot, lai var pierakstīties arī no telefona. Notifikācijas arī pagaidām nestrādā, bet pie tā strādājam, lai šo ieviestu, un visi jaunie raksti parādītos jūsu e-pastos tad, kad mums ir ko stāstīt.

Newer posts »

© 2024 Mūsu māja

Theme by Anders NorenUp ↑